No “DDD” arhīva: JOPROJĀM AKTUĀLI
KAS IR HIPNOZE?
Diemžēl Dr. Jāni Zālīti intervēt vairs nav iespējams. Visticamāk, viņam būtu daudz ko teikt tiem, kas nobijušies ne tikai no kovida, bet galvenokārt tiem, kas negrib padzīt ārējos ienaidniekus no Latvijas teritorijas. Jānis Zālītis, atbalstot dekolonizāciju un īpaši vēršoties pie latviešu vīriešiem, savulaik intervijā laikrakstam “DDD” sacīja:
“Vīrietim ir jāaizstāv sava dzimtene un tauta. [..] Nacionālisms savā tautā, savā valstī ir atzīstams. Nacionālists grib uzturēt savas tautas tīrību. Liels svešinieku skaits maitā tautu.”
Dr. Jānim Zālītim ir lieli nopelni Latvijas medicīnas attīstībā. Tādēļ nolēmām atkārtoti publicēt vienu no senajām sarunām ar viņu – šoreiz par hipnozi, transu un sublimāciju.
Saruna ar ārstu, hipnoterapeitu, psihoterapeitu, onkologu un seksologu Jāni Zālīti
Latvietis pasaules hipnoterapijas priekšgalā
Jānis Zālītis: Hipnozi šobrīd dēvē arī par transu. Agrāk domāja, ka hipnoze jeb nonākšana transā ir miega stāvoklis, bet patiesībā tā nav miegs, jo cilvēks nav aizmidzis, bet gan atrodas vairāk nekā nomodā, jo notiek ārkārtīgi aktīva un plaša apziņas darbība. Visi smadzeņu impulsi ir pilnīgi pavērsti un fokusēti vienā virzienā, tāpēc apziņa paplašinoties iegrimst bezapziņā, un tās neizsmeļamās enerģijas un informācija nonāk apzinātā rīcībā. Tādējādi no bezapziņas tiek paceltas un aktivizētas milzīgas cilvēka apslēptās potences. Tieši mēs Latvijā atklājām, ka hipnoze ir šis ceturtais cilvēka apziņas stāvoklis, kas ir pretējs miegam – mūsu apziņas ārkārtīga paplašināšanās, kuru var ļoti veiksmīgi pielietot ārstniecībā.
Bet transs var būt tik dziļš, ka nonāk pat līdz sapnim. Arī sapņa laikā apziņa kādā jomā ļoti paplašinās. Mendeļejevs nosapņoja savu tabulu. Puškins rakstīja dzeju sapnī. Nīlss Bors[1] vienmēr bija hipnozē, kad radīja savus izgudrojumus. Ja viņam radās ideja, neviens nespēja viņu pamodināt – varēja durt ar adatu, bet viņš nemodās, iekams nebija izdarījis savu darbu. Hipnozi jeb transu cilvēce pazina jau pirms Kristus dzimšanas.
Klasisko hipnoterapiju ar roku uzlikšanu galvai, runātā vārda ietekmi un mūziku var vērtēt par pasaulē vecāko psihoterapijas metodi. To lietoja senie atlanti, ēģiptieši, haldieši. Tempļu medicīna, reliģiskas ceremonijas, lūgšanas, maģiski vārdi un ritmiskas vārsmas ne reizi vien ir klātesošo acu priekšā izārstējušas cilvēkus no paralīzes, atdevušas dzirdi vai redzi, padarījušas auglīgas neauglīgas ģimenes. Šo “brīnumu” būtība balstās paša cilvēka apslēptajās milzīgajās psihiskajās rezervēs, kuras jāizceļ no bezapziņas.
Transa dziedinošais spēks
DDD: Vai transs rodas tikai hipnozes rezultātā?
Jānis Zālītis: Transa stāvokļus var iedalīt ieejošajā transā un izejošajā transā.
Ieejošā transa stāvoklī cilvēkam ir iespējams nonākt, piemēram, skatoties teātri. Cilvēks vairs neko citu nedzird un neredz – tikai to, kas notiek uz skatuves. Mēs esam nonākuši tādā kā hipnotiskā stāvoklī. Arī lūkojoties gleznā vai skaistā dabasskatā, varam nonākt transā.
Tātad transā mūs var ievest viss, kas mūs pacilā un aizrauj. Te gan ir jāsaka arī tad, ka ļaundarus hipnotizē ļaunums, izvirtuļus – izvirtība. Mūsu, psihoterapeitu, uzdevums ir šo ļaunumu izņemt un nepieļaut, lai tas ietekmētu cilvēku. Transam cilvēku ir jāpadara cilvēcīgāku, labāku, stiprāku, drošāku. Paplašinot apziņu, hipnoterapeits ievada zemapziņā daudz labas informācijas. Tā tur “sēž” un var izpausties, kad tas ir vajadzīgs.
DDD: Kā notiek ārstēšana ar transa palīdzību?
J.Z.: Cilvēka smadzenēs projicējas visas ķermeņa daļas un orgāni un atrodas to vadības centrs. Ja ķermenī kaut kur ir kādas slimības perēklis, tad smadzeņu centrs arī uzrāda slimības pazīmes. Hipnozes laikā ārsts vērš visus impulsus, cilvēka garīgos spēkus uz šo slimo centru, slimības perēkli. Pašas smadzenes ir uz to gatavas un ieinteresētas atveseļošanās procesā. Pieres daivas priekšpusē, tieši virs uzacīm, abām puslodēm ir pa nelielai šūnu grupiņai, kuras transa laikā liek smadzenēm darboties vienā virzienā. Hipnozes laikā visi impulsi pārorientējas uz slimo centru. Tas mobilizē visu organismu cīnīties ar slimību.
DDD: Tad jau sanāk, ka pārsvarā visas slimības būtu ārstējamas ar hipnozes palīdzību?
J.Z.: Jā, tā cilvēki kādreiz arī darīja. Ar transa palīdzību var iedarboties uz cilvēka organisma katru vietiņu. Hipnoterapija ir koks, uz kura ir zari – psihoanalīze, psihoanalītiskā psiholoģija, ķermeņa, mūzikas, mākslas, aromātu, deju un citas terapijas. Kopumā 32 psihoterapijas virzieni ir tikai zari mūsu metodei – transam. Paša šī transa pielietošanas stumbra saknes ir Dzīvās Ētikas Mācībā, kurā zināšanas un spēku smeļas Aivars Garda, senākās Dziedināšanas Sistēmās, senajā medicīnā, kuru izmantoja tempļos, Jogas Mācībā.
DDD: Kas ir izejošais transs?
J.Z.: Izejošā transa laikā cilvēks iedarbojas, hipnotizē citus. To var radīt pasniedzējs, lektors, mūziķis, aktieris, mākslinieks un, protams, ārsts. Tātad izejošais transs nozīmē, ka mēs iedarbojamies uz kādu objektu ārpusē. Ja lektors runātu parastā nomoda stāvoklī, viņš savas zināšanas pastāstītu, bet klausītājus neietekmētu – viņiem nebūs interesanti. Bet, pašam nonākot transā, arī klausītāji nonāk transā. Viņa tālāk nodotajām zināšanām ir liels ietekmes spēks, tās kļūst labāk iegaumējamas. Cilvēks šādā transa stāvoklī ņem zināšanas no parastam stāvoklim nepieejamām krātuvēm. Nereti pēc tam lektors pats nesaprot, kā viņš tik labi un dziļi pratis izstāstīt, jo šāda transa laikā, kad apziņa ir paplašināta, bet visi daudzie un aktīvie smadzeņu impulsi pavērsti vienā virzienā uz risināmo problēmu vai stāstāmo tematu, visas uzkrātās zināšanas kļūst viegli pieejamas un nododamas citiem, fokusējoties tikai uz šo nodarbi.
Arī aktieri, iejūtoties tēlā, ļoti viegli nonāk transā un to nodod skatītājiem. Tāpat, kā jau teicu, daba var hipnotizēt cilvēku tā, ka viņam uz brīdi nekas cits vairs nešķiet svarīgs. Piemēram, kad es klausos lakstīgalas dziesmā, tad es pat savu suni vairs neredzu…
Hipnoze kā skalpelis: ārstē vai nogalina
DDD: Kāda ir pašhipnozes jeb autogēnā treniņa būtība?
Jānis Zālītis: Pašhipnozes laikā mēs ieejam dziļi savā apziņā, bezapziņā un veicam to, ko citā gadījumā dara hipnotizētājs. Tā var atcerēties lietas, kas sen ir aizmirstas, “nogrimušas”. Bezapziņā atrodas daudz ģeniālu uzkrājumu, kurus ar pašhipnozes palīdzību var pacelt un kuri citādi tur atrastos visu mūžu neatklātā stāvoklī.
Katru jaunieti, pusaudzi vajadzētu ievadīt hipnozē un iemācīt tam pašhipnozi, vajadzētu pateikt, ka ļaunais viņu nespēs ietekmēt, ka viņš nepakļausies kaitīgai informācijai, ietekmei, iegribām.
DDD: Tomēr hipnoze ir ierocis, kurš, nokļuvis nepareizās rokās, var nest arī ļaunumu – vai tad ne?
J.Z.: Jā, tāpat kā skalpelis. Prasmīga ķirurga rokās tas ārstē, bet ļaunās vai neprasmīgās rokās var nogalināt. Hipnologam, hipnoterapeitam ir jābūt sertificētam. Es uzskatu, ka ārstam, kurš izmanto hipnozi, jābūt zvērinātam hipnoterapeitam, lai nenodarītu neko ļaunu pacientam.
Cirka hipnozē plaši izmanto somnabulismu – var lasīt sēnes uz skatuves, ēst sinepes, domājot, ka tas ir medus. Robusta hipnoze tiek pielietota vēlēšanu kampaņu laikā. Tie, kuru rokās ir nauda un vara, mūs hipnotizē katru dienu caur masu medijiem. Ideoloģijas sludināšana noved sava veida transā un iedod nepareizu informāciju, iekodē varai nepieciešamos uzskatus. Tāpēc sertificēts hipnologs bērnu var stimulēt, lai viņš masu medijos, internetā atšķirtu graudus no sēnalām.
DDD: Jums ir piešķirts starptautisks tituls “Great Minds of the 21st Century”, tas ir, “21. gadsimta Lielais Prāts”. Jūs esat šobrīd pirmais un pagaidām vienīgais latvietis, kurš saņēmis šo augsto novērtējumu.
J.Z.: Mani izvirzīja vācu zinātnieki, kas šeit bija atbraukuši un iepazinušies ar hipnoterapijas jauno teoriju. Viņu uzmanību piesaistīja arī manis izstrādātā sublimācijas teorija.
Sublimācija: ceļš uz garīgu attīstību
DDD: Kas ir sublimācija?
Jānis Zālītis: Sublimācija ir seksuālās enerģijas pārvēršana garīgajā enerģijā. Liela problēma ir tā, ka bērni uzsāk agru dzimumdzīvi un negrib vairs mācīties. Likumsakarība ir šāda: ja mēs neko ar savu bērnu nedarām, viņu nemācām, nepieradinām pie darba, tad viņa smadzenes pilnībā pārņem seksualitāte. Tur ir agresija un libido. Viens ņem virsroku. Viņā dzīvo tikai sekss. Bet sekss ir vajadzīgs, lai tauta vairotos, nevis izvirstu pārmērībās.
Seksualitāte, ja tā netiek sublimēta, cenšas pārņemt visu cilvēku, viņam nekas cits vairs neeksistē. Bet, ja mēs seksualitāti pārvēršam garīgajā enerģijā – mācībās, darbā, dzimtenes un tautas aizsargāšanā, sevis veidošanā, zinātnē, mākslā u.tml. –, tad darbojas šī pati likumsakarība: sublimētā enerģija cenšas pārņemt visas smadzenes, ieņemot seksualitātes vietu.
Cilvēks, kurš ir sublimējis savu seksuālo enerģiju, kļūst par labu zinātnieku, mākslinieku vai vienkārši spējīgu, pat ģeniālu cilvēku, kurš garīgā spēka ziņā ir pārāks par citiem. Viņš spēj pašaizliedzīgi aizstāvēt un ziedoties tautas labā. Tātad ar sublimācijas palīdzību mēs panākam talantu pamošanos, uzplaukumu un apliecināšanos. Mums, latviešiem, šī prasme sublimēt seksuālo enerģiju jeb pārvērst to garīgajā enerģijā ir ļoti vajadzīga. Mūsos ir milzīgs garīgais potenciāls, kurš jāatmodina.
DDD: Vai Latvijā jūsu izstrādātās teorijas ir guvušas tādu pašu atzinību kā pasaulē? Varbūt darbojas princips, ka “pravieši paši savā tēvzemē netiek cienīti”?
J.Z.: Nē, nav guvušas. Latvijā garīgums iet strauji uz leju, jo šeit lielos apjomos sūta iekšā seksuāli samaitājošu literatūru, kas pārņem cilvēku smadzenes un aptur garīgā spēka pamošanos. Tas ir ļoti ačgārni un normālu sabiedrību graujoši! Es domāju, ka tas notiek speciāli un organizēti, jo, cilvēka smadzenes pakļaujot seksualitātei, rodas nespēja garīgi attīstīties un morāli nobriest. Tā tiek veidota patērētājsabiedrība, ideoloģiski viegli ietekmējams un manipulējams pūlis.
Starp citu, Veselības ministrija mūs – hipnoterapeitus – vēl nav ieviesusi specialitāšu sarakstā, līdz ar to vēl nevar dot diplomu-sertifikātu. Tas tiek vilkts garumā, jo daudzi baidās, ka mēs viņiem atņemsim darbu
DDD: Kāpēc tad ir tāda pretestība hipnoterapijai?
J.Z.: Tāpēc, ka hipnoterapija ir lēta, efektīva, salīdzinoši ātra. Visbriesmīgākais ir tas, ka psihoanalītiskie psihoterapeiti rūpējas vienīgi par to, lai tikai cilvēkiem, kas pie viņa nāk un maksā, būtu labi…
DDD: Un kas tur slikts, ja rūpējas, lai cilvēkam būtu labi?
J.Z.: Es atbildēšu ar pretjautājumu: kam tad ir vislabāk un vieglāk pasaulē dzīvot? Sociopātam!
DDD: Sociopātam?
J.Z.: Jā, jo sociopāts nedomā par savu tautu, viņam rūp tikai savas personīgās intereses, labklājība. Vairums ārstu kā izārstēšanu uzskata cilvēka padarīšanu par sociopātu, jo līdz šim viņam, lūk, ir bijušas problēmas ērti justies. Bet tieši šo problēmu apzināšanās un pārdzīvošana viņu taču vēl padarīja par cilvēku!
Patiesībā sociopāts ir dvēseliski slims ‒ tieši šāds cilvēks nekad nespēs uztvert un saprast to, par ko runā un cīnās Aivars Garda, kurš rosina tautu uz sevis attīstīšanu, sekodams Dzīvās Ētikas Mācībai, kas, starp citu, viņam ļoti palīdz arī atveseļoties pēc dzīvībai bīstamā uzbrukuma – pēc slepkavības mēģinājuma. Bet, lai tādi kā Aivars Garda kļūtu vairums latviešu, visa tauta, mums vēl ir daudz, daudz jāaug.
Tautas tiek degradētas speciāli
DDD: Vai jūs varat minēt kādu piemēru nepareizai psihoterapeitiskai ārstēšanai?
Jānis Zālītis: Spilgts piemērs, pie kā var novest nepareiza ārstēšana un izpratne, ir homoseksuāļi. Viņi būtu veiksmīgi ārstējami ar sublimācijas metodi, tomēr, pateicoties psihoanalīzei un valdošajam politiskajam noskaņojumam, homoseksuāļi netiek ārstēti, bet gan tieši pretēji – homoseksuālisms tiek padarīts par “normu”.
Daudzās valstīs, arī Latvijā, homoseksuālisms nav pat vairs diagnožu sarakstā. Homoseksuāļi ir savairojušies tik daudz tāpēc, ka pasaule ir palikusi bez dzimumaudzināšanas. Uzskatu, ka tas ir ticis un tiek veicināts apzināti, lai radītu sociopātus un šādi degradētu tautas. Agrāk, kad homoseksuālismu stingri vajāja, šie cilvēki baidījās atklāt savu tieksmi. Liela daļa sublimējās un kļuva par ievērojamiem cilvēkiem, pilnībā aizmirstot savu patoloģisko seksualitāti.
DDD: Kādas ir perspektīvas hipnoterapijas ieviešanai Latvijā?
J.Z.: Šobrīd mums ir 70 apmācītu hipnoterapeitu, izveidota sava organizācija, kas piereģistrēta Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā. Bet mūs reģistrēja tikai pēc tam, kad novērtēja pasaule un man piešķīra titulu “Great Minds of the 21st Century”. Pēc tam arī Latvijā piešķīra titulu “Nopelniem bagātais ārsts”. Latvija taču nevarēja palikt pasaulei iepakaļ.
Intervēja Līga Muzikante
Pirmpublikācija: “DDD”, 2004. gada 22.jūnijs–8.jūlijs
[1] Dāņu fiziķis, kurš 1913. gadā izveidoja pirmo atoma uzbūves modeli, par ko viņš saņēma Nobela prēmiju. Pēc viņa stāstītā, vienu nakti viņš esot sapņojis par atomiem un ieraudzījis atomu kodolus, ap kuriem riņķoja elektroni, līdzīgi kā planētas riņķo ap Sauli. – DDD piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(464) [2020. gada 25. septembris–8. oktobris]