Vija Beinerte
Sērgas stāstā visnejaukākais ir tas, ka meli kļūst par ikdienas parādību vai pat normu valsts varas komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Kolīdz pasauli pāršalca ziņa par jaunu patogēnu, kas izraisa atipisku pneimoniju, grupa ķīniešu zinātnieku publicēja rakstu, kur tika izteiktas aizdomas, ka vīruss visticamāk ir izslīdējis no Uhaņas laboratorijas. Viņu paziņojums nekavējoties tika dzēsts no visām interneta vietnēm, bet tā autori pakļauti represijām.
Arī Uhaņas Centrālās slimnīcas ārste Ai Fena, kas pirmā no mediķiem sāka celt trauksmi, pazuda bez vēsts. Sarkanā Ķīna necieš ar partiju nesaskaņotus viedokļus.
Kad drīz pēc tam jaunā koronavīrusa saistību ar laboratoriju pieļāva arī senators Toms Kotons, mediji nekavējoties pasludināja viņu par sazvērestības teoriju vērpēju.
Februāra sākumā medicīnas žurnālā “The Lancet” tika publicēta 27 ekspertu parakstīta vēstule, kas pielika punktu debatēm, pirms tās bija sākušās: vīrusam nav nekāda sakara ar laboratoriju. Citu versiju nav un nevar būt. Kopš tā brīža visiem bija skaidrs, ka vīruss nāk no Uhaņas tirgus. Ikviens, kas atļāvās apsvērt atšķirīgu hipotēzi vai uzdot neērtus jautājumus, tika klasificēts kā rasists un ķīniešu nīdējs, publiski izsmiets un kaunināts.
Līdz pēkšņi, šā gada pavasarī, viss mainījās. Tagad ASV valdošās straumes mediji “The New York Times”, “The Washington Post”, “The Wall Street Journal”, “Politico” un pat “The Vanity Fair” pieļauj, ka jaunais vīruss varētu būt no laboratorijas, jo Uhaņas tirgū taču nav nopērkami ne sikspārņi, ne bruņneši. Sikspārņi, kas pārnēsā koronavīrusus, dzīvo alās Dienvidķīnā, bet Uhaņa atrodas Ķīnas centrālajā daļā. Toties Uhaņā ir laboratorija, kuras saldētavās glabājas simtiem koronavīrusu paraugu. Par to, ka šajā laboratorijā, kur ar vīrusiem veic īpaši bīstamus eksperimentus, netiek ievēroti nepieciešamie drošības noteikumi, ASV diplomāti ziņoja Vašingtonai jau 2017. gadā, turklāt divas reizes. Abi ziņojumi palika neatbildēti.
Un vēl “The Wall Street Journal” raksta, ka pirmie trīs Covid pacienti, visticamāk, ir bijuši Uhaņas laboratorijas darbinieki, kas inficējušies 2019. gada novembra sākumā, tas ir, vairāk nekā mēnesi, pirms oficiāli tika paziņots par jauno patogēnu.
Varam vien minēt, kas medijiem ir licis radikāli mainīt viedokli vīrusa izcelsmes jautājumā. Varbūt tas, ka atklātībā ir nākuši fakti, kas liecina, ka dr. Entonijs Fauči, imunologs, ilggadējs ASV Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktors un valsts prezidenta galvenais medicīniskais padomnieks, ir maldinājis sabiedrību.
Kopš 2015. gada Uhaņas laboratorijā ar koronavīrusiem ir veiktas manipulācijas, ko angliski sauc par “gain of function” (latviski “funkcijas palielināšana” – “DDD” piez.). Manipulāciju mērķis bija padarīt vīrusus lipīgākus un bīstamākus. Kāpēc? Lai gadījumā, ja šāds vīruss rastos dabā, zinātne būtu tam gatava. Vismaz tāda ir oficiālā versija. 2017. gadā tādēļ pat tika apturēts moratorijs, kas aizliedza bīstamas manipulācijas ar vīrusiem.
Taču arī tas vēl nav viss. Atklātībā ir nākuši fakti, kas liecina, ka pētījumi Uhaņas laboratorijā ir notikuši ar vistiešāko dr. Fauči ziņu un gādību, jo saņēmuši viņa vadītā institūta finansējumu. Īsāk sakot, pētījumi notikuši par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu.
Sākumā Fauči noliedza savu saistību ar Uhaņas laboratoriju. Līdz tika konfrontēts ar faktiem. Tagad viņš noliedz, ka laboratorijā varētu būt notikušas “gain of function” manipulācijas. Šo jautājuma daļu atstāsim juristu ziņā.
Un vēl ir atklājies, ka 27 ekspertu vēstuli izdevumam “The Lancet”, uz kuru kā uz aksiomu atsaucās gan Fauči, gan faktu “čekeri”, ir uzrakstījis un tai parakstus noorganizējis dr. Pīters Dezeks, kurš pats personiski bija iesaistīts koronavīrusu izpētē Uhaņas laboratorijā. Zīmīgs ir viņa e-pasts kolēģim Ralfam Berekam, kur Dezeks lūdz viņu neparakstīt vēstuli, lai pēc iespējas novirzītu sabiedrības uzmanību no viņu abu sakara ar šo lietu: “Mēs to izklāstīsim tā, lai nekas neliecinātu par mūsu sadarbību un izklausītos pēc neatkarīga viedokļa.”
Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši? Šo jautājumu tagad uzdod daudzi amerikāņi. Un ne tikai amerikāņi. Atklātībā nākušie fakti liek secināt, ka uzticēties zinātnei nav tas pats, kas uzticēties jebkuram zinātniekam. Jo ne katrs zinātnieks pārstāv zinātni – ir arī tādi, kas pārstāv intereses.
Savukārt vīruss no medicīniskas problēmas ir padarīts par ideoloģisku problēmu, jo tagad politiķi nosaka, kādus jautājumus žurnālisti drīkst uzdot un kādas atbildes zinātnieki drīkst sniegt.
Kļūst skaidrs arī tas, ka ASV valdībā ir cilvēki, kas ilgāk nekā gadu ir pieseguši Ķīnu, noklusējot patiesību par vīrusu, kurš dramatiski ir pārmainījis pasaules un mūsu katra dzīvi. Ja vīruss patiešām ir izslīdējis no laboratorijas, tas ir bioloģisks ierocis. Pat tad, ja tas nav plānots kā ierocis. To, vai šī izslīdēšana ir notikusi aiz nolaidības vai ļaunprātības, patlaban neviens neapspriež un nekomentē. Gluži tāpat kā ASV sakaru ar šo incidentu.
2021. gada martā dr. Redfīds, bijušais ASV Slimību profilakses un kontroles centra direktors, intervijā CNN par “lab leak” (latviski “laboratorijas noplūde” – “DDD” piez.) hipotēzi saka: “Es domāju, ka, visticamāk, šis vīruss ir nācis no laboratorijas Uhaņā, noplūdis. Citi tam netic. Labi. Zinātne to pierādīs. Tas nav nekas neparasts, ja elpceļu patogēns, kas izstrādāts laboratorijā, inficē laboratorijas darbinieku.”
Citā intervijā viņš saka: “Man draudēja, es tiku izstumts, jo ierosināju citu hipotēzi. Biju to gaidījis no politiķiem, bet es to negaidīju no zinātniekiem.”
Tātad hipotēze par vīrusa sakaru ar laboratoriju vairs netiek noliegta. Toties tiek cenzēti, apklusināti un represēti tie zinātnieki un mediķi, kas brīdina par Covid vakcīnu blaknēm. Kāpēc? Ja mērķis ir kopīgiem spēkiem uzveikt sērgu, vai tad nevajadzētu apsvērt pilnīgi visus argumentus par un pret?
Dr. Lūks Montanjē (Luc Montagnier), franču virusologs, kurš 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā par cilvēka imūndeficīta vīrusa atklāšanu, brīdina, ka Covid vakcīnas neaptur vīrusa izplatību, tās nepasargā no inficēšanās un vīrusa pārnēsāšanas, turklāt veicina jaunu, agresīvāku vīrusa paveidu rašanos. Tādēļ vakcināciju pandēmijas laikā dr. Montanjē vērtē kā “nepieļaujamu zinātnisku un medicīnisku kļūdu”.
Līdzīgās domās ir arī beļģu virusologs Dr. Gērts Vandens Boše (Geert Vanden Bossche), kurš ir bijis Vācijas Infekciju pētījumu centra Vakcīnu attīstības biroja vadītājs, kā arī vecākais Ebolas vīrusa programmas vadītājs Ženēvas Globālo vakcīnu un imunizācijas aliansē. Arī Dr. Boše aicina apturēt Covid vakcinācijas programmu, jo vakcīna vīrusu nenogalina, bet provocē arvien spēcīgāku vīrusa paveidu attīstību.
Arī Dr. Martins Kuldorfs (Martin Kulldorff), Hārvardas Medicīnas skolas profesors, biostatistiķis un epidemiologs, kurš savulaik ir piedalījies ASV vakcīnu risku novērošanas sistēmas izveidē, mudina apturēt Covid vakcināciju: “Tie, kas virza vakcinācijas politiku un vakcīnu pases, (..) nodara vislielāko kaitējumu vakcīnu uzticamībai kā tādai.” Bet Dr. Fauči (Anthony Fauci) un Dr. Fērgusona (Ferguson) īstenoto vakcinācijas politiku viņš vērtē kā “lielāko fiasko sabiedrības veselības vēsturē”.
Protams, ir zinātnieki, kuru viedoklis par Covid vakcīnām ir atšķirīgs no tikko minētajiem. Taču man šķiet svarīgi uzklausīt ne tikai tos apgalvojumus, kurus ik dienu mums atskaņo valdošās straumes plašsaziņas kanāli.
Tikmēr ASV Slimību un profilakses centrs 27. augustā bija publicējis vakcinācijas nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmas (Vaccine Adverse Event Reporting System) apkopotos datus. Kopš 2020. gada 30. novembra, kad tika izsniegta Covid vakcīnu ārkārtas atļauja, pēc šo vakcīnu saņemšanas reģistrēti 13 627 nāves gadījumi, 2 826 646 blakņu gadījumi, 1429 augļa nāves gadījumi grūtniecēm un 17 794 mūža invaliditātes gadījumi. Savukārt no 1991. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. novembrim pēc visu veidu citu vakcīnu saņemšanas ir reģistrēti kopumā 6068 nāves gadījumi (galvenokārt zīdaiņiem).
Tātad nepilnos deviņos mēnešos no Covid vakcīnām ir reģistrēts vairāk nekā divas reizes lielāks nāves gadījumu skaits nekā pēc visām citām vakcīnām pēdējo 30 gadu laikā. Turklāt runa ir tikai par oficiāli reģistrētiem datiem, jo Covid vakcīnu blakņu gadījumi tiek īpaši rūpīgi cenzēti.
Tomēr šī statistika nav atturējusi ASV Pārtikas un zāļu pārvaldi nu jau oficiāli atzīt “Pfizer” vakcīnu par drošu un efektīvu.
Šī statistika nav atturējusi arī premjeru Kariņu paziņot, ka Latvijā sākot plosīties “nevakcinēto epidēmija”, bet prezidentu Levitu no apgalvojuma, ka vakcīna “pirmkārt, ievērojami samazina saslimšanas iespēju; otrkārt, saslimšanas gadījumā tā gandrīz vienmēr nodrošina vieglu slimības gaitu un glābj no nāves; treškārt, vakcinācija ievērojami samazina iespēju inficēt citus cilvēkus.”
Tiesa, ziņas no Izraēlas liecina par ko citu. Valsts, kas vēl nesen lepojās ar pasaulē lielāko vakcinēto iedzīvotāju procentu, tagad ir kļuvusi par pasaules līderi saslimstības ziņā: saskaņā ar Oksfordas universitātes Pētniecības centra datiem, patlaban Izraēlā ir 1013,81 no jauna inficēto pret miljonu iedzīvotāju. Turpretim Indijā, kas nav pat starp 125 pasaulē vakcinētākajām valstīm, ir tikai 27,76 jauni saslimšanas gadījumi pret miljonu iedzīvotāju.
Un te nu vēlreiz ir jāpiemin Dr. Montanjē. Uzzinājis par Izraēlas masu vakcinācijas plānu, viņš nosūtīja vēstuli Izraēlas prezidentam un Augstākajai tiesai, kur pa punktiem uzskaitīja galvenos riskus un brīdināja no tā, ka šīs vakcīnas nevis novērš infekciju, bet gan paātrina jaunu, daudz bīstamāku vīrusa paveidu rašanos.
Tagad arī Izraēlas Tehnoloģiju institūta speciālists Dr. Uri Šalits (Uri Shalit), prezidenta padomnieks Covid jautājumos, ir spiests atzīt: “Vakcīnas darbojas, taču nepietiekami.”
Savukārt Dvirs Arans (Dvir Aran), Izraēlas tehnoloģiju institūta biomedicīnisko datu pētnieks, savā vēstījumā ASV un citām turīgām valstīm, kas apsver trešās potes iespēju, ir lakonisks un skarbs: “Neceriet, ka papildu deva ir risinājums.”
Izraēlas pieredze liecina arī par to, ka dabiskā imunitāte sniedz labāku aizsardzību pret Covid-19 nekā vakcinācija. “Izraēlā vakcinētajiem indivīdiem bija vērojams 27 reizes lielāks simptomātiskas Covid infekcijas risks nekā tiem, kam bija izveidojusies dabiska imunitāte pēc iepriekš izslimota Covid,” secina Dr. Martins Kuldorfs (Martin Kulldorff).
Arī Rošele Valinska (Rochelle Walensky), ASV Slimību kontroles un profilakses centra jaunā direktore un Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūras administratore pēc Keipkodas uzliesmojuma, kur galvenokārt inficēti tika vakcinētie indivīdi, bija spiesta atzīt, ka vakcinētas personas joprojām inficējas ar Covid un pārnēsā vīrusus tāpat kā nevakcinētas.
Un tagad daži vārdi par Latviju
Latvijā patlaban,
, pozitīvi testi ir bijuši kopumā 151 243 cilvēkiem. No tiem miruši ir 2658. Tiesa, statistika neuzrāda, vai slimnieki ir miruši no vai ar Covid, tomēr arī šajā gadījumā mirstības rādītājs ir 1,76 procenti. Tātad Covid nav gluži tas pats, kas mēris.
Pēdējos desmit gados Latvijā ik gadu mirst ap 28 tūkstošiem cilvēku. Piemēram, 2015. gadā nomira 28478; 2017. gadā – 28757; 2018. gadā – 28820. Bet 2020. gadā, kad jau plosījās nāvīgā sērga, Latvijā kopumā ir nomiruši 28854 cilvēki. Tātad par 34 cilvēkiem vairāk nekā 2018. gadā.
Un kas notiek šogad? Janvārī, kad valstī bija Covid uzliesmojums, kopumā ir reģistrēti 3549 nāves gadījumi. No tiem 1778 (pusi!) ir izraisījušas asinsrites slimības, 488 – ļaundabīgi audzēji, bet 642 dzīvības ir izdzēsis Covid.
Jūnijā kopumā ir miruši 2482 cilvēki. No tiem 1297 nāves gadījumus (jau atkal pusi!) ir izraisījušas asinsrites slimības, 493 – ļaundabīgi audzēji, bet Covid – 129.
Tie ir oficiāli pieejami dati, kas atrodami veselības statistikas datubāzē.
Un vēl dažas lietas, par ko Kariņš un Pavļuts mums nestāsta, bet ar ko mēs katrs tā vai citādi saskaramies. Kopš sērgas izsludināšanas nemitīgi tiek vēstīts par vakcīnu, kas visu atrisinās. Par zālēm runāts netiek. Vai tiek runāts ar ironiju un skepsi. Lai gan tieši medikamentoza ārstēšana ir savulaik palīdzējusi uzveikt spāņu gripu. Tomēr zāļu temats lai paliek citai reizei, jo valstī taču sākusi plosīties (vēlreiz citēšu premjera teikto) “nevakcinēto pandēmija”.
Ja valdībai patiešām rūpētu nācija un tās veselība, nevis vakcinācija un atskaites Briselei, viņi ar mums sarunātos. Skaidrotu, mudinātu apsvērt ieguvumus un samērot tos ar iespējamiem riskiem, nevis biedētu, kauninātu un sodītu cilvēkus par loģisku jautājumu uzdošanu. Un uzspiestu vakcināciju ar varu un viltu.
Pavasarī mūziķis Ikars Ruņģis feisbukā dalījās ar savas ģimenes sāpēm. Bija nomiris viņa tēvs, dzīvespriecīgs un stiprs vīrs, kurš pirms tam nebija slimojis. Viņš aizgāja piecas dienas pēc liktenīgās potes saņemšanas.
Pirms neilga laika matemātikas doktors Dainis Geidmanis nopublicēja feisbukā savas ģimenes bēdu stāstu. Vēl vasaras sākumā viņa tēvs bijis spēka pilns, no mazām dienām darbā un sportā rūdīs, savulaik bijis Latvijas izlases kapteinis rokasbumbā, savos 93 gados saremontējis mašīnu, nokārtojis tehnisko apskati. Bērni sprieduši, ka tēvs dzīvos līdz 100 gadiem. Līdz pēkšņi viss sagriezās. Uzklausījis nemitīgos pamudinājumus, tēvs nolēmis vakcinēties. Pēc pirmās vakcīnas viņam apmiglojusies redze labajā acī, pēc otrās viņš pazaudējis ēstgribu un dažu nedēļu laikā vienkārši izdzisis.
Arī Daiņa māsas vīrs pēc pirmās Covid potes mēnesi pavadījis slimnīcā, bet pēc otras, viņa meitas Ilzes Drātnieces vārdiem sakot, pārvērties par “dārzeni”.
Manu draugu un paziņu lokā šādu stāstu ir daudz. Trīsdesmitgadīgam sportiskam vīrietim, ārstam traumatologam, pēc potes – infarkts. Paziņas dēlam pusaudzim pēc potes pēkšņi atklājies miokardīts. Citam pusaudzim asiņo deguns, lēkā spiediens un sākusies sirds aritmija. Vēl kādas paziņas vīramāte kļuvusi akla ar vienu aci. Kāda mana bijusī kolēģe cieš no muskuļu trīces jeb polineiropātijas. Domāju, ka līdzīgus stāstus savu draugu un paziņu lokā ir dzirdējis katrs.
Un, ja kāds grib iebilst, ka tās ir tikai sagadīšanās, tad ar profesores Ausmas Cimdiņas atļauju izstāstīšu arī viņas stāstu. Ausma, kurai nebija sirds asinsvadu problēmu un kas zāles nelietoja vispār, šā gada 12. maijā tika aizgādāta uz slimnīcu taisnā ceļā no vakcinācijas centra. Viņa saļima uzreiz pēc “brīnumpotes” saņemšanas. Kopš tā brīža profesorei ir bijusi darba nespējas lapa un viņa trīs reizes tikusi hospitalizēta. Par šo gadījumu ir ziņots gan Zāļu valsts aģentūrai, gan Slimību profilakses un kontroles centram. Darba nespējas lapa ir slēgta tikai septembrī.
Taisnības labad uzreiz jāpiebilst, ka starp maniem draugiem, paziņām un tuviniekiem ir arī tādi, kam pēc vakcinācijas nav bijis nekādu blakņu un kas priecājas par iegūto drošības sajūtu. Tāpēc es esmu par to, ka vakcinācijai ir jābūt katra personiskai izvēlei. Ka cilvēkus nedrīkst šķirot pēc pazīmes “vakcinēts” vai “nevakcinēts”. Ka vakcinācijas pases ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums.
Ja ražotājs un valsts neuzņemas atbildību par vakcīnu blaknēm, pacientam ir jāsaņem par šo medikamentu pilna informācija, pirms viņš veic savu izvēli. Kāds ārsts gan iebilda, ka arī pirms sirds operācijas neviens neizsniedzot pacientam garantijas talonu. Taču sirds operācija netiek piedāvāta veseliem cilvēkiem. Un tā netiek veikta piespiedu kārtā.
Turklāt blakņu gadījumā ir nepieciešami papildu izmeklējumi, kurus neapmaksā valsts. Un pat tad, ja pacients vai viņa tuvinieki ir gatavi maksāt no savas kabatas, šie izmeklējumi nav pieejami, jo rindā jāgaida vairākus mēnešus vai pat pusgadu.
Tāpēc valdības prasība sapotēt seniorus, mediķus, karavīrus, policistus, skolotājus, pakalpojumu sniedzējus, skolēnus, studentus, mazus bērnus un pat grūtnieces, īsāk sakot, visu populāciju, šķiet vairāk nekā dīvaina. Izmēģinot medikamentu, kam vēl nav veikta pilna pārbaude vismaz triju gadu garumā, vienmēr tiek atstāta kontroles grupa. Lai būtu iespējams salīdzināt datus. Vēlme sapotēt visus bez izņēmuma izklausās labākajā gadījumā negudri.
Jā, vīruss ir reāls. Un nejauks. Tā izpausmes ir neizprotami atšķirīgas. Pazīstu cilvēkus, kas to izslimojuši smagā formā. Un tādus, kas vīrusu uzveikuši dažās dienās. Un arī tādus, kam ir antivielas, bet viņi pat nezina, kurā brīdī ir to pārslimojuši. Zinu ģimenes, kam vīruss atņēmis tuvus un mīļus cilvēkus. Un tādus, kam mīļus cilvēkus atņēmušas pretvīrusa pošu blaknes. Tomēr visnejaukākais šās sērgas stāstā ir tas, ka meli kļūst par ikdienas parādību vai pat normu valsts varas komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Un nobeigumā vēl kāda ziņa: Džordžs Soross un Bils Geitss ir iegādājušies kompāniju “Mologie”, kas ražo un izstrādā ātrās testēšanas tehnoloģijas, arī Covid testus. Kādēļ? Nu, protams, domājot par vispārēju labumu. Kompāniju paredzēts pārveidot par sociālu uzņēmumu un pārsaukt par “Global Access Health”.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(493) un Nr.24(494), 2021. gada 23. decembris–2022. gada 13. janvāris