Godātais lasītāj!
Tuvojas 2022. gads, kad vēlēsities atkal saņemt laikrakstu “DDD” savā pastkastītē vai iegādāties to tuvākajā tirdzniecības vietā. Redakcijas vārdā sirsnīgi pateicos par interesi un uzticīgu sekošanu mūsu avīzē rakstītajam.
Arī nākamajā gadā laikraksts “DDD” tiks izdots. Tomēr, visticamāk, būsim spiesti samazināt avīzes izdošanas biežumu – uz vienu reizi mēnesī. Jau pāris gadus aicinām mūsu lasītājus iesaistīties “DDD” izdošanā ar naudas ziedojumiem, jo mums pietrūkst līdzekļu to paveikt pašiem. Nākamajā gadā apritēs 20 gadi, kopš “DDD” žurnālisti publikācijas laikrakstam gatavo bez samaksas, un arī es, galvenā redaktore, nesaņemu darba algu, kas spētu nodrošināt iztiku.
Tā kā mūsu avīzi ar interesi izlasa arī abonentu un pircēju ģimenes locekļi, draugi, paziņas, kolēģi, mums ir pamats domāt, ka katrs “DDD” numurs sasniedz ap 5000 cilvēku, kaut tirāža ir mazāka – 2000 eksemplāru. Abonentu skaits ir aptuveni 450, bet kioskos katrs numurs tiek nopirkts ap 250 eksemplāriem. Tātad naudu saņemam tikai par 700 eksemplāriem, bet 1300 eksemplārus jau vairākus gadus izplatām par brīvu – dāvinām.
Esam jau rakstījuši, ka līdz šim laikrakstu “DDD” uzturēja un darba algu nodrošināja Aivars Garda ar apgāda “Vieda” palīdzību. Diemžēl šobrīd grāmatas (tāpat kā, starp citu, arī laikraksts “DDD”) vairs nav lielākās daļas latviešu interešu lokā, tādēļ ar to izdošanu un pārdošanu uzturēt izdevniecību un nodrošināt darbu laikraksta “DDD” veidotājiem vairs nav iespējams. Jau dažus gadus mēs visi strādājam citus darbus, ārpus apgāda “Vieda”, lai uzturētu sevi, bet laikrakstu “DDD” veidojam brīvdienās, svētku dienās, vēlās vakara vai agrās rīta stundās – tātad no algotā darba brīvajā laikā. Jau gandrīz 20 gadus mums nav bijis atvaļinājuma, kā tas ir citiem cilvēkiem. Nenoliedzami, darbs pie “DDD” prasa lielus garīgos un arī fiziskos resursus. Turklāt šis ir maratons, nevis sprints, tātad nepieciešama arī izturība, nedziestoša degsme un neatlaidība.
Paldies visiem mūsu ziedotājiem! Jūsu ieguldījums palīdz daļēji samaksāt regulāros maksājumus un ir ļoti vajadzīgs. Tomēr saziedoto līdzekļu pietrūkst, lai “DDD” redakcijas darbiniekiem nebūtu jāmeklē algots darbs citā vietā, tādējādi atņemot gan laiku, gan spēku mūsu avīzes tapšanai. Mēs cerējām, ka ziedotāju būs vairāk, taču cerības līdz šim nav attaisnojušās. Ja katrs avīzes lasītājs ziedotu tikai 3 eiro mēnesī, tad mēs varētu koncentrēt uzmanību un veltīt spēkus tikai avīzei. Jo mums būtu papildus 6000 eiro liels mēneša budžets.
Tomēr, pat ja tikai 700 lasītāji katru mēnesi regulāri ziedotu pa 3 eiro, arī tad saņemtie 2100 eiro būtu vismaz kaut kas. Taču tagad saziedoto līdzekļu vidējais daudzums mēnesī ir gandrīz trīsreiz mazāks. Tas ļauj uzdot jautājumus. Vai tad Latvijas dekolonizācija un avīze “DDD” ir vajadzīga tikai pašiem tās izdevējiem un tiem nedaudziem lasītājiem, kas saskata nepieciešamību reāli palīdzēt avīzes tapšanai? Vai pārējiem lasītājiem tā nav vajadzīga? Ja tomēr ir vajadzīga – tad kāpēc viņi nepalīdz?
Šajā sakarā vēlreiz vēršos pie mūsu lasītājiem – pie ikviena – ar aicinājumu piedalīties “DDD” izdošanā ar ziedojumu. Ja regulāri saziedoto naudas līdzekļu apjoms spētu nodrošināt darba algu vismaz dažiem “DDD” veidotājiem, tādējādi atbrīvojot no iztikas pelnīšanas citviet, avīze varētu tikt izdota tāpat kā līdz šim – divas reizes mēnesī – vai pat biežāk. Turklāt mums būtu lielākas iespējas pilnībā strādāt pie satura veidošanas un savu enerģiju pilnvērtīgi ieguldīt “DDD” tapšanā. Uzņēmēji, kas lasa mūsu avīzi, tiek aicināti nebaidīties un izvietot reklāmu, tādējādi sniedzot labumu ne tikai “DDD” tapšanā, bet arī ļaujot citiem lasītājiem uzzināt par nacionāli noskaņotu, savu tautu mīlošu un valsti atjaunot gribošu uzņēmumu. Šeit vietā būtu atgādināt, ka Gandijs spēja uzsākt Indijas dekolonizāciju, tieši pateicoties uzņēmēju atsaucībai un dāsni sniegtajiem naudas līdzekļiem, pirmkārt, preses izdevumiem. Jo viņi saprata, ka prese ir viens no lielākajiem ieročiem, ar ko mainīt tautas domāšanu: vai nu uz labo, attīstību nesošo, vai uz slikto, degradējošo. Ja mēs, latvieši, vēlamies savas tautas izdzīvošanu, attīstību un nacionālas valsts patiesu atjaunošanu, tad ir nepieciešams atbalstīt presi, kas aizstāv šīs pamatvērtības. Latvijā nav cita medija bez laikraksta “DDD”, kas konsekventi aizstāvētu atbrīvošanos no ārējā ienaidnieka, tas ir, deokupācijas un dekolonizācijas veikšanu.
Esam pārliecināti, ka avīzei “DDD” ir jāiznāk, jo tas ir vienīgais plašsaziņas līdzeklis, kurš uztur dzīvu prasību par Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju. Mūsu avīze nonāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvē un ir pierādījums, ka latvieši arī 21. gadsimta 20. gados nav samierinājušies ar savu tiesību pārkāpumu, ar ārējā ienaidnieka klātbūtni, tātad noziegumu pret cilvēci – noziegumu, kas iznīcina latviešu tautu un pazudina valsti. Ja šobrīd dekolonizācija daudziem šķiet kā sapnis, tad ātrāk vai vēlāk noteikti radīsies apstākļi, kad šis sapnis spēs pārtapt īstenībā. Taču, lai tas notiktu, ir nepieciešama avīze “DDD”, kas regulāri atgādina un neļauj aizmirst par latviešu tautas tiesībām atjaunot 1918. gada 18. novembrī dibināto latviešu valsti, novēršot noziegumu – veicot deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju. Tāpat “DDD” ir pierādījums, ka latvieši nesamierinās ar melno ložu diktātu jeb uzspiesto antivērtību pieņemšanu.
Mīļais lasītāj! Lūdzu, atsaucies un palīdzi laikraksta “DDD” izdošanā, lai mūsu bērni, mazbērni, mazmazbērni, mazmazmazbērni nepiedzīvotu prūšu tautas likteni un latviešu valsts neatgriezenisku iznīcināšanu.
Cerot uz dzirdīgām ausīm un reālu atsaukšanos,
patiesā cieņā
Līga Muzikante
Laikraksta “DDD” galvenā redaktore