Saruna ar ekonomistu, bijušo finanšu ministru Uldi Osi
DDD: Laikraksta “DDD” veidotāji ne reizi vien piedzīvojuši situācijas, kad viņu publicētais sociālajās vietnēs tiek dzēsts vai profils bloķēts, paziņojot, ka rakstītais kādam šķiet vardarbīgs vai aizskarošs. Nesen arī tu piedzīvoji situāciju, kad tavs konts tviterī tika bloķēts. Vai vari pastāstīt, ko tik briesmīgu uzrakstīji?
Uldis Osis: Biju tiešām pārsteigts par mana tvitera konta bloķēšanu manis tur uzrakstītā sakarā. Rakstīju: “Nav naida pret LGBT kā parādību. Vai nu mazums cilvēku dzīvo ar dažādām novirzēm. Viņiem jāpalīdz, t.sk., ārstēties. Bet veicināt to, paziņojot par normu, jau ir Rietumu civilizācijas slimība – sava veida sociāls sifiliss un apkaunojoša politika.”
Konts tika nobloķēts ar argumentu, ka “Jūs nedrīkstat veicināt vardarbību pret citiem cilvēkiem, apdraudēt vai uzmākties citiem cilvēkiem rases, etniskās piederības, nacionālās izcelsmes, seksuālās orientācijas, dzimuma, dzimuma identitātes, reliģiskās piederības, vecuma, invaliditātes vai nopietnu slimību dēļ (mans tulkojums no angļu valodas).” Vārdu sakot, es esot teicis “naida runu”.
Pēc konta nobloķēšanas vērsos pie tā pārvaldītājiem norādot, ka tam nav pamata, jo es, tieši pretēji, esmu uzsvēris, ka man pret LGBT nav naida. Taču administratori, vai nu kas tie tur bija, man atbildēja, ka manu skaidrojumu nepieņem un kontu neatbloķēs, iekams es savu ierakstu neizdzēsīšu. Un es to nedarīju, jo neuzskatu, ka esmu kādam ar savu ierakstu uzmācies.
DDD: Vai piekrīti, ka mūsdienu demokrātija ir kļuvusi nedemokrātiska, izvēloties totalitārisma atribūtus, kas ierobežo vārda un uzskatu brīvību, ko īsteno liberālā flanga pārstāvji?
U.O.: Es tavu jautājumu nedaudz precizētu. Arī es pēc savas būtības esmu liberālis tā klasiskajā izpratnē – vārda un uzskatu brīvība, bet visu cilvēku vienlīdzība likuma priekšā. Taču aktīvie pseidoliberāļi cenšas homoseksuāļu un citu “netradicionālā” dzīves veida grupu interesēs panākt tādus likumu grozījumus, pēc kuriem viņiem būtu formāls pamats pieprasīt tādas pašas tiesības kā visiem citiem pilsoņiem. Runājot, piemēram, par tā saukto “seksuālo orientāciju” viens no viņu, manā izpratnē, kuriozākajiem argumentiem ir, ka pat dzīvnieku pasaulē homoseksuāla uzvedība taču esot parasta parādība. Tas tiesa, taču tiek noklusēts, ka gandrīz vienmēr tam ir gadījuma raksturs, tās motivācija nav nekas vairāk kā mirkļa seksuālas baudas gūšana. Dažkārt mērkaķis vai šakālis “atdodas”, lai iegūtu kāda stiprāka sugas brāļa labvēlību.
Lai gan cilvēku gadījumā homoseksuālām attiecībām var būt ilgstošāks raksturs, runa patiesībā nav par tām kā parādību, bet mēģinājumu to saistīt ar ģimenes jēdzienu. Vēsturiski stabila, ar asinsradniecības saitēm vienota ģimene vienmēr bijusi jebkuras cilvēku populācijas, spējīgas izveidot un nosargāt savu valsti, priekšnosacījums. Savā ģimenē dzimušo bērnu dēļ, māsu un brāļu dēļ cilvēki gatavi iet nāvē. Tomēr šaura, bet skaļa un ietekmīga sabiedrības grupa vēlas, lai pārējā sabiedrība to atzītu par ar likumu aizsargājamu normu, būtībā ierobežojot vārda un uzskatu brīvību kā manā gadījumā.
Sabiedrības morālā erozija sākas ģimenē
DDD: Tu nupat pieminēji vēsturi.Kaut arī esi ekonomists, zinu, ka tevi interesē vēsture, valstu un tautu attīstība. Vai vari atrast kādu vēstures posmu, kas būtu līdzīgs tam, ko piedzīvo mūsdienu sabiedrība? Ja jā, kāda, balstoties uz vēstures pieredzi, varētu būt mūsu nākotne?
Uldis Osis: Vēsture vienmēr attīstījusies cikliski – valstis rodas, attīstās, sasniedz briedumu, tad dažādu iemeslu dēļ sāk izirt, līdz sabrūk, vai arī, izmantojot to vājumu, tās iekaro stiprākas tautas. Valsts degradācijai var būt dažādi iemesli – klimatiski, tehnoloģiski, sociāli un citi. Sabiedrības morālā erozija vienmēr sākas ar ģimenes tradīciju degradāciju. Tam seko sabiedrības ticības zaudēšana principiem, idejām, nākotnes mērķu un motivācijas zudums un tamlīdzīgi. Tādēļ ģimenes statusa nestabilitāte ir viena no raksturīgām pazīmēm, kas liecina par sabiedrības norieta sākumu un pūšanu no iekšienes.
Spilgts piemērs ir Senā Roma. Pirmsākumos tās iedzīvotājiem – vairumā kazu ganiem un olīvu audzētājiem, lai kļūtu par organizētiem karotājiem, bija nepieciešama arī sociāla saliedētība, kas izpaudās kā atbildība par ģimeni un savu kopienu. Tādēļ morāles principi bija ļoti strikti, citādi izdzīvot nebūtu iespējams. Agrīnie romieši ar neizpratni un nicinājumu nolūkojās uz grieķiem, kuri nekautrējās publiskās vietās staigāt kaili, neierobežoja sevi vīna dzeršanā un visa veida izpriecās. Kā zināms, drīz vien liela viņu daļa, neskatoties uz saviem kādreizējiem augstajiem kultūras un militārajiem sasniegumiem, kļuva par romiešu vergiem.
Taču, kad Roma jau bija kļuvusi par impēriju un galvenie ienaidnieki bija sakauti, pamazām arī romiešus pārņēma laiskums, ikdienas izklaides ar vīna dzeršanu un uzdzīvi. Homoseksuālisms īsti likumīgs nebija, bet neviens par to vairs neuztraucās. Piemēram, jau drīz pēc imperatora Oktaviāna (Augusta) valdīšanas beigām, kad Romas impērija bija sasniegusi varenības augstāko virsotni, imperators Nerons iemīlējās jaunā vergā, kuru kastrēja un apprecēja, pats sevi pasniegdams kā jauno “sievu”. Kļuva skaidrs, ka morāles ziņā durvis līdz ar to ir vaļā it visam un impērijas ziedu laiki ir pagājuši. Tas gan vēl nenozīmēja Senās Romas tūlītējas beigas, bet ceļš uz to jau bija iezīmējies.
DDD: Vai morāles pagrimums ietekmē arī pasaules ekonomiku un politiku?
U.O.: Noteikti. Taču to jāskata kontekstā ar visu to, kas veido sabiedrību, nāciju, valsti – morāles, ideoloģijas un politikas vērtības un principi. Mani, piemēram, šokē Vācijas un Francijas vadītāju nepārtrauktā luncināšanās Putina priekšā. Arī ASV prezidenta Baidena rīcība ir grūti izprotama. Vispirms Putins tiek publiski atzīts par slepkavu, bet tūlīt pēc tam viņam tiek piedāvāta tikšanās lai apspriestu… nu, tā īsti neko. Taču, gandrīz vienlaicīgi tiek dota “zaļā gaisma” projektiem, piemēram, “Nord Stream 2”, kas pasludinātajam slepkavam un viņa “korišiem” ik dienu nesīs maisiem naudas. Dabas resursu izpārdošana ir galvenais Krievijas ienākumu avots. Ko šajā gadījumā maina sankcijas – dažām Putinam pietuvinātām personām aizliegums kādu nedēļu paplunčāties Vidusjūras siltajos ūdeņos franču Rivjērā?
Tas liecina par Rietumu nenoteiktību, svārstīgumu, īstenībā iekšēju novājināšanos. Ar to nedomāju, ka drīzumā gaidāms kaut kas līdzīgs Senās Romas liktenim. Bet pie tā var nonākt, un morāles pagrimums ir viena no iezīmēm, ka šis process ir sācies.
DDD: Kādēļ, tavuprāt, degradācijas piekritējiem šobrīd ir tik liela vara gan Eiropā, gan visur citur pasaulē?
U.O.: Pirmkārt, pašas sabiedrības vājums un vienaldzība. Paradoksāli, bet informātikas un interneta laikmetā cilvēkiem var iestāstīt vis kaut ko, pat pilnīgas blēņas un muļķības. Kā jau minēju, to veicina morāles, ticības un ideoloģijas vērtību difūzija cilvēku apziņā, kuru avots ir kristīgās ētikas principi. Taču, vai par to jābrīnās, dzirdot par katoļu priesteru uzmākšanos bērniem, dažos gadījumos pat trīs gadus veciem, un šo noziegumu slēpšanu gadu desmitiem? Zūdot ticībai, cilvēkiem zūd psiholoģiskais pamats, pārņem tukšuma sajūta, cilvēki grimst bezcerībā un sāk meklēt kaut ko jaunu, kam ticēt vai uzticēties. Un tādi atrodas, kas cilvēces vēsturē pārbaudītas sabiedrību degradējošas un valsti graujošas parādības cenšas pasniegt kā progresu, kaut kādu jaunu civilizācijas sasniegumu.
Otrkārt, pseido liberālismam pieejams arvien pieaugošs finansējums. Piemēram, ne jau tikai Džordžs Soross dāsni finansē dažādas kreisas ievirzes kustības, to dara arī virkne citu miljonāru un miljardieru. Piemēram, kompānijas “Amazon” dibinātāja un vadītāja Džefa Bezosa (Jeffrey Preston Bezos) šķirtās sievas Makenzijas Skotas (MacKenzie Scott), tagad trešās bagātākās sievietes pasaulē, filantropiskais fonds piešķir miljardos ASV dolāru mērāmus grantus galvenokārt tā sauktajai rasu, dzimuma, seksuālās orientācijas un tamlīdzīgi “nevienlīdzības” mazināšanai. Šo uzskaitījumu var arī turpināt.
DDD: Iepriekš intervijā runājām par nacionālismu un tā būtisko nozīmi civilizācijas ekonomiskajā attīstībā. Saki, lūdzu, vai nacionālisma nenovērtēšana ietekmē arī šobrīd vērojamās morālās degradācijas tempus? Vai varbūt nacionālisma nenovērtēšana ir aizsākums šai degradācijai?
U.O.: Tā ir. Nacionālisms nav nekas cits kā to vērtību, tradīciju un kādas cilvēku grupas vienojošās apziņas kopums, kas uztur sabiedrības pašorganizēšanās spēju, veicina nācijas un valsts nostiprināšanos. Nācija un tās valstiskais ietvars pastāv tikai tik ilgi, kamēr tajā tiek respektēti un ievēroti rakstītie un nerakstītie likumi. Nācija un nacionālisms ir ne tikai vienas cilmes vārdi, nācija ir dzīva tikmēr, kamēr dzīvs ir nacionālisms. Tas nenozīmē kaut ko vērstu pret kādām citām nācijām, tā ir tautas vērtību pašapziņa, kuras katrai tautai ir savas. Nacionālisma degradācija līdz ar to ir arī tautas un valsts degradācija. Tā drīz vien riskē kļūt par laupījumu citām valstīm, kuru galvenās vērtības ir spēks un agresija. Un tādas mums ir tepat kaimiņos.
Turpmāk vēl…
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(483), 2021. gada 9.–22 jūlijs