Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Kaspars Kuncis: Kāpēc nevienas partijas programmā nav minēts, ka tā iestājas par deokupāciju valstī?
Inese Shacka: Finanšu deokupācija vai vienkārši deokupācija no ārējā ienaidnieka?
Yanis Grants: Tāpēc, ka visi ir proNATO.
Alvils Bērziņš: Ej un turpini skatīties Kremļa TV un lasīt krievu propagandu.
Yanis Grants: Kāds sakars?
Alvils Bērziņš: Yani Grant, “proNATO” nenozīmē to, ka cilvēks nav par deokupāciju. Deokupācija nozīmē aizvākt ne jau t.s. “NATO” (jo mēs paši esam NATO).
Yanis Grants: Es tik ļoti neiedziļinos, Alvil. Man, militārisms kā tāds, jebkādā formā, ir nepieņemams. Krievu ir nomainījis amerikānis un eiropietis, lūdzu. Jūties neatkarīgs un brīvs?
Alvils Bērziņš: Yani Grant, krievu te neviens nekad nav aicinājis. Eiropieši esam arī mēs! Savukārt neviens amerikānis ne man, ne manai dzimtai neko sliktu nav izdarījis.
Bija tāds teiciens “Kas negrib barot savu armiju – baros svešu.”
Viesturs Vecbastiks Burvis: Yani Grant, vai Jūs tiešām esiet piedzimis kā idiots vai tikai par tādu demagoģiski izliekaties? Esmu Latvijā jau divus mēnešus, bet ne reizi nav gadījies dzirdēt angļu vai franču valodu. Toties neskaitāmas reizes (un ik uz soļa – pat mazpilsētās!) pārņēma pretīguma sajūta, atkal un atkal dzirdot bijušo okupantu atstāto kolonistu barbaru mēli. Un Jūs, kā jau demagogs vai arī tikai pamatskolas prātiņa līmeni nepārkāpis mazprātiņš, salīdzinat amerikāņus un eiropiešus ar krievu okupantiem! Vai Jūs vispār zināt: ko nozīmē vārdi “okupācija” un “kolonizācija”?
Yanis Grants: Idiots, jo vēlos mieru sev un citiem?
Alvils Bērziņš: Ko lai dara – cilvēciņš gadu gaitā salasījies Krievijas propagandu un tai pamazām sācis ticēt. Līdz ar to jāsecina, ka piedzimis viņš par idiotu nav un izlikties arī neizliekas, bet par propagandas upuri, ļoti ticams, gan ir kļuvis, jo, šķiet, pats tic tam, ko murkšķ.
Yanis Grants: Vairas vergs!
Voldemārs Odišvili: Par deokupāciju partijas neiestājas tāpēc, ka tas bija Kārlis Ulmanis, kurš ielaida Latvijā “draudzīgās PSRS karaspēku”!
Kaspars Kaspars: Ko vēlētājam nozīmē šī jūsu deokupācija? Vai rezultāts būs lielāka pensija? Vai rezultāts būs lielāka dzimstība? Vai rezultāts būs augstāka drošība? Mēs visi esam padomju varas kolaboracionisti. Kurš VDK aģents, kurš komunistiskās partijas biedrs, kurš kaut vai tikai oktobrēns un jebkurš, kas izmantoja PSRS valūtu un izņēma padomju pasi. Neviens no jums mežā nedzīvoja bunkurā, ignorējot esošo varu. Un, starp citu, tieši latviešu komunisti, VDK aģenti un VDK ziņotāji pasludināja Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā. Ne jau kaut kādi mistiskie NEokupanti to izdarīja. Pašreiz dzīvojam latviešu valstī, nelatviešiem pēcnācēji nedzimst un tie daži brauc prom uz Īriju. “Deokupācija” notiek dabiski, un nekas speciāli tur nav jādara. Visu eiropiešu, un sevišķi latviešu, galvenā problēma ir ģimenes institūta degradācija un zemā dzimstība. Iemesls – kristietības atmešana. Nekas cits valsti un nāciju nespēs pacelt un saturēt.
Oskars Lekuns: Tieši tā, līdz 2050. gadam visi būsim dabīgi deokupējušies…
Valdis Maksimovs: Kungi, deokupācija nozīmē to, ka no valsts, ja vien tā, protams, ir Latviešu valsts, ir likumīgi jāizsūta visi PSRS bruņoto spēku virsnieki [ar pēcnācējiem], visi tie, kuri šeit iebrauca nelikumīgi okupācijas laikā.
Steidzīte Freiberga: Nevienas partijas programmā nav deokupācijas, dekolonizācijas tāpēc, ka visi grib tikt pie siles un latviešiem no svara ir putras bļoda un savs krekls, bet tautas intereses viņiem ir pie vienas vietas…
Kaspars Kaspars: Tauta esi Tu, Alvil Bērziņ?! Kā Tev trūkst? Un ko sagaidi tieši sev no deokupācijas? Pieņemsim, vakar bija pabeigta deokupācija, – kas mainījies šodien būtu Tev? Manuprāt, kāda plikādīda biji, tāda arī atstāsi šo pasauli.
Alvils Bērziņš: Tas, ka veikta deokupācija ilgtermiņā nozīmēs gan augstākas pensijas, gan zemākus nodokļus, gan, protams, augstāku valsts drošību – lūk, kas varēja būt mainījies jau šodien.
Kaspars Kaspars: Praksē kā tas izskatās? Kas konkrēti ir paveikts ar šo terminu “deokupācija”; kas un kādi mehānismi tās pensijas paaugstinās un samazinās nodokļus? Mani interesē pragmatiskā puse.
Alvils Bērziņš: Mazāk pensionāru, lielāks procents nodokļu maksātāju. Ļoti vienkārši.
Kaspars Kaspars: Vārdu sakot, deokupācija nozīmē sadalīt mazākā grupā. Proti, pie galda sēdēja 10 ēdāji, piecus padzina, nu tiem pārējiem pieciem tika vairāk. Nedzīs neviens PSRS pensionārus prom. Viņi te ir līdz kapa malai. Otrkārt, jebkuras valsts pamatā būtu jābūt labuma radīšanai un pavairošanai, nevis jau iegūtā sadalīšanai. Treškārt, cik Tev ir bērnu? Vai Tu vēl aizvien dzīvo ģimenē, vai arī aizgāji pie citas?! Nav morāles fundamenta (ticības), nav ģimenes fundamenta (jebkuras sabiedrības pamatšūna), nav pēcnācēju, nu tad nav arī nācijas un pašas valsts.
Alvils Bērziņš: Austrumu [PSRS okupācijas laika] nelegālie imigranti un to pēcteči nav nekāda “ģimene”. Tā ir Krievijas 5. kolonna, ārējie ienaidnieki.
Kaspars Kaspars: Mans komentārs bija par lokālo un legālo pēcteci, proti, par Tevi un visiem pārējiem, kuriem nav neviena bērna, bet, ja ir, tad pie šķirtās sievas.
Alvils Bērziņš: Tas jau labi, ka par mani zini vairāk nekā es pats par sevi. Bet Tu turpini skatīties Kremļa TV, lasīt krievu propagandu un filozofēt. Dzīvē tālu tiksi… Ha-ha…
Kaspars Kaspars: Krievu TV neaicina Latviju uz ticību un pēcnācēju radīšanu. Tev viss, kas neiekļaujas Tava intelekta griestos, ir Krievijas TV un propaganda.
Alvils Bērziņš: Nē. Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana – t.i., Latvijas deokupācija – ir svarīga. Par Tavu intelektu, kas nesaprot, ka ārējais ienaidnieks ir jāpadzen, labāk neizteikšos. Tā būs pieklājīgāk.
Kaspars Kaspars: Veiksmi Tev deokupēt. Lai Imantas un Pļavnieku nelegālie imigranti neatslābst, Alvils šos mierā neliks.
Alvils Bērziņš: Nu, tā jau būs Alvila darīšana, ne Tava..
Leonards Inkins: Partijas neiestājas par deokupāciju tāpēc, ka vēlētājs par tādiem nebalsos.
Ima Imula: Tas ir jocīgi, Leonard… Es īsti līdz galam šo fenomenu nesaprotu…
Alvils Bērziņš: Ima Imula, kas tur jocīgs? Latviešu negatīvā selekcija diemžēl ir izdevusies. Ir radīta jauna dzīvības forma – PADOMJU latvietis. Un padomju latvietim nevajag ne deokupāciju, ne latviskumu. Viņam pilnīgi pietiek reizi gadā ar brīvdienu (18. novembri) un reizi četros gados – ar Dziesmu svētkiem, lai visas viņa vēlmes pēc latviskuma būtu pilnīgi apmierinātas. Diemžēl.
Padomju latvietim vajag, lai ledusskapis būtu pilns, alga būtu laba un varētu pāris reižu gadā aizbraukt ceļojumā, kā arī reizi nedēļā “patusēt”. Citu vēlmju padomju latvietim īsti nav.
Ar to arī, domājams, skaidrojama latviešu pasivitāte, apātija un vienaldzība. Gluži vienkārši lielākā daļa latviešu ir izmiruši – palikuši padomju latvieši vien. Tāpat kā pēc 1917. gada lielākā daļa krievu ir izmiruši un/vai izkauti – palikuši “padomju cilvēki” vien.
Liene Apine: Alvil Bērziņ, interesanti, ka šī PADOMJU latvieša domāšana ir arī ārzemju latviešiem, kuri šeit sabrauca pēc neatkarības atgūšanas visādu “ekspertu” un pamācītāju statusā. Viena tāda dāma ar PADOMISKU domāšanu pat iemanījās kļūt par Valsts prezidenti. Vājinot latviešu valodas statusu Latvijā, cīnoties par Abrenes atdošanu Krievijai, vicināja rokas pa gaisu Dziesmusvētkos un sauca: “Mēs esam vareni!” Interesanti, ko viņa domāja ar “mēs”… Varbūt tos, kuri veiksmīgi ievilkuši latviešus melu purvā un veiksmīgi tajā notur gandrīz visus latviešus, padarot viņus par pūļa cilvēkiem, kuriem galvenais ir maize un izpriecas, nevis taisnīguma atjaunošana jeb deokupācijas un dekolonizācijas realizēšana.
Juris Švalbe: Kaspar, Kaspar… nu var jau šo to nesaprast, bet neko nesajēgt un turklāt vēl muldēt par to publiski – nu, žēl Tevis, Kaspar, Kaspar!…
Aivars Garda: Kaspars Kaspars nesaprot vai izliekas nesaprotam, ka Latvijas neatbrīvošana no ārējiem ienaidniekiem – padomju okupantiem – ir smags kriminālnoziegums pret latviešu tautu un valsti jeb noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma. Ja Kaspars Kaspars to nesaprot, tad ir prettautiskās propagandas apstulbots, jo savas zemes atbrīvošana no svešķermeņiem ir ābeces patiesība, ko saprot pat dzīvnieki. Bet, ja Kaspars Kaspars to saprot, bet nevēlas atbrīvot savu tautu un zemi no šiem kaitēkļiem, tad ir apzināts noziedznieks (nozieguma līdzdalībnieks) un nodevējs pret savu tautu. Par šo noziegumu tagad neviens nesoda, bet pienāks laiks… Ņemot vērā Kaspara komentārus, pieņemu, ka Kasparu interesē vienīgi lopiskas vajadzības: paēst, pagulēt, atpūsties utt. Par Dzimtenes interesēm viņš nav spējīgs domāt.
Oskars Lekuns: Bet, ja šos kaitēkļus var apcirpt, iekasēt nodokļus, kāpēc ne?
Aivars Garda: Oskar Lekun, kaitēkļu – parazītu – daba ir sūkt no upura asinis vai dzīvības spēkus, nevis otrādi.
Steidzīte Freiberga: Kaspars Kaspars tik tiešām šeit runā par putras bļodu, viņu “interesē pragmatiskā puse”. Viņš nesaprot, kas mainīsies ar deokupāciju un dekolonizāciju, kādi tad būs labumi. Ar to mainīsies tas, ka būsim atbrīvojuši savu zemi no okupantiem – labumus gādāsim pēc tam un tikai paši sev, nevis okupantiem. Ja kāds domā, ka okupanti mums dod kādu labumu, – tāds “domātājs” tik tiešām, kā tautā saka, ir aptaurēts. Nezinu nevienu tautu, kas gribētu savā zemē saglabāt ārējo ienaidnieku un kurai šis ārējais ienaidnieks dotu kādu labumu.
Kaspars Kaspars Vai deokupācijas izvirzītāji ir ņēmuši vērā visus faktorus, kas iespaido viņu prasību (ideju)? Šeit būs pāris faktoru, kurus jūs nespējat vai negribat ņemt vērā.
Pirmais. Iesakņošanās. Proti, ļoti daudz iebraucēju pēcnācēji ir sakrustojušies ar tā saucamajiem likumīgajiem pilsoņiem, kā arī valsts drošības struktūras, kā armija, policija u.c., sastāv no šo ienācēju pēcnācējiem vai jaukteņiem. Bruņotajos spēkos varētu būt 1/5 krievu, robežsardzē un policijā vēl vairāk. Kā jums šķiet, vai visi šie pēcnācēji un jaukteņi mierīgi noskatītos, kā viņu vecākus un vecvecākus izraida no Latvijas?! Bet lielākā daļa šo karavīru un policistu taču ir lojāli vai vismaz neitrāli pret Latvijas valsti.
Otrs faktors ir ekonomiskais apgrozījums. Nepierādīšu patēriņa un piedāvājuma algoritmu, neesmu ekonomists, bet padomājiet taču arī ārpus kastītes. Visi šie vecie iebraucēji nav tikai budžeta tērētāji, bet arī patērētāji, uz kuru (kopskaita 300 000?) rēķina eksistē dažādi pakalpojumu sniedzēji – sabiedriskais transports, veikali, mediķi, utt. Proti, valstij ekonomiski izdevīgi ir viņus paturēt un dot darbu un peļņu tiem, kas uz šo iebraucēju skaitli dzīvo.
Trešais faktors. Viņi visi MIRST. Notiek dabiska “deokupācija”. Visi godmaņi un Ko bija tālredzīgi, un iebraucējiem NAV vēlēšanu tiesības. …valstī notiek klusa un praktiska pārlatviskošana. Krievi tiek pārlatviskoti. Vienīgais kas Latvijā ir par daudz, tas ir egoisms, un uz egoisma pamata nav latviešiem pēcnācēju. Ne tur meklējat un ejat, deokupantu kungi un dāmas.
Liene Apine: Kaspar, Jūsu domāšanas veidu pareizi Alvils Bērziņš raksturoja kā PADOMJU latvieša domāšanu. Tāda, lai cik neparasti tas izklausītos, bija (un joprojām ir) arī Vairai Vīķei-Freibergai un citiem pēcatmodas ārzemju latviešiem-“eksprtiem’, kuri šeit sabrauca, lai vestu Latviju “saulītē”. Jāpiemin ir arī Nils Muižnieks, Kārlis Streips, Vaira Paegle, Ojārs Kalniņš u.c. “gudrinieki”, kuri mītnes zemēs bija otrā plāna spēlētāji, bet, atbraucot uz Latviju, kļuva par superstāriem un varēja uz pilnu klapi īstenot dzīvē savus ultraliberālos (kultūrmarksistiskos) uzskatus. Lūk, un tāds Kaspars Kaspars kā PADOMU latvietis nespēj atšķirt patiesību no meliem un noticēja, ka deokupācija un dekolonizācija nav jāveic, ka viss notiks pats no sevis – galvenais ir ekonomiskā izaugsme.
Tas, ko Kaspars Kaspars uzskata par “klusu un praktisku pārlatviskošanu” ir mīts un totāli meli, jo ik uz soļa redzama latviešu degradācija un PADOMJU latvieša pakļaušanās. Kaut vai tik elementārā lietā kā RUNĀT TIKAI LATVISKI latvietis ir par gļēvu un iztapīgu. Kur nu vēl pateikt “pārlatviskotajam krievvalodīgajam”, lai savāc savas mantiņas un tinas prom uz Krieviju. “Krievu pārlatviskošana” ir neiespējama un utopiska, tādēļ tie, kuri apgalvo, ka tieši šis process Latvijā notiek, patiesībā ir egoisti, mankurti un nodevēji jeb tipiski PADOMJU latvieši.
Aivars Garda: Liene Apine, precīzi! Pat grūti vēl kaut ko piebilst.
Viesturs Vecbaštiks: Tik tiešām ļoti sen nebiju lasījis tik daudzas muļķības vienkopus, turklāt izteiktas it kā “nopamatotā” veidā… Ha-ha-ha, ar savu pēdējo pagaro komentāru Kaspars Kaspars tikai apliecināja, ka nespēj būt pat demagogs, bet tikai prasts… jā, kā latvieši sauca prātiņā vājos?…
Kaspars Kaspars: …“kā latvieši sauca prātiņā vājos?…” Varbūt par “deokupantiem”?!
Viesturs Vecbaštiks: Kaspar Kaspar, priecājos, ka saņēmāt visus spēkus, lai izspiestu pēc Jūsu prātiņa asprātību… Es gan ieteiktu Jums apklust sociālajos tīklos (man arī kauns, ka tik daudz, piedodiet, Jums līdzīgu politisku ēzeļu, jau savairojies FB) un sākt mazliet pastudēt vismaz vēsturi, jo filozofijas problēmas Jums šajā stadijā vēl par smagām un nesaprotamām. Veiksmi mācībās, capullo!
Kaspars Kaspars: “Es gan ieteiktu Jums apklust sociālajos tīklos”… Es Jums, Viestur Vecbaštik, savukārt, iesaku iet tur, kur lapas birst.
Oskars Lekuns: Ja pastudē vēsturi, tad Romas uzplaukums sākās pēc tam, kad tā savu pavalstniecību sāka dāvāt visādiem margināļiem un autsaideriem, tas pats ar Ameriku.
Kaspars Kaspars: “Ja pastudē vēsturi, tad Romas uzplaukums sākās pēc tam…” Pēc konteksta vārda “uzplaukums” vietā prasās pēc “noriets”.
Oskars Lekuns: Jā, jebkuru sabiedrību sagaida noriets.
Liene Apine: Kaspara komentāri pierāda: latviešiem ir kaut kāda dīvaina slimība – nevaru saprast, ārstējama vai ne, bet pagaidām nekādi nepārejoša. Proti, tā vietā, lai pieņemtu kaut vienu pamatotu argumentu, kādēļ ir jāatbrīvojas no ārējiem ienaidniekiem jeb padomju laikā iebraukušajiem un viņu pēctečiem, meklē simtiem pilnīgi bezjēdzīgu argumentu, lai viņus paturētu sev uz kakla. Kā lai to nosauc, ja ne par totālu stulbumu?!?!?
Kaspars Kaspars Pamatots arguments bija kurš?! Ir tikai apgalvojumi un subjektīvisms.
Aivars Garda: Lienei ir pilnīga taisnība. Kaspars dara tieši tā, kā viņa teica – meklē argumentus, kā atstāt okupantus latviešiem uz kakla. Un atkal tēlo nezinīti, ka dekolonizācijas neveikšana ir noziegums un nodevība pret latviešu tautu un valsti. Ar to viņš atklāti atzīst, ka pats ir tāds.
Kaspars Kaspars: Noziegums pret ko?! Saskaņā ar LV krimināllikumu? Varbūt kāds morāls noziegums?! Morāle saskaņā ar kādas sabiedrības izpratni?! Varbūt noziegums pret Dievu?! Visi šie apgalvojumi par noziedzību ir subjektīvisms. Stiprākais apēd vājāko. Būtu Latvijai lielāks militārais, cilvēku resursu un ekonomiskais potenciāls, tad arī mēs paņemtu pa gabaliņam no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Kongo! Cilti dara stipru šīs cilts ambīcijas. Noziegums?! Nē, bet cilts intereses. Vājais un gļēvais tiks pakļauts un iekarots.
Līga Muzikante: Nu, lūk, un tieši tādi Kaspari Kaspari padara latviešu tautu un valsti vāju un gļēvu, tādēļ tā tapusi pakļauta un iekarota. Lai izietu no šī pazemojošā un starptautiskā mērogā noziedzīgā stāvokļa, protams, ir jāveic deokupācija un dekolonizācija.
Liene Apine: Kaspars Kaspars – okupācija ir noziegums, tādēļ tās seku nelikvidēšana arī ir noziegums. Tik daudz Jums jau nu vajadzēja saprast. Vai arī PADOMJU latvieša nodevīgais gļēvums ņem virsroku, tāpēc labāk izvēlaties dzīvot melos, ka viss ir labi, ka dekolonizācija nav jāveic, bet tiem, kuri to pieprasa, gluži vienkārši nav nekā cita prātīgāka ko darīt?
Kaspars Kaspars: …“okupācija ir noziegums”. Okupācija nav noziegums, bet nācijas un valsts intereses. Kad Latvija būs stipra (un viņa tāda būs), tad mēs iesim pie kaimiņiem un palielināsim Latvijas teritoriju.
Liene Apine: Pilnīgas aplamības. Jūsu izteikumā ir aicinājums uz noziegumu!
Viesturs Vecbaštiks: Kaspar Kaspar, būtu Jūs nedaudz gudrāks, tad saprastu problēmas un nerakstītu demagoģiskas muļķības.
Kaspars Kaspars: Jūs, “DDD”, esat vajadzīgi Latvijai. Jūs noderat kā mēraukla blakus tēvzemiešiem un Dzintaram, lai viņus nesmērētu ar radikālām krāsām. Ir taču zibensnovedēji, lai teiktu: “Skat, tur tie te ir vēl trakāki!” Pats esmu uzticams LNNK, TB un Dzintara elektrorāts. Novēlēsim viņiem veiksmi vēlēšanās!
Viesturs Vecbaštiks: …Ja ir šādi vēlētāji, tad jāsāk domāt, ka ar šīm partijām un to programmu kaut kas nav kārtībā…
Aivars Garda: Viestur Vecbaštik, diemžēl arī Dzintars nav gudrāks un godīgāks par Kasparu Kasparu. Tāpēc jau nodevības ir tik daudz.
Ausma Muzikante: Tieši tā! Ir jautājums, cik ilgi tas vēl turpināsies?
Vilnis Eisters: Neveicot DDD, notiek okupācijas noziegumu optimizācija pseido demokrātiskajā pūlī.
Vita Nikitina: Nesaprotu, kā daži prātvēderi var ignorēt likumus, kas aizstāv Latvijas tiesības uz deokupāciju un dekolonizāciju!?
Līga Muzikante: Kaspar, Kaspar, pārlasīju vēlreiz Tavus komentārus. Tu mani smīdini! Tu te raksti: “Okupācija nav noziegums, bet nācijas un valsts intereses. Kad Latvija būs stipra (un viņa tāda būs), tad mēs iesim pie kaimiņiem un palielināsim Latvijas teritoriju.” Īsta zeka psiholoģija. Sanāk, ka laupīšana arī nav noziegums – kad Tu un Tavējie būs stipri, tad iesit pie kaimiņiem un palielināsim savu teritoriju un mantību? Es pabrīdināšu Tavus kaimiņus, lai tie iegādājas stipras rungas, kad jūs tur, stiprinieki, nāksit savas intereses realizēt. Nu kur var būt tik jocīgs vīriņš, kurš turklāt šīs glupības raksta publiski!
Kaspars Kaspars: Neesmu Tev nekāds vīriņš… Īsts zeks? Orientējies šajā kontingentā? Varbūt esi jau sēdējusi?! Ja intelekta griesti sitas pret saturu, tad tāds saturs tiek nodēvēts par glupībām.
Līga Muzikante: Redz, kā sanāk – nu nav augsti tie Tavi intelekta griesti, to jau šīs diskusijas lasītāji un dalībnieki ir ievērojuši.
Kaspars Kaspars: Visa vēsture ir vienas sabiedriskās grupas cīņa par otru, ietekmes zonu un teritoriju pakļaušana. Grieķija lepojas ar Aleksandru Lielo, pag, bet viņš taču bija okupants un noziedznieks, vai tad ne?! Lielbritānija bija pati lielākā impērija pasaulē, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande vēl aizvien formāli ir zem karalienes pakļautības. Okupēt vai juridiski citādi pakļaut vājākos kaimiņus ir rutīna kopš aizvēsturiskiem laikiem. Ja Latvija, piemēram, izpirktu zemes, uzņēmumus un uzceltu veikalu tīklus Lietuvā, tā arī šī kaimiņa pakļaušana un ekspluatācija. Tev, Līga, sagribējās krievus izdzīt?! Un ko Tu darīsi? Ko Tu vari? Sadzīsi viņus vagonos? ASV ar savu militāro potenciālu nespēj meksikāņus aizdzīt atpakaļ uz Meksiku; ko Tu tur vari izdarīt un priekš kam?! Tev nav pilnīgi nekā ko piedāvāt, lai iegūtu kādu atbalstu ne tikai starp tiem, kuriem ir nauda, bet arī starp plikadīdām – vēlētājiem. Vienīgais, kas attaisno visu Tavu aktivitāti ir pats process, kas Tev pašai liek justies laimīgai. Entuziastu pulciņš, kurš cīnās par … nu kā par aizliegumu medīt vaļus un pingvīnus.
Līga Muzikante: Nevis man “sagribējās krievus izdzīt”, bet nespēju vienaldzīgi noskatīties noziegumā pret cilvēci, tas ir, deokupācijas un dekolonizācijas neveikšanā, kas nozīmē uzspiestu sadzīvošanu ar ārējiem ienaidniekiem. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle: piedalīties noziegumā vai nepiedalīties. Es nepiedalos – tādēļ rakstu un vēršu arī citu uzmanību uz to, kas te patiesībā notiek. Tu, Kaspar, savukārt, ar savu attieksmi piedalies šajā noziegumā – un man tas liekas nožēlojami, nežēlīgi un pretīgi.
Viesturs Vecbaštiks: Kaspar Kaspar, pilnīgi piekrītu – Jūs neesat nekāds vīriņš, tikai bezgala padumjš vīrelis…
Роберто Галванс: Atvainojiet, bet kādi ir okupācijas laikā nelegāli iebraukušo deportācijas veidi? Tīri praktiski? Kā tas notiktu?
Viesturs Vecbaštiks: Vispiemērotākais, protams, būtu sasēdināt kolonistus “lopu vāģos”, lai iedomīgajiem barbariem liktu izjust simtiem tūkstošu uz Sibīriju aizdzīto latviešu izjūtas, taču tāds brauciens būtu pārāk īss. Labāk ar ātrvilcienu līdz robežai un tālāk uz mīļoto “mātušku” ar K-2 (proti, ar pašu kājelēm). Būtu liela bauda redzēt šo ievazāto, epidēmijai līdzīgo Latvijas nelaimi aizplūstam atpakaļ. Beidzot arī Latvijā būtu beidzies II pasaules karš…
Роберто Галванс: Viestur Vecbaštik, tas nav reāls plāns… Vai tad nesāktos nemieri?
Viesturs Vecbaštiks: Svešzemniekiem nav tiesību “nemieroties” svešas valsts teritorijā – tad Latvijai un NATO spēkiem būtu pilnīgi leģitīmas tiesības izmantot armiju “nemieru” apklusināšanai. Esiet taču dzirdējis, ka pašreiz Latvijā notiek militāras mācības, kuru laikā divās pilsētās tiks inscenēta tieši šādu neattaisnojamu nemieru policejisks un pēc tam militārs apklusināšanas veids. Okupantiem Latvijā nav ne mazāko tiesību pat uz demonstrācijām, kur nu vēl “nemieroties”…
Роберто Галванс: Realitāte ir 9. maijā, kad policija aiztur cilvēku, kas pastaigājas ar plakātu par valsts valodas nezināšanu.
Viesturs Vecbaštiks: Un ko šajā realitātē darāt Jūs un citi tautieši? Nolaižat rociņas un pukstat pret policiju un valdību? Sevi cienošā tautā Jūsu pieminētais policists tiktu “palinčots” un aizturētais tautietis atbrīvots, jo, ja policists atļāvies pārkāpt likumu (izteikšanās brīvība), viņš līdz ar to automātiski zaudējis likuma sarga neaizskaramību un pats kļuvis par likumpārkāpēju. Tā ir demokrātiskas valsts “pamatklauzula”, un, ja Jūs un citi, to redzot, neiejaucaties – tas jau ir Jūsu gļēvums un “ko nu es…”.
Роберто Галванс: No dīķa otras puses visi gļēvuļi – baigais drosmīgais atradies!
Antiglobalisti: Роберто Галванс, kādi tur nemieri!? Tikai grābt ar grābekli būtu nepareizi. Katram gadījumam ir jāpieiet individuāli, bet pie okupantu statujas safilmētais video kalpotu par skici…
Aivars Garda: Vēlreiz atkārtoju, ka deokupācija un dekolonizācija nav gribu–negribu jautājums, bet obligāts process, lai novērstu noziegumu pret cilvēci, kas aizsākās ar Latvijas okupāciju un kolonizāciju 1940.–1991. gadā.
Diskusija publicēta saīsināti
Publicēts laikrakstā: “DDD” 14(484), 2021. gada 23 jūlijs–5. augusts