Labdien!
Izskatās, ka tiek iedvestas bailes cilvēkos par Krievijas vārda pieminēšanu sarunās, bet it īpaši publiski.
Varbūt kļūdos, bet dzirdu, ka ielas un bulvārus, nosaukumus, kas saistās vai kuriem ir Krievijas vai krievu vārdi, nu vajagot pārsaukt citādi. Interesanti. Vai tādā veidā Krievzeme, kas atrodas tepat aiz stūra, pazudīs no zemes virsas? Cilvēkiem liek izvairīties no šo vārdu pieminēšanas, cerot, ka aizmirsīsim, ka šāda valsts ir mums kaimiņos. Un, ko tas mainīs briesmīgajā situācijā, kad arī Latvija ir ierauta šai virpulī? Tāpat būs jāziedo, jāvāc palīdzības sūtījumi, jādzen transportlīdzekļi uz Ukrainu, jāuzņem bēgļi utt., u.tjp. Būtu jau brīnišķīgi, ja, nepieminot Krieviju, karš nekavējoties (nu labi, pēc kāda laika) mitētos, bet cerēt uz kaut ko tādu ir veltīgi. Lai tas notiktu, vajadzīgi citi instrumenti un līdzekļi. Vai, piemēram, Krievijas siers, ja to pārsauks par paši-zināt-kādu sieru, kaut ko mainīs?
Vai mūsu Latvija un latvieši, pārsaucot lietas un priekšmetus, kļūst redzīgāki, iejūtīgāki, izpalīdzīgāki, saprotošāki pret saviem tautiešiem, pret tiem, kam jāaudzina bērni, jāstrādā, jāatjauno līdz nejēdzībai sapostītā latvju zeme? Vai beidzot nav pienācis laiks attapties no nebeidzamā skrējiena pa pasauli, apstāties, saņemt visus savus prātus kopā un sākt atjaunot savu valsti? Iepriekš un pirmkārt “iztīrot” sabiedrību no idejiski nepiederošajiem, kuri grib latvisko identitāti izdzēst, aizvietojot to ar jaunizgudrotu mēslu, kas vispār nav cilvēciskai dabai derīgs un ir absolūtā pretrunā ar Radītāja doto. Vai tas nav vēl ieraugāms, ka šādi mums nav nākotnes? Cik ilgi vēl jāpacieš cilvēciskās cieņas pazemošana, nicināšana un nievāšana, atņemot iespēju latvietim pašam izlemt kārtību savā zemē, kādā viņš grib dzīvot?
Cieņā
Drosma Gātere
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.10(504), 2022. gada 27. maijs–9. jūnijs