Līga Muzikante
“DDD” galvenā redaktore
Iespējams, lasītājos radīs pārsteigumu šajā avīzes numurā publicētās politiskās reklāmas. Divdesmit gadu laikā šī ir pirmā reize, kad esam devuši iespēju mūsu laikrakstā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Pateicamies reklāmdevējiem par finansiālo piedalīšanos avīzes izdošanā. Vienlaikus saviem lasītājiem paskaidrojam, ka “DDD” veidotāju uzskati par vēlēšanām nav mainījušies un ka reklāmas ne visos jautājumos sakrīt ar redakcijas viedokli. Paļaujamies, ka mūsu lasītāji ir gudri un spēj paši novērtēt atšķirības.
Pirms vēlēšanām laikraksts “DDD” vēlas paust arī savu nostāju. Un, proti, lai latviešu tautai un valstij būtu nākotne, vislielākais un obligātais mūsu valsts uzdevums ir veikt Latvijas dekolonizāciju. Pret neveikto dekolonizāciju atduras visas citas ieceres – pat politiķu solījumi atbrīvoties no nelojāliem krievvalodīgajiem. Nav tādas mērauklas, lai ikvienā krievā vai pārkrievotā sveštautietī izmērītu lojalitāti, jo nereti dziļa nepatika pret latviešu tautu slēpjas mazās ikdienas riebeklībās, piemēram, latvieša sveicināšanā krieviski, nemaz nerunājot par glāžu šķindināšanu par godu 9.maijam. Drošības dienestiem nav tādas kapacitātes, lai ielīstu ikvienā dzīvoklī, veikalā vai tramvajā un konstatētu nelojālās izpausmes. Savukārt dekolonizācijai ir pavisam konkrēti, starptautiskajās tiesībās balstīti kritēriji: likumiski ir jāizraida visi, kas Latvijā ieradušies okupācijas gados no okupētājvalsts, un viņu pēcnācēji visās paaudzēs, jo šo cilvēku apmešanās vai piedzimšana Latvijas Republikā ir notikusi starptautiska nozieguma – okupācijas – rezultātā. Atbrīvojoties no šīs masas, būtiski atjaunotos etniskās proporcijas un tādējādi arī nacionālā drošība. Izņēmums var būt jauktās ģimenes, kurās vienam no vecākiem pilsonība ir mantota no pirmskara Latvijas. Otrs izņēmums var būt atsevišķi cilvēki, kas ar darbiem ir pierādījuši īpašu lojalitāti latviešu tautai un valstij.
Latviešu tautas saliedēšana ar okupantiem (visās paaudzēs) ir noziegums pret cilvēci, kuru kopš Augstākās Padomes laikiem veikušas un veic visas ievēlētās partijas – vienalga, vai tās darbojušās pozīcijā vai opozīcijā, – un to saliktie ierēdņi. Šajā jautājumā tā saucamās latviskās partijas ir darbojušās rokrokā ar tā saucamajām krieviskajām partijām. Šī nozieguma jeb neveiktās dekolonizācijas dēļ ir apdraudēta gan latviešu tautas, gan valsts pastāvēšana.
Lai veiktu dekolonizāciju, ir nepieciešama latviešu tautas griba atbrīvoties no ārējiem ienaidniekiem. Diemžēl šobrīd parasts latvietis spēj tikai reizi četros gados aizčāpot vai aizskraidelēt līdz vēlēšanu iecirknim un savā ignorancē nobalsot par kādu savu tautiešu partiju, kas nemaz nedomā likumdošanā nostiprināt Latvijas atbrīvošanu no ārējiem ienaidniekiem, kuru izcelsme ir okupācija. Aizritējuši jau vairāk nekā 30 gadi kopš it kā neatkarības atjaunošanas, bet latvieši vēl joprojām paši sevi iznīcina ar bailēm no okupantiem un varas došanu kangariem, kas turpina okupantu naturalizāciju. Starp citu, tā saucamā integrācija ir Kultūras ministrijas paspārnē – saskaņā ar Kultūras ministrijas nolikumu tā izstrādā, īsteno un sekmē valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā. Lai lasītājs izvērtē, kuras partijas pēdējos gados ir vadījušas Kultūras ministriju, tātad arī integrāciju jeb latviešu tautas saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem. Protams, pirms izlemt, kā rīkoties vēlēšanās, lai lasītājs ļoti rūpīgi izvērtē arī to, kuras partijas vai tagadējie deputātu kandidāti ir bijuši valdības vadītāji, dažnedažādi ministri, deputāti, kas latviešu tautai visnozīmīgākajos jautājumos ir balsojuši pretēji tautas interesēm.
Šo kangaru un okupantu sadarbību var pārtraukt tikai un vienīgi pašu latviešu sacelšanās, kas ietver arī apzinātu atteikšanos balsot par tiem, kuri neveic dekolonizāciju un iznīcina latviešu tautu un valsti. No apstulbota, lopveidīgu interešu pūļa latviešiem ir jākļūst par gudru, lemtspējīgu tautu. Ja nepanāksim dekolonizāciju un reizē arī atbrīvošanos no liberastu antivērtībām, tad kā tauta iesim bojā. Un pie tā nebūs vainīgi kādi citi, bet gan mūsu pašu mazdūšība, gļēvums, nodevīgums.
Nevis vēlēšanas var glābt latviešu tautu un valsti, bet revolūcija – pirmkārt, garīga. Bez patiesas Atmodas un Sacelšanās mēs visi grimsim arvien dziļākā purvā gan garīgi, gan materiāli. Tāpēc nevis par vēlēšanu rezultātu ir galvenās raizes, bet gan par to, kā panākt, lai draugi, kaimiņi, radinieki, kolēģi sāktu lasīt laikrakstu “DDD”, tiktu izglītoti, nāktu pie saprašanas un saceltos pret netaisnību.