Vilhelms Ļuta
Žurnālists
Eiroparlaments ir aktualizējis jautājumu par migrantiem, kuri arvien uzstājīgāk rīko dažādas protesta akcijas, demonstrācijas un apšaudes. Parlamentāriešiem beidzot sāk dergties savulaik tik populārā Vācijas ekskancleres Merkeles rosinātā plašā durvju atvēršana visa veida pasaules klaidoņiem.
Migrācija ir ļoti problemātiska arī Latvijai, kas uz ES valstu fona izskatās kā baltais zvirbulis. Ja Rietumzemēs pamatnācijas īpatsvars vidēji nav zemāks par 90 procentiem, tad Latvijā šis rādītājs nav spējis pakāpties pat līdz 63 procentiem. Ārkārtīgu postu Latvijai radīja PSRS agresija. Pārkāpjot Ženēvas konvenciju, lai rusificētu latviešus, okupētajā teritorijā tika iesūtīts miljons krievu.
Pēc valstiskuma atjaunošanas bija steidzami jāveic deokupācija un dekolonizācija. Taču mūsu padomiski domājošie politiķi pretēji nācijas interesēm, lai pieglaimotos Kremlim, nolēma turpināt sadzīvošanu ar okupantiem. Pēc trešdaļgadsimta ilgas sadarbības valstī izveidojies bīstams demogrāfiski onkoloģiskais uzpampums – 0,7 miljonus lielā piektā kolonna.
Kāds tad ir šīs kolonnas saturs? Ir lietderīgi ieskatīties, kas tad īsti ir šim lācītim vēderā. Izrādās, ka normālo migrantu pēc skaita nav tik daudz – tikai 0,2 miljoni. Vienīgi stipri aizdomīga ir to vienpusība. 90 procenti šo migrantu ir ieradušies no bijušās PSRS republikām un tikai 10 procenti no ES valstīm. Sanāk, ka mēs vēlamies attālināties no ES un pietuvināties Krievijai. Nenoliedzami tas ir virziens, ko cenšas panākt saskaņieši un Šlesers ar saviem atbalstītājiem.
Starp iebraucējiem vislielāko skaitlisko grupu – 0,4 miljoni – veido civilokupanti. Tieši uz šo grupu varneši arī ir likuši vislielākās cerības, cenšoties to, V. Vīķes Freibergas vārdiem runājot, pataisīt par “latvijiešiem”. Šim nolūkam 1998. gadā tika atvērti tā dēvētie naturalizācijas logi. Uz pārlieku atvieglotiem noteikumiem, pa blatu sāka piešķirt Latvijas pilsonību. Nekāda vērība netika pievērsta ne šo pretendentu lojalitātei, ne latviešu valodas apguvei. Tādā veidā tika sacepta vesela jaunpilsoņu masa.
Drīz atklājās šo atvērto logu pārsteidzošais rezultāts. 0,3 miljoni jaunpilsoņu nobalsoja gan pret Latvijas iestāšanos ES un NATO, gan pret latviešu valodu un Satversmi. Bija ko padomāt: tiesības ļaudīm ir sadotas, bet par pienākumiem – aizmirsts.
Diemžēl politiķi vēl līdz šim brīdim izliekas, ka nesaprot, kāda putra ir savārīta. Netiek apjausts, ka okupanti ienīst Latvijas valsti kā tādu. Tie alkst šeit izveidot savu guberņu, kur viss notiek pa krievu modei. Piektās kolonnas ļautiņi nekad demokrātijā nav dzīvojuši, un tiem ir pieņemama tikai impēriskā autokrātija.
Pašlaik mūsu politiķi daudz runā par okupantiem Ukrainā, bet par okupantiem Latvijā klusē. Var pat uzskatīt, ka punktu tam visam pielicis saskaņietis Ušakovs, paziņojot, ka okupācija Latvijā ir bijusi, bet okupantu valstī vairs nav. Zīmīgi, ka arī Saeimā, kura vēl 2005. gadā nosodīja PSRS par Latvijas okupāciju, tagad par šo tēmu klusē.
Latvijas augšupeja ir atkarīga no politiskās drosmes, spējas izkāpt no komforta un attālināties no jebkādas sadarbības ar fašistisko impēriju un tās iedzīvotājiem. Diemžēl šādas pārmaiņas gadiem ilgi tā arī paliek nepiepildīto cerību līmenī.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(541), 2023. gada 1.–21. decembris