Skan Tālās Pasaules tik brīnišķīgi,
Sirds tiecas saklausīt šo mūziku,
Bet tukšas mucas džinkst tik uzbāzīgi,
Ka dzirdēt cildeno ir grūtību.
Ar pavadoni – tukšas mucas skaņu –
Kā sfēru simfoniju saklausīt?!
Ja sirds vien saistīta ar zemes maņu,
Gars spārnos necelsies – gan zemē krīt.
Kā gan var dzīvot ar tik tukšu sirdi,
Ka celsmes uguns tajā neiekvēl?
Ja reiz no ideāliem latvji šķirti –
Tāpēc jau okupantiem klanās vēl.
Ja neiespējam Tēvu zemi savu
Joprojām atbrīvot no naidniekiem,
Tad godam pelnām tukšas mucas slavu –
Ne savā zemē būt par saimniekiem.
Bet Tālās Pasaules skan brīnišķīgi,
Uz virsotnēm tās nemitīgi sauc.
Bet, ja tik gļēvi esam, nevarīgi,
Tad brikšņos paliekam, kur vilki kauc.
Ir Jaunā Pasaule jau, lūk, pie sliekšņa,
Tik smalko ietērpu vien pielāgot!
Nav Jaunā gaita iedomīga viešņa,
Bet nākotne, kas tautai dzīvi dod.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.12(458) [2020. gada 19. jūnijs–3. jūlijs]