Kas gaidāms pēc kovida krīzes? 1. daļa

Aivara Gardas komentārs

 

Saīsinātā variantā sniedzam mūsu lasītājiem grāmatas “Gudro stratēģija un taktika” (tā saucamie “Cionas gudro protokoli”) nobeiguma daļu. Tajā uzmanīgs lasītājs saskatīs mūsdienas. Šie “gudrie”, bet ļaunie atklāti atzīst, ka visu laiku ir muļķojuši mūsu lētticīgos valstu vadītājus, taču tas bija viņiem vajadzīgs, lai padarītu valstis un tautas nabagas. Tagad “gudro” valdnieks neko tādu vairs nedarīs. Tieši šie “gudrie” ir piespieduši ASV piekāpties un 70. gados atzīt homoseksuālismu par normu, lai sagrautu cilvēka psihi.

Interesanti, ja viņi nāks pie varas jau atklātā veidā, – vai viņi sabāzīs homiķus pidarolezbozorijos?

Izcēlumi un pasvītrojumi šeit publicētajā tekstā ir mani.

 

 


Gudro stratēģija un taktika: NOBEIGUMS

 

20.9.    Naudas apgrozība

Valsts šajos laikos laiž apgrozībā tik maz naudas, ka tās nepietiek attiecīgā iedzīvotāju skaita vajadzībām un tādēļ visām strādājošo šķiru prasībām neatbilst. Jaunai naudas emisijai jāiet vienā solī ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kam pieskaitāmi arī bērni, jo no savas dzimšanas dienas viņi ievērojami palielina naudas kustību. Naudas apgrozības noregulēšana ir svarīgs jautājums visai pasaulei.

[..]

20.11.  Nākotnes valūta

Mūsu valstī jāievieš tāda valūta, kas balstās uz darbaspēka vērtību, apgrozības līdzekli, turklāt tā varētu būt no papīra vai koka. Visiem valsts pilsoņiem nepieciešamo naudas daudzumu mēs aprēķināsim, ņemot vērā katru jaundzimušo un katru mirušo. Šie aprēķini jāuzņemas katrai provincei un katram apgabalam.

[..]

20.13.  Tagadējie valsts aizņēmumi

Katrs valsts aizņēmums ir skaidrs pierādījums tam, ka attiecīgā valsts tiek slikti pārvaldīta un savas suverēnās tiesības neprot pareizi likt lietā. Aizņēmumi ka Dāmokla zobens karājas virs lētticīgo valdnieku galvām. Tā vietā, lai savas vajadzības segtu ar saviem pavalstniekiem uzliktu pagaidu nodokli, viņi kā lūdzēji ar augšup izstieptām rokām ubago pie mūsu naudas devējiem. Ārējie aizņēmumi ir kā dēles pie valsts miesas, tās nevar dabūt nost, kamēr pašas atkrīt vai kamēr valsts ar varu tās atņem nost. Bet, lai to izdarītu, lētticīgo valstīm trūkst vajadzīgā spēka; tās liek arvien vairāk dēļu pie savas slimās miesas klāt, tā ka beigās pašām labprātīgi izraisītās asins zaudēšanas dēļ jāiet bojā.

Valsts aizņēmums, turklāt vēl ārējs, faktiski nav nekas cits kā labprātīga asins nolaišana valsts ķermenim. Aizņēmums rada valsts parādsaistības, kurās tā apņemas maksāt noteiktus procentus. Procenti svārstās atkarībā no aizņēmuma summas lieluma. Ja par aizņēmumu jāmaksā 5 procenti, 20 gadu laikā procentu veidā valstij nevajadzīgi jāiztērē aizņemtā summa; 40 gados procentos vien tā ir nomaksājusi divkāršu, bet 60 gados – trīskāršu parāda summu un vēl ir atbildīga par visu sākotnējo parādu.

Šis aprēķins rāda, ka valsts, iekasējot no katra iedzīvotāja nodokli, sagrabinot beidzamos nabaga grašus, samaksā ārvalstu bagātniekiem, no kuriem tā aizņēmusies naudu tā vietā, lai šos grašus savām vajadzībām sadabūtu bez procentiem.

Kamēr aizņēmumi tiek izdarīti tikai iekšzemē, lētticīgie ar savu aizņēmumu saimniecību ļauj naudai no nabagu kabatām plūst bagāto kabatās. Pēc tam, kad mēs bijām piekukuļojuši ietekmīgās personas, lai dabūtu piekrišanu izdarīt ārējos aizņēmumus, visas valsts bagātības pilnībā ieplūda mūsu kabatās. No tā laika lētticīgie mums ir parādā procentus un pašus kapitālus.

Lētticīgo valdnieku vieglprātība un tuvredzība visos valsts naudas un nodokļu saimniecības jautājumos, pērkamība un augstāko valsts ierēdņu nevarība ir iegrūdušas visas lētticīgo valstis attiecībā pret mums tādā parādu verdzībā, ka tās nekad no tiem nevar atbrīvoties. Bet jūs nedrīkstat aizmirst, cik pūļu un naudas tas mums ir prasījis.

 

20.14.  Nākotnes valsts aizņēmumi

Mēs necietīsim nekādus naudas apgrozības sastrēgumus un tādēļ atbrīvosimies no visiem valsts ilgtermiņa aizņēmumiem uz noteiktiem procentiem. Vienīgā pieļaujamā valsts aizņēmumu forma būs vienprocentīgās parādsaistības (sērijas). Tik niecīgi procenti vairs neļaus valsts spēkus sagrābt asinssūcējiem, tas ir, lielajiem naudas devējiem. Vērtspapīru izlaišanas tiesības būs vienīgi lielajām rūpnieku sabiedrībām. Tās var procentus viegli samaksāt no peļņas. Turpretim valsts no naudas, kuru tā aizņēmusies, parasti negūst nekādu peļņu, jo iztērē to nepieciešamiem izdevumiem, bet ne saimniecisku vērtību radīšanai.

 

20.15.  Industrijas vērtspapīri

Kad mēs valdīsim, valsts pirks arī industrijas vērtspapīrus. Tādējādi tā piedalīsies peļņas gūšanā un to vairs nenospiedīs parādsaistību nasta kā agrāk. Šādi pasākumi novērsīs sastrēgumus naudas apgrozībā, likvidēs parazītismu un kapitālisma slinkumu. Šie ļaunumi mums bija noderīgi, kamēr pie stūres bija lētticīgie; savas kundzības laikā mēs tos vairs necietīsim.

 

20.16. Lētticīgo nevarība naudas un nodokļu saimniecības jomā. Lētticīgo [tagadējo] valstu vadītāju apspriešanās ar Gudro uzticības vīru starpniecību

Vai ir vēl labāks pierādījums lētticīgo tīri dzīvnieciskā saprāta nevarībai kā tas fakts, ka viņi pret augstiem procentiem izdarījuši aizņēmumus, nepadomājot, ka tās pašas summas ar augstu procentu uzrēķinu vajadzēs atdot atpakaļ? Vai nebūtu bijis daudz vienkāršāk nepieciešamās summas ņemt taisni no pašu pavalstniekiem un ietaupīt maksājamos procentus?

Līdzīgā kārtā izpaužas mūsu izraudzītās valdības izcilās gara spējas: valsts aizņēmuma jautājumu mēs pratām lētticīgajiem parādīt tādā gaismā, ka viņi tā pieņemšanā pat saskatīja sev zināmu labumu. Kad būs laiks pienācis, kad mēs paši taisīsim valsts saimniecības budžetu, mēs varēsim balstīties uz gadsimtiem ilgu pieredzi, kuru esam guvuši no lētticīgo valstīm. Mūsu priekšlikumi būs skaidri un noteikti, un mūsu reformas priekšrocības neradīs šaubas. Tās iznīcinās tos ļaunumus, ar kuru palīdzību mēs lētticīgos esam savaldījuši, bet kurus mēs savā karaļvalstī gan necietīsim.

Norēķināšanos un pārbaudi mēs organizēsim tā, ka ne valsts vadītājs, ne viszemākais ierēdnis nevarēs ne vismazāko summu no valsts kases izlietot citiem mērķiem vai novadīt uz citiem kanāliem, nekā mēs esam paredzējuši savā saimniecības plānā. Bez noteikta plāna nevar valdīt. Šādos apstākļos pat varoņi iet bojā.

Lētticīgo [tagadējo] valstu vadītājus mēs ar nolūku esam centušies ar galma pieņemšanas un reprezentācijas pienākumiem un spožām dzīrēm novērst no nopietnākas nodarbošanās ar valsts pārvaldīšanu: viņi bija tikai aizsegs mūsu kundzībai. Viņu mīluļi, kuru rokās bija īstā valsts pārvalde, arī no lietas nekā nesaprata; savus ziņojumus viņi lika sagatavot mums uzticamajiem vīriem. Šajos ziņojumos mēs pratām lētticīgo prātu savaldzināt ar solījumiem par gaidāmajiem ietaupījumiem. Kā gan radīsies šie ietaupījumi? Vai jaunu nodokļu rezultātā? Tā vajadzētu jautāt katram, kas lasīja mūsu aprēķinus un uzmetumus. Bet no lētticīgajiem neviens nenāca uz šādām domām.

Jūs zināt, kur šī bezrūpība lētticīgos ir novedusi; neskatoties uz viņu tautu apbrīnojamo čaklumu, viņu valstis stāv savas naudas un nodokļu saimniecības sabrukuma priekšā.

 

Turpmāk vēl…

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.19(465) [2020. gada 9.–22. oktobris]


« Atpakaļ