Iepriekšējā “DDD” numurā publicējām rakstu jeb vēstuli “Labrīt, Aldi Gobzem!”. Sociālajās vietnēs internetā par to izvērtās diskusijas.
Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Līga Muzikante: Citāts no raksta: “Labrīt, Aldi Gobzem! Patiešām priecājamies, ka esat pamodies. Žēl, ka tikai daļēji. Jo par dekolonizācijas jautājumu jeb Latvijas atbrīvošanu no šeit dzīvojošajiem latviešu tautas un valsts ārējiem ienaidniekiem – visu paaudžu padomju kolonistiem – nekad neesat runājis no Saeimas tribīnes. Nekad neesat par to iestājies arī citur. Gluži otrādi, esam dzirdējuši, ka iestājaties par noziegumu pret cilvēci, proti, par padomju kolonistu un to pēcteču visās paaudzēs naturalizāciju, integrāciju un saliedēšanu ar latviešu tautu.”
Ivars Vilcans: Tā visa ir kontrolētā opozīcija (Gobzems runā, kā dzied; Stepaņenko; varbūt vēl kāds), gluži tāpat kā visur pasaulē. Naivi kaut ko labu no viņiem sagaidīt.
Liene Rijkure: Vai Aldis Gobzems ir atbildējis uz šo vēstuli? Ja vēl nav, kad viņš to plāno darīt? Tas ir latviešu tautai ļoti svarīgs jautājums.
Dainis Dreimanis: Gobzems neatbild uz vēstulēm un komentāriem, ja pajautā tieši un konkrēti.
Līga Muzikante: Liene Rijkure, nē, viņš nav atbildējis.
Andris Ezergailis: Daini Dreimani, kur jūs esat redzējis, ka juristi-šmuristi uz konkrētiem jautājumiem kādreiz arī atbildētu tieši un konkrēti?
Roberts Raimo: Ko darīsit ar rietumu kolonistiem?
Ivars Vilcans: No Rietumiem tomēr neatbrauca kolonisti, tie pārsvarā bija Latvijas pilsoņi vai to tiešie pēcnācēji. Aktīvie ir latviski runājoši dažādu Rietumu struktūru ietekmes aģenti, latviešu tautas draugi tie nevar būt a priori, jo kolaborants nevar būt draugs.
Ilze Berzins: Oh! Esiet pateicīgi par latviešiem no Rietumiem. Cik paciņas, cik naudiņas, cik politiska atbalsta mēs devām un dodam arvien! Omītei visa pensija aizgāja uz Latviju. Cik ziedojumu nav vākts, cik lūgšanu Rietumu baznīcās atskanēja un atskan vēl aizvien. “Ārzemnieki” apmeklē Latviju, cik tik var. Tūrisms ienes jums naudu. Vai labāk jums patiktu ķīnieši? VV-F bija forša. Tāpat Kariņš. Britu avīze slavē Latvijas darbības cīņā ar covid. Mēs visi esam lepni. Es pati rakstu par Latviju, lai šeit, ārzemēs, cilvēki zina, cik skaista ir Latvija.
Roberts Raimo: Ilze Berzins, nepiekrītu. Paskaties, cik zemes iztirgots un kam! [To dara] Kolaboracionisti, kuriem te tikai ienākumu avoti. Pietiek tikai ar tiem, kas piedalījās prihvatizācijas likumu izstrādē.
Ilze Berzins: Brīnos par Jums.
Roberts Raimo: Kādā ziņā? Ka neatbalstu Tautas apzagšanu, simtiem tūkstošu izbraukšanu? Sabiedrības sašķelšanos?
Ilze Berzins: Kas tur ir vainīgs? Cilvēki brauc, kur var labāk pelnīt, lai uzturētu ģimeni. Kurš tad Jums ko zog? Personīgi man ienākumi no grāmatas – šoreiz tulkota latviešu valodā – paliek latviešu labdarbībām. Žēl, ka Jūs to nenovērtējat. Pie cita: brīnos ka Jūs mani uzrunājat ar “tu”. Vai tas no soviet laikiem?
Roberts Raimo: Vainīga Tautas uzticēšanās un nezināšana un, protams, tie, kas to izmantoja savtīgos nolūkos. Man ir nozagts gana. Ja mēģinās vēl, tad paši sevi sodīs.
Ivars Vilcans: Ilze, šodien Rietumi sen vairs nav tie paši Rietumi, kas pirms gadiem 50. Es zinu un ar pateicību pieņemu, ka visur pasaulē ir latvieši ar tīrām sirdīm un labiem nodomiem! Diemžēl, lai saprastu, kas notika ar latviešu tautu pēc PSRS sabrukuma, ir jāsaprot, kā Rietumi paverdzina “trešo pasauli”. Godīgu grāmatu ir daudz… “Confessions of the Economic Hit Man”, “The Shock Doctrine” u.c. Pret naivo un labticīgo latviešu tautu tika momentā pielietotas šajās grāmatās aprakstītās tehnoloģijas. Diemžēl latviski runājošo ietekmes aģentu bija pietiekami daudz. Viņi pelnīja savas Rietumu pensijas, vienlaicīgi ievedot Latviju neatmaksājamu parādu purvā, paralēli to izlaupot. Kopā ar KGB un Partijas spici. Tāds tas stāsts.
Liene Rijkure: Rietumu kolonisti mums Latvijā ir tāpēc, ka netika veikta DEBOĻŠEVIZĀCIJA – LPSR komunisti pārmeta kažoku uz otru pusi un stūrēja valsti tālāk “Latvijas ceļa” un tai līdzīgu partiju formātos. Tie ideāli, kādēļ tika dibināta Latvijas valsts, komunistiem nebija un nav svarīgi. Tā saucamajai “Latvijas tautai”, kurai ir nelikumīgi paplašināts pilsoņu loks, ar visiem PSRS okupantiem ieskaitot, varu sagrābušie komunisti kopš 1990. gada klārē, ka galvenais esot “labklājība”, “ekonomika” un pats galvenais – “sabiedrības saliedētība”.
Jau 30 gadus Latvijā dzīvojam “saliedēti” ar PSRS okupantiem. Kur Latvijas tautas labklājība, kas līdzinās rietumu valstīm?
Ivars Vilcans: Liene Rijkure, tā diemžēl tas viss ir!
Roberts Raimo: Ilze Berzins, Tu laikam no Marsa nolaidusies? Desmitiem tūkstoši gājuši cauri, kam es, daudzi zem zemes, izjauktas ģimenes, sačakarētas veselības. Trakākais, ka tas viss turpinās un cilvēki klusē. Domā, ar viņiem tas nenotiks.
Manā profesijā – sportā – faktiski ir totāla degradācija. Šī krīze to labi atsegs. Ar nenormālu darbu vispār īstie veči tur fronti.
Māra Pētera Meita Rīdzene: Roberts Raimo, 9. maija okupācija turpinās. Par Marsu murgojiet, bet pats utains…
Dainis Dreimanis: Ilze Berzins, ja mēs šeit runājam par konkrētām personām, tad 100% nepiekrītu jūsu teiktajam. VV-F ir vislielākā Latvijas nodevēja un Latvijas iznīcinātāja. Arī Kariņš ir tikai jeņķu pakalpiņš, kam Latvijas valsts neinteresē. Par covid nav vērts runāt, jo tā ir vispasaules afēra miljardieru interesēs. Par to, ka Latvija ir skaista un varētu būt bagāta, ja nebūtu šo kangaru, tā gan taisnība.
Nils Ans: VV-F ir pirmais zemais starts visam tam murgam, kas šobrīd notiek Latvijā. Soross gavilē par Jūsu tekstiem, Ilze Berzin.
Ilze Berzins: Soross daudziem latviešiem deva naudiņu. Izlasiet labāk manu grāmatu.
Dainis Dreimanis: Soross visiem dod naudiņu, kurus grib nopirkt un pakļaut, tāpat kā daudziem šis starptautiskais noziedznieks ir persona non grata.
Vita Nikitina: Robert Raimo, tomēr hronoloģiski skatoties, vispirms jātiek galā ar krievvalodīgajiem okupantiem un tikai pēc tam ar t. s. Rietumu okupantiem.
Dainis Dreimanis: Vita, nav vispirms, jādara paralēli. Vispirms cīnoties ar vienu, otrs paliek stiprāks.
Vita Nikitina: Daini, iespējams, ka, paraustot vienu pavedienu, atšķetināsies viss samezglojums.
Dainis Dreimanis: Pilnīgi iespējams. Tik nenokļūdīties un paraut to īsto pavedienu.
Saulvedis Plotnieks: godmaņfreibergkariņi ir pirmrindnieki Latvijas pārdošanā.
Ilze Berzins: Un kā ar Bērziņu?
Līga Muzikante: Ilze Berzins – par tiem Rietumu latviešiem runājot, ko gan lai saka par tādiem kā Nils Muižnieks, Kārlis Streips, Vaira Vīķe-Freiberga un daudzi, daudzi citi, kas ar putām uz lūpām cīnās par okupantu palikšanu Latvijā, par okupācijas seku saglabāšanu, tas ir, pret deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju?! Viņi rūpējas arī par seksuālo noviržu izplatīšanos. Draņķīgi latvieši, kas piedalās noziegumā pret cilvēci. Piekrītu tiem, kas uzskata, ka viņi pilda uzdevumu sagraut latviešu tautu un valsti.
Ilze Berzins: Piekrītu par Streipu. Par viņu rakstu manā grāmatā. Arī ir tāds Juris Kaža.
Ivars Vilcans: Piebildīšu, ka Kariņš ir ASV pilsonis. Es gribētu redzēt citas valsts pilsoni Lielbritānijas premjera krēslā! Džons Dī un Elizabete Pirmā kapā otrādi apgrieztos! Jo tas nozīmētu, ka neatkarība ir beigusies. Mums Kažociņš (angļu virsnieks!) SAB vadīja… tagad ir premjers ar dubultpilsonību. Vaira nolika savu kanādiešu pasi, praktiski dienu pirms tika prezidentes amatā. Tas viss liecina, ka Latvija nav neatkarīga valsts, un tieši no šīs suverenitātes neesamības izriet visas pārējās nelaimes. Iesmērēja mums savu karogu un himnu, reālo varu paturēja okupantu spice, kas pagūlās zem Rietumiem. Faktiski mēs tikām pārdoti 1989. gadā Maltā; Tautas fronte, viss tas cirks bija jau notikuša darījuma noformēšana.
Ilze Berzins: Vai vēl aizvien Kariņš ir ASV pilsonis? VV-F atteicās no Kanādas pilsonības.
Ivars Vilcans: Viņš nekad publiskajā telpā nav oficiāli paziņojis, ka būtu atteicies no ASV pilsonības [tieši otrādi, sacījis, ka neatteiksies]. Aitām jau vienalga, no kā gan baidīties?! VV-F “taisīšana” par prezidenti ir apvīta ar daudzām dīvainībām. Viņu atveda un ar viņu iepazīstināja Juris Bojārs – KGB virsnieks! Aitām, kā jau teicu, tas vienalga. Balsojums parlamentā notika naktī – sabats vienmēr notiek naktī. Jā, pasi Kanādas vēstniekam pēdējā brīdī esot nolikusi. Un atkal, iedomājieties, ka augstu Francijas amatpersonu aiz rokas atved, teiksim, Irānas izlūkdienesta virsnieks? Vai nav absurdi? Bet Latvijā visu var.
Ilze Berzins: VV-F man ir rados. Zinu daudz par viņu. Zinu, ka daudziem latviešiem viņa nepatīk.
Kaspars Kuncis: Gribētu zināt, vai Levitam ir otra pilsonība?
Jānis Žugovs: Ja gribi zināt, neslinko! Uzraksti prezidenta kancelejai vēstuli, un saņemsi atbildi.
Ivar Vilcan, vai pats neesi bijušais PSRS pilsonis? Kariņš ir latvietis un Latvijas pilsonis. Šeit daudzi ir nesenie PSRS pilsoņi ar galvu Krievijā.
Līga Muzikante, nu un ko domā par PSRS latviešiem, kuri kalpoja svešam režīmam kā PSKP biedri, VDK darbinieki, ziņotāji, dienēja PSRS armijā, zvērot tai uzticību, un komunisma cēlājiem, viņu pēctečiem?
Mēs klusējām, dienējām okupācijas armijā, jo cietumu negribējām. Nu brīvā Latvijā visi esam drosmīgi? Ecēšanās savā starpā nav gudra lieta. Mums jābūt vienotai tautai, kas neizslēdz savstarpēji atšķirīgus uzskatus. Līdzīgi kā ģimenē.
Kaspars Kuncis: Es personīgi padomijā muti ciet neturēju. 1985. gadā uz 15. maiju liku “brāļu tautai” nosiet sarkanās lupatas un pēcpuses slaucīt, tad mest tās podā. Pārītis atteicās un dabūja pa dullo. Nākošajā dienā jau biju čekā. Beidzot skolu, raksturojumā ierakstīja, ka politiski neuzticīgs. Armijā vienalga paņēma, maitas.
Andris Polis: Jāni Žugov, arī es par šo problēmu esmu lauzījis galvu.
Itālijā 2. pasaules kara laikā tauta 50/50 sadalījās aktīvos Musolīni atbalstītājos un pretiniekos. Ar dienvidnieku temperamentu vienam otru būtu pilnībā jāiznīcina. Kā viņi tam tika pāri? Vai tiešām vēl šodien meklē: “pareizie” un “nepareizie”?
Jānis Žugovs: Andri Poli, tieši tā, bija dažādi, un tas viss krievu okupācijas un 2. pasaules kara dēļ. Tāpēc pārmest latvietim, ka viņš bija vai vēl tagad ir kādas citas valsts pilsonis, ir tikpat bezjēdzīgi, kā āzēt bijušos PSRS pilsoņus, kādi, paliekot savā zemē piespiedu kārtā, izņemot nelielu saujiņu citādi domājošo, bijām kļuvuši…
Levits piedalījās mūsu valsts neatkarības atjaunošanā un visus gadus bija kopā ar mums kā Latvijas pilsonis. Nešaubos, ka prezidents viņš ir atbilstoši mūsu valsts likumiem.
Kaspars Kuncis: Vai zini, ka, pateicoties Levitam 1994. gadā Latvijā palika 20 tūkstoši okupantu armijas ofiņi ar visām ģimenēm? Tāpat Levits PSRS laikā pameta valsti, kas bija diezgan neiespējami bez KGB palīdzības. Viņš devās uz Izraēlu, tad uz Vāciju. Man tīri interesanti, kāda pase viņam bija un, iespējams, ir joprojām?
Jānis Žugovs: Kaspar Kunci, ne tu, ne es nevaram vainu par PSRS virsnieku palikšanu uzvelt Levitam. Tas būtu bezatbildīgi. Esmu lasījis G.Ulmaņa versiju par šo tēmu, viņš uzņemas atbildību par šo situāciju, skaidrojot, ka tas bija obligāts Krievijas nosacījums, lai izvestu PSRS armiju, jo šos cilvēku tūkstošus Krievijā neesot bijis, kur izvietot. Levitu viņš pat nepiemin. Pamest valsti žīdu ģimenes varēja bez jebkādas KGB “palīdzības”, tā bija PSRS un ASV vienošanās. Cik atceros, ne reizi vien ir bijuši skaidrojumi par šo viņa dzīves posmu, bet, tā kā tas mani nesatrauca, neesmu piefiksējis. Ja esi palaidis garām, atkārtoju, uzraksti prezidenta kancelejai un uzdod tevi interesējošos jautājumus. Uzreiz sacīt, ka viņi neatbildēs, – kā to zini? Vai regulāri sūti vēstules? Šaubos.
Vita Nikitina: Līga Muzikante, šie kangari, vagari un genocīda īstenotāji kādudien noteikti būtu jātiesā, un to varētu dēvēt kā tikšanu galā ar savējiem neliešiem (ar neliešiem no savas tautas vidus).
Ausma Muzikante: Lūk, ko raksta Ivars Godmanis 1989. gada 24. jūlija avīzē “Atmoda”: “Parlamentārais ceļš, kuru kā noteicošo izvirzījusi LTF, nosaka arī to, ka šī valsts ir JĀRADA, JĀVEIDO… runa ir par principāla jauna LATVIJAS VALSTISKUMA radīšanu…” Vēl jāatgādina, ka 1990. gada aprīlī notika Pilsoņu kongresa vēlēšanas, kur piedalījās ap 700 tūkstošiem īsteno Latvijas pilsoņu (kādi tie bija līdz 1940. gada okupācijai) un viņu pēcnācēju, ar to pilnvarojot ievēlētos deputātus likvidēt okupācijas sekas, veikt dekolonizācija un atjaunot 18. novembra Latvijas Valsti. Bet notika citādi. “MĒS pārņēmām varu, MĒS uztaisījām savu valsti,” atzīst I.Godmanis.
Jānis Žugovs: Mums, latviešiem, dzīve svešā valstī – PSRS – “sačakarēja” smadzenes tā, ka pārmest kaut ko brīvās valstīs dzīvojošiem latviešiem, kuri turēja godā mūsu sarkanbaltsarkano karogu, valodu, kultūru un valsti ar vēstniecību Vašingtonā, nebūtu prāta darbs arī šodien. Atgādināšu, ka LPSR VDK, kura pakļauta Maskavai, vairāk nav jākalpo, viņus kritizējot.
Vita Nikitina: Jāni Žugov, izskatās, ka esat apmaldījies pats savās kādās nekādās 3 priedēs.
Māra Pētera Meita Rīdzene: Svešumā latviešiem ir daudz īstenāka, patiesāka, izsāpēta latvietība… viņi ir tik daudz palīdzējuši, lai mēs šodien varam dzīvot latvieša cienīgu dzīvi… tikai sliņķi un nenovīdīgie smilkst par sliktumu… vajadzētu pamācīties, kā pieticīgi, gudri jādzīvo no tālienes latviešiem… paldies Dievam, ka esmu baudījusi īstus latviešus… čaklajiem viss ir super… pārplīstiet, esmu melnā darba darītāja, plus vēl kopju savus tuvos, kuri to vairs nespēj, jo savā laikā tika kā zirgi nodzīti okupācijā gan fiziski, gan morāli… Stabu ielā ir iepazīti visi stāvi, lifti, kur ieteica “pareizi” domāt… skumji, ka Latvija pilna ar 9. maija kvēpiem… patriotisma procents ir ļoti zems…
Gunars Berzins: Ja cilvēkam ir no dabas dotas smadzenes un ir analītiska izglītība, viņu sačakarēt nevar neviena vara!!! Otrkārt, čekisti ir uz mūžu un paroles tiek nodotas bērniem un mazbērniem. Tādi ir specdienestu pamati!!!
Jānis Žugovs: Jums tikai tā šķiet. Jau privātīpašuma nacionalizācija un ilgstoša strādāšana valsts pārvaldītā nesekmīgā ekonomikā ir atstājusi neizdzēšamas pēdas nabagu domāšanā un atņēmusi spējas pašiem būt veiksmīgiem savas dzīves saimniekiem.
Gunars Berzins: Es domāju savādāk…
Vita Nikitina: Jāni Žugov, mums kā mazai, sīkstai tautai neder puskoka lēcēju ideoloģija ar savu laipošanu un iztapšanu mazākam ļaunumam, jo tā ved uz iznīcību. Mums ir visas tiesības pārmest jebkuram no jebkuras debessmalas nākušam nelietim, kurš darbojas pret latviešu tautu un tās interesēm un ignorē starptautiskās un jebkuras citas latviešu tautu sargājošas tiesības un likumus.
Elita Kalniņa: Nu beidziet! Ir dažādi trimdas tautieši. Ņujorkas Daugavas Vanagu cilvēki ir patrioti patiesi.
Gunars Berzins: Par Austrālijas latviešiem. Ir 1993. gads. Austrālijas Daugavas Vanagu patiesais patriots Georgs Gedvuds, Sidnejas tehniskās universitātes profesors, atsūtīja vēstuli Latvijas Policijas akadēmijas rektoram Z. Indrikovam. Gribēja Latvijas Republikas topošajiem policijas virsniekiem nolasīt lekciju ciklu. Protams, LPA atteica lekcijas…
Vita Nikitina: Definīcija ir vienkārša: tas trimdas latvietis, kurš deg par brīvu Latviju (ir par dekolonizāciju, deokupāciju un deboļševizāciju, jo tās vēl nav veiktas), ir patriots. Pārējie – daiļrunātāji, daiļdziedātāji, daiļlasītāji, daiļdancotāji un tml. tautiskā daiļuma kopēji.
Jānis Žugovs: Vita Nikitina, pazīstu ļoti daudzus trimdas latviešus. Esmu bijis latviešu centros Zviedrijā, Vācijā, Austrālijā, 20 gadus regulāri apmeklēju ASV, kur tikos arī ar Kanādas latviešiem. Viņi visi ir par dekolonizāciju, deokupāciju un deboļševizāciju. Viņi nekad savādāk nav domājuši. Nav bijuši Ļeņina mazbērni, kolchoznieki, nav gājuši padomju skolās, piedalījušies 1. maija un 7. oktobra demonstrācijās. Tie nospiedošā vairākumā ir cilvēki ar skaidrām galvām. Dzīvi LPSR es redzēju Staļina, kukurūzas audzētāja Hruščova, tautas nodzirdītāja Brežņeva, cilvēku tvarstītāja kinoteātros Antropova, skolu reformista Čerņenko un iezīmētā Gorbačova laikos. Latvieši nepretojās un ziedus pie Brīvības pieminekļa publiski nelika. Strādāja kolhozos, rūpnīcās, cēla komunismu – cilvēces gaišo nākotni. Režīma pakalpiņi bija nospiedošā vairākumā. Par DDD neviens šeit skaļi nerunāja, pat domāt baidījās. Savukārt trimdā DDD bija vairākuma ideoloģijas pamats. Kur jūs maldāties, tā nav mana problēma. Jums ir tiesības domāt savādāk.
Gunars Berzins: Jāni Žugov, nu man radās aizdomas par Tevi…
Līga Muzikante: Jānis Žugovs šajā diskusijā man vaicāja: “Līga, nu un ko domā par PSRS latviešiem, kuri kalpoja svešam režīmam kā PSKP biedri, VDK darbinieki, ziņotāji, dienēja PSRS armijā, zvērot tai uzticību, un komunisma cēlājiem, viņu pēctečiem?”
Atbildu, ka Jānis ir sabāzis visus vienā katlā, taču attieksme pret šo jautājumu man ir ļoti konkrēta. Un, proti, man ir svarīgi tas, ko šis latvietis dara ŠODIEN! Ja viņš aktīvi savās domās, jūtās un, galvenais, arī darbos iesaistās okupācijas seku novēršanā, tas ir, rīkojas, lai tuvinātu Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju, tad es pret šādu latvieti izturos pozitīvi. Jo, kā teica kāds dižens Pravietis, – lai pirmais akmeni met tas, kas nav grēkojis! Dzīvē daudz kas var gadīties. Tomēr īpašs latviešu kontingents ir VDK aģenti un ziņotāji. Ja šis cilvēks šo faktu ir turējis noslēpumā un tagad nav neko darījis, lai okupācijas laikā ienākušie ārējie ienaidnieki (okupanti, kolonisti) ar saviem pēctečiem aizvāktos no Latvijas, tad viņš ir palicis tāds pats kolaborants, kāds bija okupācijas laikā, – KANGARS!
Starp citu, es pati komjaunatnē nestājos. Pionieru gadu pēdējās klasēs kaklautu nesēju. Biju spiesta rakstīt paskaidrojumus elitārās Rīgas 50. vidusskolas vadībai. Vecākus sauca uz skolu. Bet ar mani neko izdarīt nevarēja, jo labi mācījos. Nekas – dzīva paliku. Vēlāk, mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, atmosfēra bija brīvāka un arī PSRS jau gāja uz norietu.
Madara Valdmane: Jāni Žugov, taisnību raksta Kaspars Kuncis, ka Egils Levits arī ir atbildīgs par okupantu armijas pensionāru palikšanu Latvijā. Jā, viņš nav vienīgais un varbūt arī ne galvenais nozieguma veicējs. Taču šajā noziegumā pret cilvēci viņš piedalījās! Lūk, tiesību akts, kuru 1994. gada 29. aprīlī viņš kopā ar Birkavu parakstīja šajā sakarā, – Ministru kabineta lēmums Nr. 37 “Par nolīgumiem ar Krievijas Federāciju”:
1.Akceptēt līgumu “Par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā”, vienošanās “Par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā”, “Par Latvijas Republikas teritorijā uz laiku izvietoto Krievijas Federācijas Bruņoto spēku un Krievijas Federācijas Robežapsardzības karaspēka militārpersonu un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību līdz to pilnīgai izvešanai” un “Par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”.
2. Akceptēt Protokola pie Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību projektu.
Egils Levits nevis demisionēja, nevis nošāvās, bet piedalījās šajā noziegumā, kas vērsts uz latviešu tautas un valsts iznīcināšanu – jo okupantu militāro pensionāru, no kuriem daudziem bija tikai nedaudz virs 40 gadiem, un viņu ģimeņu atstāšana Latvijā ir smags noziegums ar tālejošām sekām. Mūsu valsts teritorijā arī ar Egila Levita atbalstu tika atstāta reāla, militāri apmācīta Krievijas piektā kolonna!
Kaspars Kuncis: Viņš esot arī “Kluba 21” biedrs, kur bija komunisti un čekas aģenti.
Ilze Berzins: Es pārlasu šos komentārus. Jums gan nekas nav labi. VV-F iecēla, jo latvieši paši plēsās, nevarēja sadarboties. Iecēla cilvēku no ārzemēm. Un vēl aizvien jūs plēšaties. Tā ir Latvijas traģēdija. Kas ir latviešiem mīļākais ēdiens?
Vita Nikitina: Latvijas Nacionālā fronte nevis plēšas, bet ved latviešu tautu pie Gaismas.
Līga Muzikante: Ilze Berzins, tā, kura šobrīd “plēšas”, esat Jūs. Jo uzbrūkat patiesībai, aizstāvot melus – aizstāvot Vairu Vīķi-Freibergu, kas tik daudz ļauna nodarījusi. Ko gan lai dara tie latvieši, kas negrib dzīvot šajos melos par labo prezidenti? Protams, ka tādi latvieši aizstāv patiesību. Bet Jums, izskatās, meli ir mīļi un tuvi. Pārlasiet šos komentārus un godīgi ieskatieties sevī! Kamēr būs tik daudz latviešu, kuriem meli, netaisnība ir mīļi un tuvi un kuriem kangari šķiet saudzējami un attaisnojami, tikmēr šādi domu kautiņi nebeigsies – tie pat nedrīkst beigties. Jo “plēšanās”, par kuru ieminas Ilze Berzins, drīkst beigties tikai tad, kad latvieši ir vienojušies par patiesību – par Latvijas deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas veikšanas steidzamību – un gatavi pievienot savu enerģiju šajā procesā. Jo patiesība un taisnīgums nedrīkst piekāpties melu un netaisnības priekšā.
Ilze Berzins: Es gan neaizstāvu melus. Neaizstāvu neko un nekādus cilvēkus. Man nav tik laba latviešu valoda kā Jums. Diemžēl. Bet cenšos. Es vienkārši pastāstu par maniem piedzīvojumiem Latvijā.
Līga Muzikante: Jāni Žugov, ja viņi – trimdas latvieši – visi ir par deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju, kā Jūs to apgalvojat, tad: KUR VIŅI IR TAGAD? Lūdzu, nosauciet kādu sabiedrībā šobrīd aktīvi darbīgu trimdas latvieti, kurš savos darbos iestājas par deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju! Es zinu tikai dažus, bet viņi nav no “sabiedrības krējuma”. Bet ko tad dara pārējie Jūsu apjūsmotie? Kādēļ, piemēram, trimdas latvietis Armands Birkens nav uzrakstījis un nedzied nevienu dziesmu par okupantu padzīšanu? Kādēļ trimdas latviete Vaira Vīķe-Freiberga atbalstīja Abrenes atdošanu Krievijai, mīkstināja Valsts valodas likumu, aizstāvēja okupantu palikšanu Latvijā? Kādēļ trimdas latvietis Kārlis Streips ir publiski iestājies pret dekolonizāciju (par citām viņa novirzēm pat nerunāšu!) un tā māca arī jaunos žurnālistus? Kādēļ trimdas latvietis Nils Muižnieks, būdams ministrs un pēc tam ES komisārs, nostājās okupantu pusē un pat veicināja krimināllietas safabricēšanu pret laikrakstu “DDD”? Ko dara trimdas latvietis Ojārs Kalniņš? Vita Tērauda? Un daudzi citi?
Jānis Žugovs: Es nerakstīju, ka visi, bet – vairākumā. Kur viņi tagad? 20 gadus ik gadu apmeklēju savu tanti Floridā, kura pagājušajā gadā 103 gadi vecumā atgriezās Latvijā, un nu jau aizsaulē, lielākā daļa šo nelokāmo cilvēku viens pēc otra aizgāja mūžībā. Tad, kad ierados pirmo reizi, tie bija pirmskara Latvijā dzimušie cilvēki, kuri pieredzēja 1940. gadu. Nākamā paaudze, kura nav piedzīvojusi krievu šausmu darbus, uzauguši brīvā pasaulē, pārsvarā ir ar liberāliem uzskatiem un dzīves vērtībām, līdz ar to jau cita kaluma cilvēki. Nemetiet visus vienā maisā. VV-F savulaik kā prezidente bija St.Pēterburgas LBN un dabūja trūkties no vecākās paaudzes latviešiem, īpaši par Abrenes atdošanu. Nevaicājiet man par citiem cilvēkiem, ja interesē, mēģiniet noskaidrot to pati, ja jums tas aktuāli. Pieminētās personas ir tikai saujiņa, bez tam pārsvarā no trimdas pēctečiem. Man 70 gadi, kopš bērnības esmu par latvisku Latviju un, esot dažādos amatos, latviskoju vidi savu pilnvaru robežās un pat vairāk.
Ilze Berzins: Līga Muzikante, esiet priecīga, ka cilvēki tik daudz piedalās Jūsu ierakstā. Jau otro dienu! Es būtu laimīga, ja man tā ietu.
Steidzīte Freiberga: Ja jau Ilze Berzins ir rados ar VV-F un zinot daudz par viņu, kā pati saka, tad dīvaini, kāpēc nezināja to, ka šī VV-F (kā prezidente) nestrādā latviešu tautas, bet gan Latvijas okupantu interesēs? Tad arī saprastu, kāpēc “daudziem latviešiem viņa nepatīk”. Ilze Berzins paziņo, ka neaizstāvot neko. Tas nu nepavisam nav saprotami. Pat dzīvnieki aizstāv savējos un savu teritoriju. Kā cilvēks, radības kronis, var neaizstāvēt neko?! Un kam tad varētu būt kaut kāds viedoklis, ko Ilze Berzins piemin, – vai tam, kas ir vēl zem dzīvnieka stadijas un neaizstāv neko?! Un Līga Muzikante saka patiesību, ka latviešiem ir jāvienojas par Latvijas deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas veikšanu. Bet, ja Ilze Berzins neizstāv neko, tad viņa neizstāv arī cīņu par taisnīguma atjaunošanu Latvijā. Nu, skumji!
Ilze Berzins: Paldies, Steidzīt! Ja Jūs būtu iemetusi acis manās grāmatās par Latviju, Jūs redzētu, ka tās visas ir pret okupantiem. Bet lai paliek…
Steidzīte Freiberga: Bet Jūs taču pati te komentārā paziņojāt, ka neizstāvat “… neko un nekādus cilvēkus”, tad kā Jūs ar šādu nostāju varat būt pret okupantiem? Kas tas ir par domu mistrojumu, ko Jūs te liekat priekšā?
Vita Nikitina: Viss sākas ar domu. Tāpēc ir tik svarīgi domāt pareizi, jo domas agri vai vēlu materializējas. Runājot par Latvijas likteni, tas ir tikpat vienkārši kā tolaik, kad ar padsmitgadīgu zēnu palīdzību kaujās izcīnīja Latvijas brīvību un padzina rūdīts neliešus. Tīra doma, mērķtiecīga un degoša sirds. Skalbe: kad latvietis noguļas uz zemes ar plinti pie vaiga par savu zemi, tad visa Latvija elpo aiz viņa. Tā jāiet latvietim – vienotiem savā dažādībā pret ienaidnieku.
Māra Pētera Meita Rīdzene: Latvija ir izvarota no 1940. gada. Tagad te ir biezs slānis okupācijas labo laiku sludinātāju, it kā “latvieši”, tas ir melns, netīrs, smirdīgs enkurs, kurš neļauj tikt nekam uz priekšu. Tie tālienes latvieši ir gaismas, labestības, mīlestības pilni pret Latviju, bet jūs te viņus zemē minat.
Steidzīte Freiberga: Māra Pētera Meita Rīdzene raksta: “Tie tālienes latvieši ir gaismas, labestības, mīlestības pilni pret Latviju…” Ar tādam sajūtām arī es par viņiem agrāk runāju, bet, kad tagad viņi ir mierpilni ar to, ka Latvija joprojām ir okupēta, jo ir okupantu pārpilna, es vairs nevaru jūsmot par viņu agrāko sapņojumu. Visu latviešu pienākums tagad ir pielikt visas pūles, lai mūsu zemē atjaunotos taisnīgums un ārējais ienaidnieks tiktu izraidīts…
Līga Muzikante: Dīvaini, ka šajā diskusijā tik ļoti daudz par ārzemju latviešiem tiek runāts. Tēma jau pavisam cita: tas, ka šejienes latviešu politiķi, kā Aldis Gobzems, neiestājas par Latvijas dekolonizāciju. Par citiem jautājumiem viņš diezgan labi runā, bet par dekolonizāciju – šo mūsu tautas un valsts pamatu atjaunošanas jautājumu – klusē. Ko varam prasīt no latviešiem trimdā, ja pašā Latvijā latvieši klusē?!
Diskusija publicēta saīsināti
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.9(455) [2020. gada 8.–21. maijs]