Interesants viedoklis
Valentīns Katasonovs
Ekonomikas zinātņu doktors
Desmit gadus pēc globālās finanšu krīzes 2008.–2009. gadā visā pasaulē tiek novērota pastāvīga banku vājināšanās: ienākumi samazinājušies vai pat pārvērtušies zaudējumos, kritusies kapitāla rentabilitāte, kredītportfeļu pieauguma tempi sākuši atpalikt pat no pieticīgajiem IKP pieauguma tempiem. 2018. gadā pasaules IKP pieaugums nominālajā izteiksmē bija 5,9%, bet kredīti palielinājās tikai par 4,4%.
2008.–2009. gada krīze nenoveda pie sagrauto ekonomikas un finanšu proporciju atjaunošanos. Jaunā desmitgade ekonomikā ienāca depresijas stāvoklī. Visi gaidīja parasto atdzimšanu, bet tā nekad tā arī neiestājās. Centrālās bankas mēģināja atdzīvināt ekonomiku ar pamatlikmju samazināšanu, taču tas ir kaut kas līdzīgs morfīna injicēšanai slimniekam: nedaudz injekcijas izdarīt var, bet pastāvīgi piepumpēt pacientu ar narkotikām nedrīkst.
Un mēs redzam, ka desmit gadu laikā valstu centrālās bankas ir saglabājušas pamatlikmi galēji zemā līmenī. Kaut kādas centrālās bankas (Dānijā, Zviedrijā, Šveicē, Japānā) vispār nolaida to zemāk par nulli. Un ASV Federālās rezerves noturēja pamatlikmi 0–0,25% līmenī no 2008. gada beigām līdz 2015. gada beigām. Pēc dažiem paaugstinājumiem tā tagad atkal nolaidās līdz 0–0,25% atzīmei. No 2016. gada Eiropas Centrālās bankas galvenā likme noturīgi atrodas uz nulles atzīmes.
Tas viss tika darīts ekonomikas atdzīvināšanas labad, bet atkārtosim, ka atdzīvināšana nenotika. Toties banku sistēma saskārās ar nopietnām problēmām: aktīvo (kredītu) un pasīvo (depozītu) darījumu procentu likmes kļuva galēji zemas. Kļuva apgrūtinoši no procentu darījumiem gūt peļņu, un aizvien lielāka loma kļuva ienākumiem komisiju veidā. Dažās valstīs (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē, Dānijā) bankas sāka noteikt negatīvas noguldījumu procentu likmes. Tas vispār radīja banku sistēmas iznīcināšanas risku, jo depozīti ir pamats, uz kura tiek veidots mehānisms komercbanku bezskaidras naudas (depozīta) ražošanai. Pēc “Deutsche Bank” aprēķiniem, eirozonas kreditēšanas organizācijas negatīvo likmju dēļ zaudē līdz 8 miljardiem dolāru gadā. “Faktiski bankas tiek sodītas par brīvu naudas līdzekļu glabāšanu uz depozītiem Centrālajā bankā,” atzīmē Makkinseja konsultantu grupa.
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=fZCB_fG_C1o
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(461) [2020. gada 7.–27. augusts]