Vilhelms Ļuta
Žurnālists
Pirms divdesmit viena gada Aivars Garda izdeva grāmatu “Nevienam mēs Latviju nedodam” ar ideju par valsts atbrīvošanu no kolonistiem. Politiķi, kā Nils Muižnieks, Artis Pabriks, Vita Tērauda, Inese Voika, Igors Pimenovs,un vesels bars citu augstu amatpersonu šo patriotisko Aivara Gardas rīcību nodēvēja par provokāciju, kas dramatizē nacionālās attiecības, neļauj latviešiem dzīvot saticībā ar migrantiem. Tika apgalvots, ka, lai nostiprinātu sadarbību ar Latvijas draugiem un atbalstītājiem ārzemēs, valsts stingri pieturēsies pie integrācijas politikas.
Tagad ir jākonstatē, ka šī integrācija ir bijis tikai tāds tukšs gaisa burbulis. Kopš t.s. valstiskuma atjaunošanas latviešu sabiedrībā ir asimilējušies tikai četri procenti iebraucēju. Bet lielum lielais vairums pārējo tā arī nav izkļuvuši no šovinisma čaulas. Šī iemesla dēļ Rīgā un Latgalē ar pilnu sparu risinās pārkrievošanās process. Vairāk nekā četrdesmit tūkstoši latviešu jau ir paspējuši pāriet uz krievu mēli.
Pašlaik varneši ir uzsākuši propagandēt politiskās sabiedrības izveidi. Latvijas apstākļos šāda procesa īstenošana būs tikpat reāla kā PSRS laikā Hruščova solītais komunisms.
Latviešu nācijas izdzīvošanu var glābt tikai Aivara Gardas vadītās Latvijas Nacionālās frontes programmas izpilde par valsts deokupāciju un dekolonizāciju. Taču politiķi, aizmirstot par valsts drošību, joprojām virzās pa iestaigāto fašistiskajam Kremlim tik vēlamo taciņu. Ja neņem vērā NATO, tad latviešu nācijas drošības līmenis jau sen atrodas zem kritiskās robežas. Ne jau velti fašists Putins veiksmes gadījumā mūsu valsti ir iecerējis kā nākamo gardāko kumosu aiz Ukrainas.
Latvijā katrs trešais iedzīvotājs ir okupants. Tik augsts kolonizācijas līmenis šobrīd nav nevienā citā pasaules valstī. Īpaši bīstami ir militārie okupanti. Uzticību PSRS valstij zvērējušo krievu okupantu iemitināšana pasākta jau 1947. gadā. Tā, piemēram, 1960. gadā par rīdziniekiem kļuva 7 210 krievu militāristi. 1994. gadā (neatkarīgās Latvijas laikā!) Krievijai izdevās 22 320 savus virsniekus “uzdāvināt” Rīgai. Tādējādi krievu militāristu kopskaits ar to ģimenēm pārsniedz simts tūkstošus. Un vēl kāda nepiesardzība. Vairākiem simtiem krievu militāristu ir iedotas ieroču turēšanas atļaujas.
Uz krievu militārokupantu fona mūsu zemes piecpadsmit tūkstošus lielie armijas un zemessargu spēki izskatās kā trusītis pret lauvu.
Civilokupantu masa Latvijā pārsniedz pusmiljonu. Cerībā tiem pielabināties politiķi trīssimt tūkstošiem okupantu prettiesiski, bez jebkāda pamata piešķīra Latvijas pilsonību. Taču nekāda lojalitāte pretī netika saņemta. Jaunpilsoņi vienprātīgi nobalsoja gan pret Satversmi un latviešu valodu, gan pret iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Astoņdesmit procenti krievvalodīgo, pretēji latviešiem, faktiski atbalsta Putina agresiju pret ukraiņiem.
Mūsu politiķi vārdos nosoda sabiedrības šķelšanu pēc etniskā principa. Bet darbos viņi šo etnisko naidu kurina. Par to liecina kaut vai šāds fakts: krievu skolām tiek atvēlēts divdesmit trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pārējo tautību skolām.
Mīlestību pret okupantiem izgaismo arī citas izdarības. Trīsdesmit gadu laikā Latvijā ir ļauts ieceļot 126 000 krievvalodīgo un tikai 14 000 eiropiešu. Tādējādi krieviem Latvija ir kļuvusi par iebraucamo vietu. Sadzīviski Latvija tuvojas nevis Eiropai, bet agresīvajai Krievijai.
Izskatās, ka politiķi nekādi nevēlas veikt Latvijas deokupāciju. Tas būtībā ir atbalsts fašistiskajam Kremlim.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(512), 2022. gada 30.septembris–13. oktobrisEdit