Kā ziņo Latvijas prese, kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) ir sācis vairākus kriminālprocesus saistībā ar darbībām, ar kurām pausts atbalsts Krievijas agresijai pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Viens no aizdomās turamajiem, kuram kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums ir Aivis Vasiļevskis. Par viņa vainu lai lemj tiesa, bet mūsu laikraksta lasītāji var ieskatīties komentāros, kurus viņš ir rakstījis feisbukā kādā diskusijā.
Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Liene Apine: Ar okupantiem sadraudzēties nozīmē kļūt par kolaboracionstu jeb kangaru. Bet ar tiem cilvēkiem, kas te šobrīd ir okupanta statusā, varēsim no sirds draudzēties pēc dekolonizācijas, kad viņi būs atstājuši mūsu valsti un zaudējuši kaunpilno okupanta statusu. Pirms dekolonizācijas nekādas draudzības nav un nevar būt.
Igors Belkovs: Vispār, ja es vēlētu sliktu Latvijai, tad intensīvi nodarbotos ar “dekolonizāciju”. Visur aģitētu rītā vakarā, lai tie krievi brauc prom. Latvijai tas būtu zaudēt 10% NODOKĻU MAKSĀTĀJU!
Ima Imula: …Nauda un nodokļi ir forši, bet tiesiskums tomēr ir svarīgāks un augstāka lieta. Kur tiesiskums, tur arī lietas sakārtojas, un sakārtojas arī nauda…
Zaiga Savkiva: Tur nu tiešām krievi bez vainas, ka mums nav ne tiesiska, ne arī demokrātiska valsts…
Ima Imula: Tiešām? Kas tad mūs prettiesiski okupēja 1940. gadā un noturēja mūs prettiesiskā un nedemokrātiskā okupācijā līdz pat 1990. gadam?
Aivis Vasilevskis: Krievijas impērijā un PSRS ikviena tauta tika nodrošināta ar tai piemērotu valstiskumu vai autonomiju, tāpēc jūsu informācija ir absolūti melīga. Palasiet, uz ko tautu aicināja Valdemārs – droši vien, ka kolaboracionists, pēc jūsu jaunās rusofobu vēstures.
Ima Imula: Nu paturi savas fantāzijas pie sevis, nekāda autonomija un valstiskuma nebija – kur Latvijai valstiskums!? Ko tu pļūtī tur…
Aivis Vasilevskis: …Vai tad PSRS sastāvā nebija atsevišķas republikas statuss?
Ima Imula: …Tas, ko okupants uz papīra tev dod, tam ir nulles vērtība. Lūk, viss reālais tavs statuss… Labāk paskaties uz saviem moskaļiem, kas vietējos vienkārši izkāva un atņēma milzīgas teritorijas, un vēl par maz.
Aivis Vasilevskis: Krievijas impērijā ne tikai visas tautas saglabāja savu kultūras un etnisko identitāti, bet to iedzīvotājiem, ieskaitot dižciltīgos, tika piešķirtas visas tās pašas tiesības, kas Krievijas impērijā – arī jaunlatvieši strādāja par ierēdņiem augstos amatos. Tagad pastāstiet, kādus amatus varēja ieņemt indiāņi ASV un kur ir to valstiskie veidojumi, nosauciet kādu. LPSR bija viena no PSRS republikām, ar savu budžetu un vietējo pārvaldi – sakiet jel, kā ar jums rīkojās vācieši, kad strādājāt zirgu staļļos muižās, vai tas bija labāk?
Ima Imula: Vispirms skaties uz dzimtbūšanu savā Krievijā. Nebija nekāda valstiskuma, ne autonomijas. Ielikteņi kolaboranti pie varas nav nekādi attaisnojumi beztiesiskai okupācijai un aneksijai.
Liene Apine: Man prieks par tiem, kas saprot – kamēr nebūs veikta dekolonizācija, nekāda draudzība ar tā saucamajiem “mūsu krieviem” nav iespējama. Aivars Garda to visādi mēģina izskaidrot, bet latviešu pūļa sirdis tik ļoti pārņēmušas baildes un kangarisms, ka nekādi nevar to nodevības mūri caursist.
Aivis Vasilevskis: Kas tieši jums traucē draudzēties ar krieviem?
Aivars Garda: Aivi Vasilevski, ar kārtīgiem krieviem Krievijā nav nekādu problēmu draudzēties. Ar okupantiem nekāda draudzība nevar būt. Ja latvietis ir krietns latvietis, nevis kangars. Elementāri, Vatson!
Aivis Vasilevskis: Vai tad šeit vēl ir dzīvs kāds no tiem, kuri ienāca 1940. gadā ar Ulmaņa svētību? Ja tas ir tas, ko jūs saprotat ar “okupāciju”.
Aivars Garda: Okupanti ir līdzīgi parazītiem latviešu tautas un valsts organismā. Kā cērmes, lenteņi, utis. Okupanta un kolonista statuss pārmantojas bērnos, mazbērnos utt. Vai Aivis būtu tik dumjš, ka atbrīvotos tikai no pieaugušiem lenteņiem, cērmēm, utīm, ja būtu ar tiem apsēsts, bet to bērneļus visās paaudzēs, gnīdas, atstātu organismā tikai tāpēc vien, ka gnīdas nav vainīgas?
Dace Āboliņa: Ķirmjgrauža “dzimtene” ir priedes miza, un koks iet bojā, ja ķirmjgrauzis turpina vairoties un ēst koka miesu…
Aivis Vasilevskis: Pamatojiet, lūdzu, ar kādu zinātnisku pētījumu, kā tieši “okupanta statuss” pārmantojas bērnos un mazbērnos? Īpaši ņemot vērā, ka tas ir jūsu izdomāts jēdziens.
Aivars Garda: Turklāt kolonistu statuss ir visiem, kuri pret latviešu valsts, jo tādas nebija, un tautas gribu iebrauca Latvijā no PSRS 1940.–1991. gados. Un viņu pēcnācējiem visās paaudzēs. Noziedzīgā naturalizācija, integrācija un saliedēšana neko šajā statusā nemaina.
Aivis Vasilevskis: Tieši kādā veidā tauta izrādīja kaut kādu gribu, lai PSRS ietvaros cilvēki nepārvietotos? Es neko tādu neesmu nekad dzirdējis.
Aivars Garda: PSRS bija okupētājvalsts un saskaņā ar 1949. gada Ženēvas konvenciju nedrīkstēja iesūtīt okupētajā un vardarbīgi anektētajā Latvijā savus pilsoņus. To ir atzinis pat bijušais čekists, jurists, profesors Juris Bojārs intervijā laikrakstam “DDD”. Viņš teica to pašu, ko es paužu tagad savos komentāros. Ja neticat man, lasiet Bojāru.
Aivis Vasilevskis tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai būtu tik dumjš, ka iznīdētu no savas vai sava bērna galvas tikai utis, bet gnīdas atstātu?…
Andris Zarins: Aivi Vasilevski, žēl, protams, ka tu man nepatrāpijies (vecumu starpības dēļ) PSRS BSkā mans padotais. Tev taču visas tās sovjetu štellītes tā patīk, es būtu tev spējis “učebkā” tādu mīlu pret padomju varu iepotēt, ka vēl šodien neatjēgtos… “umņiks”…
Aivars Garda: Aivis Vasilevskis nesaprot, ka gnīdas no gnīdām izaug par utīm? Tāpat okupantēni izaug par pieaugušajiem okupantiem.
Pilnīga taisnība, Andri Zarin, ka Aivis ir tāds “umņiks”, ka ar viņu nav vērts diskutēt. Soļos marš – uz smilšu kasti pie tikpat infantilajiem!
Mirdza Daudzvarde: Un cik latvieši ir izgājuši pie krievtautiešiem par sievām un vīriem… ko tādā veidā var darīt?
Aivars Garda: Vai tamdēļ, Mirdza Daudzvarde, ka latvieši ir saprecējušies ar okupantiem, Latvijai ir jāatsakās no dekolonizācijas? Tie, kuri ir jauktās ģimenēs, var paši izvēlēties: palikt Latvijā vai doties prom.
Aivis Vasilevskis: Interesanti, vai Gardas kungs gadījumā nav bijis Komunistiskās partijas biedrs?
Aivars Garda: Nu un tad? Es arī tagad savā sirdī esmu kooperācijas jeb kopienas, jeb komunisma sabiedriskās iekārtas kvēls atbalstītājs. Vai tādi vasiļevski grib vai negrib, bet kopienas iekārta negrozāmi un neatvairāmi tiks ieviesta visā pasaulē. Šis noziedzīgais kapitālisms, kurā mēs tagad dzīvojam, tiks iznīcināts. Par kopienas iekārtas ieviešanu var izlasīt Dzīvās Ētikas Mācībā. Tajā ir teikts, ka Padomju Savienībā patiess komunisms nekad nav bijis. Tikai tā izkropļojums. Kapitālisma piekritēji var skaitīt savus pēdējos gadus. Tas, ka esmu kooperators, nebūt netraucē man cīnīties par Latvijas atbrīvošanu no kolonistiem.
Aivis Vasilevskis: Vai Dzīvā Ētika māca par to okupanta statusa pārmantojamību un vajadzību uzbrukt cilvēkiem, kuri te mierīgi dzīvo, strādā un maksā nodokļus? Tiešām tur tas ir teikts?
Aivars Garda: Dzīvās Ētikas līdzautore Helēna Rēriha un viņas cildenais dzīvesbiedrs Nikolajs Rērihs ļoti slavēja krievu cīņu pret vācu nacistiem. Latvijā iebruka lielkrievu nacisti jeb šovinisti. Latvijai ir pilnīgas tiesības un pienākums padzīt kolonistus un viņu pēcnācējus visās paaudzēs. Grāmatā “Pārpasaulīgais” ir paragrāfi, kuri nepārprotami ir to tautu un valstu pusē, kas nelaiž savā zemē okupantus un padzen tos, kā to izdarīja krievi, padzenot visus vācu okupantus no savas zemes. Ja prātiņa pietiek, varat pats visu izlasīt. Grāmatas ir pieejamas gan grāmatnīcās, gan internetā.
Turklāt, Aivi Vasilevski, okupantiem nav jāuzbrūk, viņus vienkārši ir jāizraida ar likuma spēku. Latviešiem ir jādara viss iespējamais, lai piespiestu valdību to darīt. Var arī bez valdības, kā to izdarīja Kaukāza un Vidusāzijas tautas, kur, piemēram, Azerbaidžānas žurnālists mums stāstīja, kā to dara viņu vienkāršie azerbaidžāņi. Jau deviņdesmitajos gados viņi teica saviem padomju okupantiem no kaimiņu dzīvokļiem, ka, ja viņi paši neaizvāksies, tad klāsies plāni. Un padomju okupanti aizlaidās, atstājot mājās visas mantas. Tāpat līdzīgi darīja un dara Vidusāzijas tautu pārstāvji. Krievijas prezidents Putins to visu zina, bet nekad nav aizrādījis šo valstu prezidentiem. Latvijas valdība lien uz vēdera Putina priekšā un saņem par to sprāguša ēzeļa ausis. Mēs esam pārāk viesmīlīgi pret ārējiem ienaidniekiem, kas arī ir šie ieperinājušies kolonisti jeb piektā kolonna. Mēs varam nedarīt tik radikāli, bet stingrākiem pret okupantiem ir jābūt.
Tikai galīgs idiots nesaprot līdzību starp utīm un gnīdām un okupantiem un viņu bērneļiem. Es tagad turpinu diskusiju nevis, lai pārliecinātu tādus vasiļevskus, bet to cilvēku dēļ, kuri lasa šo diskusiju. Lai paši izlemj, kam pievienoties. Tādiem vasiļevskiem, kuri arī tikai varbūt iznīcinātu utis, bet atstātu dzīvas gnīdas, ir vieta dispanserā. Tieši tādiem vasiļevskiem ir naids un agresija, un nežēlība pret latviešu tautu.
Mirdza Daudzvarde: Viss ir ļoti skaidrs.
Līga Muzikante: Okupanta statuss tiek pārmantos tāpat kā valsts pilsoņa statuss. Aivis Vasilevskis jau iepriekš ir izcēlies ar okupant-fīliju. Tas ir tāds apziņas deģenerēšanās paveids: vēlēties un aizstāvēt okupantu palikšanu Latvijā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 16. marta tiesas lēmumā lietā “Ždanoka pret Latviju” ir paskaidrots, ka tā saucamā krievvalodīgo minoritāte Latvijā ir ilggadīgās nelikumīgās Padomju Savienības okupācijas demogrāfiskās papildus sekas. PSRS tiesību mantiniece (arī pienākumu!) ir Krievijas Federācija.
Starptautisko tiesību zinātņu doktors, profesors Aivars Fogels PSRS okupācijas laikā Latvijā iepludinātos migrantus definē kā okupantus: “Okupants ir okupētājvalsts militār- un civilpersona, kas īsteno un atbalsta okupāciju. Atbalsts var izpausties ne tikai kā līdzdalība militārās operācijās, bet arī kā ieceļošana okupētajās teritorijās, darbošanās okupācijas režīma civilajās varas struktūras, veicinot okupācijas režīma nostiprināšanu un okupācijas mērķu sasniegšanu okupētajā teritorijā. Turklāt ir jāņem vērā starptautiskajās tiesībās noteiktais, ka katra tauta ir atbildīga par savas valdības rīcību. Ja valdība darbojas noziedzīgi, pārkāpj valstī juridiski saistošās starptautisko tiesību normas, savus nacionālos likumus, tautai ir pienākums pretoties un novērst valdības nelikumīgo rīcību. Protams, vārdam, jēdzienam “okupants” nav nacionalitātes, un tā lietošana nav kvalificējama kā nacionālā naida kurināšana. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām okupants ir persona (gan valsts, gan fiziska persona), kas izdara noziegumu pret mieru un cilvēci, un saskaņā ar ANO Konvenciju par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci šiem noziegumiem nav noilguma. Okupantiem par konkrētām darbībām, kas starptautiskajās tiesībās kvalificētas kā noziegums pret mieru un cilvēci, par militārnoziegumiem, ieskaitot genocīda noziegumu, paredzēta kriminālatbildība.”
Diskusija publicēta saīsināti
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(501), 2022. gada 8.–28. aprīlis