freskas uz Siksta kapelas griestiem.
Saruna ar kristīgo filozofu Pēteri[1]
DDD: Pirms sarunas vaicāju, kā jūs pieteikt lasītājiem. Atbildējāt: “Esmu filozofs.”
Pēteris: Tas laikam ir vissvētīgākais, ko sevī esmu atradis, – mīlēt gudrību. Sofija – tā ir gudrība. Filozofija ir gudrības mīlestība. Bet īsta gudrība nāk no Dieva, ko mēs nekad nevaram izdibināt.
Īsta brīvība nāk no Dieva
DDD: Vai esam vienisprātis, ka cilvēka dzīves jēga ir Dieva izzināšana, kas ir bezrobežīgs process?
Pēteris: Jā. Man ļoti patīk salīdzinājums – iekšējais cilvēks un ārējais. Ārējais cilvēks ir tas, ko mēs pilnveidojam, kas ir vajadzīgs jebkurā laikmetā. Mums vajag izveidot ģimeni, pareizu ģimeni, nevis tādu, kā tagad stāsta, ka ģimene ir divi vīrieši vai divas sievietes. Mums vajag jumtu virs galvas. Un mums vajag arī būt saimniekiem, nevis vergiem, kad citas tautas pār mums saimnieko. Mēs varam paņemt piemēru no citām tautām zinātnes un citos sasniegumos, bet ne to, kā mums dzīvot.
DDD: Jābūt brīviem?
P.: Tieši tā. Taču īsta brīvība nāk no Dieva, un to pieņem iekšējais cilvēks. Mēs varam izvēlēties.
DDD: Vai nu augt, pilnveidoties un kļūt brīviem, vai krist un degradēties?
P.: Dievs arī Latvijā mums ir atvēlējis izvēlēties, kā gribam dzīvot. Vai gribam dzīvot kā tagad, vai balstoties uz Viņa likumiem un to sapratni. No ārpuses mums ieskalo dažādu informāciju, ir ļoti daudz ideologu. Cilvēkiem problēmas sākās pēc franču revolūcijas, kad ieviesa tādu kā jēdzienu kā cilvēka tiesības. Vienlaicīgi cilvēkā nevar būt Dieva likumi augstākie, pēc kuriem viņš dzīvo, un cilvēka tiesības. Cilvēka tiesības ir zemākas par Augstāko likumu.
DDD: Es gan tur pretrunu nesaskatu, jo cilvēka tiesības ir arī dzīvot saskaņā ar Dieva jeb Kosmiskajiem likumiem, tādējādi sevi pilnveidojot. Tad viņa dzīve attīstās pareizi. Ja cilvēks pārkāpj šos fundamentālos likumus, viņš kaitē pats sev un, protams, arī savai tautai, visai cilvēcei – viņa dzīve virzās uz sabrukumu.
P.: Tas, ko minēju, ārējais cilvēks grib ieiet sabiedrībā, ģimeni izveidot, mantu sapelnīt. Parasti ap 30 gadiem tas tiek sasniegts. Un tad rodas atskārsme, ka viņā ir arī iekšējais cilvēks, kurš grib mīlēt, pateikties, vēlas skaistumu. Taču iekšējais cilvēks viņā var būt 5. klases līmenī 30 gadu vecumā un var būt 70 gadu cilvēka līmenī… Iekšējais cilvēks – tas ir garīgums. Es to sauktu arī par latvieša garu, kas mūs šajā zemē tur jau tūkstošiem gadu. Tikai augstais garīgums ir ļāvis izdzīvot latviešu un lietuviešu tautām šeit, Baltijā. Bieži vien cilvēks, kuram piemīt augsts garīgums, ir ticis nogalināts.
DDD: Kāpēc?
P.: Ja cilvēks zina, ka ir Dievs, viņš noteikti sacelsies pret netaisnību. Tāpēc visi, kuri bija garīgi stipri cilvēki, kas Latviju pacēla augstā līmenī līdz karam, tika izsūtīti, nošauti, iznīcināti. Pēc tam, pēc okupācijas, latviešiem piedāvāja to franču revolūcijas ideoloģiju, ka cilvēkam, pirmkārt, vajadzīgs materiālais labums, jo viņš grib labi dzīvot, grib mašīnu, tātad ārējo labklājību. Un šādi latvietī tika nospiests iekšējais cilvēks, padarot viņu par vergu.
DDD: Vairāk nekā pusgadsimtu latvietim draudēja arī inkvizīcija, ja viņš pacels galvu un meklēs garīgumu… bija jāklausa, ko saka Baznīca. Garīgi cilvēki juta un saprata, ka Baznīcā Dievu nevar atrast.
P.: Bībele saka: katrai tautai Dievs dod savu zemi. Un mums tā ir jāsargā, jāsaglabā, jācīnās par to. Latvija ir latviešu nācijas zeme. Taču dažādi ideologi ir devuši un vēl joprojām dod nepareizu tulkojumu lietām, lai mēs nebūtu brīvi.
Sagrozīt terminus = saputrot prātus
Pēteris: Kādēļ pie mums Latvijā neciena latviešu valodu? Tiek izdomāti dīvaini jaunvārdi un daudziem terminiem tiek piešķirta cita nozīme. Tas tāpēc, ka – kādā valodā cilvēks runā, tā arī domā. Valoda veido pasaules uzskatu. Bet ko gan labu varam gaidīt, ja mūsu valsts vadītāji piekrita, ka sākumā dod ordeņus tiem, kas bija Sorosa fondā, nevis tiem, kas cīnījās par patiesu Latvijas brīvību.
DDD: Viens no tādiem jaunvārdiem, kurš nomainījis iepriekšējo terminu, ir “gejs” – tulkojumā “jautrais zēns”. Pederasti tiek nodēvēti par jautrajiem zēniem, lai maskētu riebeklības, ar kurām viņi nodarbojas.
P.: Jā, šādi ieliek jaunus vārdus, bet vecos atbīda nost. Lai cilvēku pārvaldītu, vajag no viņa izdzīt pareizas domāšanas pamatus. Katrā ģimenē taču ir tēvs, māte un bērni – un tas ir pareizi, tā ir iekārtota pasaule, tās attīstība. Vai kāds normāls latvietis grib, lai bērns atnāk un saka: “Es no rītdienas varu mainīt dzimumu, jo kļūstu pilngadīgs.” Ko mēs tagad nodomājam? – “Nē, mūsu bērns to nedarīs!” Bet tur jau tā problēma, ka jaunieši pasaulē to dara, un vecāki neko nevar padarīt. Bērniem jau no pirmās klases tiek mācīts, ka dzimumu var izvēlēties. Tāpat iemācītas arī homoseksuālās lietas. Vai kāda latviešu māte grib, lai dēls saka: “Mammu, es precēšos ar Janku, ar kuru esmu jau no pirmās klases, – es viņu mīlu.” Kurš latvietis to grib? Tiek sajaukta izpratne par mīlestību. Es pats kā kristietis vedu uz nabagmājām drēbes, produktus, es mīlu tos cilvēkus, bet tas nenozīmē, ka guļu ar viņiem vienā gultā. Taču to grib ielikt mums iekšā domāšanā – ka mīlestība nozīmē gulēšanu kopā, kā vīrietis guļ ar sievieti.
Aicinu ikvienu dziļi pārdomāt, vai jūs vēlaties, ka jūsu bērns vai mazbērns dzīvo kopā ar sava dzimuma cilvēku kā vīrs ar sievu? Lai jūsu bērnam vai mazbērnam, kuram esat visu atdevis, ne tikai nav pēcnācēju, bet jums ir kauns par to, ko viņš dara – ko pat visbriesmīgākajos murgos nespējat iedomāties, ka vīrietis guļ ar vīrieti un sieviete ar sievieti. Nesakiet, ka tā nebūs. Ukraina arī varbūt teica, ka kara nebūs… Tāpēc, ja mēs, latvieši, to nevēlamies, ir jācīnās. Mūsu sabiedrība negrib daudz runāt par to, baidoties izsaukt pretestību. Bet ir jārunā!
Mums ir jācīnās par to, kas ir vajadzīgs mūsu tautai un valstij. Latvijas pamats ir latviešu tauta, kurai piemīt iekšējais garīgums, kas jāsargā. Tas ir palīdzējis izcīnīt arī savu valsti, jo tik maz cilvēku tautai sava valsts – tas jau ir brīnums.
Homoseksuāļi izsmej simbolus
DDD: Šovasar Rīgā noritēja tā saucamais praids – seksuālo noviržu lepnuma gājiens.
Pēteris: Homoseksuālisms nevienā pasaules reliģijā nav atzīts kā pareizs. Taču es kā kristietis vēršu uzmanību, ka viņi šim gājienam ir izvēlējušies īpaši simbolisku mēnesi – jūniju, kas Romas katoļu baznīcā ir Jēzus Sirds mēnesis, tātad visaugstākais. Un vēl – kādēļ viņi ir izvēlējušies varavīksnes simbolu? Kāpēc to lieto? Varavīksnes simbols kristietībā ir svēts. Bībelē teikts, ka līdz grēku plūdiem varavīksnes nav bijis, Dievs to radījis kā apliecinājumu, ka cilvēki tiks attaisnoti, Zeme netiks iznīcināta. Lūk, un tagad šo simbolu izmanto, lai spekulētu, ka nodarboties ar homoseksuālismu drīkst… Faktiski viņus neinteresē garīgums, Dieva likumi, Augstākā Griba, bet gan tas, ka viņi var darīt sliktu un viņus par to it kā neiznīcinās.
DDD: Ne jau Dievs, bet viņi paši sevi iznīcina, degradē zemāk par dzīvnieka apziņas līmeni, kļūst par nezvēriem.
P.: Homoseksuālisms ir smags noziegums pret pašu Dievu – to īstam latvietim vajadzētu saprast. Viss bojājas, ja nav Dieva. Dievs ir mūsu iekšējā cilvēkā, mūsu dvēselē. Noziedzoties pret Dievu, padzenot Viņu no savas dvēseles, tā bojājas.
DDD: Vai, jūsuprāt, latvieši sāk jau samierināties ar šiem noziegumiem tāpat kā ar okupantu klātbūtni Latvijā?
P.: Mums trūkst pašcieņas. Imants Lancmanis reiz teica, ka latvieši ir pazaudējuši savu garaspēku. Kā latvietim var būt savs garaspēks, ja viņa māte māca citu kultūru?! Mums tagad tautai pasniedz sagrozītus likumus, lai cilvēki nedomātu par galveno. Tagad pat pašcieņas pilnas dziesmas nedzied – par savu zemi, par saimniekiem savā zemē, tas viss ir atlikts. Tagad mums ir alumīnija cūka… Šis liecina par garīgo pagrimumu. Mūsu bērniem māca visu neīsto, viltoto, nepareizo. Vācijas parlamenta deputāts Valdemārs Herts stāstīja, ka Vācijā bērnudārzā bērniem rāda izģērbtu sievieti un vīrieti un māca – kad izaugsit, varēsiet būt gan sieviete, gan vīrietis. Tā tur ir norma. Viņš teica: ‘Man ir dokuments, kas apliecina, ka ap 200 miljonāriem tādēļ ir pametuši Vāciju, jo viņi negrib, lai šādi sabojā viņu bērnus…”
Tikmēr pie mums Jaunā Konservatīvā partija atbalsta faktiski viendzimuma laulības. Mūsu valstī ievelk latviešiem kaitīgu ideoloģiju. Pēdējos 30 gados Latvijā abortos ir nogalināti vairāk nekā 400 tūkstoši bērnu. Cik šiem 400 tūkstošiem varētu būt pēcnācēju! Lūk, arī šādi mēs iznīcinām sevi. Tas viss tiek vadīts ne no Latvijas un nav Latvijas interesēs.
Smaga pļauka latviešu tautai
DDD: Latviešiem ir nepieciešama īsta garīga Atmoda. Kā to panākt, jūsuprāt?
Pēteris: Jāsāk ar audzināšanu.
DDD: Skolās audzina liberastu antivērtības. Tur ir tāpat kā okupācijas laikā, latvieši netika audzināti par latviešiem. Par dekolonizāciju pat neieminas. Kur ir tie drosmīgie un gudrie skolotāji, kas audzinās?
P.: Valsts ir tā, kurai jārūpējas par latviešiem. Mūs ieveda viltus ticībā jau “Latvijas ceļš”, ko vadīja padomju komunisti. Viņi bija tie, kas pārdeva savu tautu. Tie paši latvieši, kas gribēja būt par vagariem un savu tautu izkalpināt, arī turpināja to darīt.
DDD: Viņiem ir arī nelietīgi sekotāji.
P.: Jā. Piemēram, tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina stāties Zemessardzē. Taču, būdams ārlietu ministrs, atdeva Krievijai Abreni. Arī Vaira Vīķe-Freiberga, kuru daudzi latvieši liela, brauca uz 9. maija svinībām Maskavā, pazemojās Putina priekšā. Arī viņa iestājās par Abrenes atdošanu. Kā mēs varam slavēt cilvēkus, kas izcīnījuši mūsu valsti, cilvēkus, kas okupācijas laikā mežos dzīvoja un cīnījās gadu gadiem, ja valdība tā vienkārši atdod savu zemi! Japāņi tagad pieprasa atpakaļ, poļi pieprasa pat Kēnigsbergu, bet mēs godājam tos, kas mūsu zemi par velti atdod: lūdzu, ņemiet mūsu Abreni! Tā ir briesmīga pļauka latviešu tautai. Arī Abrene ir mūsu tēvu zeme.
DDD: Vēl lielāka pļauka, pareizāk sakot, smags noziegums, ir Latvijas dekolonizācijas neveikšana.
P.: Taisnība. Latviešiem jāsaprot, ka cilvēki, kuri atnāca, kuriem deva par velti dzīvokļus, visu kārtoja tā, lai viņi šeit paliktu, – šie cilvēki ir atnākuši šeit dzīvot un grib, lai latvieši viņiem dod, dod, dod… arī viņu bērni nav iemācījušies sevi dot citiem, bet gaida, lai mūsu bērni viņiem kaut ko dotu. Mūsu valsts ir tāpēc, lai mēs tai kalpotu un saviem, nevis svešiem bērniem dotu. Nedrīkst ienākt citā valstī, lai to izmantotu savā labā. Lai to novērstu, ir nepieciešama valdības nomaiņa.
DDD: Piekrītu. Bet ir jautājums, vai tauta ir jau gatava pretoties globālajai pārvaldei?
P.: Tautai vajag skatīties, ko atbalsta Baznīca, ko atbalsta zemnieki…
DDD: Baznīca – ne katoļu, ne luterāņu, ne arī citas konfesijas – neiestājas par dekolonizāciju, necīnās.
P.: Baznīcas uzdevums ir glābt dvēseli.
Vai Baznīca glābj dvēseli?
DDD: Tur jau tā lieta. Es redzu, ka Baznīca neglābj dvēseli, jo nemāca cīnīties pret netaisnību. Taisnīguma atjaunošana, tātad Dieva kārtības atjaunošana, taču ir dvēseles glābšana. Kā latvietis var būt garīgs, ja viņš ir vergs, ja viņš samierinās, ka tauta tiek saliedēta ar okupantiem, ja viņš nav gatavs atdot sevi cīņai par tautas un valsts patiesu brīvību? Ja viņš baidās no represijām? Lūk, Baznīcas uzdevums šodien – iet pirmajās rindās cīņā par deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju.
Pēteris: Jūs runājat par Baznīcas augstākajām personām, taču Baznīca ir cilvēku kopa.
DDD: Augstākā persona ir tā, kas prezentē Baznīcu. No vadītāja vienmēr daudz kas ir atkarīgs.
P.: Baznīcu izstumj laukā no skolas, no izglītības sistēmas.
DDD: Man nav cieņas pret Baznīcu – tādu, kāda tā ir šobrīd, lai izstumj, jo jēgas no Baznīcas tāpat īsti nekādas. Lielākais ļaunums, ka Dieva likumu izpratni, augstākos ideālus un tikumus izstumj no audzināšanas. Redzu, cik ļoti pati Baznīca neseko Dievam.
P.: Es teiktu, ka tā nepareizi seko.
DDD: Nepareiza sekošana taču ir nesekošana.
P.: Citi tomēr cīnās, bet viņi varbūt nav augstākajās rindās kā kādreiz priesteri.
DDD: Varbūt ir vajadzīga revolūcija Baznīcā?
P.: Jā. Bet es teiktu, ka Baznīcā ir tāda problēma – gara par maz. Tagad gejus, lesbietes reklamē televīzijā un citur presē. Bet cik daudz reklāmu nāk no Baznīcas par dabisku ģimeņu atbalstu?
DDD: Jā, Baznīca noteikti nav tā nabadzīgākā institūcija… tā var apmaksā reklāmas.
P.: Baznīcā tādas lapiņas tagad var paņemt, bet televīzijā šīs idejas netiek sludinātas. Šajā ziņā labs piemērs ir Polija – tur Baznīca cīnās. Pie mums tiek izplatīta zemā eiropeiskā līmeņa informācija, kas sagrauj cilvēkus, un maz ir izturīgo, kuri spēj noturēties. Tas ir šaurais ceļš.
DDD: Bet varbūt tieši nenoturēšanās Baznīcā, kas ir izkropļojusi Kristus Mācību, ir tas šaurais ceļš pie Dieva?
P.: Es pat teiktu, Dievs ir tik unikāls, ka, nestudējot teoloģiju, cilvēks var būt svēts.
DDD: Jā, arī, neejot uz baznīcu un nedēvējot sevi par kristieti, viņš noteikti var būt svētāks par Romas pāvestu.
P.: Jo ikvienā cilvēkā ir Dievs, kurš jāatrod. Un uz tiem, kas ir svētāki, citi met ar akmeņiem. Un arī uz tiem, kas drosmīgi cīnās par Latviju, par patiesu neatkarību, met ar akmeņiem. Drosme ir viens no četriem augstākajiem tikumiem. Arī brīvība ir viens no tikumiem. Drosmīgais cīnās par brīvību, jo viņam ir abi šie augstākie tikumi. Bet, ja tu esi pazemīgs un bailīgs – ko tu izglābsi ar bailēm. Pazemībai ir jābūt Dieva priekšā, bet ne jau okupanta. Tāpēc jums taisnība – tiem, kas kalpo Dievam, ir drosmīgi jācīnās par savas tautas brīvību. Un arī pret homoseksuālisma ideoloģiju.
Intervēja Līga Muzikante
[1] Pēterim ir gan vārds, gan uzvārds, taču viņa darbs ir saistīts ar Romas katoļu baznīcu, tādēļ, baidoties no represijām, pēc sarunas kristīgais filozofs izvēlējās palikt anonīms. – Red.piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(508), 2022. gada 29. jūlijs–11. augusts un Nr.15(509), 2022. gada 12.–25. augusts