Uzrunājot PSRS mantinieci Krieviju

No “DDD” arhīva: JOPROJĀM AKTUĀLI

Atklāta vēstule Krievijas Federācijas prezidentam Vla­di­mi­ram Pu­ti­nam

Rīgā, 2002. gada 03. martā

Augs­ti go­dā­tais pre­zi­den­ta kungs!

Ne­viens ne­ap­šau­ba fak­tu, ka 1940. ga­da 17. jū­ni­jā PSRS ka­ra­spēks ie­bru­ka Lat­vi­jas te­ri­torijā, ka PSRS oku­pē­ja un vē­lāk ne­li­ku­mī­gi anek­tē­ja Lat­vi­ju PSRS sa­stā­vā, at­ņe­mot Lat­vi­jai un pie­vie­no­jot Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­jai Lat­vi­jas te­ri­to­ri­ju – Ab­re­nes ap­riņ­ķi –, un zvē­ris­ki iz­tu­rē­jās pret lat­vie­šu tau­tu, iz­da­rot di­vas mas­vei­dī­gas ne­cil­vē­cī­gas lat­vie­šu de­por­tā­ci­jas 1941. un 1949. ga­dā. Tā­dē­jā­di PSRS vien­pu­sē­ji un bez pa­ma­ta lau­za Lat­vi­jas un Krie­vi­jas 1920. ga­da 11. augus­ta lī­gu­mu, ku­ra 2. pants no­tei­c:

“Iz­ejot no Krie­vi­jas So­ci­ālis­tis­kās Fe­de­ra­tī­vās Pa­dom­ju Re­pub­li­kas pa­slu­di­nā­tām vi­su tau­tu tie­sī­bām uz brī­vu paš­no­teik­ša­nos, neiz­ņe­mot pat pil­nī­gu at­da­lī­ša­nos no valsts, ku­ras sa­stā­vā vi­ņas ie­tilpst, un ie­vē­ro­jot Lat­vi­jas tau­tas no­teik­ti iz­sa­cī­to gri­bu uz pat­stā­vī­gu valsts dzī­vi, Krie­vi­ja bez ie­ru­nām at­zīst Lat­vi­jas valsts ne­at­ka­rī­bu, pat­stā­vī­bu un su­ve­re­ni­tā­ti un lab­prā­tī­gi un uz mū­žī­giem lai­kiem at­sa­kās no vi­sām su­ve­rē­nām tie­sī­bām, ku­ras pie­de­rē­ja Krie­vi­jai at­tie­cī­bā uz Lat­vi­jas tau­tu un zem­i, kā uz bi­ju­šās valsts tie­sis­kās ie­kār­tas, tā arī uz starp­tau­tis­ko lī­gu­mu pa­ma­ta, ku­ri še ap­rā­dī­tā no­zī­mē zau­dē sa­vu spē­ku uz nā­ko­šiem lai­kiem. No ag­rā­kās pie­de­rī­bas pie Krie­vi­jas Lat­vi­jas tau­tai un ze­mei neiz­ce­ļas ne­kā­das sais­tī­bas at­tie­cī­bā uz Krie­vi­ju.”

Vi­sai pa­sau­les sa­bied­rī­bai ir zi­nāms, ka pirms tam 1939. ga­da 23. augus­tā PSRS ar fa­šis­tis­ko Vā­ci­ju pa­rak­stī­ja ap­kau­no­jo­šo Mie­ra lī­gu­mu un sle­pe­no Mo­lo­to­va-Ri­ben­tro­pa pa­pild­pro­to­ko­lu, ku­rā Lat­vi­jas oku­pā­ci­ja fak­tis­ki bi­ja pa­re­dzē­ta.

Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas no­da­rī­jums pret Lat­vi­ju un lat­vie­šu tau­tu pēc Starp­tau­tis­kā ka­ra tri­bu­nā­la sta­tū­tu 6. pan­ta kva­li­fi­cē­jams kā no­zie­gums pret cil­vē­ci, ci­tiem vār­diem sa­kot smags PSRS kri­mi­nāl­no­zie­gums pret ve­se­lu tau­tu, kā “slep­ka­vī­bas, iz­nī­ci­nā­ša­na, pa­ver­dzi­nā­ša­na, iz­sū­tī­ša­na vai ci­ta vei­da ciet­sir­dī­ga rī­cī­ba, kas iz­da­rī­ta at­tie­cī­bā uz ci­vil­ie­dzī­vo­tā­jiem kā ka­ra, tā arī mie­ra lai­kā…”

Pēc vi­siem li­ku­miem – gan Da­bas, gan cil­vē­ku li­ku­miem – jā­būt tā: ja ir iz­da­rīts no­zie­gums, tad jā­se­ko no­zie­gu­ma no­vēr­ša­nai un vai­nī­go so­dī­ša­nai. Ja ir bi­ju­si Lat­vi­jas oku­pā­ci­ja un ko­lo­ni­zā­ci­ja, tad jā­būt arī Lat­vi­jas de­oku­pā­ci­jai un de­ko­lo­ni­zā­ci­jai. Līdz 2002. ga­dam [kad tapusi šī vēstule Jums] ne­kas tam­lī­dzīgs vēl nav iz­da­rīts, kaut arī to piepra­sa ele­men­tā­ra tais­nī­gu­ma iz­prat­ne un vi­sas starp­tau­tis­ko li­ku­mu nor­mas un da­žā­du pa­sau­les or­ga­ni­zā­ci­ju pie­ņem­tie do­ku­men­ti lie­ci­na par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­jas ne­pie­cie­ša­mī­bu.

1983. ga­dā Ei­ro­pas Par­la­ments ar mil­zī­gu bal­su vai­rā­ku­mu at­se­viš­ķā re­zo­lū­ci­jā par Bal­ti­jas val­stīm at­zi­na, ka tās ir oku­pē­tas, ko­lo­ni­zē­tas un ru­si­fi­cē­tas. Norādot, ka 1940. gadā saskaņā ar Molotova–Rībentropa paktu ir notikusi savulaik neatkarīgo un neitrālo valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – okupācija un ka šī okupācija vēl joprojām turpinās, “parlamenta politiskā apakškomisija izvirza priekšlikumu Baltijas valstu jautājumu nodot ANO Dekolonizācijas apakškomitejai [..] Sevišķa uzmanība jāpievērš padomju mēģinājumiem ilgākā laika posmā izdzēst Baltijas tautu nacionālo identitāti, sistemātiski pārkrievojot tās, lai tādējādi nodrošinātu šo valstu piederību Krievijai. Šādu politiku neapšaubāmi var nosaukt par auksto genocīdu.” Ar nepārprotamu skaidrību dažādo frakciju pārstāvji šo valstu pārkrievošanu kvalificēja kā koloniālismu. “Krievija līdz šim brīdim noraida pašnoteikšanās tiesības savām kolonijām [..] PSRS režīms, kuru trijām Baltijas valstīm ir uzspiedušas Hitlera–Staļina pakta sekas [..] ietver koloniālisma jēdzienu [..] ar pilnām tiesībām var runāt par pakāpenisku, plānotu auksto genocīdu, kas ir absolūtā pretrunā ar ANO hartu [..] Šobrīd ir ļoti maz koloniju aizjūras zemēs. Toties Eiropā mums ir koloniālisma problēmas kā Padomju Savienības hegemoniālās politikas sekas. Klasisks piemērs tam ir Baltijas valstis… pret kurām tiek turpināta brutāla koloniāla iznīdēšanas politika, sistemātiski veicot rusifikāciju.”

1984. gadā Eiropas Parlaments ar rezolūciju Nr. 872 no jauna apstiprināja jau 1983. gadā pausto patiesību, norādot uz latviešu tautai draudošo asimilāciju un nacionālās identitātes zaudēšanu krievu masveida imigrācijas rezultātā.

1985. ga­da 21. jū­ni­jā ASV Pār­stāv­ju pa­lā­ta vien­bal­sī­gi ar vi­su klāt­eso­šo 298 de­pu­tā­tu bal­sīm pie­ņē­ma re­zo­lū­ci­ju, ku­ru 1966. ga­da 22. ok­tob­rī tik­pat lie­lā vien­prā­tī­bā ap­stip­ri­nā­ja ASV Se­nāts: “Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas val­dī­ba, īs­te­no­jot de­por­tā­ci­jas un cil­vē­ku pār­vie­to­ša­nas prog­ram­mu, tur­pi­na sa­vus cen­tie­nus iz­mai­nīt Bal­ti­jas val­stu ie­dzī­vo­tā­ju et­nis­ko sa­stā­vu.”

ANO Ģe­ne­rā­lā Asam­ble­ja 1967. ga­da 19. de­cem­brī un at­kār­to­ti 1977. ga­dā ir pie­ņē­mu­si re­zo­lū­ci­jas, ku­rās no­so­dī­ta ap­zi­nā­ta et­nis­kās struk­tū­ras mai­ņa ci­tu, sveš­zem­nie­ku va­rai pa­kļau­ta­jās te­ri­to­ri­jās.

Jūs, augs­ti go­dā­tais pre­zi­den­ta kungs, 2000. ga­da 17. no­vem­brī, vie­so­jo­ties No­vo­si­bir­skā, iz­tei­cāt aici­nā­ju­mu krie­viem re­pat­ri­ēties no bi­ju­ša­jām PSRS re­pub­li­kām uz Krie­vi­ju. Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te, kas pār­stāv lie­lu lat­vie­šu tau­tas da­ļu, at­bal­sta Jū­su aici­nā­ju­mu un ie­ro­si­na ANO De­ko­lo­ni­zā­ci­jas apakš­ko­mi­te­jas va­dī­bā ar Lat­vi­jas, Krie­vi­jas, Vā­ci­jas, ASV un Liel­bri­tā­ni­jas līdz­da­lī­bu uz­sākt pil­nī­gu Lat­vi­jas de­oku­pā­ci­ju, at­do­dot Lat­vi­jai Ab­re­nes ap­riņ­ķi, un de­ko­lo­ni­zā­ci­ju, iz­ve­dot uz Krie­vi­ju pēc 1940. ga­da 16. jū­ni­ja šeit ne­li­ku­mī­gi ie­plu­di­nā­tos ci­vi­lo­ku­pan­tus un to pēc­te­čus. Pēc mū­su do­mām, tas ir jā­da­ra ci­vi­li­zē­ti, ra­dot re­pat­ri­an­tiem la­bus dzī­ves ap­stāk­ļus Krie­vi­jā vai kā­dā ci­tā val­stī. Tas ir re­āli ie­spē­jams, Krie­vi­jai, Vā­ci­jai, ASV un Liel­bri­tā­ni­jai iz­vei­do­jot fon­du, ku­rā ie­priekš­mi­nē­tās val­stis ie­skai­tī­tu lī­dzek­ļus de­oku­pā­ci­jas un de­ko­lo­ni­zā­ci­jas veik­ša­nai. Lat­vi­jai pret Krie­vi­jas ci­vi­lo­ku­pan­tiem nav ne­kā­du sais­tī­bu un vēl jo vai­rāk – pa­rā­du.

Veikt pil­nī­gu de­oku­pā­ci­ju un de­ko­lo­ni­zā­ci­ju un at­jau­not 1920. ga­da Mie­ra lī­gu­mu ir ob­li­gā­ti ne­pie­cie­šams, jo paš­reiz Lat­vi­jā pas­tāv dziļš et­nis­kais kon­flikts starp saim­niek­tau­tu, lat­vie­šiem, un oku­pan­tiem. Tas gan, pal­dies Die­vam, vēl nav pār­audzis asi­ņai­nā mi­li­tā­rā kon­flik­tā, gal­ve­no­kārt pa­tei­co­ties lat­vie­šu mier­mī­lī­ga­jai da­bai, bet tas tā var no­tikt, ja ne­li­ku­mī­gā oku­pan­tu uz­ņem­ša­na Lat­vi­jas pil­so­nī­bā tur­pi­nā­sies tik strau­jos tem­pos, ka jaun­ie pil­so­ņi spēs pa­nākt pret lat­vie­šu tau­tas in­te­re­sēm vēr­stu Lat­vi­jas Saei­mas lē­mu­mu pie­ņem­ša­nu.

Jeb­ku­ras sve­šas valsts ie­bru­ku­ma ga­dī­ju­mā Lat­vi­ju aiz­stā­vēs vi­sa tau­ta, katrs lat­vie­tis, bet tau­ta, kā vi­siem zi­nāms, nav uz­va­ra­ma. Lat­vie­šu tau­ta pa­rā­dīs ne­lo­kā­mu un ne­gro­zā­mu gri­bu at­brī­vo­ties no sa­viem oku­pan­tiem, glu­ži tā­pat kā krie­vi to pa­rā­dī­ja, at­brī­vo­jo­ties no mon­go­ļiem-ta­tā­riem, arī no fran­čiem 1812. ga­dā un vā­cu fa­šis­tiem Ot­rā pa­sau­les ka­ra lai­kā. At­brī­vo­ties no oku­pan­tiem ir kat­ras tau­tas svēts pie­nā­kums – tā ir ne­ap­strī­da­ma un ne­ap­gā­ža­ma pa­tie­sī­ba. Ne­viens ne­drīkst pie­spiest saim­niek­tau­tu, lat­vie­šus, dzī­vot ko­pā ar oku­pan­tiem. Dzī­vot oku­pan­tu ie­len­ku­mā lat­vie­šiem ir pre­tī­gi un pa­ze­mo­jo­ši.

Jums, augs­ti go­dā­tais pre­zi­den­ta kungs, ir do­ta vēs­tu­ris­ka ie­spē­ja lik­vi­dēt ne­tais­nī­bu, kuru iz­da­rī­ja Jū­su priekš­gā­jē­ji – PSRS un Krie­vi­jas va­dī­tā­ji –, un at­jau­not tais­nī­gu­mu at­tie­cī­bās ar Lat­vi­ju. Tad starp Lat­vi­ju un Krie­vi­ju iz­vei­do­sies pa­tie­si drau­dzī­gas kai­mi­ņat­tie­cī­bas.

Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te pir­mo rei­zi pa­sau­lē ir iz­strā­dā­ju­si uz Die­va jeb Da­bas li­ku­miem pa­ma­to­tas tau­tu tie­sī­bas. Ja tās pie­ņems par nor­mu vi­sas pa­sau­les tau­tas un val­stis, būs ie­spē­jams no­di­bi­nāt ilg­sto­šu un tais­nī­gu mie­ru pa­sau­lē. Krie­vi­ju kā daudz­na­ci­onā­lu val­sti tau­tu tie­sī­bas va­rē­tu īpa­ši in­te­re­sēt. Ko­pā ar grā­ma­tu “Tau­tu tie­sī­bas” no­sū­tām Jums pēc lat­vie­šu tau­tas ini­ci­atī­vas iz­strā­dā­to li­kum­pro­jek­tu “Par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ju” un lat­vie­šu jaun­iešu sa­rak­stī­to grā­ma­tu “Ne­vie­nam mēs Lat­vi­ju ne­do­dam”.

Lat­vi­ja var pa­lī­dzēt Krie­vi­jai cī­ņā pret tik bries­mī­gu ar ap­zi­ņas de­ģe­ne­rē­ša­nos sais­tī­tu pa­rā­dī­bu kā ho­mo­sek­su­ālisms. Šī de­ģe­ne­ra­tī­vā pa­rā­dī­ba gan Lat­vi­jā, gan Krie­vi­jā strau­ji ie­nā­ca 20. gad­sim­ta 90. ga­dos no tā sau­ca­mās ci­vi­li­zē­tās Rie­tu­mu pa­sau­les. Lat­vi­jas sa­bied­rī­bas vai­rā­kums ie­stā­jas pret šo nor­mā­lai cil­vē­ces ap­zi­ņai pre­tī­go izpausmi. Mums ir zi­nā­ma Krie­vi­jas Pa­reiz­ti­cī­gās baz­nī­cas ab­so­lū­ti ne­ga­tī­vā at­tiek­sme pret ho­mo­sek­su­ālis­mu, kuru pau­da met­ro­po­līts Ki­rils Krie­vi­jas Sa­bied­ris­ka­jā tele­vī­zi­jā. To gan ne­var teikt par Lat­vi­jas Pa­reiz­ti­cī­go baz­nī­cu, ar ar­hi­bīs­ka­pu Alek­san­dru priekš­ga­lā, jo tā nav ie­stā­ju­sies pret šīs pa­rā­dī­bas iz­pla­tī­ša­nu Lat­vi­jā. Lab­prāt no­sū­tām Jums, augs­ti go­dā­tais pre­zi­den­ta kungs, di­vas grā­ma­tas: “Lat­vi­ja bez ho­mo­sek­su­ālis­ma” un “Ho­mo­sek­su­ālisms – cil­vē­ces ne­gods un posts”. Mū­su­prāt, bū­tu svē­tī­gi, ja kā­da Krie­vi­jas iz­dev­nie­cī­ba šīs grā­ma­tas pār­tul­ko­tu un iz­do­tu krie­vu va­lo­dā.

Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te un lie­la lat­vie­šu tau­tas da­ļa, kas to at­bal­sta, gai­da sa­dar­bī­bu Lat­vi­jas pil­nī­gā de­oku­pā­ci­jā un de­ko­lo­ni­zā­ci­jā. Lai pie­pil­dās Jū­su tau­tas un valsts vis­cil­de­nā­kie cen­tie­ni. Krie­vi­jai ir pa­re­dzē­ta brī­niš­ķī­ga nā­kot­ne – ar no­sa­cī­ju­mu, ja tā vi­sos jau­tā­ju­mos bal­stī­sies uz Tais­nī­gu­ma prin­ci­piem.

Pie­li­ku­mā:

1. Lat­vi­jas par­la­men­ta pie­ņem­tais do­ku­ments “Dek­la­rā­ci­ja par Lat­vi­jas oku­pā­ci­ju”.
2. Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes dek­la­rā­ci­ja un ci­tu do­ku­men­tu ko­pi­jas.

Cie­ņā

Ai­vars Gar­da

Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes priekš­sē­dē­tājs

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(461) [2020. gada 7.–27. augusts]