Mēs nebeidzamā kustībā vien esam,
LAIKS ārpus tā nekādi nepastāv.
Un laiku, pērli šo, cits citam veltām,
Par laiku vērtīgāka nekā nav.
Vai zemes VĀRDOS mūžību var izteikt?
To Daili brīnišķo var just vien sirds.
Ja sirdsbalss runā, tikai tā var pateikt,
Kā sfēras skan un tālās saules mirdz.
Un MIERS, šis miers, ko zemes prāts tā gaida,
Nav nekas cits kā drosmīgs augšupceļš.
Ja Radītājs pilns miera visu rada,
Tad zinām – miers ir īstais Darbaceļš.
Bet visa pirmsākums ir MĪLESTĪBA,
Un Dižās Sākotnes tās pamatā.
Bez Tās nav iespējama attīstība –
Plosītos haoss tumsas pavadā.
Bet LAIME – PRIEKS par celsmi nebeidzamo –
To smalka apziņa vien sajust var.
Sauc Jauna gaita, jauni vēji brāzmo
Un jauni stari zemes vaigu skar.
***
Bet jāteic allaž – augšupejas sākums,
Ir savas zemes labā veltīts darbs.
Vēl latvju zemē valda netaisnīgums –
To bradā okupanta zābaks skarbs.
Ja okupantus projām nepatrieksim,
Uz virsotnēm mums ceļu neatrast.
Ir jātiek pāri mazdūšības slieksnim,
Lai varam netaisnības troni gāzt.
Ja senčus savus esam godājuši,
Mums viņu cīņa godam jāpabeidz;
Par Tēvzemi tie galvas nolikuši,
Nu blakus stāv – par brīves cīņu teic.
Šai aicinājumā lai ieklausāmies,
Ko marta vēji nebeidz šurpu nest.
Par jaunu Atmodu lai nešaubāmies –
Ir Jaunā gaitā jāsāk tautu vest.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.6(476), 2021. gada 26. marts–8. aprīlis