Andrejs Nikolajevs
Žurnālists
Raksts ir par to, kā “tolerances” un “politkorektuma” ideoloģija 1990. gados veiksmīgi izplatījās Rietumos un 2000. gados saņēma oficiālu atzinību.
Ko slēpj šie termini, un pie kā noved Šekspīra “nomelnošana”?
Izcēlies ASV akadēmiskajās aprindās, “politkorektums” sākotnēji bija vērsts uz to, lai cilvēks savos izteikumos un darbībās nekādā ziņā nekaitētu vai neaizskartu cita cilvēka, ieskaitot jebkuras minoritātes, pašcieņu. Taču lēnām politkorektums sāka pārvērsties par jebkādu citādi domājošo izpausmju kontrolēšanas līdzekli, arvien vairāk līdzinoties “tikumības policijai” Saūda Arābijā. Ikviens, kas nepiekrīt, tagad var viegli tikt pakļauts publiskai linčošanai, līdz pat izsaukšanai uz tiesu, arī darba un iztikas līdzekļu pazaudēšanai.
Savulaik austriešu-britu sociologs, filozofs Kārlis Popers atklāja paradoksu, ka “neierobežota tolerance automātiski noved pie tolerances kā tādas izzušanas”. Bet politkorektums pārvēršas par agresīvas un trokšņainas minoritātes diktatūru. Un tad vārda un jaunrades brīvība tiek aizstāta ar cita skata punkta absolūtu neatzīšanu, un viena diskriminācija tiek nomainīta pret citu. To, kas draud Rietumiem šī scenārija tālākās attīstības gadījumā, var nosaukt par piespiedu politkorektuma sabiedrību.
Attiecīgi ir kāds svaigs piemērs. Britu scenāriste Karla Mērija Svita bija dusmīga par aktieru atlasi populārajā seriālā “Černobiļa”. Starp citu, savā tvitera kontā viņa rakstīja: “Mūsu valstī ir tik daudz melnādainu aktieru, kas šajā seriālā izskatītos lieliski. Es esmu pavisam nokaitināta par kārtējā reitinga šovu, kas tiek uzņemts tā, it kā melnādainu cilvēku nebūtu.”
Visiem mēģinājumiem viņai iebilst Karla Mērija komentāros darīja galu: “Režisors teica, ka viņam vissvarīgākais ir parādīt cilvēciskās emocijas: paniku, bailes, satraukumu, trauksmi, nemieru, skumjas. Kāpēc tumšādainie cilvēki nevarētu tikpat efektīvi nodot tālāk šīs emocijas?”
Sociālā tīkla komentāros viņai ieteica mācīties vēsturi un paskaidroja, ka tajā laikā Ukrainas iedzīvotāju vidū bija niecīgs skaits melnādaino. Diskusija beidzās pavisam paredzami: tumšādainā tvīta “autorīte” nosauca visus, kas viņai nepiekrita, par rasistiem.
Politiskais korektums iekļūst pat tajās jomās, kur to nemaz nav gaidījuši. Arī dabas zinātnēs, kurām pēc definīcijas ar ideoloģiju nav nekā kopīga. 2017. gadā Ilinoisas universitātes profesore Rašela Gutjeresa veica šokējošu atklājumu: matemātika ir rasistiska zinātne! “Algebra un ģeometrija veicina un nostiprina sabiedrībā balto cilvēku privilēģijas. Tie, kas parāda prasmes matemātikā, tiek uzskatīti kā baltie.”
Pitagora teorēmas, skaitlis π (pī) un matemātiskās teorēmas it kā pierāda, ka matemātiku ir izgudrojuši grieķi un eiropieši, nevis nēģeri vai latīņamerikāņi. Tāpēc Rietumu sabiedrībā matemātikas augstais statuss un tā lielā nozīme atbalsta rasismu un etnisko minoritāšu diskrimināciju. Profesore Gutjerese piebilda, ka matemātikas skolotājiem ir jābūt politiski korektiem un atzīmju likšanas laikā jāņem vērā fakts, ka matemātiku izgudrojuši baltie, un nav jāseko nepareiziem standartiem.
Cilvēces vēsture, kas iemūžināta vizuālajā mākslā, tāpat ir izrādījusies politiski nekorekta. Eksistē vecmeistaru darbi, kas attēlo melnādainos cilvēkus, ar nosaukumiem, kuri ietver vārdu “nēģeris” vai rupjas naturālistiskas ainas. Amsterdamas Valsts muzeju kuratoriem tas bija nepanesami, un 2015. gadā tur tika pārdēvētas visas klasisko meistaru gleznas, kuru nosaukumi varēja kādu aizskart. Par šīs iniciatīvas upuriem kļuva tādas gleznas kā Simona Marisa (Simon Maris) “Jaunā nēģeriete” (tagad saukta par “Meitene ar vēdekli”) un Mihaila van Mušera (Michiel van Musscher) glezna “Nēģeris kalps” ieguva jaunu garu apzīmējumu. Citos nomaināmajos nosaukumos ietilpa vārdi, kas saistīti ar punduriem, eskimosiem un pat cilvēkiem, kas stostās. Muzeja direkcija cenzūrai pakļāva 132 mākslas darbus, kas tika uzskatīti par provokatīviem, līdz kāds sacēla skandālu par to, cik nepolitkorektu nosaukumu ir izvēlējies pirms 300 gadiem miris mākslinieks.
Arī mūsdienu filmu industrija ir pasteigusies iebraukt politkorektuma sliedēs. Turklāt liela daļa no tā, kas notiek aiz šīs izkārtnes, bieži izskatās kā īsts absurda teātris. Pasaule jau ir saņēmusi tumšādainu auklīti Mēriju Popinsu, kas ir viena no jaunākās filmas “Slepkavība Austrumu ekspresī” varoņiem un kļuvusi par afroamerikānieti, lai gan Agatai Kristi nekad nav bijis šāds personāžs. Viņas slavenie “Desmit mazi nēģerēni” pārvērtušies par “Un tad nebija neviena”, bet salas nosaukums šajā romānā tika mainīts uz Zaldātu salu.
Keneta Brana režisētajā Viljama Šekspīra lugas “Hamlets” ekranizācijā Elsinoras pils sardzē nez no kurienes parādījās afroamerikāņi. Bet Bernarda Šova, ģeniālā dramaturga ar savdabīgiem uzskatiem, lugas pieprasa izņemt no repertuāra. Utt.
Protams, pirmkārt, cenzūra attiecas uz klasisko literāro valodu, lai gan dažreiz šī parādība iegūst anekdotiskas formas. Angļu valodā “rapsis” (rape), izņemot lauksaimniecības kultūru rapsis, nozīmē arī “izvarošana”. Tāpēc pastāv viedoklis, ka jēdzienu “rapsis” nevajadzētu lietot universāli. Šis ir rupjš vārds, kurš apzīmē necilvēcīgas lietas.
Kanādā Tīsdeila ir pazīstama kā rapša lauksaimniecības kultūras audzēšanas un biškopības centrs, kas atspoguļojas pilsētas devīzē “Rapšu un medus zeme”. Tīsdeila nonāca “progresīvās” sabiedrības pārstāvju uzmanības lokā, jo šokēja viņus ar savu nepolitkorektumu. Par spīti raksturīgajai agrokultūrai, viņi šo saukli lasīja kā “izvarošanas un medus zeme”. Pilsēta steigšus nomainīja savu devīzi uz “Iespēju izaugsmes vietu”. Bet rapsi tur tagad sauc par kanolu (canola).
Pēdējā laikā politkorektums ir skāris pat dzīvnieku pasauli. Tagad mēģina aizstāt veselu gūzmu leksikas, kas saistīta ar mājdzīvniekiem. Nevainīgo angļu vārdu “pets” (mājas mīluļi) aizstāj ar terminu “animal companions” (dzīvnieks kompanjons), un to īpašnieki kļūst par “cilvēkiem aizbildņiem”. Istabas augus “house plants” Amerikas Savienotajās Valstīs sāka dēvēt par “botanical companions” jeb botāniskajiem kompanjoniem, jeb augiem kompanjoniem.
Vai šis politkorektums ir dzīvnieku tiesību aizsardzība – grūti pateikt. Bet izskan jau priekšlikums terminu “dzīvnieks” mainīt pret neitrālo “partneris”. Pieņemsim: “Mans partneris Džeris ir izsalcis.” Vai arī “Notīri paplāti savam partnerim Murim!”
Žurnāls “The Journal of Animal Ethics” (“Dzīvnieku Ētikas Žurnāls”) arī mēģina izdzīt no valodas idiomas, kas saistītas ar dzīvniekiem. Žurnālistiem publikācijās frāze “piedzēries kā skunkss” ir aizliegta, jo skunksi vispār nav alkoholiķi un šādi paziņojumi viņus pazemo. Tas pats aizliegums ir skāris arī tādas idiomas kā “ēd kā cūka” un “viltīgs kā lapsa”. Šie centieni tika izplatīti arī savvaļas dzīvnieku virzienā, kurus, kā žurnāla redakcija pieprasīja, ir jāsauc par “brīvi dzīvojošajiem”, lai izvairītos no viņu apvainošanas.
Dažkārt uzvaru gūst agresīvs patriotisks politkorektums. Viens no slavenākajiem piemēriem ir “brīvības kartupelis”. 2004. gadā Amerikas Kongresa locekļi tik ļoti saskaitās uz Franciju par tās nevēlēšanos atbalstīt iebrukumu Irākā, ka visās Kongresa kafejnīcās frī kartupeļus (French fries) pārdēvēja par ēdienu ar nosaukumu “brīvības kartupeļi”.
Bet godalga joprojām pienākas citam gadījumam. Pirmā pasaules kara laikā skābēti kāposti tika pārdēvēti par “brīviem kāpostiem” Angliski apzīmējumam “skābēti kāposti” (sauerkraut) ir vācu izcelsme. Toreizējie politiķi apgalvoja, ka skābēti kāposti ir domāti “tikai ķeizaram”, savukārt patriotiskajiem amerikāņiem vajadzētu ēst “brīvus kāpostus”. Šī mākslīgi radītā atšķirība ilga līdz pat kara beigām.
Bieži protesti pret “nepolitkorektiem” vārdiem nāk nevis no tām iedzīvotāju grupām, kuras tie skartu, bet gan no viltus “valodas policijas”. Tas attiecas arī uz bēgļiem no musulmaņu valstīm. Tagad “politkorektums” ir izplatījies reliģiskajā sfērā, pieprasot aizmirst tradīcijas, aizbildinoties ar centieniem panākt vienlīdzību.
Daži Ziemassvētku tirdziņi Eiropā jau tikuši pārdēvēti par “gaismas” vai “ziemas” tirdziņiem, lai neaizskartu musulmaņu bēgļu vai citu nekristīgu konfesiju pārstāvju reliģiskās jūtas. Un lielveikali tā paša iemesla dēļ pārdod Ziemassvētku vecīšu figūriņas ar nosaukumu “cilvēciņi adītās cepurītēs ar bumbuli”.
Un jo tālāk, jo ļaunāk. Šā gada augustā Vācijā tika pārtraukta “Čigānu mērces” (Zigeuner sauce), pārdošana, jo tās nosaukumam it kā esot rasistisks zemteksts. Pikanto gaļas piedevu tagad dēvē par “Ungāru piparu mērci”.
Modes zīmolam “Prada” no veikaliem nācās izņemt pērtiķu formas atslēgu piekariņus. 2019. gada februārī no “Gucci” veikaliem pazuda džemperi ar aplikācijām lielu sarkanu lūpu formā, un 2020. gada martā Vācijas konditorejas pārtrauca pārdot tumšās šokolādes kūkas galvas formā. Visas šis preces it kā esot izsmējušas melnādainos.
Nīderlandē skolas vakaros tikusi aizliegta Melnā Pīta (Zwarte Piet, Black Piet) – teiksmains personāžs, kurš tur tradicionāli pavadījis Svēto Nikolaju (Ziemassvētku vecīti). Tas esot diskriminējošs stereotips, kas atgādina par afrikāņu verdzību.
Jau kādu laiku kļūst nepieņemami lietot viennozīmīgas, saprotamas un kodolīgas definīcijas. Ar absurda un politkorektuma triumfa apogejas iestāšanos, drīz visiem nāksies atminēt mīklas, kurās ir jēdziena apraksts, bet pats vārds netiek izrunāts…
Piemēram:
• Bezpajumtnieki – personas, kurām trūkst dzīvojamās platības.
• Vecie – hronoloģiski apdāvināti.
• Bada cietēji – personas, kas pakļautas kulinārijas nepietiekamībai.
• Piedzērušies – telpiski nelabvēlīgas radības.
• Resnie – orientētie horizontāli.
• Nedzirdīgie – vizuāli orientētie.
• Cilvēki ar Dauna sindromu – alternatīvi apdāvinātie.
• Punduri – cilvēki ar vertikāliem trūkumiem.
Avots: https://ukraina.ru/exclusive/20200924/1029014568.html
Tulkoja Steidzīte Freiberga
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.22(468) [2020. gada 27. novembris–10. decembris]