Pēteris Lielpēteris, Jelgavā
Esmu vecs vīrs. 1941. gada 14. jūnijā lopu vagonā mani aizsūtīja uz Sibīriju. Latvijā izdevās atgriezties tikai 1958. gadā. Tēvu – Latvijas atbrīvošanas kara dalībnieku – nomocīja Vjatlagā (1942. gadā).
Manī radās dziļas bažas par Ušakova-Amerika komandas iespējām atkal pārņemt Rīgas vadību. Tam pamatā, manuprāt, ir Ušakova spējas apvienot visus Latvijai nelojālos spēkus – sākot no Rubika komunistiem, kas slēpjas aiz “sociālistu” izkārtnes, līdz mūsu pašu kanagriem un kangarienēm (“Gods kalpot Rīgai”).
Latviskās partijas ir sašķēlušās līdz absurdam. Ja “Vienotība” un “VL-TB/LNNK” vēl varētu iekļūt Rīgas domē, tad trīs pārējās (“Reformu partija”, ZZS) – maz ticams.
Tātad krasi samazinās latviešu partiju izredzes atgūt Rīgas vadību. Lai mazinātu tādu nevēlamu perspektīvu, manuprāt, mums visiem spēkiem jāskaidro lojāliem Latvijas pilsoņiem, kāpēc nedrīkst balsot par Ušakova bloku:
1. “Saskaņas centrs” enerģiski atbalstīja otro valsts valodu. Nav vajadzības pierādīt, ka tas nākotnē neizbēgami novestu pie neatkarīgas Latvijas bojāejas.
2. Vai Eiropas valsts galvaspilsētas mērs var būt cilvēks, kas publiski rupji lamājas krievu “mātes” vārdiem?…
3. Ušakovs ļauj Latvijai naidīgiem cilvēkiem (Rafaļskis) mācīt skolēnus pašvaldības skolā.
4. “Saskaņas centram” ir sadarbības līgums ar Krievijas valdošo impēristu partiju “Vienotā Krievija”. Vai SC nav “Vienotās Krievijas” Latvijas filiāle?
5. “Saskaņas centrs” grasās atšķelt Rīgu no pārējās Latvijas. Pirmais solis – apturēta dalība Latvijas Pašvaldību savienībā. Kādi būs nākamie soļi?
Tādēļ mums, latviešiem un mums lojāliem cittautiešiem, jāliek lietā visi spēki, lai apturētu Ušakova uzvaras gājienu Rīgas domē.
Lai palīdz mums Dievs!