Steidzīte Freiberga
Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi – kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus: kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kas būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Par kādu šķirošanu tagad varam runāt (ja tādu praksi vispār var uzskatīt par ārstu ētikas elementu), ja mūsu zeme ir pilna okupantu varzas (mūsu ārējā ienaidnieka) – šīs piektās kolonnas, kas cītīgi veic savu “misiju” šeit?! Par pozitīvo diskrimināciju, par kuru jau tik daudz ir rakstījis laikraksts “DDD”, kad pamattautas apdraudētības laikā pirmajā vietā vienmēr tiek liktas pamattautas tiesības un vajadzības un tikai tad pārējie (nemaz jau nerunājot par okupantiem!), – par to, šķiet, Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija un politiķi nav dzirdējuši, lai gan to piekopj citas pasaules valstis.
Pret latviešu tautu jau ir izvērsts genocīds – okupantu integrācija, nevis tiek veikta dekolonizācija, kas pēc okupācijas izbeigšanās ir nepieciešams un arī juridisks process. Bet nu jau šim klāt vēl nāks jauns pamatnācijas genocīda variants – ne mazāk baigs. Tagad neārstēs vairs latvieti, kuram ir virs 75 gadiem un kura slimības stāvoklis prasa visus iespējamos ārstēšanas līdzekļus. Vai kaut ko tādu drīkst atļauties praktizēt Latvijas ārsti šodienas apstākļos, kad nav veikta dekolonizācija, kad esam vēl joprojām okupantu pārmākti?! Saku: “Neārstēs latvieti,” – jo okupanti mums ir visapkārt, kur vien pagriezies.
Veikali ir krievvalodīgo pilni, Latvijas lielāko pilsētu ielas tāpat. Kad aizej uz poliklīniku, dzirdi vienīgi viņus, aptiekā tas pats – un tu stāvi pacietīgi, gaidot, kad viņi nokārtos savas vajadzības. Tas pats dominēs arī jaunajā ārstēšanas variantā slimnīcā: saslimis un slimnīcā nonācis latvietis, kuram pāri 75 gadiem, iespējams, atdos savu dzīvību šo mūsu valsts okupētāju labā, jo tiem varbūt ir labākas spējas izdzīvot… Skatoties uz latviešu tautas nožēlojamo stāvokli savā zemē – okupantu visuresamību –, tā ir ļoti iespējama un liela varbūtība. Un okupantiem, protams, ir milzīgas spējas te izdzīvot – to viņi ir pierādījuši, bez apstājas nekaunīgi un uzstājīgi pieprasot mūsu zemē kaut kādas savas tiesības, neņemdami vērā, ka latvieši te viņus nemaz nevēlas, ko viņi nevar nesajust. Okupantiem ir ļoti liela imunitāte pret visu sev nelabvēlīgo un, protams, milzīga nekaunība un visatļautība, taču latvietis diemžēl ir par gļēvu, lai viņiem skaidri pateiktu: “Vācies prom uz savu mātušku, kurai tu esi vajadzīgs!” Taču ir piedzīvots, ka savās mājās zem segas latvietis (kurš nav ļāvis sevi degradēt un pārveidot par pūkaini rozā labiņo) domā – kaut, pamostoties, tas okupants vairs te nebūtu.
Ļoti mulsina tas, ka mūsu Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijai šis pieņemtais amorālais lēmums nedara kaunu?! Kur paliek ētika un savas tautas mīlestība, pašcieņa, godprātība?! Protams, lieki jautāt, jo tik amorālu pieeju savai tautai var īstenot vien amorāli draņķi – amatpersonas, bez jebkādiem cilvēciskiem ideāliem un taisnīguma apziņas. Bet latvieši diemžēl to liekas neredzam un nesaprotam. Nav jābrīnās, ka par to nerunā mūsu kangari un nodevīgie varneši, kas uzspiež latviešiem samierināties ar okupantu “integrāciju” latviešu tautā, bet tas, ka mūsu pašu tautieši ir tik sazombēti un vēlas dzīvot vienīgi melos un netaisnīgumā, – tas ir vienkārši graujoši.
Vai tiešām Latvijā visi vadošie ir tik degradēti, bez sirdsapziņas un korumpēti? Vai varbūt akli? Domāju, ka tur ir viss kokteilis kopā: kangarismam un nodevībai blakus ir arī aklums – aklums pret cildeniem mērķiem, aklums pret augstākiem ideāliem, aklums pret patiesību utt. Un visam pamatā, šķiet, ir godprātības trūkums, kas acīmredzot nav nācis līdzi šūpulī.
Tā nu šajos t.s. krīzes apstākļos atklājas puvušie graudi un izput pelavas.
Daži komentāri pēc raksta publicēšanas portālā “Pietiek.com”
Deokupāciju un dekolonizāciju: Bezmaksas latviešu valodas kursiem un nauda okupantu skolām atradās, bet mūsu lauku skolām un medicīnas punktiem neatradās. Valsts pamatkapitāls un ražošana sakoncentrēta galvaspilsētā, kur, saprotams, arī sakoncentrējusies uz okupēto zemi ieradusies parazītu orda.
Mirdziņa: Jā, pēdējie trīsdesmit gadi ir pierādījuši, ka gan valsts vadībā, gan sabiedrībā priekšplānā ir nodevība un gļēvums. Jā, paši latvieši ir vainīgi, ka joprojām okupanti un kolonisti (un viņu pēcteči) tik lielā skaitā ir Latvijā un veicina mūsu tautas un valsts bojāeju…
Dundurs: Ļoti patiess un izsvērts raksts. Ārstu biedrība ir jāpasludina par Hitlera, Himlera, Gēbelsa ideju īstenotājiem un jāizbeidz tās nacistiskā darbība. Ja ārsti būtu tik gudri, ka studētu Agni Jogu, tad saprastu, ka cilvēka fiziskā nāve ir vienīgi pāreja citā smalkākā stāvoklī. Visbiežāk 75 gadus veci cilvēki ir daudz vērtīgāki sabiedrībai nekā stulbi jaunieši. Ārstu biedrība ir uzņēmusies Dieva funkcijas: kuram dzīvot, kuram ne.
ha-ha: Tie nav latviešu bāleliņi, bet gan okupantu sadarboņi, kuri kopā ar iepludinātajiem sveštautiešiem ir izveidojuši tādu pārsvaru, ka jau atklāti var aicināt uz okupācijas seku saglabāšanu, noliegt okupāciju. Šo mērķu realizācijai no Latvijas ir aizdzīti aizsardzībspējīgie latvieši, kuri vēl tiek apstrādāti tā, lai viņiem liktos, ka ir aizbraukuši brīvprātīgi, un nemeklētu vainīgos savā aizdzīšanā. Pašlaik steidzīgi tiek meklēti iemesli krievvalodīgo masveidīgai iepludināšanai aiz darbaspēka iegansta. Tikai to būs grūti izdarīt, jo no šejienes bēg pat patvēruma meklētāji.
deģenerātam: Painteresējies labāk, kā horvāti talantīgi atrisināja savu “krievu problēmu”!
Nevajag pat karu. Ja pirms 30 gadiem Latvijā būtu ieviesta izglītība tikai valsts valodā un nolādētie “Latvijas ceļa” pederasti nebūtu apdāvinājuši ar dzīvokļiem interventus, 2. pasaules kara noziegumu mantiniekus, viena trešdaļa agresīvāko un tumsonīgāko civilizācijas pabiru, Latviju būtu jau sen atstājusi.
Dundurs: Latviešvalodīgajiem idiotiem iesaku regulāri lasīt laikrakstu “Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija”. Tad var cerēt, ka idiotisms pazudīs.
Latviet: Neuzturot deokupācijas jautājumu, tu noliedz okupāciju un esi pret tiesiskas valsts atjaunošanu, kā to paredz starptautiskā Ženēvas konvencija, kuru parakstījusi arī Krievija.
Modra: Cik nožēlojami, ka latvieši nemīl savu tautu, bet gādā par okupantu labklājību. Un vēl nekautrējas to “visgudri” publiski demonstrēt. Kauns! Kauns! Kauns, latvieti!!! Būtu pamācījies no Vidusāzijas tautām, kurās pati tauta, nevis valdība, izdzina no savām zemēm okupantus, piedraudot “pa purnu” tā, ka okupanti ar steigu metušies prom, atstājot pat visu iedzīvi, lai tikai paglābtu savus “purnus”. Kaut kāds Traktors šeit raksts, ka “rakstā 14 reizes pieminēti okupanti”… Būtu labāk saskaitījis, cik reizes dienā pašam tos okupantus ir nācies sastapt!
Vieglāk jau būs saskaitīt sastaptos latviešus – uz vienas rokas pirkstiem izdosies. Tiem okupantmīļiem teikšu: “Joziet vien līdzi tiem okupantiem uz viņu mātušku! Vai nu tur jums uzsitīs uz pleca, vai arī padzīs no turienes kopā ar tiem klaidoņiem, jo, cik dzirdēts, tad šos kolonistus vietējie krievi šādi arī dēvē un nepieņem vazaņķus, laimes meklētājus, bet dzen tos prom!” Bet, ak Dievs, kā mūsu latvietīši viņus mīl un aizsargā, zākādami savus tautiešus, kuri pasaka patiesību un iestājas par taisnīgumu, par savas tautas rītdienu. Pilnīgi pretīgi, kā latvieši var tā degradēties.
Pateicos par precīzo rakstu!: Raksts izsaka, ko domāju. Precīzi formulēta problēma. Kā var atjaunot valsts neatkarību, paturot okupantus un dodot tiem vēl piedevām pilsonību?!!! Protams, ka Latvijā ir nepieciešama pozitīvā diskriminācija par labu latviešiem, iekams nebūsim vismaz 75% savā nacionālajā valstī.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(466) [2020. gada 23. oktobris–5. novembris]