Mihailo Podoļaks
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks
Krievijas sarunu grupas vadītājs Vladimirs Medinskis negaidīti paziņojis jauno “specoperācijas” mērķi: “Izglābt mūsu dzimto Ukrainu un saglabāt to mūsu (krievu) bērniem.” Atklāti, ciniski un tieši.
Brīžiem dažiem mūsu partneriem pazib jautājums: vai nevajadzētu pamēģināt vienoties ar Krieviju pie sarunu galda? Šā priekšlikuma pamatā ir hipotēze, ka te tāpat kā biznesa konfliktos var panākt kādu kompromisu, nogludināt strīdus un atgriezties pie iepriekšējās dzīves.
Atbildēšu tieši: tie ir katastrofāli maldi, kas izriet no nespējas saprast šā kara būtību un tā patiesos motīvus. Tas var novest pie šausmīgām sekām visā pasaulē.
Jebkāda vienošanās ar Krieviju nav pat nodilušas kapeikas vērta. Vai var vienoties ar valsti, kas nepārtraukti ciniski melo? Katrs skaidrojums Krievijai ir tikai vārdu spēle.
Patiesībā Krievija ir uzsākusi klasisku iekarošanas karu viduslaiku garā: mazizglītots, bet spārnotām raķetēm bruņojies agresors nolēmis sagrābt mūsdienīgu, bet mazāk apbruņotu valsti, iznīcināt tās tautu, piesavināties īpašumu, bet iekarotajā teritorijā ieviest pagrimumu, netīrību un piedzērušos bezpajumtnieku barus. Tāda ir krievu imperiālisma būtība – tā nerada jaunas vērtības (kultūras, zinātnes vai tehnoloģiskas), bet mērķtiecīgi iznīcina svešas.
Šis karš nav par to, kādās robežās būs Ukrainas valsts. (Uzreiz teikšu – tikai starptautiski atzītajās, bez nekādiem krimināliem palielinājumiem.) Šis karš ir par to, kādā trajektorijā attīstīsies pasaule.
Eiropas vēsture – tā neapšaubāmi ir asiņainu karu vēsture. Tāpēc, ka augstu tika vērtēts spēks, briesmoņi un spēja uzbrukt pirmajam. Abi pasaules kari, starp citu, arī sākās par teritoriāliem strīdiem, propagandas histērijas, necilvēku vēlmes nogalināt brīvus cilvēkus. Pēc 1945. gada pasaule pateica “nekad vairs” un mēģināja mainīt spēles noteikumus. Darba kārtībā nokļuva cilvēces progresa jautājumi: dzīves ilguma un kvalitātes palielināšana, biotehnoloģijas, gēnu inženierija, mākslīgais intelekts, servisa tehnoloģijas, komunikācija un tā tālāk.
Mēs arī tagad varētu runāt par civilizācijas progresu, taču no Krievijas viduslaiku nometnes atkal izlīdis cilvēkēdājs ar tukšumu un naidu acīs. Tāpēc mēs tagad runājam par pilsētu apšaudi, masveidā izvarotām sievietēm, trīsgadīgiem bērniem, kuri cieš badu pagrabos, par labības krājumu izlaupīšanu. Zelta ordas laiki ir atgriezušies? Maskavija ir parādījusi savu īsto seju…
Ukraina karos ar Krieviju līdz uzvarošām beigām. Mums nav citu variantu. Ja Rietumi atkal sāks šaubīties un atklās savas slēptās bailes, pasauli atkal gaida asiņainas robežu pārdalīšanas, haoss, bēgļu plūsmas un jauni drošības noteikumi, pēc kuriem cilvēcei būs jāmaksā nodevas huligānam ar kodolčemodāniņu.
Krievija pataisīs nabadzīgāku katru Eiropas iedzīvotāju un izprovocēs badu Āzijā un Āfrikā, izraisot jaunus teritoriālos konfliktus. Radīsies desmitiem un simtiem kriminālu anklāvu, kur dažādi bandīti piemērīs sev “premjeru” un “ministru” drēbes.
Vai vēl ir jautājumi par to, ko gribēja pateikt Medinska kungs, kurš vēlas savu bērnu dēļ iznīcināt citu valsti? Šī Krievija ir pierādījusi, ka ir barbariska valsts, kas apdraud pasaules drošību. Bet barbarus var apstādināt tikai ar spēku. Un tikai visi kopā. Lūk, tas mums jāizdara savu bērnu dēļ. Citādi… pasauli gaida ļoti tumši laiki.
Avots: https://t.me/M_Podolyak/72
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.12(506), 2022. gada 30. jūnijs–14. jūlijs