PASAULES KARŠ STARP DIVĀM HIERARHIJĀM
Saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti
Turpinājums no: NORIS BEZJĒDZĪGS SOCIĀLS EKSPERIMENTS. 1. daļa
Saprot, bet klusē
DDD: Mūsu sarunas sākumdaļā tu teici, ka valsti nevar uzvarēt, kamēr cilvēki ir gatavi par valsti mirt. Tavuprāt, vai starp latviešiem ir pietiekami daudz tādu, kas būtu gatavi mirt par savu valsti, par savas tautas pastāvēšanu?
Viesturs Rudzītis: Es domāju, ka ir. Vairāk to esmu sajutis zemessargu kustībā – tur noteikti ir šādi latvieši. Bet profesionālā armija cilvēkam nav nekas cits kā tikai darbs. Lai gan vīri, kas pabijuši “karstajos punktos”, bailes lielā mērā ir zaudējuši, tomēr, manuprāt, viņi dara tikai to, kas jādara, viņi ir kā kaujas mašīnas, kas nebaidās, kam nekas nesāp. Tādā stāvoklī jau arī neko nenozīmē tas, ka tu vari mirt.
DDD: Tomēr – absolūtais vairākums no tiem, kas, tavuprāt, būtu gatavi mirt par savu valsti un savas tautas aizsardzību, klusē par problēmām, kuras šodien pazudina mūsu valsti un tautu. Varbūt viņi ir gatavi mirt karalaukā, taču it kā miera laikā pārvarēt bailes nostāties pret liberālo totalitārismu – ne. Jo tas draud ar “izdzīšanu no sabiedrības”…
V.R.: Protams, daudzi ir pārāk klusi. Bet es esmu brīvs un varu runāt, ko gribu.
DDD: Par to jau tevi arī izdzina no cunftes.
V.R.: Un paldies Dievam, ka tā! Man neko citu vairs nevar nodarīt. Ārstu, kurš strādā valsts darbā, ir ļoti vienkārši represēt. Turklāt ļoti daudziem jau ir pavisam nepamatotas bailes – ne tikai mediķiem. Cilvēks, kuram ir savas domas, man privāti tās pauž, un mēs vienojamies kopīgā dziesmā. Bet viņa sieva, lūk, ir valsts ierēdne, un viņš nekad neko nesaka publiski, jo tūlīt būs atklātas vai slēptas represijas.
DDD: Bet, vai tā nav bezizeja, ja tie cilvēki, kuri saprot pamatvērtību apdraudējumus, klusē? Vai šī klusēšanas spirāle neuzliek aizvien lielāku slogu mūsu tautas un valsts pastāvēšanai? Plutokrāti – globālie multimiljardieri – savus mērķus taču spēj panākt, lielā mērā pateicoties tieši klusējošam vairākumam, vai tad ne?
V.R.: Jā, tā tas ir. Bet, lai pārrautu šo klusēšanu, ir jānodrošinās, lai tevi nevarētu ietekmēt.
Kurš pie tā vainīgs?
DDD: Varbūt latviešiem gluži vienkārši pietrūkst pašaizliedzības, vēlmes ziedoties savas tautas, savu bērnu nākotnes labā? Jo spēki, kuriem stājamies pretī, ietekmēt varēs vienmēr.
Viesturs Rudzītis: Var jau būt. Pretspēks un represīvās metodes ir nozīmīgas, ja jau pat ASV Demokrātu partijā izskan aicinājumi veidot sarakstus ar visiem Trampa atbalstītājiem – cilvēku, kurš ir šajā sarakstā, jāatlaiž no darba, bet, ja kāds viņu pieņem darbā, tas jārepresē…
Grūti ir nostāties pret valdošo totalitāro spēku. Var jaut teikt – nu, jā, mums bija Gunārs Astra. Bet varam iedomāties arī pretējo – ja visi būtu kā Gunārs Astra?
DDD: Tad tas būtu milzīgs spēks.
V.R.: Vai arī bojāeja.
DDD: Bet tieši ar savu klusēšanu un samierināšanos latvieši strauji virzās uz bojāeju. Klusējot vecākiem un skolotājiem, tiek samaitāti mūsu bērni. Man pašai pietiek drosmes, lai neklusētu, bet aktīvi nostātos taisnīguma un tautas attīstības pusē. Par to man ir jāpateicas Aivaram Gardam, kurš jau vairākus gadu desmitus nav klusējis un mani kā Skolotājs (ar lielo burtu!) divdesmit gadu laikā ir izaudzinājis, iedrošinājis, vēl joprojām garīgi pasargā un stiprina. Bez viņa es nebūtu tā, kas esmu. Bet šādu vīriešu latviešiem trūkst.
V.R.: Taisnība. Ar katru paaudzi vīriešu kvalitāte samazinās.
DDD: Un kas ir pie tā vainīgs?
V.R.: Nemeklēsim vainīgo. Protams, tas notiek tāpēc, ka dēli aug bez tēviem. Tur ir šis pats mehānisms, kad mātes nelaimīgums gāžas virsū puikām – nav Tēva, kas viņus aizsargā. Dēls nokļūst haosā, viņu nepasargā vīrišķā hierarhija.
Starp citu, hierarhijas pamatu labi var redzēt armijā – jaunākais godā vecāko, bet vecākais rūpējas un aizstāv jaunāko. Kādam čečenu puikam Francijā bija uzbrukuši arābi un aplaupījuši. Nākošajā dienā visi Francijas čečeni devās uz šo pilsētu, atrada galveno arābu, viņa tēvu, brāli – un veica “izskaidrošanas darbus”. Pēc tam, protams, visā Francijā tika izsludināts nerakstīts likums – nevienu čečenu neaiztikt! Lūk, kā izpaužas vīrišķās hierarhijas pamats.
Kara laikā visi čečeni tika izsūtīti uz Kazahstānu vai citurieni. Viņi sāka atgriezties 1970. gados. Tad parādījās čečenu demogrāfiskais pieaugums un pat padomju laikā krieviskais jau samazinājās. Par savu valsti viņi bija gatavi arī mirt, un tagad Čečenija ir pilna ar čečeniem un pavisam tukša no krieviem.
DDD: Visas bijušās Aizkaukāza republikas ir pratušas atbrīvoties no krieviem.
V.R.: Protams, tur neviens krievs neuzdrošinās sūdzēties, ka viņu nemīl. Pretēji ir Latvijā.
DDD: Lūk, jautājums – kādēļ tā? Tur arī gājuši pāri kari, čečenu sievietes palika vienas ar bērniem un vienas audzināja dēlus, jo tēvi bija krituši. Tomēr šie puikas bez tēviem izauga par drosmīgiem vīriešiem.
V.R.: Jā, jo viņi atriebj tēvus. Tā ir arhaiskā vīrišķība.
DDD: Kāpēc viņiem ir, bet mums tās nav?
V.R.: Pie šī paša jautājuma ir jāuzdod arī: kāpēc Kārlis Ulmanis 1940. gadā nepretojās?
DDD: Vai šī nepretošanās un padošanās okupācijai iegrieza šausmīgu brūci mūsu tautas pašapziņā?
V.R.: Iegrieza gan. Mums priekšā ir daudzu paaudžu darbs, lai to izlabotu.
Kā pāraudzināt latviešu tautu
DDD: Tavuprāt, vai vīrietim, kurš neaizstāv savu tautu, palīdz sasparoties, ja sieviete viņu tādēļ nosauc par ņuņņu?
Viesturs Rudzītis: Par sliktu tas noteikti nevar nākt.
Tomēr bez tēva audzis vīrietis ir tā pārbijies, pirmkārt, no sievietēm. Ja viņš konstatē, ka notiek kaut kas, par ko sievietes nav apmierinātas, arī tad, ja viņš ir feminists vai stulbenis, šis vīrietis sāk svīst. Un ja viņa analīze ir tāda – šī sieviete ir uztraukusies par to, ka kāds cits vīrietis viņai liek dzemdēt, tad šis svīstošais nostāsies pret to vīrieti, kurš saprot, kas sievietei ir jādara. Šis ir tāds tēvu, dēlu konflikts, kurā dēls vaino tēvu par to, ka viņš nav bijis klāt viņa audzināšanā. Tas sabiedrībai atspēlējas. Puišeļi saceļas pret normālajiem vīriešiem.
DDD: Piemēram?
V.R.: Kaut vai lasot presi, var redzēt, ko tāds puišelis ir sarakstījis, piemēram, par ģimenes jēdziena izmaiņām, kuras tiek uzspiestas sabiedrībai, – tas būtībā arī ir uzbrukums Tēvam. Un tas notiek visā pasaulē, izņemot Ķīnu un Islāma pasauli. Arī latvieši Tēva lomu nivelē un nivelē, tādējādi jauc ģimeni, cik vien var. Dīvaina lieta, iespējams, ka latviešu tautas pāraudzināšanai vajadzēs islāmu.
DDD: Visas reliģijas nāk no viena Avota, arī islāms, pirms cilvēki to samaitāja. Šobrīd latviešiem pieņemt Muhameda ielikto gudrību zaudējušu reliģiju būtu vairāk nekā dīvaini. Jau pirms 100 gadiem no šī Avota cilvēcei ir tikusi dota Dzīvās Ētikas Mācība jeb Agni Joga, kas ir visu reliģiju, filozofijas un zinātnes sintēze. Agni Jogas apgūšanas pirmais noteikums ir Hierarhijas godāšana – protams, garīgās Hierarhijas godāšana, tieši tas, kas vajadzīgs latviešiem.
V.R.: Bet, ja ir tik grūti apgūt pat kristietību, tad ko tu vari vēl gribēt?… Par latviešu tautas pāraudzināšanu minēšu piemēru ar obligāto dienestu. Cik no astoņpadsmitgadīgajiem puikām grib iet armijā? Cik no viņiem ir gatavi atdot sevi seržanta pāraudzināšanai? Cik viņi ir gatavi dzīvot bez mammas, tā vienkāršoti sakot?
DDD: Šis obligātais dienests[1] būtu ļoti vajadzīgs, vai ne?
V.R.: Protams.
Notiks noslāņošanās starp liberāļiem un pārējiem
DDD: Tavuprāt, vai Latvijā, salīdzinot ar Rietumiem, ir tikpat daudz feministu un viņu svīstošo aizstāvju – puišeļu?
Viesturs Rudzītis: Nē, viņu mums nav daudz.
DDD: Taču no kurienes aug kājas feminismam?
V.R.: Mēs varam uz līdzenas vietas atrast 5–10 iezīmes, kuras tev, salīdzinot ar mani, būs mazāk. Piemēram, tu neesi tik gara kā es. Tātad tev ir jāliek justies pazemotai, ka tu neesi tik gara kā es. Ja tas izdodas, tu esi upuris – un tev no manis pienākas kompensācija. Šādi upura lomu var izdomāt jebkuru, bet galvenais feminisma virzītāju uzdevums ir ieskaidrot sievietēm, ka viņas tiek diskriminētas. Šis ir tas pats mehānisms, kāds tiek lietots gejiem, – ieskaidrot, ka viņus diskriminē. Kas viņus diskriminē, kam viņi vajadzīgi, kam viņi interesē, ja vien viņi nelien uz ielām?!
Pēc Otrā pasaules kara cilvēki ne tikai slavenajā Frankfurtes skolā, bet visā pasaulē sāka prātot, kā tas varbūt, ka tiek izraisīti šādi pasaules kari? Viena no idejām faktiski turpmāk uzvarēja. Tātad kari rodas no autoritatīva tēva ģimenē. Šī Tēva figūra ir tā, kura beigu beigās noved pie bruņošanās un pie savstarpējiem kariem.
Šajā idejā ne viss ir šķērsām. Vīrieši nevar neveidot hierarhijas, un nevar būt tā, ka mazākas hierarhijas necīnītos pret citām mazākām hierarhijām, izveidojot vienu lielāku hierarhiju. No šī viedokļa varam paskatīties uz to, kas notiek Amerikā. Starp divām hierarhijām notiek karš. Viena ir vispasaules finanšu kapitāla vadīta un apmaksāta hierarhija, kurā Latvija ir iesaistīta, un Demokrātu partija, bet otra hierarhija ir nacionālistu, patriotu hierarhija, kas iestājas, lai ražošana notiktu ASV, lai cilvēkiem būtu darbs, nevis pabalsti, lai bērni iegūtu izglītību, lai ģimenes būtu stipras – nu, vecā, labā Amerika. Divas hierarhijas saķeras nāvīgā kaujā, un vienai ir jāuzvar. Šodien tā kauja nenotiek ar ieročiem. Taču karš, kaut arī bez ieročiem, turpinās. Feministes, tāpat geji, lesbietes un krāsainie, ieņēmuši upura lomu, šajā karā piedalās pret dabiski orientētu, vīrišķīgu balto vīrieti. Un pretējā frontes pusē tiek radītas aizvien vairāk tādu minoritāšu, kuras var iedvesmot, lai uzbruktu tādiem kā man. Tāpēc es to uztveru personiski un nevaru pieļaut.
DDD: Tavuprāt, ja karojošajām feministēm nemaksātu, vai viņas būtu tikpat sparīgas? Nav jau nekāds noslēpums, ka šīs “upur-minoritātes” ir saistītas ar Džordža Sorosa uzdevumu izplatīt “atvērto sabiedrību” jeb totalitāro liberālismu pasaulē. Visiem sorosiešiem taču ir pārtikusi dzīve?
V.R.: Protams. Tā ir tāda samaitātības pakāpe, no kuras cilvēku nevar dabūt atpakaļ. Maksāšana ir ļoti svarīgs moments. Sākumā atbrauc Soross ar vienu čemodānu un padala naudiņu, iedod avansiņu – nu, pastrādājiet tagad šo te. Un tie aktīvisti, kuri būs labākie, dabūs nākamo balvu. Bet to var saņemt tikai tad, kad jau esi sašmucējies, iestājies tajā kustībā. Un tad klusi tiek pateikts, likts nojaust: ja tu tā turpināsi, tad būsi mūsējais, un tev būs vēl… Bet, ja neturpināsi, tad vairs nekad neko nedabūsi.
Nākamais līmenis ir tad, kad šīs “sabiedriskās organizācijas” iekaro valsts budžetu, tātad aktīvisti kļūst par ierēdņiem. Tagad naudiņu viņiem maksājam mēs no saviem nodokļiem. Un pamēģini viņus iztīrīt! Pamēģini tagad iztīrīt Valsts kultūrkapitāla fondu! Kam ir jānotiek, lai tava avīze dabūtu naudu no Valsts kultūrkapitāla fonda vai citas valsts struktūras, no kurienes naudu saņem citi mediji, kas kalpo Sorosam?
DDD: Nu, revolūcijai jānotiek, vismaz garīgai.
V.R.: Tieši tā. Kam tagad tiek tā saucamā kovida atbalsta nauda – 3 miljardi eiro? Neesmu pamanījis, ka oficianti, kuri zaudējuši darbu, kaut ko dabūtu. Esmu dzirdējis par manikīrēm, kas, ja nestrādā, dabū 400 eiro. Vai par to var izdzīvot? Bet, ja noķer, ka viņas tomēr strādā, tad šo naudu nemaksā. Man liekas, ka vairums šīs naudas aizies savējiem. Notiks noslāņošanās starp liberāļiem un pārējiem. Tas nozīmē, ka tie, kas domā tāpat kā mēs, būs nabagi, uz kuriem rādīs ar pirkstiem – re, galīgi stulbeņi, neprot dzīvot…
DDD: Labāk, lai stulbenis mani sauc par stulbeni, kas neprot dzīvot, nekā es piebalsoju šim stulbenim, tātad patiešām kļūstu par stulbeni, samaitāju normālu, veselīgu pasaules uztveri sev un citiem un nododu savu tautu, valsti, cilvēci…
Intervēja Līga Muzikante
[1]“DDD” redakcija uzskata, ka militārais dienests nevar būt obligāts visiem šobrīd Latvijā dzīvojošajiem pilngadību sasniegušajiem jaunekļiem, jo nav veikta dekolonizācija – šeit atrodas Krievijas piektā kolonna. Tas nozīmētu militāri apmācīt arī ārējos ienaidniekus mūsu pašu teritorijā, turklāt par mūsu pašu līdzekļiem. – L.M. piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(473), 2021. gada 12.–25. februāris