Aivars Garda jau pirms divdesmit gadiem “Universitātes Avīzē” publicētajā rakstā “Latvija uz jauna gadusimteņa sliekšņa” vērsta uzmanību: “Nedrīkst ļauties demagoģiskiem ienaidnieku apgalvojumiem, ka viņi, maksājot nodokļus Latvijas valstij, stiprina to. Atbildēsim: lai viņi brauc ar visām savām bankām, firmām un nodokļiem uz Krieviju vai arī turp, kur sirds vēlas. Ļaujiet mums dzīvot savu dzīvi, mēs paši tiksim galā ar saviem nodokļiem!” Visu rakstu var izlasīt pērnā gada pēdējā un šā gada pirmajā “DDD” numurā. Raksts tika publicēts arī internetā, kur raisījās pat strīdi.
Diskusija sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Vilnis Kelle: Pēc teiktā sanāk – izdzīsim krievus un viss būs okey. Aivars pārspēja dzintarparādnieku.
Andris Klaubergs: Ja izdzīsim okupantus, tad neskriesim balsot par mazāko ļaunumu – pašmāju kangariem.
Gunārs Zālītis: Vilni, nezinu, kā ar to izdzīšanu būtu, bet piekopt pretlatvisku elementu izraidīšanu no Latvijas valsts līmenī varētu. Kangarus cietumā ar mantas konfiskāciju. Interesanti ko dara Grantiņa tā sauktais “Tautas tribunāls”?
Vilnis Kelle: Esi uzmanīgs, visu valdību cietumā gribi ielikt, vieglāk bļaut: krievi nāk.
Gunārs Zālītis: Cik esmu novērojis, tad ar kārtīgiem cittautiešiem, kuri ir salīdzinoši mazā skaitā, problēmu nav bijis, bet ar krieviski runājošajiem beztautībniekiem, kuri sevi dēvē par krieviem, tās ir joprojām. Arī valdībā viņu nav mazums.
Līga Muzikante: Interesanti, ka Vilnis Kelle ar saviem secinājumiem pārspēj rinkēvičkariņu.
Vilnis Kelle: Jau reiz teicu, analīze ir tava vājā puse. Izdzenot krievus, paliks rinkkariņi un mūsu dzīve nemainīsies, un pagaidām pat dzintarparādniekus nespējiet pārspēt.
Līga Muzikante: Vārgas Tavas rejas, Vilni Kelle, vārgas! Pirmkārt, Aivars Garda nekur nav teicis vai rakstījis, ka kaut kur ir jādzen krievi. Otrkārt, atbrīvošanās no ārējā ienaidnieka – tas ir, tiem, kas Latvijā ienāca okupācijas laikā no okupētājvalsts, bioloģiski savairojās un vairojas vēl joprojām, – nav “gribu–negribu” jautājums, bet gan obligāts tautas un valsts pienākums, bez kura izpildīšanas nav iespējama turpmāka pastāvēšana un attīstība. Treškārt, ne rinkēvičkariņi, ne dzintarparādnieki, ne viļņkelles dekolonizāciju negrib tādēļ, ka savā iedabā ir kangari, kurus nenovēršami gaida kangaram piemērots gals. Es ceru, ka latviešu tautas veselīgā daļa panāks gan dekolonizāciju, gan kangaru tiesāšanu.
Vilnis Kelle: Tautas veselīgā daļa jau sen ir Anglijas un Īrijas laukos
Līga Muzikante: Nu re! Atkal muļķīgi vārgi ierējies. Slimu par veselu Tu sauc.
Vilnis Kelle: Nav ko atbildēt, sāc apvainot, pamācies no vecā kasešu torgaša, pat tas ir gudrāks, pat viņš ir gudrāks un slēdzis savu radio, nav ko velti naudu izmest.
Aivars Garda: Diez vai, Līga Muzikante, ar šo Vilni Kelli ir vērts diskutēt? Viņš jau ir pierādījis, ka neko nejēdz. Labs salīdzinājums: tikai rej un rej.
Vilnis Kelle: Ak, tad izklāstīt savas domas nozīmē riet. Un vēl, 30 gadi pierāda manu domu pareizību.
Aivars Garda: 30 gadi ir pierādījuši nevis Viļņa Kelles domu pareizību, bet gan to, ka viņš pats un ļoti daudzi latvieši ir tik gļēvi un nodevīgi pret savu tautu, ka negrib pildīt šo kategorisko imperatīvu, proti, okupantu padzīšanu no savas Tēvzemes un Dzimtenes.
Vilnis Kelle: Ja tev būtu taisnība, tu sen būtu pie varas un valdītu. Jautājums tev, kur tu biji šos 30 gadus???
Māra Skabarga: Mēs nenodibinājām šo valsti visiem, mēs nodibinājām šo valsti sev – t. i., latviešiem. Kad šo valsti nodibināja, tad neierobežoja šīs valsts teritorijā dzīvojošo citu tautu pārstāvju tiesības. Taču tas tā bija noteikts tikai valsts dibināšanas brīdī un neattiecas uz tālāko notikumu attīstību. Padomju kolonistiem un viņu pēctečiem vēl aizvien nav leģitīmu tiesību šeit atrasties, jo mūsu tauta nav viņiem šīs tiesības atzinusi.
Parastais arguments, ko izmanto šo kolonistu politiskie pārstāvji, ir vispārējās cilvēktiesības, taču pie vispārējām cilvēktiesībām ir piezīme, ka neko tajās nevar tulkot tā, ka tas apdraudētu tautas (mūsu gadījumā – latviešu) tiesības. Secinājumus katrs var izdarīt pats, ja ir ar ko.
Vilnis Kelle: Būtu interesanti pavērot, ja kaut ko tādu mēģinātu. Diez vai Latvijas budžets pietiktu apmaksāt Eiropas tiesas lēmumus.
Un vēl, ko darīsi ar tiem krieviem kuri nopirka zemes brīvajā Latvijā, pagājušajā gadā? Pie manis un netālu krievi iegādājās zemi, letiņi pārdeva
Aivars Garda: Mācies, student, Vilni Kelle, no Māras Skabargas komentāra, kā vajag domāt un rakstīt…
Dainis Mitenieks: Ja jau Līga jūs esat tādi patrioti (cerams, ka tiešām esat), kāpec tad jūs piesaucat tautu kaut ko darīt, nevis šo kangaru valdību, zinot, ka tautai rokas sasietas un pašlaik nav ne kādas teikšanas, un, ja arī iesāks, ne jau uzreiz ar masām – un tad atkal dalībniekus gadiem ilgi ķerstīs un tiesās. Ja visi, tad visi, bet, redz, jūsu saukļos kaut kādīgi neieklausās ne tautas masas, ne šī valdība. Tās ir manas domas, un cerams, ka nebūs apvainojumi, ka es esmu muļķis vai reju. Lai veicas.
Līga Muzikante: Paldies par veiksmes novēlējumiem. Mēs esam žurnālisti – “DDD” ir laikraksts – un darām to, kas jādara godīgam žurnālistam valstī, kas tikai formāli atjaunojusi neatkarību, taču deokupāciju un dekolonizāciju nav veikusi. Tātad mēs rakstām par šo problēmu, lai Dainis Mitenieks sāktu domāt: analizēt un sintezēt notiekošo. Protams, dekolonizācija ir jāveic valdībai. Taču bez tautas pieprasījuma tā to nedarīs. Ja latviešu masām arī turpmāk paliks vienaldzīga okupantu klātbūtne un absolūtais vairums vēlēsies ar viņiem saliedēties, tad mūsu tauta un valsts aizies bojā, – lūk, par šo reālo iespējamību mēs kā žurnālisti ceļam trauksmi.
Aivars Garda: Atbildot Dainim Miteniekam, varu piebilst, ka latviešu tautai (tās domājošai daļai) un pūlim (nedomājošai daļai) nav teikšanas – tam var piekrist. Taču ne tautai, ne pūlim rokas noziedzīgā valsts vara nav vardarbīgi sasējusi. Tādi pūļa cilvēki kā viļņi kelles paši ir sasējuši savas rokas ar savu gļēvumu, nodevīgumu, stulbumu un citām pazemojošām īpašībām. Lai Dainis Mitenieks padomā, vai pats sevi nav sasaistījis ar bailēm. Tās var samanīt gandrīz katrā viņa komentāra teikumā.
Protams, Miteniekam un visiem citiem ir pilnīgas tiesības izteikt savu viedokli. Bet arī citiem ir tiesības šos viedokļus novērtēt un salīdzināt ar latviešu tautas augstākajām interesēm. Atbrīvošanās no okupantiem ir kategoriskais imperatīvs, bet nevis gribu – atbrīvojos, negribu – neatbrīvojos. Kā atzīst augsti kvalificēti juristi, juridisko zinātņu doktori (profesori), tad arī tauta ir atbildīga par savas valdības darbību vai bezdarbību jebkurā, ne tikai dekolonizācijas jautājumā. Tas nozīmē, ja pūlis skraida uz vēlēšanām un balso par dekolonizācijas neveicējiem, par noziedzīgajiem okupantu naturalizētājiem, par saliedētājiem un integrētājiem, tad pūlis kopumā un katrs pūļa cilvēks atsevišķi ir līdzatbildīgs valdības noziegumos pret savu tautu vai citām tautām. Kā tas bija Hitlera Vācijas gadījumā. Vācieši vēl līdz šim brīdim maksā par to, ka atļāva Hitleram to, ko atļāva.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.10(453) [2020. gada 22. maijs–4. jūnijs]