Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Līga Muzikante: Aplūkosim šo tabulu. Interesanti, ka Somija, kas, pretēji Latvijai, karoja
pret PSRS okupāciju, ir saglabājusi savas tautas pārliecinošu pārsvaru savā valstī.
Tas liek domāt, ka somiem ar nacionālo pašapziņu ir krietni vien labāk – viņi
lepojas ar savu uzvaru, kas gūta ne ar maziem upuriem. Mēs – latvieši – varam
atjaunot savu nacionālo valsti un līdz ar to pašcieņu, tikai izraidot ārējos
ienaidniekus, kas šeit ieradušies okupācijas laikā, un, protams, neielaižot pēc
tam jaunus.
Starp citu, etnologi ir atzinuši: ja tautas īpatsvars savā etniskajā teritorijā
sasniedz 75 procentus un krītas vēl zemāk, tad šī tauta vairs neattīstās un ir
lemta pakāpeniskai iznīcībai. Mēs redzam, kā degradējas zviedri, – apskatot
tabulu, kļūst skaidrs, kāpēc. Taču diemžēl latvieši ir vēl bēdīgākā stāvoklī,
un mūsu nelaime ir nespēja apjēgt, ka nav iespējams saliedēties ar okupantiem –
viņi ir likumīgi jāizraida.
Valdis Valdis: Tieši tā!
Māris Liepa: Ja cilvēks ir labs, godīgs un gudrs, tāds nekur nav jāraida. Viņam tikai jāciena valsts, kurā dzīvo, un viņa bērni būs latvieši. Tādu ir daudz! Labu godīgu cilvēku!
Edgars Kļaviņš: Tas nav tā: man patīk vai nepatīk, labs cilvēks vai slikts. Šis ir pavisam juridisks jautājums!
Māris Liepa: Tevī pašā nav vācu vai zviedru asinis?
Edgars Kļaviņš: Nebūsi sapratis, par ko ir runa!
Ausma Muzikante: Edgar Kļaviņ, piekrītu. Un tādēļ mums par šo situāciju ir jāziņo pasaules valstīm un starptautiskām organizācijām.
Līga Muzikante: Vispirms jau pašiem latviešiem ir jāsaprot, ka dekolonizācija nav “gribu–negribu” jautājums, bet gan obligāts akts pēc okupācijas un kolonizācijas, it īpaši Latvijā, kur tik radikāli ticis mainīts nacionālais sastāvs.
Māris Liepa: Tie vecie PSRS pensionāri izmirst, urlas uz ielām ir ukraiņi. Kur problēma?
Līga Muzikante: Māri Liepa, problēma ir tā, ka Tu nesaproti, ka dekolonizācija ir obligāts akts, lai latviešu tauta izdzīvotu un lai Latvijas valstij (pēc savas būtības, nevis nosaukuma!) būtu izredzes saglabāties.
Māris Rombergs: Līga Muzikante, labi, ka Tu cīnies!…
Māris Liepa: Tad labāk ierosinu novērst valstī korupciju, sakārtot medicīnu, palielināt bērnu pabalstus un dot iespēju cilvēkiem veidot lielas ģimenes, uzlabot dzīvi laukos, un tad var risināt Jūsu problēmu, jo tā ir mazāk aktuāla par manis nosauktajām. Vēl padomā, kā 300 000 latviešu atgriezt dzimtenē.
Liene Apine: Ja cilvēks šeit ir ieradies kā okupants/kolonists, radījis vēl vairākas paaudzes ārējo ienaidnieku un joprojām (gandrīz 30 gadus pēc PSRS sabrukuma!!!) nav aizvācies no Latvijas, tad vēl acīmredzamāku necieņu pret Latviju un latviešu tautu viņš nevar nodemonstrēt.
Ima Imula: Māri Liepa, tie 300 000
nav latvieši. Lielākā daļa ir šie PSRS migranti, pamatā krievi.
Problēma vispār ir Tevī, jo urlas uz ielām nav ukraiņi (Ukrainas krievi arī ir
krievi), un padomā, kas būtu noticis ar somiem, ja viņu vadonis būtu “pacifists”
Ulmanis…
Inārs Švarcs: Par to es runāju visu laiku, tik atbalsta nav. Gluži pretēji.
Ausma Muzikante: Galvenā atbildība, par to, ka nav notikusi dekolonizācija, ir mūsu valsts amatpersonām! Mēs jau vairāk nekā 20 gadus, pacietīgi klusējot, gaidām, kad nu tiks pildīta 1995. gadā pieņemtā Deklarācija par Latvijas okupāciju.
Ima Imula: Latvieši raustās.
Staļina represijas ir acīmredzami iedzinušas bailes.
Starp citu avīzē “DDD” bija intervija ar kādu NA kandidātu – viņš bija par DDD.
Pēc Saeimas vēl paskatījos – viņš tomēr netika ievēlēts. Likās, ka varēja…, jo
daudzi avīzes lasītāji taču ir NA fanāti, varēja saplusot…
Es reti ar kādu esmu šo tēmu pārrunājis. Par šo pamatā tik pie sevis prātoju,
kā vispār un tagad no manas hruščenes otrā stāva dabūt ārā konkrētu
urlu… pagaidām nekas spīdošs nav ienācis prātā.
Līga Muzikante: Jā, galvenā atbildība ir valsts amatpersonām! Taču arī tautas, tas ir, jebkura latvieša “pacietīgā klusēšana” ir savas tautas un valsts iznīcināšana. Klusēšana līdzinās bezdarbībai – bet bezdarbība nozieguma novēršanā arī ir noziegums. Latvietis, kurš klusē par to, ka netiek pildīta Saeimas deklarācija par okupāciju, ar savu klusēšanu nodod savu tautu un valsti.
Bruno Legzdiņš: Somija ne tikai šai ziņā izskatās labi, viņiem arī valsts attīstība ir daudz mērķtiecīgāka.
Lelde Petersone: Manuprāt, jāatbrīvojas no korupcijas, no liekām, nevajadzīgām privilēģijām atsevišķām cilvēku grupām, un tad tie, kuri vēlas Latviju degradēt, paši meklēs citu vietu, kur taisīt savu melno biznesiņu, bet tie, kuri tiešām būs lojāli, lai paliek un VEIDO, palīdz PIEAUGT valstij!
Es kaut kā nejūtos tiesīga Dieva vietā pateikt, kuru dzīt prom, un šaut nost nevienu netaisos, ļoti egoistiski un tuvredzīgi tā domāt. Tieši otrādi – ja vairāk cilvēku būtu ticīgi un lūgtu par mūsu valsti (no sirds, nevis atskaitei), vairāki vēlētos atbrīvoties no tā, kas degradē mūs, mēs nebūtu tik SAŠĶELTI! Kas ir galvenais… Tagad ir visādi spārni… kreisie, labie. Tie, kuri atbalsta ģenderismu, tie, kuri atbalsta melu propagandas, un tas viss traucē cilvēkiem skaidru prātu skatīties uz savu tautu, valsti un sadzirdēt Dieva gribu. Un ticiet man, ja jums gribas garīgi “pameklēt un pamēģināt visu ko, sākot ar hinduismu un jogu, beidzot ar senču pagāniskajiem rituāliem”, tad es absolūti nevainoju Dievu, ka viņš arī sadusmojas un nesadzird tos cilvēkus. Viss, kas Latviju var glābt ir Dievs, mīļie. Trīsvienīgs. Īstais. Un nekādas apakš-dievības, nekādi amuletiņi nepalīdz. Cilvēki nemācās no kļūdām, un tāpēc ir, kā ir, man šķiet…
Līga Muzikante: Lelde Petersone, neuzvelsim visu atbildību Dievam! Dievs mums – mūsu tautai – ir uzticējis zemi un palīdzējis pirms 100 gadiem izveidot, izkarot(!) Brīvības cīņās valsti, kuru esam ļāvuši pēc tam okupēt un kolonizēt. Mūsu uzdevums ir parūpēties par Dieva doto valsti un atbrīvot to no ārējiem ienaidniekiem, kas šeit ieradās okupācijas laikā. Citādi mūsu valsts un mūsu tauta iet bojā. Pēc okupācijas un kolonizācijas ir jāveic pretējs process – deokupācija un dekolonizācija. Jādodas prom ir visiem tiem, kas te ieradušies okupācijas laikā, un viņu pēcnācējiem. Izņēmums ir tikai jauktās ģimenes un cilvēki, kas ar saviem darbiem(!) ir parādījuši uzticību un lojalitāti latviešu tautai un valstij.
Starp citu, pie Dieva ved dažādi ceļi, bet par to citreiz.
Viesturs Vecbastiks Burvis: Baidos, ka Lelde Petersone nesaprot problēmas būtību. Ne jau atsevišķām personām būtu jāizlemj par “izdzīšanu” vai “nošaušanu”. Un runāt šajā kontekstā par Dievu ir prasti demagoģiski (ceru, ka arī Jums zināms sakāmvārds: “Palīdzi vispirms sev pats, tad arī Dievs tev palīdzēs.”). Kolonisti ir okupācijas sekas, un pēc jebkuras starptautiski apstiprinātas un parakstītas nolīgumu jurisdikcijas krievu okupantu ievestajiem un atstātajiem kolonistiem agrāk okupētā valsts ir jāatstāj. Tā nav apspriežama “problēma”, tas ir starptautisks likums, kuru nez kādēļ latviešu “politiķi” baidās pat pieminēt.
Lelde Petersone: Es laikam esmu “pārāk” pazemīga un tieši tāpēc, ka Dievs devis tik skaistu zemi, domāju, ka tas ir labs iemesls (viens no), lai kalpotu Viņam un ievērotu Viņa baušļus… “Tev nebūs nokaut” tajā skaitā. Dieva svētību jums visā, draugi.
Līga Muzikante: Nu gan svētulības paraugstunda! Kā var būt tik cietsirdīga pret savu tautu un vēl aizsegties ar Dievu! Vispār jau to sauc par Dieva zaimošanu.
Ima Imula: Lelde, nu tur tā lieta, lūdzu, vērsies pie okupantiem un vaicā viņiem, kāpēc viņi tik daudz ir nokāvuši, kāpēc pārkāpj baušļus! Jautā par agresiju it īpaši!
Lelde Petersone: Vai visi krievi? Bez izņēmuma? Vai latvieši visi ir svēti? Tad varbūt tas skan tā: vērsties pie tiem, kuros ir agresija un kuri nevēlas taisnību un nemīl Dievu?…
Līga Muzikante: Lelde Petersone, runa jau nav par krievu tautu. Runa ir par tiem cilvēkiem (neatkarīgi no tautības), kas Latvijā ieradās okupācijas laikā no okupētājvalsts, un viņu pēcnācējiem. Tiesa, visus viņus vieno krievu valoda, taču ne visi viņi ir etniskie krievi. Mums, latviešiem, ir jārūpējas par Taisnīguma atjaunošanu savā Dieva uzticētajā zemē. Taisnīguma atjaunošana ir arī Mīlestības atjaunošana, jo kur nav taisnīguma, tur nav mīlestības, un otrādi. Dekolonizācija nozīmē taisnīguma un mīlestības starp tautām atjaunošanu. Zinu, ka parasti tiek uzdots jautājums, ko darīt ar jauktajām ģimenēm? Tāpēc uzreiz atbildu: jauktajām ģimenēm pašām ir jāizvēlas savas piederības valsts un tai uzticīgi jākalpo. Vēl ir viens izņēmums dekolonizācijai cilvēki, kas ar saviem darbiem ir pierādījuši mīlestību un uzticību latviešu tautai un valstij. Bet pārējiem ir jādodas prom.
Jānis Derums: Ja pamatnācija ir mazāk par 75 procentiem, tas apdraud nācijas nākotni, sevišķi, ja tā ir neliela nācija.
Inārs Švarcs: Mēs tuvojamies iznīcībai pārāk strauji.
Jānis Derums: Turklāt Latvijas cittautieši galvenokārt ir Latvijas okupanti, kolonisti un viņu pēcteči. Eiropā nav otras tādas valsts, kur situācija būtu tik absurda un pamatnāciju apdraudoša.
Līga Muzikante: Tieši tā. Tas, ka okupācijas paliekām – ārējiem ienaidniekiem – ir ticis piešķirts segvārds “nepilsonis” ar tiesībām iegūt Latvijas pilsonību, ir noziegums pret cilvēci: latviešu tautas iznīcināšana. Un iznīcība sākas ar to, ka latvietis uztver un pieņem ārējo ienaidnieku par “savējo” – tātad apziņā. Tādējādi tautas imunitāte vairs nedarbojas.
Vilnis Brikšķis: Es būtu laimīgs, ja to būtu iespējams realizēt, bet patiesība daudz drūmāka. Visās četrās Latvijas lielpilsētās ir krievvalodīgo pārsvars, un ES plāns par imigrantu izmitināšanu… atliek laipni ciemiņus integrēt, mācot latviešu valodu, ar visiem pieejamiem līdzekļiem iedarbojoties uz pašapziņu un pašu gribu! Galvenais, lai iebraucēji un atpalikušie no vilciena imigranti mīl šo valsti, kurā meklē laimi, aizmirst savu iekarotāja sindromu un orientējas ģeogrāfijā un vēsturē – nejauc Latviju ar Krieviju!
Līga Muzikante: Vai tiešām Vilnis Brikšķis nejēdz, ka latviešu valodas iemācīšanās nepadara ārējo ienaidnieku jeb okupantu par latviešu tautas draugu?! Vai “Saskaņa” ar naturalizēto okupantu priekšgalā nebija pietiekams piemērs?! Vai Valodas referendumā par krievu valodu nebalsoja tie, kas ir iemācījušies latviešu valodu, bet dvēselē palikuši tādi paši okupanti, kādi te ienāca (turklāt varbūt pat piedzima)?!
Atis Ābele: Latvietis? Reiz
dzīvoja! Tagad ir “latvijāņi”, tāpat kā amerikāņi.
Mums taču labāk patīk “šopings”, nevis veikals. Cik mēs cienām senču
tradīcijas?
Līga Muzikante: Ko palīdzētu senču tradīciju cienīšana, ja netiek dzīti ārā okupanti?! Ja tas nenotiek, tad latvieši uzspļauj saviem senčiem, jo pazudina latviešu tautu un valsti. Par “latvijāņiem” – tie tiešām ir lopveidīgi cilvēki, kas zaudējuši jebkādu nacionālo pašcieņu un ideālus, viņiem prātā ir tikai bioloģiskās vajadzības jeb maize un izpriecas.
Aivars Garda: Vai es pareizi sapratu, ka par ārējo ienaidnieku palikšanu Latvijā šajā diskusijā iestājas Māris Liepa un Vilnis Brikšķis, un Lelde Petersone? Līga Muzikante un pārējie diskutētāji ir pret okupantu mīlēšanu, bet Jūs esat par? Jo viņi taču arī esot labi cilvēki? Būšu priecīgs, ja esmu kļūdījies.
Vilnis Brikšķis: Mīlēt var to, kurš ļaujas, bet kā saprasties ar tiem, kuri pulcējas pie Torņakalna Kauna Staba ar Kolorādo lentēm apsējušies?! Tie ir simboli, ko saprātīgā pasaules daļa noliedz un izvairās, bet tie, kas to demonstratīvi izrāda, klaji izrāda atsvešināšanos no pārējās latviešu sabiedrības daļas.
Aivars Garda: Taču Jūs rakstāt, ka atliek okupantus laipni integrēt latviešu tautā, galvenais, lai viņi mīl šo valsti. Kā to saprast?
Vilnis Brikšķis: Izteikšos vienkāršāk: kāds ir Tavs piedāvājums, lai glābtu latviešu nāciju pret imigrantu uzplūdumu?
Aivars Garda: Vilni Brikšķi, es ar noziedzīgajiem integrētājiem un saliedētājiem neesmu uz “Tu”. Kā glābt latviešu nāciju? Tādus latviešu tautas nodevējus liekot pie kauna staba, ieaudzinot tautā dziļu riebumu pret tādiem, īpaši tādiem kā VV-F un citiem tamlīdzīgiem noziedzniekiem. Vilnis Brikšķis taču piekritīs, ka latviešu tautas integrēšana ar ārējiem ienaidniekiem ir noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma? Otrkārt, ir jāizdara spiediens uz valdību, lai tā veic dekolonizāciju. Nekā neiespējama tur nav.
Vilnis Brikšķis: Aivar Garda, es to pieņemu kā neiespējamu. Nesaprotu, kā Tu un “DDD” pārstāvji spēj būt tik naivi ideālisti? Kur Tu liksi tos, kuri te jau ir, un kas tie tādi – VV-F?
Aivars Garda: Vilni Brikšķi, tie jau ir zābaka jautājumi. Gļēvuļiem, nodevējiem, noziedzniekiem ir jādiskutē Aida Tomsona un citu nožēlojamu žurnālistu raidījumos. Kāpēc Vilnis Brikšķis nāk diskutēt profilā, kur diskutē latviešu tautu mīloši cilvēki? Tāpēc jau iznāk tā, kā saka dažu tautu pārstāvji: moja tvoja ņepoņimaja. Ar tomsoniem un streipiem Brikšķim būtu pilnīga poņimaja.
Vilnis Brikšķis: ESMU PATS PAR SEVI! Jo esmu par latviešus valodas popularizāciju, jo tas ir vienīgais veids, kā nepalikt bez dzimtenes! Ceru, Tu man ceļā vairs nestāsies, jo ar tādiem kā Tu es neprotu sazināties!
Aivars Garda: Apsveicu! Tikai starp gļēvuļiem un noziedzniekiem Brikšķis jutīsies kā savējais!
Vilnis Brikšķis: Starp citu, pajoliņ, saki kādā noziedzībā mani uzspēji apsūdzēt!?
Līga Muzikante: Vilni Brikšķi, tieši Tu uzvedies kā pajoliņš! Kas tur ko nesaprast, kādu noziegumu Tu veic?! Atbalstīt tā saucamo integrāciju – latviešu saliedēšanu ar ārējiem okupantiem – nozīmē atbalstīt noziegumu pret cilvēci, tātad piedalīties šajā noziegumā. Tik tiešām tikai pajoliņš spēj to nesaprast! Pateicoties tieši Aivaram Gardam, viņa sāktajai neatlaidīgajai darbībai jau 1999. gadā, ideja par dekolonizāciju vēl ir dzīva latviešu tautā. Bet, pateicoties tādiem pajoliņiem kā Vilnis Brikšķis, tā vēl joprojām nav veikta.
Aivars Garda: Līga Muzikante precīzi atbildēja zābakam! Šim zābakam droši vien ir tāda idiotisma pakāpe, ka nesaprot elementāras lietas.
Līga Muzikante: Paldies. Manī rada patiesu sašutumu nozieguma, kas tiek veikts pret latviešu tautu un valsti, atbalstīšana. Atbalstīt latviešu piespiedu saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem ir tik nekrietni, nežēlīgi, nožēlojami!
Liene Apine: Vilni Brikšķi, starp citu, VV-F ir Vaira Vīķe-Freiberga – tāda kā integrācijas ciltsmāte. Viņas kvēlie līdzskrējēji un apjūsmotāji ir tādi paši noziedznieki.
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.19(489), 2021. gada 15.–28. oktobris