Latviešu strīdi sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Līga Muzikante: To, ko Gandija laikā darīja indiešu bagātnieku apmaksātie laikraksti, pie mums Latvijā tagad veic finansiālā ziņā nabadzīgā avīze “DDD”, mērojoties spēkiem ar plutokrātu uzturētajiem preses izdevumiem. Un tieši tāpēc mūsu mazajā Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kas nemaz nezina par “DDD” eksistenci, par to, ka ir cilvēki, kuri cenšas atmodināt latviešus cīņai par deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju. Kāpēc nezina? Tāpēc, ka plutokrātu finansētie masu saziņas līdzekļi par mūsu centieniem noklusē, bet mums pietrūkst finanšu līdzekļu, lai avīze “DDD” nonāktu ikvienā mājā, kur prot lasīt, kā tas savulaik notika Indijā ar viņu nacionālo presi. Visticamāk, vairums mūsu lasītāju nevar pat iedomāties, kā esam spējuši šos 18 gadus ieguldīt personiskos līdzekļus avīzē, kuru numurus viņi krāj. Diemžēl mums trūkst bagātu latviešu, kas gribētu Latvijas dekolonizāciju tik ļoti, lai ziedotu līdzekļus šai cīņai. Es zinu, ka mūsu avīzi lasa arī bagātnieki.
Gundars Vilnis: “Facebook” ienāk katrā mājā bez maksas. Latvijā uz vietas neražo naudu tādos apjomos, cik vajadzīgs, tāpēc jāiztiek ar to, ko ieved, un ar to, kas ir. Tāda ir šī realitāte, un nav ko ņaudēt, ir jāpriecājas, ka neplūst iekšā jauni piektie kolonisti.
Līga Muzikante: Kā tad ne – no Krievijas pērk šeit īpašumus un krieviskajā vidē dzīvo, cepures kuldami…
Madara Valdmane: Verga cienīgs komentārs, Gundar Vilni. Pretīga attieksme. Tas, kurš ņaud, esat tieši Jūs. “DDD” cilvēki iegulda savus līdzekļus, lai tādus ņaudētājus kā Gundars Vilnis atskurbinātu no saskalotajām smadzenēm un iedrošinātu cīnīties par savas tautas tiesībām. Redzu, ka dažam labam trūkst dūšas, viņš spēj tikai ņaudēt, bet lai nepriecājas, ka neplūst iekšā jauni kolonisti. Tie jau, kā Līga Muzikante nupat rakstīja, ir pie sliekšņa vai pāri tam. Ja latvieši nesajēdz, ka ir kaut kas jāiegulda, lai kopīgiem spēkiem padzītu padomju kolonistus, tad arī daudzkrāsainie tūlīt jau būs šeit, jo tauta tos ielaidīs tikpat gļēvi, cik nepadzen pretīgos lielkrievu šovinistus.
Steidzīte Freiberga: Madara Valdmane raksta baltu patiesību, ka Gundars Vilnis, apliecinot savu pretīgo attieksmi, ielicis verga cienīgu komentāru. Jums diemžēl nav neērti paust tik verdzisku padevību – jāiztiek ar to, kas ir. Kā lai formulē šādu attieksmi: tā ir ņaudēšana vai varbūt dīvaina drosme izlikt priekšā sabiedrībai šādu samierināšanos ar netaisnību? Tiesa, Jūs un Jums līdzīgie jau ir iztikuši, iztiek un iztiks ar to, kas ir, – ar padomju okupantiem, mūsu ārējo ienaidnieku. Ja jau līdz šim esat izticis, tad, protams, nav ko cerēt, ka uz priekšu Jūsu apziņā kaut kas mainīsies un iestāsities par okupantu padzīšanu. Un arī tos jaunos kolonistus, kurus gaidāt, Jūs saņemsit izplestām rokām – sak, iztiksim ar to, kas ir.
Bet laikrakstā “DDD” žurnālisti strādā bez maksas, apgāds “Vieda” iegulda finanses laikraksta tapšanā – lai latvieši uzzinātu PATIESĪBU un to aizstāvētu. Tāpēc Jūsu “Facebook ienāk katrā mājā bez maksas” ir muļķības. Es, piemēram, nevaru ieiet ne “Facebook”, ne arī kādā citā tīklā par brīvu – bez interneta. Par internetu ir jāmaksā. Varbūt esmu veca muļķe un neprotu kaut kā pa glumo? Bet zinu vienīgi to, ka šādi gundari viļņi ir nožēlojami. Protams, ne jau ar nezināšanu, bet ar to, ka viņi gļēvi nevēlas neko ne zināt, ne saprast! Neviens jau nevar visu zināt, bet ir jābūt drosmei, lai virzītos uz izzināšanu, lai apjēgtu, kas ir kas, nevis “visgudri pātarot” par samierināšanos ar netaisnību.
Gundars Vilnis: Steidzīte Freiberga, vai latvietis latvietim – labākā barība? Nevajag ņaudēt, dzīves kvalitāte, salīdzinot ar Padomju Savienības laikiem, tikai uzlabojas.
Aivars Gedroics: Tev un citiem sorospistajiem noteikti!
Aivars Garda: Kāpēc Gundars Vilnis piedalās diskusijā, ja nesaprot, par ko ir runa publicētajā sarunā? Lai diskutētu ar Līgu Muzikanti un Steidzīti Freibergu, kā arī ar Lieni Apini, kaut kas ir jāzina.
Gundars Vilnis: Nekas nav jāsaprot un nekas nav jāzins. Vecā patiesība paliek nemainīga tūkstošiem gadu. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk!
Pudulis Ainars: Ilgojas un iepērkas Maksimā – latvieši.
Aivars Gedroics: Kur tu mums ieteiktu iepirkties? Lidl vēl nav, Rimi dārgs.
Pudulis Ainars: Gandija instrukcijā rakstīts.
Aivars Gedroics: Nu, protams, vislabāk pa taisno no zemniekiem!!!
Pudulis Ainars: Ja piemin Gandiju, jādara kā Gandijs.
- Nemijiedarboties ar okupantiem.
- Ražot savu.
- Mainīties ar precēm tikai ar savējiem.
Vai strēlnieku glorificētāji uz to ir spējīgi, lai būtu tiesīgi pieminēt Gandiju?
Līga Muzikante: Latviešu strēlnieki ir pelnījuši godu! Neglīti skan, Ainar, kad saki “strēlnieku glorificētāji”. Viņi patiešām ir mūsu varoņi. Runājot par mainīšanos ar precēm jeb svešvārdā – par barteru, tad laikrakstā “DDD” jau ticis vairākkārt rakstīts, ka šis ir labs risinājums. Ko Tu ražo Ainar?
Pudulis Ainars: Jā, nopelnījuši. Viņi. Nevis tie, kas gozējas uz viņu rēķina.
Līga Muzikante: Protams. Bet mēs jau godinām strēlniekus, nevis tos, kas gozējas uz viņu rēķina. Ko Tu ražo – tā arī neuzrakstīji?
Pudulis Ainars: Godinātāju motīvi jāskata atsevišķi. Es ražoju jaunu mehānismu pārvaldei.
Līga Muzikante: Tad padomā, vai Tavi motīvi arī nebūtu jāskata atsevišķi. Kā jaunu mehānismu pārvaldei varētu iemainīt pret mūsu izdotajām grāmatām?
Pudulis Ainars: Jau padomāju, jāskata atsevišķi. Nezinu, kā iemainīt uz vecā mehānisma bāzes. Tur ir iztrūkstošais posms par Integrālo pāreju starp Ērām?
Aivars Gedroics: Tas cilvēks ir vai nu šiziķis, vai sorosītu trollis!!!
Laikraksts “DDD”: Šķiet, ka Aivaram Gedroicam ir taisnība.
Pudulis Ainars: Ir tāds standarts – nesaprotamo klasificēt sev saprotami savos rāmjos, nevis apgūt jaunu tēmu. Tā viš i ar to Gandiju Latvijā.
Laikraksts “DDD”: Ja Gundars Vilnis redz sevi rejoša suņa lomā, tad piekrītam viņam.
Gundars Vilnis: Laikraksta “DDD” karavāna sastāv no lopveidīgiem vergiem.
Madara Valdmane: Gundar Vilni, nespļauj nu pret vēju!
Inese Kalniņa: Vai pareizi sapratu, Gundar Vilni, ka tie, kuri rej uz laikraksts “DDD”, Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti, Lieni Apini, Steidzīti Freibergu, ir lopveidīgi vergi? Vai arī Gundars Vilnis tagad uzries “DDD” veidotājiem?
Steidzīte Freiberga: Tā jau ir – kas ir pats, to saka uz otru…
Inese Kalniņa: Kur rodas tādi lopveidīgi vergi?! Ja tādu būtu mazāk (vēl labāk – nebūtu nemaz), tad atkristu problēmas, par kurām raksta laikraksts “DDD”. Tad Līga Muzikante, Aivars Garda, Steidzīte Freiberga un Liene Apine varētu darīt citas lietas un nesaņemt no lopveidīgajiem vergiem samazgas par pašaizliedzību. Laikam jau tomēr patiesa ir senā paruna “Nepateicība – pasaules alga”. Tieši nepateicību un ekstrēmu nekaunību demonstrē tādi rējēji.
Līga Muzikante: Katrā mūsu aizsāktajā diskusijā parādās kāds eksemplārs, kurš piederīgs latviešvalodīgajam pūlim ar lopveidīgām interesēm un ir dziļi sašutis par to, ka būtu jācīnās par cilvēka cienīgu dzīvi Latvijā – par savas tautas tiesībām dzīvot brīvi. Man ir žēl, ka jāraksta šādi skarbi vārdi, taču tā ir patiesība. Piemēram, Gundars Vilnis pat neapjēdz, ko tautai un valstij nozīmē pēc okupācijas un kolonizācijas neveikt deokupāciju un dekolonizāciju. Viņš raksta, ka dzīves kvalitāte tagad uzlabojas. Jā, materiāli pietiekami liels slānis ir vairāk apvēlies – tiesa, lielākoties uz kredītu rēķina, tāpēc piekalti darbam, kuru zaudēt ir bail. Un lopveidīgam cilvēkam nekas vairāk par hēdonismu neinteresē, viņš ir paklausīgs lopiņš plutokrātu ganāmpulkā. Nacionālo ideālu – tautas un valsts atbrīvošana no okupācijas un kolonizācijas paliekām – lopveidīgam cilvēkam nav. Viņš pat nesajēdz, kamdēļ tie būtu nepieciešami, jo viņa vajadzības aprobežojas ar tām, kuras apmierina saimnieki: maize un izpriecas. Pareizi rakstīja Madara Valdmane, ka tādi ir vergi! Es piebildīšu, ka garīgajā ziņā šādi lopveidīgi cilvēki parasti ir infantili spriedelētāji un cietsirdīgi latvieši, kas novēl savai tautai bojāeju, saliedējoties ar ārējiem ienaidniekiem.
Jazeps Kukulis Baltinavietis: MAN PRIEKS PAR “DDD”!
Andris Orols: Gandijs jau jaunībā Āfrikā mēģināja veidot nevardarbīgās pretošanās akcijas – nebija īpaša atbalsta. Un tā visu dzīvi. Bet kā viņš dzīves beigās kļuva atpazīstams? Tieši ar savām lūzera neveiksmēm. Un – sanāca. Jā, kad pievienojās citi.
Līga Muzikante: Andri, paveic nu Tu pats tik daudz, cik paveica Gandijs savas dzīves laikā! Citādi Tavs komentārs skan tā, it kā to būtu rakstījis kāds riebeklis.
Andris Orols: Gandija pieeja ir ļoti laba un atbalstāma, un ar riebīgumu te nav it ne kāda sakara. Cilvēki bieži viens otru pārprot. Bet tas tā ir – cik daudzi pasaulē visu dzīvi kaut kam velta, un nekas nesanāk. Un par viņiem plašāks loks nemaz neuzzina. Komentārs tā ir domāts.
Līga Muzikante: Nav nemaz tik liela meistarība uzrakstīt komentāru, lai pārpratumu nebūtu. It īpaši rakstot par cilvēkiem, kas paveikuši dižus darbus.
Edgars Liepiņš: “DDD” jau sen bija laiks ieņemt citas formas un apveidus, savādāk pēc tādas tukšas mucas vien izklausās.
Aivars Gedroics: Kā tu šo avīzi veidotu, ja būtu tās redaktors, neturi sveci zem pūra, pastāsti!
Edgars Liepiņš: Aivar Gedroic, to es atstāšu nozares profesionāļu ziņā. Es jau Līgai Muzikantei piedāvāju sadarbību (ar diasporu), bet neatceros, ka mums būtu izveidojies konstruktīvs dialogs. Jāatzīst – tas bija sen.
Aivars Gedroics: Redzi, ja nevari neko labāku ieteikt, tad gudrāk būtu nekritizēt tos, kas dara, kā nu var un prot!
Steidzīte Freiberga: Edgar Liepiņ… kā redzams, pat viens teikums, nerunājot jau par veselu domu, nav aizgājis līdz Tavai apziņai. Tie patiesības graudi, kuri tiek sniegti, lai latvieši apzinātos, kas ir kas, un izdarītu izvēli, Tev ir pilnīgi sveši. Toties šeit nekaunies skandināt savu tukšo mucu…
Aivars Garda: Ja Edgars Liepiņš pats nav “tukša muca”, tad kas viņš ir? Kā teica filmas “Tikšanās vietu mainīt nedrīkst” varonis Kuprainis: “Ti pouči svoju ženu šči varitj!” – pamāci savu sievu kāpostu zupu vārīt…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.12(458) [2020. gada 19. jūnijs–3. jūlijs]