Pauperizēšana – novešana ilgstošā nabadzībā.
Vai nodokļu slogs kļūs nepanesams?
Lai atdotu valsts ārējo parādu, maksātu procentus un uzturētu milzīgo ierēdniecības aparātu, šajā krīzes laikā varneši plāno palielināt nodokļus – šoreiz akcents tiek likts uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām jeb tā saucamo sociālo nodokli. No 2021. gada 1. janvāra minimālā alga ir tikusi noteikta 500 eiro mēnesī, no kuras valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs gaidāms ap 170 eiro mēnesī. Tātad ceturksnī jeb ik pēc trim mēnešiem šīs iemaksas būs jāveic no trim minimālajām algām. Ja cilvēks strādā pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus ir gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus, no kuriem jāmaksā sociālais nodoklis, sasummēs kopā.
Galvenās izmaiņas gaidāmas tajā, ka VSAOI būs jāmaksā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pat tad, ja cilvēks nestrādā pilnu slodzi un nesaņem minimālo algu. Ja visi ienākumi ceturksnī cilvēkam būs mazāki nekā trīs minimālās mēnešalgas, tad starpību starp nomaksāto VSAOI un minimāli noteikto (170 eiro) segs darba devējs pats no saviem līdzekļiem. Ja cilvēks strādās pie vairākiem darba devējiem, tad darba devēji iemaksās VSAOI proporcionāli tam, cik daudz cilvēks pie katra darba devēja strādā. Šāda likuma norma pazudinās daudzus darba devējus, kas nespēs panest uzlikto nodokļu slogu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, piemēram, ja darbinieks, strādādams nepilnu darba laiku, pie viena darba devēja saņem 200 eiro mēnesī, bet pie otra – 150 eiro mēnesī, kopā nopelnot 350 eiro mēnesī, bet minimālā alga ir 500 eiro mēnesī, par vienu ceturksni pirmajam darba devējam būs jāpiemaksā 87,66 eiro, bet otrajam darbadevējam – 65,75 eiro. Savukārt, ja persona pie darba devēja pelna 200 eiro mēnesī, bet kā pašnodarbinātais – 100 eiro mēnesī, darba devējam par ceturksni būs jāpiemaksā 204,54 eiro.
Un ja nu darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam nav vajadzības vai viņš kaut kādu apstākļu nespēj strādāt pilnu darba laiku un nopelnīt minimālo mēnešalgu? Lai atbildētu uz šo un citiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām LZS Uzņēmēju padomes vadītāju Lienīti Cauni.
Saruna ar LZS Uzņēmēju padomes vadītāju Lienīti Cauni
Ej un ņem nabaga pasi!?
DDD: Valdība ir atvēzējusies nodokļu palielināšanai. Vai tiesa, ka par gaidāmajām izmaiņām ir īpaši satraukušies mazie uzņēmēji? Kāpēc?
Lienīte Caune: Krīzes laikā, kad daudzi paliek bez darba, Kariņa valdība grib turpināt ballīti uz mazo uzņēmēju rēķina. Piebildīšu, ka mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem nodokļu likme tiks palielināta līdz 25 procentiem, bet patentmaksas režīms atcelts. Jau no 2023. gada pašnodarbinātie būs spiesti maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09 procentu apmērā no faktiskajiem ieņēmumiem (ienākumi mīnus izdevumi), bet ne mazāk par jau minētajiem 170 eiro. Turklāt vēl avansā – par mēnešiem uz priekšu. Pēc tam vēl, protams, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, tas taču nav atcelts.
Saprotama ir vēlme sociāli apdrošināt Latvijas iedzīvotājus, tomēr šobrīd personām ar nelieliem ienākumiem uzlikt pienākumu maksāt vismaz 170 eiro lielu ikmēneša maksājumu nozīmē vēl vairāk samazināt līdzekļus viņu iztikai. Tā ir ideoloģija, kas tiek virzīta pieņemšanai. Šis pat nav vienkārši nodokļu jautājums, bet gan varas demonstrēšana, vēlēšanās parādīt, ka tie, kurus neviens neievēlēja (piemēram, Krišjāni Kariņu neviens neievēlēja,viņš pat nebalotējās), kuri knapi pārvilkās pāri 5 procentu barjerai un iekļuva Saeimā, spēj diktēt savus noteikumus.
DDD: Ko jūs ietverat vārdā “ideoloģija”?
L.C.: Kā citādi to nosaukt, ja Latvijas Republikas labklājības ministre Ramona Petraviča paziņo: “Lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem būs jāvēršas sociālajā dienestā.” Tātad pārfrāzējot viņas teikto: ja jūs nevarēsit samaksāt šo nodokli, ko mēs jums uzlikām, tad jūs iesiet uz pašvaldību un ņemsiet ārā nabaga pasi!
DDD: Vai tiešām viņa tā sacīja?
L.C.: Jā, tieši tā arī pateica. Šī kundze laikam nav lasījusi Satversmes 95. pantu, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu, jebkurš sods, kas pazemo cilvēka cieņu, ir aizliegts. Lai viņa to izlasa pirms gulētiešanas. Protesta akcijā pie Saeimas par gaidāmajiem grozījumiem kāda zemniece raudāja – ne jau tāpēc, ka tiek uzlikti nodokļi, kurus gluži vienkārši cilvēki nemaksās, jo nespēs samaksāt, bet gan tāpēc, ka pie varas esošie ar tautu nerēķinās nemaz, neciena.
DDD: Pazemo?
L.C.: Jā, tieši pazemo, pasaka: ej un ņem nabaga pasi! Tas rada bezspēcības sajūtu. Bet tu jau par šiem cilvēkiem nekad neesi balsojis, un viņi nav pat izvirzījuši savas kandidatūras. Piemēram, Ilze Viņķele, kura tagad sēž veselības ministres krēslā, bija visvairāk svītrotā kandidāte. Kā var ielikt šādu cilvēku valsts vadībā, par ministru?! Tas rada bezspēcības sajūtu, jo tu nevari pat demokrātijas principus īstenot savā valstī. Visi šie pamati sen ir samīti, visas sarkanās līnijas pārkāptas. Viņi parastos cilvēkus ir pataisījuši par kājslauķiem – nu un kas, ka jūs mūs neievēlējāt, gribu tur sēdēt un sēdēšu, uzlikšu nodokļus, kādus gribu, man saviem ievērojamiem draugiem ir jāizpatīk, un viss!…
Vēršanās tieši pret latviešiem
DDD: Vai šī nodokļu politika ir uz lielajām korporācijām vērsta mazo uzņēmēju iznīcināšana?
Lienīte Caune: Protams. Tas ir ļoti labi saskatāms.
DDD: Tātad vēršanās tieši pret latviešiem – jo starp mazajiem uzņēmējiem latvieši ir pārsvarā.
L.C.: Jā, nelielās zemnieku saimniecības, mājražotāji, amatnieki, mazie uzņēmēji… Man atrakstīja, ka Durbē friziera vairs nebūs. Frizieris nespēs samaksāt nodokļus. Cilvēki slēgs savu uzņēmējdarbību un strādās mājās. Lūk, un šeit paceļas jautājums par valsts drošību.
DDD: Kādā ziņā?
L.C.: Ekonomiskā loģika noteic, ka šobrīd ir jāatsakās no liekiem budžeta tēriņiem un jāatbalsta uzņēmēji. Lai cilvēkiem paliek vairāk naudas un lai viņi var strādāt, nevis prasīt no valsts pabalstus. Tā vietā visu slogu paredzēts iznest tieši mazākajiem uzņēmējiem – nākamajā gadā no tiem tiek plānots iekasēt papildus gandrīz 80 miljonus eiro, bet 2022. gadā – tuvu 140 miljoniem eiro. Valsts ekonomika turas uz mazā un vidējā biznesa. Iedomājieties, ja tagad kaut kas notiek ar 100 tūkstošu latviešu uzņēmējdarbību, viņi vairs nespēj samaksāt nodokļus, no kurienes tad skolotājiem un citiem algas maksās, no kurienes naudu ņems? Lūk, milzīgu nodokļu uzlikšana apdraud valsts drošību.
DDD: Jūsuprāt, tā ir tikai tāda muļķība, nekaunība, vai arī aiz tā visa saskatāma kaut kāda mērķtiecīga graujoša rīcība?
L.C.: Ierēdniecībā tagad valda ārprātīga gaisotne. Tur dzīvo fantāzijā, ka viņiem alga no pirmā līdz piecpadsmitajam datumam būs vienmēr. Nodokļu ieņēmumi veido tikai līdz 30 procentus no budžeta. Pārējais ir visādi Eiropas fondi un ārējie aizņēmumi. Bet tas vienā brīdī beigsies. Arī valsts ārējais parāds taču ir milzīgs, par ko jāmaksā procenti. Gribu redzēt, kas tajā brīdī notiks, kad sagrūs mazais un vidējais bizness!
Vairums ierēdņu taču ir mūsu tautieši – latvieši. Gribu viņiem pajautāt: vai esat padomājuši, ka vienubrīd jūs izspiedīs ārā no siltās vietiņas? Neviens kārtīgs biznesa cilvēks neņems šo ierēdni darbā pēc visa šī ārprāta. Neticu, ka katrs ierēdnis nezina nevienu latviešu mājražotāju, nevienu šuvēju, zemnieku, kam nenormālais nodokļu slogs atņem iespēju strādāt… Diez vai šie cilvēki būs pateicīgi tiem, kas šo slogu pieņēma un īstenoja.
Vai ierēdņi var palīdzēt?
DDD: Ierēdņi jau nepieņem likumus – viņi tikai tos īsteno.
Lienīte Caune: Jā, politiķi ir izdomājuši šo “sviestu”. Bet, ja normāls ierēdnis ar sirdsapziņu aizietu un pateiktu politiķim: “Mīļais draugs, tā nevar. Ja tu man liksi to darīt, es atsakos.” – tad jau tas būtu spēcīgi. Ja no šādiem godīgiem ierēdņiem izveidotos kritiskā masa, politiķi nespētu pieņemt valsti graujošus likumus. Bet nav jau šīs kritiskās masas. Siltās vietiņas ir mīļas…
DDD: Arī tautai laikam vēl pārāk labi klājas – ikviens gaida, ka kāds cits atrisinās visas problēmas, lai tik pašam nav nekas jādara.
L.C.: Tauta ir nogurusi. Arī projām aizbrauc ne jau ar labu prātu, ne jau tāpēc, ka latviešiem tik ļoti gribētos braukt prom no Latvijas. Viņiem ir kredīti, kurus vajag atmaksāt, lai neatņemtu pēdējo dzīvokli… Kādēļ vēl nav pieņemts likums, ka vienīgo mājvietu nedrīkst konfiscēt?! Nevienā pasaules valstī tā nav – citur pēdējo mājvietu atņemt nevar.
DDD: Tās ir elementāras cilvēktiesības.
L.C.: Bet mūsu cilvēki klusē – balso ar kājām, tas ir, brauc prom. Tikmēr valstī tiek audzēts ierēdniecības aparāts. Es pati esmu grāmatvede un savā profesijā esmu redzējusi tik daudzus cilvēkus ar neirozēm – tieši neprātīgo likumu dēļ. Grāmatvedis taču ir pirmais, kurš aizsargā savu darba dēvēju vai pasūtītāju. Viņš saprot to ārprātu, kad vispār nav iespējams neko plānot, jo zini, ka kārtējais arogantais indivīds nāks pie varas un tūlīt ķersies klāt nodokļiem. Tā ir tāda slimība Latvijā – vieta, kur izpausties. Un galvenais, ka visi šie politiķi sevi pasniedz kā nodokļu speciālistus. Pie šādas nodokļu politikas nav iespējams pat uzsākt uzņēmējdarbību. Kā šis viss beigsies, to nezinu.
DDD: Atgriežoties vēl pie obligātajām sociālajām iemaksām. Ja pareizi saprotu, tad cilvēks, kurš strādā pusslodzi vai ceturtdaļslodzi, nenopelnot minimālo algu…
L.C.: …jā, par viņu darba devējs maksās, it kā viņš saņemtu minimālo algu. Tātad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kurš ir laimīgs, ka var pastrādāt ceturtdaļu vai pusslodzi. Tagad darba devējs viņu būs spiests vienkārši atlaist. Var jau apelēt pie sirdsapziņas, bet, ja uzņēmuma finanšu situācija ir tāda, ka nevar šādu darbinieku uzturēt? Piemēram, šūšanas cehos, kur ļauj piestrādāt cilvēkiem ar invaliditāti. Iedomājieties, ja uzņēmējam tagad par katru, kurš pāris stundas dienā pastrādā, ir jāsamaksā vismaz 170 eiro liels sociālais nodoklis. Ražotājam tad ir jāceļ preces cena, viņš var kļūt konkurēt nespējīgs – un savu biznesu beigs agri vai vēlu. Līdz ar to neviens neturēs pie sevis nedz pusslodznieku, nedz ceturtdaļslodznieku. Meklēs cilvēku, kas varēs visu dienu strādāt.
DDD: Ir jau arī tādas nozares, kurās nemaz nevajag darbiniekus ar pilnu noslodzi.
L.C.: Es pati pārstāvu lauksaimnieku intereses, esmu Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomē. Savā laikā lauksaimnieki izkaroja samazinātu sociālā nodokļu likmi tiem, kas iebrauc no Ukrainas, Baltkrievijas… Kamdēļ par viņiem maksāt visu sociālo apdrošināšanu, ja tie strādā sezonas darbu. Un tā izkaroja vismaz to, ka viņiem ir samazināt likme, ka viņi drīkst strādāt to konkrēto laiku.
DDD: Tas gan darba devējam varētu būt pamudinājums nodarbināt ārvalstniekus, nevis pašu cilvēkus.
L.C.: Savukārt, transporta pārvadātāji cieš no tā, ka pie mums nerezidentiem uzlikta milzīga minimālā alga. Latvietim maksā 430 eiro, bet ārzemniekam jānodrošina 1000 eiro alga – ar visiem nodokļiem. Un pārvadātāji pamatoti jautā: kāpēc tāda diskriminācija? Tāda šobrīd ir situācija, par kuru varam dikti un ilgi runāt. Bet pats galvenais, ka nedod izvēli samazinātam darba laikam.
Kroņvīruss valsts pamatos
Lienīte Caune: Varat iedomāties, cik Latvijā ir milzum daudz cilvēku, kuriem nevajag vai kuri nespēj veikt pilnu darba noslodzi! Var jau stāstīt, ka ir negodīgi, jo citi maksā par tiem, kuri nemaksā. Taču pirms diviem vai trim gadiem bija risinājums – labprātīga sociālā apdrošināšana. Katrs, kas gribēja sevi apdrošināt, labprātīgi sāka maksāt. Notika brīnums, un cilvēki saprata – labprātīgi samaksāja. Bet Viņķele skandināja: “Cilvēktiesības tiek pārkāptas, jums liek maksāt, mēs to atcelsim.” Un, protams, atnāca un atcēla, atdeva cilvēkiem atpakaļ naudu, nenodrošinot pretī neko. Bet tagad mēs redzam – vienalga kur, taču nāksies sadabūt vismaz 170 eiro un samaksāt vēl uz priekšu.
Turklāt pat Eiropas direktīva paredz, ka cilvēks drīkst strādāt tik, cik grib. Nu mēs nevaram pat šīs elementārākās cilvēktiesības ievērot. Tā ir cilvēktiesību normu pārkāpšana. Mums ir jāgatavo Satversmes tiesai prasība – kā no neesošas nodokļu bāzes var prasīt iemaksu? Tam pašnodarbinātajam, kuram kādā mēnesī nav nekādu ienākumu, vienalga ir jāsamaksā 170 eiro. Pirms diviem gadiem tie bija 4 eiro – labprātīgais maksājums, kuru var maksāt vai nemaksāt. Tagad nav nekādas izvēles iespējas.
DDD: Kāds ir jūsu komentārs par mežonīgajiem valsts aizņēmumiem, kas audzē valsts parādu? Tagad ir kovids jeb kroņvīruss, kura dēļ atkal var aizņemties…
L.C.: Jā, tas ir neprāts. Aizņēmumi tiek noslepenoti. Atbildīgā par nodokļu politiku Saeimā, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedre Iveta Benhena-Bēkena pēc interesēšanās par “airBaltic” finanšu datiem ir saņēmusi atteikumu. TV24 raidījumā “Kārtības rullis” viņa sacīja: “Es tur netieku klāt, man nerāda, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.” Bet “airBaltic” aizņēmums ir 280 miljoni, kas jāatdod trīs gadu laikā.
Ārkārtas situācijas laikā valdības pieņemto lēmumu un aizņemto valsts finanšu līdzekļu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums vieš pamatotas bažas par resursu negodprātīgu sadalījumu un izsaimniekošanu. Mēs, Uzņēmēju padome, jau martā uzrakstījām atklātu vēstuli valdībai, lai paskaidro, kur ir aprēķins, uz kā pamata valsts ir aizņēmusies tik lielu summu. Jebkuram uzņēmējam, kurš iet uz banku, ir biznesa plāns, uz kāda pamata viņam piešķir aizņēmumu. Tu taču vispirms rēķini un neiesi uz banku – nu, izrakstiet man tur kādus 100 tūkstošus… Tā taču nenotiek. Mēs uzdevām šos jautājumus – domājat, ka mums kāds atbildēja? Nē.
Grāmatvežu asociācija un lauksaimnieki vērsās pie valdības ar lūgumu samazināt darbaspēka nodokļus. Tagad Eiropas valstis samazina darbaspēka nodokļus, lai cilvēki nezaudētu konkrēto darbavietu, lai strādātu. Polija vispār šos nodokļus atcēla līdz gada beigām, vēl 20 procentus no darba algas maksāja darba devēja vietā. Mēs lūdzām – samaziniet mums par 75 procentiem uz 6 mēnešiem darbaspēka nodokļus. Mēs būtu saglabājuši darbavietas. Tas nozīmē, ka cilvēks nezaudētu savus ienākumus, viņš turpinātu sildīt ekonomiku. Tad varētu sarēķināt, cik ir publiskā sektorā strādājošo un cik to, kuriem vajag nodokļu atlaidi. Starpību būtu aizņēmušies. Tur nebūtu tik daudz. Sildot ekonomiku, mēs varētu arī atdot, jo būtu izdzīvojuši pa to laiku. Cilvēki turpinātu ražot, pirkt un pārdot. Bet tā taču nenotika – valsts bez jebkādiem aprēķiniem un plāna aizņēmās milzu naudu, kas mums būs jāatdod.
Vispār es apbrīnoju – latvieši, nu, palasiet jel kaut ko, kas jums būtu jāzina! Paraugieties, ar ko nodarbojas tie, kas pārvēlušies pāri 5 procentu barjerai Saeimā. Bet cilvēki ir dīvaini – neko nelasa, neanalizē. Mums šī spēle, ko sauc par demokrātiju, ir tikai tāda ilūzija, lai “īstos cilvēkus” dabūtu konkrētos amatos.
Turpmāk vēl…
Intervēja Līga Muzikante
Saistītie raksti: Latviešu tautas pauparizēšana. 2. daļa
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.21(467) [2020. gada 6.–26. novembris]