Turpinājums no: KĀ TIEK IZNĪCINĀTI LATVIEŠI. 2. daļa
Alfrēds Ābele
Grāmatu “Par tautu” , “Par valsti”, “Latvietība” autors
Pašiznīcināšanās
Latviešus piespiedu kārtā līdzīgās proporcijās atšķaida ar sveša un naidīga etnosa ieceļotājiem, iedod šim pūlim valsti un saka: “Dzīvojiet draudzīgi un demokrātiskā ceļā veidojiet šai valstij subjektu – tautu.” Taču nekāda draudzība, nekāda tauta te neradīsies. Iekams viens etnoss otru “neapēdīs”, pastāvēs nenoteiktas – himeriskas identitātes mišungs, kaut kas infuzoriski amēbisks. Tam uz kakla uzsēdīsies pašu pelēcības un zagļi-noziedznieki. Neko labāku no sava vidus izdalīt šis pūlis nespēj un nekad nespēs, jo pat blēžiem tam pietrūkst intelekta. Inteliģence neveidosies, žurnālistika un masu informēšana komercializēsies. Par kaut kādām cilvēciskām vai valstiskām idejām te pat domāts netiks, valdīs dzīvnieciskums un savtīgums.
Tie ir Pirmie varas lielākie meli, ka Latvijā būšot jāieved svešas kultūras darbaspēks. Tas jau te ir! Šo pīlīti par draudošo darbaspēka trūkumu mums pūš negodīgā un noziedzīgā vara, lai varētu pamatot okupantu pārstāvju atstāšanu Latvijā. No PSRS mantotie ražošanas spēki – rūpniecība, pat vietējas nozīmes, tika izzagta un iznīcināta, tāpat lauksaimniecība. Sagraujot visu ražošanu, Latvijā izveidojās milzīgas darbaspēka rezerves. Sakarā ar industriālās ražošanas iznīcināšanu praktiski lieki bija visi Latvijā iepludinātie okupantu pārstāvji, t.i., krievvalodīgie, kuriem saskaņā ar visiem starptautiskiem likumiem būtu bijis jāatgriežas savās izcelsmes zemēs. Taču tie tika atstāti Latvijā, kaut kā iekārtojās apkalpojošajā un privātajā uzņēmējdarbības sfērās.
“Pašreizējos LR valdniekus ar latviešu etnosu saista vienīgi latviešu valodas nabassaite.”
Lielākoties bez darba palika latvieši, kas bija atjaunojuši “taisnību” savā etniskajā bāzē – Latvijas laukos. Arī tie, kas netika pie savu senču pleķīša vai kuriem tiesības uz tādu nebija, nu ir spiesti darba meklējumos emigrēt svešumā.
OTRIE varas lielākie meli ir tādi, ka Latvijā nāk iekšā kaut kādas ārvalstu investīcijas! Nekas nenāk, tikai agrāk uzkrātais kapitāls izvests gan tiek. Latvieši un Latvijas zeme kļūst ar katru dienu nabagāka, jo tiek lēti izūtrupēta ārvalstniekiem. Mūsu bagātību izpirkšana nav nekāda investēšana.
TREŠIE varas lielākie meli ir “integrācija” – atteikšanās no deokupācijas un dekolonizācijas un cerība uz nelikumīgās ieklīdeņu masas saplūšanu, sajaukšanos ar latviešiem. Šie ieklīdeņi prasa sev tiesības, kādas nav nevienam pasaulē, – lai viņiem būtu atļautas divas dzimtenes un kultūras: viena, kurā viņi fiziski dzimuši vai iebraukuši okupācijas laikā un dzīvo, un otra, kurā viņi dzīvo garīgi un dvēseliski. Tādēļ viņiem nav jābrīnās, ka tos neieredz un viņi pamatiedzīvotājos iedveš šausmas, jo skaidrs, ka tādiem nav kultūras noturības, un viņi, nonākuši citas vidē, to viegli mainīs.
CETURTIE varas lielākie meli ir par to, ka tikai ar latviešu valodas saglabāšanu vien pietiekot, lai saglabātu latviešu tautu. Savtīgā un/vai nacionāli stulbā latviešu “politiķu” kliķe, kas ar savu politikānismu valodu jautājumā pašlaik iekļuvusi pamatīgā ķezā, nu atceras savu tautu un lūdz, lai tā viņiem palīdz ar miljonu balsu referendumā “pret krievu valodu kā otru valsts valodu”. Taču, piedaloties balsošanā (vienalga, kā tā nobalsoja) tauta neko neieguva – nospraustā skuju taka no tā nemainījās.
Bet – kā tad ar pašiem latviešiem?
Palūkojieties šodien uz latviešu etnosu. Vai ir kāda nacionālā ideoloģija? Pašreizējos LR valdniekus ar latviešu etnosu saista vienīgi latviešu valodas nabassaite. Latviešu nacionālā inteliģence tika izkauta jau pasen; mākslinieciski radošā ir tik mazievērojama, ka no tās nekāda nacionāla labuma arī nav. Priesteros, reliģijās arī mums ir putra – kādas tik sektas netiek Latvijā ievazātas! Tiek ieviesti citu etnosu svētki un tikumi. Nacionālā garīguma un ideoloģiskais vakuums apsēdis pat mūsu parlamentu. Kāda te vēl runa par pašsaglabāšanos!
Vai latvieši kā etnoss vēl maz eksistē? Un viņiem jau nav, no kā un kur eksistēt: ārvalstu naudas maisi savā īpašumā noinvestējuši vai visu Latviju! Latvju meitām un latvju dēliem drīz nebūs kur dziedāt!
Publicēts laikrakstā: “DDD” 17(487), 2021. gada 16.–19. septembris