Līga Muzikante
“Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku…” – uzmundrinoši teica Gunārs Astra Augstākajā tiesā pirms gandrīz 40 gadiem. Diemžēl ideāli, par kuriem iestājās Gunārs Astra, nav sasniegti. Mūsu tautas zemē vēl joprojām atrodas milzīga ārējā ienaidnieka masa, kas sadarbojas ar pašmāju kangariem jeb iekšējiem ienaidniekiem kā cimds ar roku.
Gunāra Astras 60. dzimšanas dienā – 1991. gada 22. oktobrī – viņa atdusas vietā Meža kapos tika uzstādīts piemineklis, laukakmenī cirsts. Tobrīd bija grūti atrast tēlnieku, kurš nebaidītos veikt šo darbu. Visi “galma” meistari “žmiedza astes kājstarpē”, jo iecere radās jau 1988. gada rudenī, kad “viss kaut kas varēja notikt”… drosmes trūka visiem pēc kārtas. Kopā sapulcē parunāt ir viens, bet uzcelt pieminekli tam, kurš reāli pretojās okupācijas varai un, visticamāk, tika noindēts, jo bija neizdevīgi godīgs, – lūk, tas jau mākslinieku elitei šķita pārāk bīstami…
Atradās tikai viens tēlnieks! Pēc arhitekta Pētera Štokmaņa ieteikuma 1988. gada rudenī Gunāra Astras brāļi uzrunāja manu tēti – tēlnieku Raimondu Muzikantu, nacionāli domājošu latvieti, bijušo leģionāru, kurš pēc atgriešanās no izsūtījuma Vorkutā nav locījis muguru okupācijas varas priekšā un vienmēr ir vēlējies patiesi brīvas Latvijas atjaunošanu, tādēļ ticis izstumts no “galma”, represēts, apklusināts. Tieši viņš ar lepnumu pieņēma šo uzdevumu. Viņš vēlējās attēlot Gunāra Astras dvēseli – kā spēkavīru, kurš sarauj važas.
Pieminekļa tapšanas procesā radās dažādi ļoti grūti šķēršļi, tādēļ mākslinieka iecere izdevās ne par visiem 100 procentiem, milzīgie laukakmeņi slēpa neredzamas plaisas un šķēlās skulptūrai neveiksmīgi, un dažu iecerēto detaļu sīkākai izstrādei pietrūka laika un līdzekļu, taču kopumā piemineklis ir spēcīgs – un tēlnieks paspēja to uzstādīt paredzētajā laikā, lai, sagaidot dzimšanas dienu, tas godinātu mūsu tautas brīvības cīnītāju Gunāru Astru.
Nu pagāja 30 gadi, un rudenī atkal Gunāram Astram atzīmējām apaļu jubileju, nu jau 90. dzimšanas dienu. Bez jebkāda konkursa, bez jebkādas izvērtēšanas tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau bija paspējis uzmeklēt tēlnieku Gļebu Panteļejevu – un valsts piešķīra 100 000 eiro… taču pat par šo naudu jauno pieminekli Rīgas centrā neuzstādīja laikus. Savukārt pieminekļa Meža kapos tapšanai tika saziedota naudas summa, kas vēlākā konvertējumā mērāma kā 15 000 “repšiku”.
Attēlos salīdzināšanai: 30 gadus senais piemineklis Meža kapos (autors Raimonds Muzikants) un pāris dienas jaunais piemineklis Rīgas centrā (autors Gļebs Panteļejevs). Kurš no tiem labāk izpauž Gunāra Astras būtību, latvisko garu un brīvības ideālus? Šis uzdotais jautājums piesaistīja plašu uzmanību un sniedza atbildes feisbukā.
Komentāri sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Linda Kasparoviča: Šis kapos ir patiesais brīvības simbols – Gunārs Astra. Nevis cietēja tēls cietumnieku drēbēs Rīgas centrā, sātanistu piesmiets, apgrieztā krustā piesists. Un tagad te būs mūžīga pulcēšanās vieta arvien jauniem brīvības protestiem. Tā tumšais vēstījums zaudēs spēku.
Eva Lielaisramane: Jā, no Muzikanta darinājuma nāk spēks.
Pēteris Buks: …tas, ka nebija konkursa un sabiedriskās apspriešanas, ir nepareizi un negodīgi pret latviešu dizaineriem.
Jānis Žugovs: Kapa piemineklis ir nesalīdzināmi izteiksmīgāks, dzīvs un ar dvēseli. Visi redzētie Panteļejeva pieminekļi ir formāli un neko neizsakoši. Nesaprotu, kāpēc viņš tik iecienīts valsts pasūtījumos, bez konkursiem?
Ināra Rutkovska: Interesanti, vai kāds no politiķiem kādreiz ir nolicis ziediņus un noliecis galvu pie šī pieminekļa [Meža kapos].
Andra Kaupe: Man abi patīk. Kā jau tam jābūt, piemineklis kapos ir personiskāks, cilvēciskāks. Panteļejeva veidoto varbūt ne katrs uztvers, bet man viņa koncepts ir saprotams.
Ringolds Balodis: Protams, ka Raimonda Muzikanta piemineklis attēlo Astras traģēdijas būtību un tas ir jaudīgāks.
Aivars Mura: Raimonda Muzikanta darbs ir talantīga tēlnieka veidots. Tas, ko redzam pie Vērmaņparka, ir galma āksta izpildījums ar sātanisma elementiem…
Velta Jasenas: Raimonda Muzikanta piemineklis ir dzīvs G. Astras tēls, un sirdī prieks par šo pieminekli. Otrs ir parodija, izsmiekls, un nav nekādas līdzības ar G. Astras būtību. Paldies, Līga, ka devāt iespēju redzēt īstu mākslas darbu un pateicība tēlniekam par tāda šedevra radīšanu.
Andris Mičulis: Kurš labāks? Protams, ka ne tas, kurš veidots kā sātanistu krusts (domāju, ka tieši ar tādu nolūku un tīšām tā veidots). Kapu piemineklis ir ideāls, mākslinieciski augstvērtīgs. Ko tur vēl teikt. Izskatās, ka Latvijā viss strauji iet uz leju, un varbūt tieši tāds ir to varas vīru nolūks…
Mareks Berzins: Par mākslu nestrīdas. Katram māksliniekam sava iztēle. Domājot par vienu un to pašu, mākslinieki radīs katrs savu un savādāku darbu. Un mēs, savukārt, tajā saskatām daudz savādākas lietas, nekā pats mākslinieks domājis. Tā ir mūsu iztēle un spēja saskatīt to, kam tur jābūt. Bet vienalga mākslinieka skatījumā uz to mums nebūs. Katram sava iztēle.
Juris Švalbe: Marek Berzin, ak tad nestrīdas? Var jau būt! Bet katram etnosam ir savs redzējums, sava kultūra, kura radikāli atšķiras, un latviešu tauta to nes un to jūt. Latviešu tautai šis jaunais ķepinājums nav vajadzīgs! Un kur vēl latviešu nacionālajam varonim!… Mēs, latviešu puikas / tēlnieki, paši savam Varonim uztaisīsim Pieminekli godīgā konkursā, nevis kā komjauniešu, komunistu, čekistu kliķe – slepeni, uzspļaujot jelkādai ētikai un pat savam Bordāna bezkompromisa beztiesiskumam!
Edgars Vanags: Ļoti patriotisks un iedvesmojošs ir Līgas Muzikantes stāsts. Kamēr pastāvēs tādas kā Jūsu dzimta, pastāvēs arī Latvija.
Andris Andza: Tas apgrieztais krusts ir izmaksājis 100 000 EUR?
Sun Flames Folk: Protams, spēcīgākais tas darbs, kas no sirds nācis, labāks. Nevis tas otrs algotņa izpildījums, lai uzpildītu savu kabatu… un spodrinātu saimnieķeļu selfijus vēl par Tautas naudu piedevām.
Astrida Litauniece: Esmu bez valodas! Nevar salīdzināt nesalīdzināmo. Līga, Jums milzīgs PALDIES!
Andris-Andris Orols: Jā, tas jaunākais piemineklis man subjektīvi – galīgi garām. Pilnīgi viss – gan forma, gan kompozīcija, gan tās cietumnieku drēbes. Priekš kam kaut ko tik drūmu Rīgas centrā, un kāpēc tieši pie tiesas nama? Tā vien liekas, ka daļai latviešu ir mazohisma, sevis žēlošanas un sēru dienu atzīmēšanas nosliece – visur sēru lentītes piespriest. No holokaustiešiem ietekmējušies, vai?
Guntis Grūbe: Andri-Andri Orol, tas Bordāna ražojums par 100 tūkstošiem…
Raimonds Prieditis: …tas kā bieds tiem, kuri muti palaidīs: čokā iekšā un pie apgriezta krusta piesitīs… tamdēļ jau tik redzamā vietā…
Doloresa Rizzotto: Skaists, patiesi skaists Raimonda Muzikanta mākslas darbs.
Sandra Sandra: Man šajā kontekstā cits jautājums radās… Cik no mūsu “partijas un valdības” līdz G.Astras atdusas vietai ir aizgājuši un ziedus nolikuši?
Gunārs Voitāns: …abi labi… katram sava vieta….
Agris Purvins: Gunār Voitān, man tomēr šķiet, ka brīvus un nesalauztus cilvēkus cietumnieku drēbēs neattēlo pieminekļos!
Mihails Štokmanis: Par pieminekļa izskatu var spriest un katram sava doma, bet man lielāks prieks, ka tas vispār uzstādīts, kaut arī pēc 30 gadiem. Iesaku biežāk palasīt “DDD” avīzi, kur var daudz smelties par pašreizējo Latvijas dzīvi.
Pāvils Silnieks: Protams, Muzikanta veidotajā ir sirds. Latvieša garam vispār nepiedien tās uzspiestā krusta būšanas.
Janis Valtervitenheim: Kapu piemineklis, protams, labāks, veidots Brīvības pieminekļa garā; jaunais ir veidots sātanistu krusta simbola stilā, kārtējais pasūtījuma darbs savējiem cilvēkiem – tā izskatās…
Benito Io Multo: Panteļejeva veidotā kroplīgā murga vietā bija jāstāv tādām piemineklim, kāds ir kapos, – atbilstoša ideja un izpildījums.
Baiba Burģele: Protams, mani pārliecina šis [Raimonda Muzikanta veidotais] piemineklis, dabisks un spēcīgs.
Guna Poškus: Piemineklis Meža kapos ir varen labs, salīdzinot ar šodienas G. Astru bez pleciem pie tiesnama…
Mārīte Sakse: Guna Poškus, tiešām ļoti labs. Paldies māksliniekam par skaisto darbu.
Niāra Robalde: [Par jauno pieminekli.] Nepieņemami, ka kā galvenā doma ir tas, ka viņš bija cietumnieks. Neredz BRĪVĪBAS ideju!
Liene Gruntina: Šis [jaunais] risinājums mums skaidri parāda, kas sagaida par vārda brīvību un Tiesisku valsti. Apmēram tā – ja daudz runāsim par savām tiesībām un paudīsim savus uzskatus, var redzēt, kas mūs sagaida.
Ilmars Jakobsons: Piemineklim kapos labāk izteikta doma, liekas, ka iznes smagumu uz sevis. Jaunajam bez zināšanām nevar saprast nozīmi.
Ausma Lindermane: Kas ir plāksnes pie sienām un bluķi uz ielu krustojumiem? Politiski lēmumi un naudas atmazgāšana. Tam nav nekāda sakara ar patiesumu! Aizejiet uz Meža kapiem un pateicieties tur viedā klusumā par nesavtīgu drosmi un pārliecību…
Viesturs Rudzītis: Gļebam Panteļejevam patīk strādāt ar aprūsējušu metālu – atkarībā no gaismas un mitruma tas veido ļoti plašu krāsu gammu, kas mainās. Atcerēsimies šī paša autora veidotās puspievērtās metāla durvis Stūra mājā – tātad šie abi darbi kaut kā sarunājas caur aprūsējušā metāla simboliku pāri dažiem kvartāliem. Šīs asociācijas man šķiet gana trāpīgas.
Indra Trumpela: Nu jā… Kapsētā ir varonis, pie krusta – notiesātais. Ir starpība.
Sun Flames Folk: …žuļiki tur visi izskatās, sametināta krustveidīga bundža un cementa nemākulīgs atspiedums…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(496), 2022. gada 28. janvāris–10. februāris