Saruna ar juristu un uzņēmēju Igoru Meiju
Turpinājums no: UZ PARĀDU ADATAS UZSĒDINĀTĀ LATVIJA: KĀ TAS NOTIEK? 2. daļa
Gribasspēka atņemšana: spēcīgs ierocis
DDD: Mūsu sarunas sākumā tu pieminēji tumšo okultismu, kuru izmanto mega lielkapitālisti, lai aptumšotu cilvēku apziņas. Kā tas, tavuprāt, notiek?
Igors Meija: Ar tā palīdzību viņi risina jautājumu, kā pārvaldīt cilvēci, cilvēku prātus. Un to ir iespējams paveikt, novājinot indivīdus kā personības, degradējot individualitātes, atņemot gribasspēku garīgi pilnveidoties. Īstenībā cilvēkam tiek paralizēta griba, lai viņam nebūtu enerģijas vēlēties pretoties, lai zustu spēja ilgstoši iet pret tumšo straumi. Jo kaut ko ietekmēt cilvēks var tikai tad, ja viņam ir griba – tātad garīgā enerģija, ko smeļ tikai no Dabas, no Dieva, ievērojot pamatlikumus, uz kuriem balstās apziņas evolūcija tūkstošiem gadu. Novājinot, izjaucot izpratni, atņemot šo spēku, šo enerģijas avotu, cilvēks kļūst ļoti viegli manipulējams, pārvaldāms, jo ir bez savas gribas. Tas ir viens aspekts.
Otrs aspekts ir tīri ekonomisks. Kāpēc notiek sitiens pa ģimeni? Tāpēc, ka cilvēki, dzīvojot ģimenē, daudz mazāk patērē, nekā būdami vieni. Piemēram, ģimenē diviem cilvēkiem vajag vienu ledusskapi, nevis divus, vienu dzīvokli, nevis divus, tātad ģimenē dzīvot ir lētāk – tu esi slikts patērētājs, emocionāli sakārtots, tev nevajag visādus surogātus, ko piedāvā. Es domāju, ka šie divi aspekti ir svarīgi un tiek darbināti.
DDD: Lai atņemtu gribu pretoties, mērķtiecīgi tiek izjaukta vērtību hierarhija, un cilvēks pasaules ainu vairs neizprot patiesi, neatšķir labo jeb derīgo no ļaunā jeb savai attīstībai kaitīgā?
I.M.: Es to formulētu tā, ka mums vairs nav dota privilēģija būt personībām. Personības drīkstēs būt tikai mūs vadošo cilvēku bērni. Viņi nespēlēs datorspēles, viņiem to neļaus darīt, viņus nespiedīs kompetenču rāmjos, ļaus pasauli uztvert kopsakarībās, nenojauks viņiem izpratni par dabisko lietu kārtību. Bet tie pārējie – tie ir paredzēti kā darbaspēks. Tomēr tā ir katra indivīda izvēle un griba, vai viņš šim procesam garīgi pakļaujas vai ne.
Jaunās antipasaules izmēģinājumu lauciņš?
DDD: Pagājuši jau trīsdesmit gadi, bet it kā neatkarību atguvušajā Latvijā nav novērstas okupācijas un kolonizācijas sekas – nav veikts DDD process. Arī tā ir spilgti redzama vērtību nojaukšana. Valstij nav savas nacionālās ideoloģijas.
Igors Meija: Es vispār nesaprotu, kāda šādā gadījumā ir Latvijas Republikas valsts jēga, ja galvenais nav valsts valoda, sava kultūra, sava ekonomika. Paskatīsimies uz banku sektoru, pārtikas pārstrādi, mežu, lauksaimniecības zemju pārdošanu ārzemniekiem… Ja nav savas nacionālās ekonomikas, tad esam kā amerikāņu indiāņi.
DDD: Vai Latvija ir jaunās antipasaules izmēģinājumu lauciņš?
I.M.: Viss par to liecina. Un es redzu, ka pašreizējiem valsts saimniekiem nav nekādas pretestības šo eksperimentu turpināt. Tas skaidri redzams Pasaules ekonomikas foruma izveidotāja Klausa Švāba attieksmē. Vizītes laikā Latvijā Švābs, kurš ir grāmatas “Great Reset” (“Dižā pārlādēšana”) autors, slavēja tā laika premjeru Valdi Dombrovski, kura valdība trīskāršoja Latvijas ārējo parādu.
Es uztraucos, ko bērniem mācīs tā saucamā kompetenču izglītība. Ja paraugāmies uz Rietumu piemēriem – tur ir divas alternatīvas: vai nu bērnu sūti privātskolā, vai arī viņam mācīs to, ko nolemts uzskatīt par vajadzīgu. Patiesībā divas lietas ir šausmīgas – tās liek man domāt, ka jaunā pasaules kārtība vijas cauri mūsu bērnu prātiem. Pirmkārt, kuros priekšmetos latviešu skolēniem sekmes visvairāk ir kritušās? Latviešu valodā, vēsturē un matemātikā! Tās ir lietas, ko viņi vairs nesaņem. Savukārt angļu valodā un informātikā sekmes iet uz augšu. Tiek gatavoti kalpi un sulaiņi globālajam tirgum. Skolā tiek izplatīta inde jaunajai paaudzei. Turklāt, kā mēs to labi zinām, velns slēpjas detaļās.
Pašvaldību reforma kā neofeodālisma paveids
DDD: Es zinu, ka tev ir savs viedoklis par pašvaldību reformu. Tavuprāt, kam tā ir vajadzīga?
Igors Meija: Ja atceramies, šai reformai ir bijusi milzīga pretestība. Tāpat iedzīvotāji nav sajūsmā. Tāpēc ir vietā tavs jautājums: kam tā ir vajadzīga?
DDD: Viss būšot ekonomiskāk. Ierēdņu mazāk.
I.M.: Stipri šaubos, vai lētāk. Patiesībā tas jau vairs nevienu neinteresē. Toties 119 pašvaldību vietā tagad būs tikai 42 – tātad par divām trešdaļām mazāk.
DDD: Kas tur slikts?
I.M.: Pirmkārt, cilvēkam attālums līdz savas pašvaldības centram kļūs krietni vien lielāks. Piemēram, Šveicē pašvaldībai ir jābūt tik tuvu, lai cilvēks spētu aiziet kājām. Šveice kā valsts ir uzbūvēta no apakšas uz augšu, nevis otrādi. Lielākā daļa Eiropas valstu ir veidotas pēc šī paša principa, jo pašvaldība ir demokrātijas pamats. Tā ir teritorija, kurā es dzīvoju, pazīstu tos, kas pie varas. Tā ir teritorija, kurai maksāju daļu savu nodokļu un redzu, kā šī nauda tiek izmantota. Līdzko naudas maks tiek aizvests stipri vien tālu no vietas, kurā es reāli atrodos, šī sistēma paliek nekontrolējama un necaurspīdīga, un, protams, izteikti partejiska. Būtiskākais, ka pie varas vairs nav vietējais cilvēks, kuram uzticas, kura ģimeni, vecākus, bērnus pazīst jau paaudžu paaudzēs un kura morāle un uzskati ir zināmi. Jaunā reforma nodrošinās, ka būs kaut kādi partiju saraksti, kuros ievilks kādiem citiem, nevis vietējiem iedzīvotājiem, vajadzīgos cilvēkus.
DDD: Pašvaldība spēj vai nu veicināt, vai gremdēt uzņēmējdarbību. Varbūt jaunā reforma paredz vēl labākus apstākļus naudas pelnīšanai partijām pietuvinātajiem cilvēkiem?
I.M.: Jā, ir jārunā par naudu un budžetu. Savā laikā Zinātņu Akadēmijas konferencē es nolasīju referātu “Pašvaldība kā uzņēmējdarbības organizācijas pamatvienība”. Tātad principā, tava doma ir pareiza, tā ir vieta, kur jāveidojas savam biznesam – kaut nelielam, bet savam! Tā ir vieta, kurā šis bizness nodrošina pašvaldības iedzīvotāju pašpietiekamību, apgādājot ar pamata pārtikas produktiem. Nav lieku transporta izdevumu, viss tiek audzēts pie sevis, ir savs veikals. Būtībā saistībā ar pašvaldībām varam runāt arī par kooperāciju, jo tās pamazām jau ir sākušas pārklāties ar šiem principiem. Un tā būtu jādzīvo.
Taču, lai kaut kas varētu notikt, būtiska ir nodokļu politika. No visiem 15 esošajiem nodokļiem, pašvaldība saņem četrus. Simtprocentīgi pašvaldībā nonāk tikai nekustamā īpašuma nodoklis. Vēl pašvaldības saņem lielāko daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, daļu dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa.
Ja paņemam karti, nav nevienas vietas, kur nebūtu pašvaldības. Valsts ir virsbūve, kurai jānodrošina militārās lietas, ārpolitika utt. Bet kāpēc tā paņem tik daudz nodokļu? Tā ir ierēdņu diktatūra. Ja tev nav naudas, tev nav iespēju, tev jāiet pie kāda lūgties. Šī ir apzināta greizas subordinācijas izveidošana.
DDD: Arī pašvaldībā taču jāiet lūgties…
I.M.: Ja pašvaldība nav milzīga, kā jau teicu, visi procesi notiek daudz caurspīdīgāk. Tādēļ pašvaldību skaita samazināšana, manuprāt, ir apzināta politika valsts centralizācijas veidošanai. Un principā, ja tā tiks realizēta, – mēs virzāmies uz kaut kādu neofeodālismu.
DDD: Kā to saprast?
I.M.: Šis neofeodālisms nozīmē, ka ir teritorija ar cilvēkiem, kuriem faktiski no demokrātijas viedokļa ir minimālas tiesības ietekmēt varu savā teritorijā, – tipisks piemērs te ir sašķidrinātās gāzes terminālis Skultē. Precīzāk, tev ir tiesības tikai maksāt nodokļus. Tiesības kaut ko saņemt pretī ir ļoti nosacītas.
DDD: Tiesības ir, betvarbūt iespēju nav? Arī tagad tās tiek kontrolētas no ieinteresēto personu puses.
I.M.: Tev iedod tiesības, kuras tu nevari realizēt. Turklāt šādā pašvaldībā ienāk kāds ārvalstnieks un nopērk, piemēram, 5000 hektāru lielu platību. Vietējie ir tikai kalpi.
Vai gaidāmi turīgi bēgļi?
DDD: Tu liec uzsvaru uz pašvaldībām. Taču arī valsts politiku Latvijas pilsoņi nespēj ietekmēt, jo šeit tiek realizēta plutokrātu vara, kas vērīgam cilvēkam redzama ar neapbruņotu aci. Caur plutokrātu partijām izspraukties kādam, kurš vēlas nodrošināt latviešu tautas tiesības un intereses, nav iespējams – šī sacensība nav godīga. Turklāt tā saucamās vēlēšanas notiek katru dienu – caur bagātīgi finansēto masu mediju un viedokļu līderu, ekspertu runām.
Igors Meija: Tieši tā. Faktiski, ja gribam kaut ko reāli mainīt, šī sistēma ir jādemontē. Visu laiku masu medijos, par kuriem sacīji, notiek ņirgāšanās par aktīvajiem cilvēkiem, kas ir ārpus plutokrātu varas, ārpus sistēmas. VARAM bija izdomājusi ieviest pat tādu kā uzticamu virsaišu institūciju – iedzīvotāju konsultatīvās padomes miestos. Tie būtu kādi 500 virsaiši, kas pārstāvētu mazas teritorijas – ejiet pie viņiem un tiksit uzklausīti… Tad nu virsaitis drīkstēs personīgi satikt un uzrunāt novada vai pilsētas domes priekšsēdētāju, lai izklāstītu iedzīvotāju vēlmes…
Latvija faktiski ir sadalīta peļņas sektoros. Mūsu valsts ir pietiekami daudzveidīga: 500 km jūras piekraste, ļoti daudz mežu, ezeru, arī lauksaimniecības zemes. Latvija ir sašķelta šajās jaunajās teritorijās, un es pieļauju, ka tās savukārt ir sadalītas starp kaut ko.
DDD: Kādēļ Latvijā tik viegli ienāk ārzemju kapitāls, tas ir, kādēļ Latviju tik vienkārši kļuvis nopirkt?
I.M.: Tas tiek stimulēts globālo apstākļu dēļ. Es jūtu, ka Amerikā miera nebūs, Eiropā miera nebūs, īpaši lielajās valstīs, būs ekoloģiskas katastrofas, it sevišķi Britu salās… Lūk, un tad radīsies bēgļi – tieši turīgi bēgļi. Jautājums: kur viņi dzīvos, uz kurieni viņi gribēs pārcelties? Ir tāda miljonāru pārvietošanās pasaules karte, kas fiksē, uz kurieni dodas cilvēki ar naudu. Agrāk bija Monako, Franču Rivjēra, Jaunzēlande, Kanāda, protams, Šveice, Arābu Emirāti. Un es domāju, ka arī Baltijas valstis ir noskatītas kā vieta, kur dzīvot.
DDD: Kas par to liecina? Zemes izpārdošana?
I.M.: Arī. Bet paskatieties uz banku sektoru. Tās, kas bija ārpus globālā kapitāla ietekmes, izmeta ārā no tirgus, ļāva likvidēties. Piemēram, klusi un nemanāmi transformējās vienīgā valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka. Ārējo spēku pilnīga kontrole pār finanšu plūsmām valstī ir kā dzelzceļa pārbrauktuves bomis, lai tie, kas kaut kad uz šejieni muks, varētu nopirkt nekustamo īpašumu tikai caur banku, tātad viņiem vajadzēs dabūt iekšā tur naudu. Ja gribat nopirkt nekustamo īpašumu dārgāk par 15 tūkstošiem eiro, jums ir jāuzrāda naudas izcelsme. Tas nozīmē, ka būs tie, kas lems: tu te vari nākt iekšā vai tu te nevari nākt iekšā.
Ļoti tālredzīgs solis no globālistu puses ir bijis arī Magņitska likuma jeb saraksta ieviešana. Tā ir atsevišķa tēma, tomēr īsumā paskaidrošu, ka ASV pieņemto Magņitska likumu savā likumdošanā ir integrējušas Lielbritānija, Kanāda un trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija. Šajā sarakstā no Latvijas ir iekļauts globālajam kapitālam neērtais Aivars Lembergs, tādējādi būtiski samazinot viņa rīcībspēju. Par to esmu jau rakstījis. Ja kādu interesē, to var atrast šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/asv-sankcijas-aivars-lembergs-un-latvijas-ostas
Te nebūs nekādu nabagu – bēgļu no Ziemeļāfrikas. Šī teritorija ir paredzēta turīgajiem bēgļiem, tāpēc Latvijā tiek izveidotas dažas lielas pašvaldības, kurās nav jārēķinās ar vietējiem iedzīvotājiem.
DDD: Jo latvieši mazāk zina un saprot, kas notiek, jo labāk?
I.M.: Jā, manā skatījumā tāda ir šīs reformas dziļākā būtībā. Ja neviens šai pašvaldību reformai tā īsti nepiekrīt, tad kāpēc tik spītīgi ir jāiet pret tautas gribu? Smagi, vai ne? Kamēr neredzam pašu laukumu plašāk, izpratnes par šiem procesiem kopumā cilvēkiem nav. Tāpēc – ko mēs varam darīt? To, ko jūs darāt! Ja jūs kaut vienas avīzes robežās varat izglītot lasītājus – tas jau ir vajadzīgs darbs. Mēs varam kļūdīties niansēs, detaļās, bet es domāju, ka virzība visumā ir šāda.
Ir jau latviešu daļa, kas varbūt notiekošo saprot vairāk, bet viņi atrodas šajā nomenklatūrā – partejiskā, ierēdnieciskā – un nevar atļauties iet pret oficiālo kursu, pret straumi. To, starp citu, parāda arī sociālie tīkli.
DDD: Tur šobrīd spriež par kovidu…
I.M.: Cilvēkus, kas nesaprot kopējo ainu un arī kovida nozīmi tajā, ievelk retorikā, kurā nav loģikas, kurā nav rezultāta.
DDD: Daudzu domāšana tagad pavisam ir aizņemta ar blakus lietām.
I.M.: Tas tāpēc, lai tiktu aizsegta kopējā aina. Ja man jautātu, kas būtu jādara, kur saprātīgi domājošiem turīgiem cilvēkiem būtu jāieliek pietiekami nopietni resursi, lai Latvijā kaut ko mainītu, es atbildētu, ka tie ir brīvi mediji, kā arī savas finanšu institūcijas radīšana.
Jāatrod garīgā dimensija
DDD: Mūsu avīzes budžets ir ļoti niecīgs – nepieciešami ziedojumi, lai noturētos, jo ir jāsacenšas ar labi apmaksātajiem melu medijiem.
Igors Meija: Jūs esat mazākumā. Taču mazākums visos laikos ir bijis tas, kas kaut ko labu veido. Nedomāju, ka mega lielkapitālisti ar savu lielo naudu spēj izdarīt pilnīgi visu pa savam prātam. Jo varā, medijos, specdienestos arī ir cilvēki, kas skatās, kas tad viņiem nāk “no augšas”, un sāk kaut ko saprast. Tātad, jo vairāk cilvēku sapratīs, kas patiesībā notiek, jo tuvāk būs izmaiņas. Vismaz Latvijas vēsturē pārmaiņas vienmēr ir nākušas reizē ar pārmaiņām pasaulē. Bet pasaulē neviena vara – arī mega lielkapitālistu vara – nav mūžīga. Viņi ir nolēmuši ieviest jauno pasaules kārtību, un, ja viss bruks, tad ir jautājums, kas nāks vietā? Lūk, šajā brīdī ir svarīgi, lai sabiedrībā parādītos personības, kas spēj nostāties pretī šim plānam.
DDD: Lai nostātos pretī antikrista pasaules plānam, ir jābūt patiesās Jaunās Pasaules zināšanām, kuras atklāj Agni Joga. Tieši tāpēc avīzē “DDD” lasītāji tiek iepazīstināti arī ar Agni Jogas jautājumiem.
I.M.: Rēriha grāmatas lasīju jau astoņdesmitajos gados. Es domāju, ka tikai šī garīgā dimensija palīdzēs. Tev neviens neliedz jebkuros apstākļos strādāt pašam ar sevi, lasīt, attīstīties, kontaktēties ar cilvēkiem, kas tevi bagātina dažādā līmenī, tev neviens neliedz nedarīt to, kas nav labi, kas tevi degradē. Arī es domāju, ka Agni Joga var palīdzēt. Cilvēki, kas patiešām atradīs šo garīgo dimensiju, paliks, izdzīvos un nebūs zem garīgo vergu kupola.
Kurā pusē būsi Tu, lasītāj?
DDD: Kāds ir tavs vēlējums jaunajam 2021. gadam?
Igors Meija: Šis noteikti būs lūzuma gads, tā ir mana pārliecība. Vai nu cilvēki patiešām kļūs par vergiem tumšajā jaunajā pasaules kārtībā, vai nu tomēr notiks atgriešanās pie pamatvērtībām – pie normāla dzīves veida, kad cilvēks dzīvo saskaņā ar Dabu, ar Dieva likumiem. Šim atgriešanās faktam ir jānotiek, jo nav trešās iespējas – es to neredzu. Turpināsies cīņa par cilvēku dvēselēm, par cilvēku prātiem. Kas šajā cīņā uzvarēs, nav zināms, bet kurā pusē būt – tas ir jāizvēlas katram pašam, ar atbilstošām tālākām konsekvencēm. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka īsts, patiess ceļš nekad nav viegls.
Novēlu arī jūsu laikrakstam kļūt atpazīstamākam, atrast iespējas, kā sakārtot komerciālo pusi, lai varat izdarīt vairāk nekā līdz šim. Katrā ziņā es redzu šo tīrību un patieso vēlmi “DDD” redakcijā – nevis tāpēc, ka jums par to maksā, bet tāpēc, ka rakstāt un darāt tā, kā patiešām domājat. Maz ir palicis šādu tīru cilvēku.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.1(471), 2021. gada 15.–28. janvāris