Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes dalībnieci, pirmskolas pedagoģi Vitu Ņikitinu
Vai totalitārisms ir klāt?
DDD: Sācies jauns gads. Iepriekšējo mēs pavadījām neparasti – pasaulē daudz kas mainās.
Vita Ņikitina: Man liekas, ka mērķtiecīgi, globālā mērogā tiek uzsākts kāds ilgi konstruēts plāns. Jūs jau laikrakstā “DDD” vairākkārt esat par to rakstījuši. Atceros, pērnā gada pavasarī mūsu avīzē lasīju žurnālistes, medicīnas un molekulārās bioloģijas maģistres Rozmerijas Freijas atziņu: “Ir tikai septiņi soļi no pandēmijas izsludināšanas līdz ilgstošam totalitārismam. Vairums juridisko nosacījumu sāk darboties ar piekto soli.” Jau pirms deviņiem mēnešiem viņa bija formulējusi septiņus soļus. Man ar satraukumu jāatzīst, ka 2021. gada sākumā esam pienākuši jau pie septītā soļa ceļā uz totalitārismu. Spriediet paši – nocitēšu Rozmerijas Freijas teikto 2020. gada aprīlī:
“Drīzumā jaunais vīruss sāk jaunu attīstības ciklu visā pasaulē – tieši tāpat kā gripa un citi vīrusi to dara jau gadu simtus. Varas pārstāvji atkal uzkurina bailes, brīdinot par iespējamiem nāves gadījumiem, jo miljoniem cilvēku joprojām nav pasargāti no vīrusa. Steigā atkal tiek uzsākta vīrusa un antivielu testēšana, kamēr ražotāji pārdod miljardiem jaunu pretvīrusu un imunitāti stiprinošu vakcīnu. Valdības vienlaicīgi nodod kontroli pār visiem atlikušajiem sabiedriskajiem resursiem globālajām kompānijām. Tas notiek tādēļ, ka pašvaldību un valsts nodokļu resursi tikuši izšķiesti jau pirmajā solī. Valstu valdības būtībā ir bankrotējušas savu nesamērojami lielo tēriņu cīņā ar vīrusu dēļ.
Vispārējais rezultāts – pilnīga medicīniska reakcija uz vīrusu, kurš sabiedrībai nav īpaši bīstamāks par parastu gripu. Tas saistīts ar pastāvīga totalitārisma, kuru kontrolē globālās kompānijas, radīšanu. Radīta policejiska valsts, kur 24 stundas septiņas dienas nedēļā notiek novērošana, kuru īsteno ar plaši izplatīto “viedo” tehnoloģiju starpniecību. Atslēgas cilvēki, viedokļu līderi atkārto histērijas ciklu un antivielu un imunitāti stiprinošu vakcīnu iepludināšanu tirgū ik pēc dažiem mēnešiem…”
Lūk, rūgtā patiesība ir tā, ka globālie lielkapitālisti, kuru spalvainās rokas itin dziļi iesniedzas arī mūsu valsts procesos, vēlas latviešus, tāpat kā citu tautu pārstāvjus visā pasaulē, pataisīt varbūt par biorobotiem – tas ir, gluži vienkārši par kontrolētiem cilvēkiem, kas strādā viņu labā. Šo superbagātnieku mērķis ir apspiest, ierobežot gara un individuālo brīvību, neļaut izprast patiesību.
DDD: Mūžsenais jautājums: ko darīt šajā apziņas degradēšanas totalitārisma laikmetā?
V.Ņ.: Atbilde nebūs jauna, taču tā ir jāatkārto un katram jāielāgo. Ikvienam, kurš vēlas palikt garīgi pilnveidoties spējīgs cilvēks, šajā putrā ir jācenšas saglabāt vēsu mieru, līdzsvaru, nepaļauties manipulācijām… Daži zinātnieki un, protams, psihologi atzīst, ka ar laiku var sākties cilvēkos radītā stresa pārdzīvojumu sekas – ļoti spēcīgi agresijas uzliesmojumi, neapmierinātība. Tādēļ ar visiem gara spēkiem jāsaglabā sava cilvēciskā seja, lai nepadotos šim spiedienam. No agresijas, bailēm barojas tumšas būtnes – un tumšo notikumu konstruktoriem tas ir vajadzīgs. Starp citu, apgādā “Vieda” tiek izdotas ļoti gudras un vajadzīgas grāmatas šim laikam – par to, kā iemācīties psihohigiēnu – savaldīt un pārvaldīt savas emocijas. Par psihohigiēnu mācījos pat augstskolā, un tās pamatprincipi atbilst Agni Jogas jeb Dzīvās Ētikas Mācības nostādnēm.
DDD: Tu esi studējusi pedagoģiju, psiholoģiju – kādas grāmatas ieteiktu mūsu avīzes lasītājiem?
V.Ņ.: Protams, zināšanu okeāns ir Agni Joga – tā jālasa pakāpeniski no pirmās līdz pēdējai grāmatai, lai apziņa pakāpeniski atmostas, paplašinās, padziļinās. Ļoti noderīgas šim laikam būs arī citas apgādā “Vieda” izdotās grāmatas, piemēram, psihoterapeita Andreja Kurpatova “Laimīgs pēc paša vēlēšanās”, psiholoģes Līzas Burbo “Tavs ķermenis Tev saka: Mīli sevi!”, “Klausi savu labāko draugu uz Zemes – savu ķermeni”, lieliska ir Vitālija Giberta grāmata “Nākotnes modelēšana”, tāpat “Psihoenerģētiskā aizsardzība” un citas. Šeit varētu izveidot veselu interviju par vērtīgajām grāmatām, kuras patiešām vajag lasīt, lai gūtu enerģiju sevis pasargāšanai un sakārtošanai – tātad savai psihohigiēnai.
Ar grāmatu lasīšanu nepietiek
DDD: Cik zinu, tu arī šobrīd turpini studijas, kas saistītas ar pedagoģiju un psiholoģiju. Vai ar grāmatu studēšanu vien mūsu lasītājiem pietiks?
Vita Ņikitina: Nē, rakstītais ir jāpielieto dzīvē. Cilvēkam ir jāpilnveido sava apziņa un skaidri jāsaprot, kas tagad notiek. Sociālajos tīklos var redzēt komiksa bildītes, kurās no masu medijiem mūs baro – karina makaronus uz ausīm. Lūk, šajā gadījumā labās grāmatās izlasītais palīdz saprast, kas patiesībā notiek, palīdz ieklausīties un sadzirdēt mūsu pašu visprecīzāko maņu orgānu – savu sirdsbalsi. Sirdsbalss sadzirdēšana ir jātrenē. Un tad ir iespējams pārbaudīt publiski pieejamos informatīvajos materiālos, vai tur publicēta patiesība vai ne. Apziņas skaidrība arī ir viena no psihohigiēnas lietām. Lai nomierinātos, ir vajadzīga skaistuma klātbūtne – vai nu daba, vai augstvērtīga māksla. Vari palasīt kādu skaistu dzeju, lai iedvesmotos. Ja trūkst drosmes aizstāvēt savu tautu, vari mēģināt to attīstīt, lasot Raiņa un Aspazijas lugas.
DDD: Ko tev pašai nozīmē Agni Joga jeb Dzīvā Ētika?
V.Ņ.: Tas ir dzīves pamats, bez kā mana eksistence nav iedomājama. Šeit balstu savu dzīvi, piešķiru tai jēgu. Nozīmīgi ir tas, ka zinu par reinkarnācijas patiesumu – mums nav tikai šī viena dzīve. Cilvēka dzīve kā lente turpinās tikai uz priekšu vien, un notikumi, kurus pārdzīvojam šobrīd, ir senu cēloņu sekas. Ja tev ir šis pamats, tad rodas nesatricināma taisnīguma izjūta un sapratne, kā viss pasaulē ir uzbūvēts un kādas kopsakarības pastāv it visā. Šīs zināšanu sintēzes spējas, kas ir dotas caur Dzīvās Ētikas Mācību, tev ļauj skatīties plašāk, ieraudzīt neredzamos pavedienus, kā viss ir saistīts. Dzīvā Ētika jeb Agni Joga, ja to apzināti lasa un pielieto dzīvē, tik tiešām paplašina apziņu. Tā ir mūžīga izaugsme. Mūžīgais attīstības ceļš Bezgalībā, tā es teiktu.
DDD: Tomēr ne visiem mūsu lasītājiem Agni Joga ir izprotama – daži teic, ka tā esot latviešiem sveša. Atrodas pat tādi, kas dusmojas, ka mēs par šīm tēmām runājam. Vai tiešām Dzīvā Ētika jeb Agni Joga ir kaut kas svešs latvietim?
V.Ņ.: Nē, tā nav un nevar būt sveša Mācība! Tieši pateicoties Agni Jogai, laikraksts “DDD” spēj darboties un pārvarēt šķēršļus, kas parasti nebūtu pa spēkam. Man pašai Agni Joga ir pazīstama jau 20 gadus, kad Kultūras akadēmijā sastapāmies ar pasniedzēju Aivaru Gardu lekciju kursā “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”. Dzīvās Ētikas Mācības iekļaušana valsts augstskolas programmā bija unikāls gadījums ne tikai Latvijā, ne tikai visā Baltijā, bet pat visā pasaulē! Aivars Garda patiešām ir devis ceļamaizi jaunatnei – tai nu tagad pašai jāatpazīst šie vērtīgie graudi. Es sajutu pievilksmi pie šīs Patiesības. Manī radās padziļināta interese, piegāju patiesajām zināšanām nopietnāk nekā vairums studentu, uzņēmu to kā savu dzīves ceļu.
Patiesībā Dzīvās Ētikas Mācības zināšanas ir kā lakmusa papīrītis cilvēka apziņai – vai nu tu atpazīsti un ej to ceļu, vai arī tu to noraidi. Ja iepriekšējās dzīvēs cilvēkam nav bijusi patiesības izziņas un taisnības izjūtas pieredze, victicamāk, viņš noraidīs Dzīvo Ētiku. Varu pateikt paldies liktenim, ka neesmu noraidījusi.
Tev ir jābūt pašgājējam!
DDD: Daudzi lasītāji vaicā, kā Dzīvo Ētiku jeb Agni Jogu sasaistīt ar cīņu par dekolonizāciju?
Vita Ņikitina: Ejot kopā ar šo Mācību, redzam, cik pareizi ir virzīties pa dzīvi savas tautas un zemes aizstāvībā. Tas nav tā, ka gribam karu vai kādu ļaunumu sēt, bet īstenībā šī ir cīņa par patiesību, par taisnīgumu. Ja jau esam piedzimuši kā latvieši Latvijā, tad mūsu pienākums, lai īstenotu Agni Jogu dzīvē, ir cīņa par savas tautas un valsts patiesu atbrīvošanu no iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Agni Joga māca ziedoties vispārības labumam. Ja paskatāmies vēsturē cilvēkus, kas patiesības un taisnības vārdā ir gājuši zem ārkārtīga spiediena, redzam, ka viņi visi ir ziedojušies. Atzīstos, ka nezinu, vai spētu izturēt mocības, kuras pārcieta Džordano Bruno. Kādi ārprātīgi spaidi bija tajos laikos – aizspriedumi, inkvizīcija, domubiedru būtu ļoti grūti atrast. Un viņš viens pats tam visam izgāja cauri.
DDD: Kas, tavuprāt, viņam palīdzēja? Vai zināšanas?
V.Ņ.: Jā, tās pašas, ko tagad atklāj Dzīvā Ētika. Tās ir apliecinātas Baltās Brālības Brāļu vēstulēs, kas tika sūtītas caur Helēnu Blavatsku un atrodas Londonas muzejā.
Neredzami pavedieni saista cilvēci ar Balto Brālību, taču tā nespēj mums palīdzēt, ja paši nedegam, ja paši negribam neko darīt. Gluži pretēji tumsas brālība pielieto piespiedu, vardarbīgas metodes, un, iedvešot bailes, pakļaujot prātu, apspiežot brīvo gribu, panāk savu. Bet Patiesības ceļa gājējam ir nepieciešama iekšējā degsme un garīga pašapziņa. Aivars Garda vienmēr uzsver: tev ir jābūt pašgājējam!
Pašaizliedzība: sirds izpausme
DDD: Šķiet, pašaizliedzība ir visu panākumu pamatā?
Vita Ņikitina: Katrā ziņā latvieši Brīvības cīņās bija pašaizliedzīgi. Vēl vairāk – cilvēki, kas gāja aizstāvēt mūsu valsti, kā nacionālie partizāni, parādīja lielu pašaizliedzību un degsmi. No tās ir jāmācās. Kad it kā viss jau bija beidzies, Latvija bija okupēta, tomēr viņi nesamierinājās un uzskatīja, ka var un vajag kaut ko darīt. Viņi devās kaujā laikā, kad pārējie latvieši bija padevušies. Tas nozīmē, ka viņu sirdī dega kādi nerakstīti likumi, kurus tie nespēja nodot. Es teiktu, ka tā ir sirdsapziņa – ja to nodosi, tad drausmīgi pats mocīsies vai pārtapsi par kaut kādu necieņas pilnu radījumu! Un viņiem, protams, piemita pašaizliedzība, sirdī dega jautājums: mirt vai iet līdz galam. Viņi pat dzīvību nežēloja.
DDD: Un šodien kā?
V.Ņ.: Šodien nav fiziska kara, bet ir morālais karš, kas varbūt ir pat bīstamāks, jo nav redzams.
DDD: Tas iedarbojas uz latvieša apziņu, vai ne?
V.Ņ.: Jā. Notiek dvēseles iznicināšana. Cilvēkiem ir jāatrod, ko mēs tagad varam darīt, kā palīdzēt cits citam šajā grūtajā laikā un, protams, savai tautai, lai varētu izdzīvot, lai mēs saglabātos pasaules kartē, jo bez mums jau nebūs Latvijas.
DDD: Vai Dzīvā Ētika dod šo spēku degt?
V.Ņ.: Protams, ka dod! Daži varbūt šaubās par to. Bet, ja tu uzmanīgi lasi, tad saskati, cik koncentrēta patiesība tajā ir iekļauta un kā tā uzrunā, paplašina mūsu apziņu. Ja vēl zinām, no kura Avota tā nāk, – tīrākas, tuvākas Mācības nav. Tā taču ir no mūsu pašu Radītāja – no mūsu Tēva-Mātes! Ko tad tu iesi pats pret savu Radītāju?! Pat tavs fiziskais tētis un mamma nav tik tuvi, kā Kosmiskais Tēvs un Māte, kas radījuši tavu gara graudu. Ja tu to zini, tad spēj garīgi attīstīties. Ja nezini un noraidi – pats sev atņem šo iespēju. Tas ir liels kauns pašam neatpazīt vissvētāko!
Vai nu grauds, vai pelava
DDD: Ko tu novēlētu mūsu lasītājiem 2021. gadā?
Vita Ņikitina: Nepateikšu neko jaunu: ir jācīnās un ir jāpalīdz tiem, kas cīnās!Katram vajadzētu ikdienā kaut ko darīt. Sāc ar sava nama priekšu. Ja tu, aizgājis uz veikalu, būsi ar stingru mugurkaulu un ar krievvalodīgo pārdevēju, okupantu, runāsi latviešu valodā, arī tas jau būs labs darbs. Jo vairāk latviešu tā darīs, jo tuvāk būsim dekolonizācijas procesam.
Un vēl. Man liela iedvesma nāca no Lienes Rijkures, kura ziedoja lielu naudas summu, lai Latvijas Radio izskanētu reklāma par to, lai cilvēki lasa avīzi “DDD”. Šī patiesība ir tādu uguni iededzinājusi, ka viņa saprot, cik ļoti svarīgi, lai cilvēki to saņem un uzzina, analizē. Arī Dzīvās Ētikas Mācībā ir noradīts, ka cilvēkam vispārības labā kaut kas ir jāziedo.
Kāpēc nepalīdzēt cilvēkiem, kuri tavā vietā izdara lielu darbu, veic šobrīd varoņdarbu. Jā, izdot avīzi ir varoņdarbs. Jūs, “DDD” veidotāji, veicat nozīmīgu darbu, kas nākotnē pavērs ceļu labākai dzīvei. Ja paskatāmies vēsturē, garīgi spēcīgs mazākums vienmēr ir tīrījis ceļu evolūcijai. To sauc par cilvēces gara sasniegumiem. Mums visiem šobrīd ir iespēja piedalīties varoņdarbā kaut vai ar nelielu materiālu ieguldījumu laikraksta “DDD” tapšanā. Būtu brīnišķīgi – lai Dievs dod dzirdīgas ausis!
Patiešām nesaprotu turīgos latviešus, kāpēc viņi neatbalsta vienīgo brīvo preses izdevumu Latvijā? Viņu finanšu līdzekļi spētu taču dot vismaz kaut kādu pretsparu tik lielajām globālā lielkapitāla naudām, kas iepludinātas Latvijā! Šobrīd ir tik svarīgi saglābt Latviju un latviešu tautu – ikviens par to ir atbildīgs: gan bagāts, gan nabags! Bagātnieki kopā ar nacionālo ideju par savu valsti taču vēl vairāk attīstītos.
DDD: Varbūt viņiem ir bailes sacelties pret globālajiem lielkapitālistiem?
V.Ņ: Tur jau tā lieta. Bet bailes var pazudināt viņus pašus.
DDD: Vai, tavuprāt, latviešu tauta ir nolemta bojāejai?
V.Ņ: Teikšu Aivara Gardas vārdiem. Ja jau Dzīvās Ētikas Mācība ir dota kā nākotnes Mācība un ir pilnībā pārtulkota un izdota latviešu valodā, tad ir lielas cerības, ka esam šo izredzēto tautu vidū, kas ieies Jaunajā Pasaulē. Bet, ko nozīmē būt izredzētajiem? Manuprāt, tā ir dvēseliskā tīrība. Varbūt esam nopelnījuši, cīnoties un dzīvojot saskaņā ar Dieva, ar Kosmosa likumiem. Tomēr, ja tagad atmetīsim šo ceļu uz Patiesību, ja būsim gļēvi un vienaldzīgi, tad zaudēsim savas iespējas. Tātad mūsu pašu ziņā ir pieņemt attiecīgu lēmumu: iet un darīt vai kļūt par nodevējiem pašiem pret sevi. Plāns, kā saka, ir ieskicēts, atliek vien rīkoties.
Katrs cilvēks ir miniatūrs Visums. Vai nu viņš iet saskaņā ar Patiesības likumiem un attīstās, vai savā apziņā degradējas un iet bojā. Ir teikts, ka katrs tiek pārbaudīts – vai tu būsi grauds vai pelava. Tātad, vai nu tu aiziesi kosmiskajos atkritumos, vai arī virzīsies tālāk garīgajā attīstībā. Šis viss ir mūsu pašu rokās. Es nevēlos kļūt par kosmisko atkritumu, tādēļ izzinu Patiesību un cīnos par taisnīgumu. Latvijā tas nozīmē cīnīties par mūsu valsts atbrīvošanu no okupācijas un kolonizācijas sekām. Un šajā cīņā ir jāliek viss uz spēles, jo no tā ir atkarīga mūsu tautas dzīvība vai nāve. Latviešiem ir jākļūst pašaizliedzīgiem un drosmīgiem. To novēlu ikvienam laikraksta “DDD” lasītājam! Ja nav iespējams pašam kaut ko darīt, tad piedalīties var arī ar savu materiālo ziedojumu, lai tiem, kas izdod avīzi, kļūtu vismaz mazliet vieglāk izdarīt to, kas jāizdara.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.1(471), 2021. gada 15.–28. janvāris