No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli
Lasītāji jautā, kāda ir atšķirība starp Bībelē teikto, ka Kristus ir atnesis šķelšanos nevis mieru, un seno romiešu ieviesto principu “skaldi un valdi” (Divide et imperia)? Arī laikrakstā “DDD” daudz ticis rakstīts, ka gaisma ir jāatšķeļ no tumsas jeb graudi jāatdala no pelavām. Vai tā ir principa “skaldi un valdi” realizēšana?
Aivars Garda: Nē. Principu “skaldi un valdi” pielieto varmākas jeb tumsas kalpi pret pareizi organizētu, pozitīvu, tikumisku veselumu. Senie romieši bija iekarotāji, un viņi zināja, ka, lai iekarotu kādu valsti, tās sabiedrība vispirms ir jāsaskalda jeb jāizjauc tautas vienotība.
Tātad, ja valstī, kuru vēlas iekarot, ir monolīta sabiedrība, organizēta armija, tad ienaidnieks cenšas atrast nodevējus. Piemēram, nesenajā Irākas karā, izrādās, amerikāņi bija atraduši nodevējus Sadama armijā, un notika vienota veseluma saskaldīšana. Protams, es tagad nespriedīšu, vai Sadama pārvaldītā Irāka un tās armija bija laba vai slikta, bet tā bija neatkarīga valsts, pret kuru iekarošanas nolūkā tika pielietots princips “skaldi un valdi”, lai sašķeltu spēkus, kas būtu gatavi cīņai.
Savukārt Lūkasa evaņģēlijā ir rakstīti Kristus vārdi: “Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos! Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim, tēvs pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, vīra māte pret vedeklu, un vedekla pret vīra māti!” (Lk. 12:51-53.) Bet Mateja evaņģēlijā: “Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mt. 10:34.)
Kristus nāca jau sabojātā, saskaldītā, slimā sabiedrībā, kas šo nelīdzsvaroto, destruktīvo stāvokli uzskatīja par labu, pareizu un kopjamu. Tā laika valdošie, tāpat kā mūslaiku, iestāstīja tautai, ka, lai nerastos strīdi, labajiem ir jāsadzīvo ar ļaunajiem, upuriem ar varmākām, tikumīgajiem ar izvirtuļiem utt. – tādējādi, mīļā miera labad veicinot cilvēku nevēlēšanos cīnīties pret ļaunumu, netaisnību, izvirtību. Tieši tā tas notiek arī šodienas Latvijā un arī visā pasaulē. Mums, latviešiem, tiek iestāstīts, ka jāsadzīvo ar okupantiem, jāpieņem homoseksuālisti…
Tumsai šāds stāvoklis ir izdevīgs, tās kalpi saka: “Sadzīvosim!” – un paši dzīvojas uz nebēdu pēc principa “kad runcis nav mājās, tad peles pa galda virsmu danco”… Bet tad atnāk Saimnieks – Dieva Dēls. Slimā sabiedrība, garīdzniecība gaidīja Mesiju, kurš paglaudīs viņiem galviņu un uzteiks, cik pareizi un draudzīgi šie dzīvojuši. Bet Dieva Dēls atnāk un teic, ka nav nesis tādu mieru, kādā viņi dzīvo, bet šķelšanos. “Ak, jūs, odžu dzimums!” – aptuveni šādi Viņš sacīja farizejiem un citiem baznīctēviem. Dieva Dēls nenāca draudzēties ar tautas bojātājiem un netaisnības sludinātājiem. Viņš redzēja, ka visas vērtības tumsas kalpi ir saputrojuši, sagriezuši kājām gaisā un pūlis to nesaprot, un Viņš pacēla savu gara Zobenu, lai šķeltu šo destruktīvo stāvokli, atdalot graudus no pelavām.
Kristus ir pateicis Taisnības vārdus, pēc kuriem mums vadīties, un tumsai tie, protams, nepatīk. Dieva Dēls apliecināja, ka nāks laikmets, kad Gaisma atšķelsies no tumsas. Tā ir ļoti laba šķelšana, kas tagad notiek visā pasaulē. Ļoti tuvu ir brīdis, par kuru ticis runāts Evaņģēlijā, kad Kristus atnāks otro reizi, tāpēc tagad slimā sabiedrība tiek ļoti aktīvi sašķelta. Būtībā tā pati sašķeļas, jo no Augstākajiem Spēkiem tiek dota Patiesība, un cilvēki paši izvēlas, vai tai pieslieties vai to noraidīt. Lūk, šī ir tā sašķelšana, par kuru teicis Kristus.
Cilvēcei jāapgūst Dzīvā Ētika – Kristus Mācības turpinājums, kuru devis Augstais Gars, kurš deva arī Kristus Mācību un kuru cilvēki par to piesita krustā. Arī tagad tumsa un tās kalpi saceļas pret jauno Mācību. Dzīvā Ētika ir kā lakmusa papīrs – kurš ar saviem darbiem pierāda, ka ir pret Dzīvo Ētiku, tas ir no tumsas.
Zobens, par kuru Kristus runāja, ir Taisnīguma Zobens, ar kuru, tēlaini runājot, avis tiek atšķeltas no vilkiem, veselie graudi no puvušajiem, taisnība no netaisnības. Notiek pēdējā sadalīšana, un tie, kas izvēlēsies tumsu jeb netaisnību, deģenerāciju, tiks aizvākti no planētas.
Antivienotība jeb destruktīvā vienošanās ar netaisnību
DDD: Latvijas Nacionālajai frontei kādreiz pārmet, ka esam šķēlēji.
Aivars Garda: Mēs, Latvijas Nacionālā fronte, jau pašā sākumā uzsvērām, ka vēlamies sašķelt šo slimo sabiedrību, tāpat prokuratūru, Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju, Saeimu, valdību utt. Lai cilvēki, kuri ir spējīgi atšķelties no tumsas un netaisnības, to dara! Šī šķelšanās notiek katrā organizācijā, un tā ir ļoti svētīga. To nedrīkst uzskatīt par kaut ko kaitīgu, jo vienoties var tikai uz Gaismas pamatiem.
Tumsas kalpi, kas mūs, latviešus, spiež sadzīvot ar okupantiem, pieņemt homoseksuālismu par normu, cenšas iestāstīt, ka Latvijas sabiedrībai vajag vienoties, nevajag šķelties. Būtībā viņi mums piedāvā antivienotību, citiem vārdiem sakot, vienotību uz tumsas jeb ļaunuma pamatiem. Dievs nav paredzējis vienoties ar netaisnību – Taisnība jeb Gaisma ar tumsu vienoties nevar! Šāda antivienotība ir destruktīva “vienotība”, pār kuru tumsas kalpi paši valda un jūtas kā zivs ūdenī. Bet Latvijas Nacionālā fronte vēlas sašķelt šo antivienotību.
Mēs nevienosimies ne ar tiem, kas aicina samierināties ar okupantu klātbūtni, ne ar tiem, kas aicina pieņemt pederastus kā normālus cilvēkus. Tieši pretēji – mēs strādājam, lai atšķeltu normālos cilvēkus no šiem nenormālajiem, kuriem smadzenes jau ir “iepuvušas” vai galīgi “sapuvušas”, un kuri vairs nespēj atšķirt pareizo no nepareizā.
DDD: Tātad vienotība iespējama tikai tad, kad no gaismas ir atšķelta tumsa?
Aivars Garda: Jā, tikai tad ir iespējams vienoties, lai sasniegtu taisnīgo mērķi.
Mums ir notikušas daudzas sarunas ar vairākām partijām. Gribējām vienoties, lai kopīgi panāktu dekolonizāciju. Diemžēl par to mēs vienoties nespējām. Bet par ko citu tad mēs vienosimies? Tās pat pret pederastiju un daudzām citām negācijām skaļi neiebilst.
Arī “DDD” lasītājiem attieksmē pret tumsu, netaisnību, degradāciju ir jābūt šķēlējiem, bet attieksmē pret gaismu, taisnību un pilnveidošanos – tautas vienotājiem. Mēs vēlamies, lai latviešu tauta vienotos, ka ir jāatbrīvojas no okupantiem. Latviešiem ir jāatzīst, ka viss nenormālais ir nenormāls, nevis normāls. Mums kā tautai ir jāvienojas, lai nodrošinātu sev normālu attīstību.
LNF konsekventi uzstāj, ka nepieciešams atjaunot taisnīgumu Latvijā, novērst nepareizo, destruktīvo sabiedrības stāvokli. Lai runātu par šo tēmu, mēs, tēlaini izsakoties, valdošos izsaucam uz divkauju. Bet viņi no mums izvairās, mūsu “nomesto cimdu” nepaceļ un noklusē, ka nav pacēluši, jo pašiem ir kauns… Tāpēc jau arī mums neļauj izteikties ne televīzijā, ne radio, jo valdošie tumsas pakalpiņi, saprot, ka zaudēs un dabūs “pa muti”.
Šobrīd ik uz soļa valda tumsa, kas nenormālo pasludinājusi par normālu un iestāstījusi to cilvēkiem. Tas vērojams visās dzīves sfērās, pat māksla ir totāli degradējusies. Latviešu tauta ir saskaldīta pēc principa “skaldi un valdi”, un tāpēc pār mums šie tumsoņi diezgan veiksmīgi valda. PSRS Latviju iekaroja, jo Ulmanis deva pavēli nekarot un nebija pietiekami strādājis arī pirms tam, lai stiprinātu armiju un gatavotos karam. Mēs nezinām, kādēļ Ulmanis tā rīkojās, bet latviešu tauta, negatavodamās aizstāvības karam, tika saskaldīta, un šis stāvoklis turpinās un ar katru brīdi kļūst arvien ļaunāks. Šo daudzo gadu laikā latviešiem ticis iepotēts, ka ienaidnieki ir viņu draugi, kuri Latvijā dzimuši, tāpēc lai dzīvo… Tauta ir apmāta, bet pūlis ir stulbs.
Austrumu gudrība atzīst, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem, arī Jogā, ir atšķirt pareizo no nepareizā, labo no ļaunā. Jogi šo spēju vērtē visaugstāk – augstāk par dažādiem fenomeniem, gaišredzību un citiem sasniegumiem. Tas ir ļoti grūti, jo vairumam cilvēku daudzas ļaunas izpausmes šķiet labas.
DDD: Tagad moderni lietot terminu “domu plurālisms”. Varbūt tas arī ir no tumsas nākošs sabiedrības destruktīvas saskaldīšanas paņēmiens?
Aivars Garda: Jā, protams. “Domu plurālisms” paredz, ka nav vienas taisnības, katram ir sava – cik cilvēku, tik viedokļu. Es piekrītu, ka katram cilvēkam ir savs īpašs viedoklis, bet nepiekrītu, ka nav vienas taisnības un vienas patiesības. Attiecībā uz patiesību ir jābūt vienprātībai, citādi katram cilvēkam būs savs reizrēķins. Par reizrēķinu cilvēce taču ir vienojusies, atzīst to par atbilstošu patiesībai. Līdzīgi ir jāvienojas par tiem jautājumiem, kas arī atbilst patiesībai un ir dabiski.
Pirmpublikācija laikrakstā “DDD” Nr.20(224), 2010. gada 1.–14. oktobris
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(531), 2023. gada 14.–27. jūlijs