Turpinot tēmu par Latvijas dekolonizācijas tiesisko pamatojumu, publicējam Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja Aivara Gardas nosūtīto vēstuli toreizējam ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam 2002. gada martā. Kā varam spriest pēc atsauksmēm tā laika presē, adresāts šo vēstuli saņēma.

Atklāta vēstule Ap­vie­no­to Nā­ci­ju Or­ga­ni­zā­ci­jas ģe­ne­rāl­sek­re­tā­ram Ko­fi An­na­nam

Augs­ti go­dā­tais ģe­ne­rāl­sek­re­tā­ra kungs!

2001. ga­da bei­gās Lat­vi­jā no­ti­ka ap­gā­da “Vie­da” or­ga­ni­zēts kon­kurss, ku­ra mēr­ķis bi­ja iz­strā­dāt li­kum­pro­jek­tu “Par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ju” un pa­pil­di­nā­ju­mu Kri­mi­nāl­li­ku­mā – pan­tu “Par at­teik­ša­nos no Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­jas”. Ve­se­lam sa­prā­tam tas nav ap­tve­rams, bet Lat­vi­ja vēl jo­pro­jām nav de­oku­pē­ta un de­ko­lo­ni­zē­ta, jo Krie­vi­ja nav at­de­vu­si Lat­vi­jai no­lau­pī­to Ab­re­nes ap­riņ­ķi un no Lat­vi­jas nav aiz­brau­ku­ši ap­mē­ram viens mil­jons no 1940. līdz 1991. ga­dam šeit ne­li­ku­mī­gi ie­plu­di­nā­to ci­vi­lo­ku­pan­tu. Tā­tad pēc bū­tī­bas Lat­vi­ja ir oku­pē­ta un ko­lo­ni­zē­ta valsts. Šie sve­šās valsts oku­pan­ti uz­gū­lu­šies 1,3 mil­jo­nus lie­lās lat­vie­šu tau­tas ple­ciem kā ne­pa­ne­sa­ma nas­ta, iz­spie­žot lat­vie­šus no li­ku­mī­gās ga­rī­gās un fi­zis­kās dzī­ves tel­pas. Saim­niek­tau­tas, lat­vie­šu, cil­vēk­tie­sī­bas tiek pār­kāp­tas uz kat­ra so­ļa – par la­bu oku­pan­tu “cil­vēk­tie­sī­bām”.

Šī ne­cil­vē­cī­gā ap­ieša­nās ar lat­vie­šu tau­tu tur­pi­nās jau ša­jā,  tre­ša­jā, ga­du tūk­sto­tī ar Lat­vi­jas Saei­mas, Valsts pre­zi­den­tes un val­dī­bas ak­tī­vu at­bal­stu. Tas ir auk­stais ge­no­cīds pret lat­vie­šu tau­tu un bū­tī­bā Lat­vi­jas valsts po­li­ti­ka, ku­ru ak­tī­vi at­bal­sta Ei­ro­pas Sa­vie­nī­ba un val­stis, kas ir vai­no­ja­mas par Lat­vi­jas oku­pā­ci­ju 1940. ga­dā un pār­do­ša­nu ver­dzī­bā Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bai Te­he­rā­nas, Jal­tas un Pots­da­mas kon­fe­ren­cēs: Krie­vi­ja (PSRS man­ti­nie­ce), Vā­ci­ja, ASV un Liel­bri­tā­ni­ja. Tas no­tiek arī ar ANO klu­su at­bal­stu, kaut gan vi­sas starp­tau­tis­ko li­ku­mu nor­mas un da­žā­du pa­sau­les or­ga­ni­zā­ci­ju pie­ņem­tie do­ku­men­ti lie­ci­na par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­jas ne­pie­cie­ša­mī­bu.

1983. ga­dā Ei­ro­pas Par­la­ments ar mil­zī­gu bal­su vai­rā­ku­mu at­se­viš­ķā re­zo­lū­ci­jā par Bal­ti­jas val­stīm at­zi­na, ka tās ir oku­pē­tas, ko­lo­ni­zē­tas, ru­si­fi­cē­tas. No­rā­dot, ka 1940. ga­dā sa­ska­ņā ar Mo­lo­to­va–Rī­ben­tro­pa pa­ktu ir no­ti­ku­si sa­vu­laik ne­at­ka­rī­go un nei­trā­lo val­stu – Lat­vi­jas, Lie­tu­vas un Igau­ni­jas – oku­pā­ci­ja un ka šī oku­pā­ci­ja vēl jo­pro­jām tur­pi­nās, “par­la­men­ta po­li­tis­kā apakš­ko­mi­si­ja iz­vir­za priekš­li­ku­mu Bal­ti­jas val­stu jau­tā­ju­mu no­dot ANO De­ko­lo­ni­zā­ci­jas apakš­ko­mi­te­jai […] Se­viš­ķa uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš pa­dom­ju mē­ģi­nā­ju­miem il­gā­kā lai­ka pos­mā iz­dzēst Bal­ti­jas tau­tu na­ci­onā­lo iden­ti­tā­ti, sis­te­mā­tis­ki pār­krie­vo­jot tās, lai tā­dē­jā­di no­dro­ši­nā­tu šo val­stu pie­de­rī­bu Krie­vi­jai. Šā­du po­li­ti­ku ne­ap­šau­bā­mi var no­saukt par auk­sto ge­no­cī­du.” Ar ne­pār­pro­ta­mu skaid­rī­bu da­žā­do frak­ci­ju pār­stāv­ji šo val­stu pār­krie­vo­ša­nu kva­li­fi­cē­ja kā ko­lo­ni­ālis­mu. “Krie­vi­ja līdz šim brī­dim no­rai­da paš­no­teik­ša­nās tie­sī­bas sa­vām ko­lo­ni­jām […] PSRS re­žīms, ku­ru tri­jām Bal­ti­jas val­stīm ir uz­spie­du­šas Hit­le­ra – Sta­ļi­na pa­kta se­kas […] ie­tver ko­lo­ni­ālis­ma jē­dzie­nu […] ar pil­nām tie­sī­bām var ru­nāt par pa­kā­pe­nis­ku, plā­no­tu auk­sto ge­no­cī­du, kas ir ab­so­lū­tā pre­tru­nā ar ANO har­tu […] Šo­brīd ir ļo­ti maz ko­lo­ni­ju aiz­jū­ras zem­ēs. To­ties Ei­ro­pā mums ir ko­lo­ni­ālis­ma pro­blē­mas kā Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas he­ge­mo­nā­lās po­li­ti­kas se­kas. Kla­sisks pie­mērs tam ir Bal­ti­jas val­stis… pret ku­rām tiek tur­pi­nā­ta bru­tā­la ko­lo­ni­āla iz­nī­dē­ša­nas po­li­ti­ka, sis­te­mā­tis­ki vei­cot ru­si­fi­kā­ci­ju.”

1984. ga­dā Ei­ro­pas Par­la­ments ar re­zo­lū­ci­ju Nr. 872 no jaun­a ap­stip­ri­nā­ja jau 1983.ga­dā paus­to pa­tie­sī­bu, no­rā­dot uz lat­vie­šu tau­tai drau­do­šo asi­mi­lā­ci­ju un na­ci­onā­lās iden­ti­tā­tes zau­dē­ša­nu krie­vu mas­vei­da imig­rā­ci­jas re­zul­tā­tā.

1985. ga­da 21. jū­ni­jā ASV Pār­stāv­ju pa­lā­ta vien­bal­sī­gi ar vi­su klāt­eso­šo 298 de­pu­tā­tu bal­sīm pie­ņē­ma re­zo­lū­ci­ju, ku­ru 1966. ga­da 22. ok­tob­rī tik­pat lie­lā vien­prā­tī­bā ap­stip­ri­nā­ja ASV Se­nāts: “Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas val­dī­ba, īs­te­no­jot de­por­tā­ci­jas un cil­vē­ku pār­vie­to­ša­nas prog­ram­mu, tur­pi­na sa­vus cen­tie­nus iz­mai­nīt Bal­ti­jas val­stu ie­dzī­vo­tā­ju et­nis­ko sa­stā­vu.”

ANO Ģe­ne­rā­lā Asam­ble­ja 1967. ga­da 19. de­cem­brī un at­kār­to­ti 1977. ga­dā ir pie­ņē­mu­si re­zo­lū­ci­jas, ku­rās no­so­dī­ta ap­zi­nā­ta et­nis­kās struk­tū­ras mai­ņa ci­tu, sveš­zem­nie­ku va­rai pa­kļau­ta­jās te­ri­to­ri­jās.

Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te ir sa­bied­ris­ka or­ga­ni­zā­ci­ja, kas par sa­vu gal­ve­no uz­de­vu­mu uz­ska­ta Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ju un ir pa­slu­di­nā­ju­si 2002. ga­du par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­jas pir­mo ga­du.

Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te, ku­rai ir liels at­balsts lat­vie­šu tau­tā, aici­na uz­ska­tīt šo vēs­tu­li par ofi­ci­ālu do­ku­men­tu, kas ļau­tu ANO De­ko­lo­ni­zā­ci­jas apakš­ko­mi­te­jai sākt sa­ru­nas ar Lat­vi­jas val­dī­bu, Krie­vi­ju, ASV, Vā­ci­ju un Liel­bri­tā­ni­ju par Lat­vi­jas mier­mī­lī­gu de­ko­lo­ni­zā­ci­ju, ne­rau­go­ties uz to, ka Lat­vi­jas val­dī­ba pa­ti to neie­ro­si­na.

2001. ga­dā Ei­ro­pas Ko­mi­si­jas ko­mi­sā­ram pa­pla­ši­nā­ša­nās jau­tā­ju­mos Gin­te­ram Fer­ho­ige­nam ti­ka no­sū­tī­tas di­vas at­klā­tas vēs­tu­les ar pra­sī­bu pēc Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­jas. At­bil­de uz pir­mo vēs­tu­li ap­lie­ci­na, ka G.Fer­ho­igens arī turp­māk Lat­vi­ju grib re­dzēt kā oku­pē­tu un ko­lo­ni­zē­tu val­sti, bet uz ot­ro vēs­tu­li šī amat­per­so­na ne­uz­ska­tī­ja par va­ja­dzī­gu at­bil­dēt.

Šīs vēs­tu­les ko­pi­jas tiks no­sū­tī­tas Krie­vi­jas pre­zi­den­tam Vla­di­mi­ram Pu­ti­nam, ASV pre­zi­den­tam Džor­džam Bu­šam, Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas Ko­mi­si­jas pre­zi­den­tam Ro­ma­no Pro­di, Ei­ro­pas val­stu vēs­tnie­kiem Lat­vi­jā.

No­sū­tām Jums:

• grā­ma­tu “Par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ju”, ku­rā pub­li­cē­ti kon­kur­sa da­līb­nie­ku dar­bi. Uz­va­rē­tā­ja Zi­gur­da Strī­ķa li­kum­pro­jekts tiks ie­sniegts Lat­vi­jas par­la­men­tam pie­ņem­ša­nai;
• Kok­ne­ša grā­ma­tu “Tau­tu tie­sī­bas”;
• grā­ma­tu “Ne­vie­nam mēs Lat­vi­ju ne­do­dam”, ku­rā lat­vie­šu jaun­ieši iz­vir­za pra­sī­bu at­brī­vo­ties no oku­pan­tiem;
• grā­ma­tu “Lat­vi­ja bez ho­mo­sek­su­ālis­ma”;
• grā­ma­tu “Ho­mo­sek­su­ālisms – cil­vē­ces ne­gods un posts”;
• Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes un ci­tu do­ku­men­tu ko­pi­jas;
• Lat­vi­jas par­la­men­ta pie­ņem­to do­ku­men­tu “Dek­la­rā­ci­ja par Lat­vi­jas oku­pā­ci­ju”.

Lai Dievs Jums pa­līdz, Ko­fi An­na­na kungs, pie­pil­dīt lat­vie­šu un vi­su pa­sau­les tau­tu un val­stu vis­cil­de­nā­kos cen­tie­nus!

Cie­ņā

Ai­vars Gar­da

Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes priekš­sē­dē­tājs

2002. gada 4. martā