Alfrēds Ābele grāmatā “Latvietība”, kuru apgāds “Vieda” izdeva jau pirms gandrīz divdesmit gadiem, palīdz izprast, kādēļ Latvijas dekolonizācija ir obligāta prasība ne tikai juridiski un morāli, bet arī nacionālās drošības nolūkos.
Citāti no grāmatas “Latvietība”
Alfrēds Ābele
Divas kultūras valstī var sadzīvot pie to etnosociālo kopienu kompakta un teritoriāli norobežota izvietojuma. Pie sajaukta izvietojuma, ja divas kopienas pretendē uz vienu teritoriju, vienai ir jāpiekāpjas. Pasaulē nav tādu ilglaicīgu sekmīgu etnosociālu kopienu kopā dzīvošanas piemēru. Pat PSRS totalitārā vara netika galā ar nacionāliem konfliktiem, piemēram, Kalnu Karabahā. Vienas pārstāvjiem labprātīgi jāasimilējas vai, kas nav tam gatavi, jāpamet šī teritorija. Pretējā gadījumā nacionālie nemieri ir garantēti – pasaulē ir bezgala daudz tam piemēru. ASV piemērs šeit neder, jo tur ieceļotāji vietējo etnosociālo kopienu vienkārši izkāva un paliekas ievietoja rezervātos. Kāda ir situācija Latvijā?
*
Pasaules pieredze rāda, ka multikulturālisma atbalstīšana valstī ir negodīgs varas pārstāvju blefs. Īpaši, ja kultūru ienesēji valstī ir sveštautiešu ieceļotāji (parasti viesstrādnieki). Nekādu kultūru viņi no savām izcelsmes zemēm nepārnes, tā kultūra paliek turpat, jo var pastāvēt tikai savā zemē un tautā. Viņi savā jaunajā mītnes zemē sanes tikai savu kultūru drazas, tādejādi tikai bojājot iedzimtās tautas kultūru.
*
Tā kā no vienotās padomju tautas ar vienotu padomju kultūru nekas labs nesanāca un valsts atguva neatkarību, Latvijā pēkšņi izrādījās divas kultūras: latviešu un padomju. Pirmā pa 50 okupācijas gadiem ir stipri pabojāta, taču savā valstī tai ir visas cerības atjaunoties. Otro pārstāv krievvalodīgie – okupācijas gados Latvijā ieklīdušie ap simts dažādu nacionalitāšu pārstāvji, kas labprātīgi atteikušies no savas dzimtās valodas, kultūras un lingvinistiski apvienojušies krievvalodīgo masā. Tikai nekādas krievu kultūras nesēji tie nav un latviskajā vidē nevar arī būt. Ja kādam bija tuva krievu kultūra, tas sen jau dzīvo Krievijā. Krievvalodīgie ir totalitārā režīma kultūreksperimenta upuris, kuru “kultūra” nav identificējama ar kādu noteiktu etnosu. Tās subjekts var būt kā ebrejs, tā krievs vai čigāns. Tomēr vadošie tajā ir krievi [krievu valoda].
*
Atšķirīgas kultūras un vēstures dēļ pašreizējie Latvijas krievi nekad pret latviešiem, varbūt ar dažiem sīkiem izņēmumiem, nebūs mūsējie. “Mūsējie” tie var būt tikai pret tiem, kas varētu ierasties Latvijā darba meklējumos. Kas gan grib konkurenci?!
*
Krievvalodīgā kopa (kopienas jēdzienam tā neatbilst) ar lielkrievu impērisko nekaunību grib savu “kultūru” uzspiest latviešu tautai, ar integrāciju saprotot latviešu asimilāciju. Savukārt latvieši ar integrāciju saprot nelielas šīs kopas pārstāvju daļas labprātīgu asimilāciju latviešu kultūrā. Taču pagaidām, kamēr latvieši nav pārvarējuši savu gļēvulību un pārlieku rietumniecisko tolerantumu, valstī situācijas noteicēji ir impēriski noskaņotā krievvalodīgo daļa.
Cik ilgi?
Kultūras noturībā un kultūras izplatībā, kultūru saskarsmes gadījumos, lielas tautas valodai ir milzīgas priekšrocības. Tāpēc pavisam bezkaunīgi ir prasīt lielas ārvalsts valodas līdztiesību ar maza etnosa valodu pēdējā vēsturiskajā teritorijā. Jābūt galīgi naivam, lai neapjēgtu, ar ko tas beigsies. Īpaši, ja lielā ir pasaulē plašas pielietojamības valoda, piemēram, angļu vai krievu. Bet tikpat naivi ir mazai tautai radīt maldīgu priekšstatu, ka ar valstisku tās valodas glābšanas operāciju, tiks no iznīcības glābta arī pati mazā tauta. Pat dažos akadēmiķos valodniekos šāds naivums vēl sēž!
Diskusija pēc Alfrēda Ābeles citātu publicēšanas sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Aivars Gedroics: Vai Ābeles kungs vēl ir šai saulē?
Līga Muzikante: Nē, viņš tagad dzīvo Smalkajā Pasaulē.
Aivars Gedroics: Nu tad jācer, ka kādreiz reinkarnēsies vēl pie mums… tādas gudras dvēseles ir retums…
Vaira Carbone: “Pasaulē nav tādu ilglaicīgu sekmīgu etnosociālu kopienu kopā dzīvošanas piemēru.” – no raksta.
Beļģija ir mājvieta divām atšķirīgām etniskām grupām: nīderlandiešu valodā runājošajiem flāmiem un franču valodā runājošajiem valoņiem.
Līdz ar to Beļģija ir sadalīta divos reģionos. Ziemeļos atrodas Flandrija, kurā dzīvo 59% no visiem iedzīvotājiem, bet dienvidos Valonija, kur dzīvo 31% iedzīvotāju. Trešā lielākā etniskā grupa ir vācieši, kas dzīvo galvenokārt Valonijas austrumos.
Līga Muzikante: Beļģija ir federācija ar atsevišķiem reģioniem. Latvija, gluži pretēji, ir unitāra valsts, kas dibināta, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu tautas gribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu tautas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Milzīgā krievu valodā runājošā masa Latvijas teritorijā, kas lielākajās pilsētās veido majoritāti, salīdzinot ar latviešiem, ir starptautiska nozieguma – okupācijas un kolonizācijas – rezultāts. Nav iespējama iekarotās tautas sekmīga kopā sadzīvošana ar iekarotājiem, kas īsā laika periodā ir radikāli izmainījuši etniskās proporcijas iekarotajā valstī.
Protams, vienā valstī var dzīvot vairākas pamattautas – piemēram, Latvijā latvieši un līvi. Diemžēl līvi ir gandrīz zuduši. Taču gan latviešiem, gan līviem Latvija ir etniskā dzimtene. Bet ne par to šeit raksta Alfrēds Ābele.
Vaira Carbone: NU un, bet valsts viena. Nav Beļģija 1 un Beļģija 2. Paldies par uzmanību.
Līga Muzikante: Domājiet, analizējiet, sintezējiet – gan sapratīsit atšķirību starp federācijām un unitārām valstīm, kā arī atšķirību starp pamattautām un iekarotājiem. Kad sapratīsit, tad nebūs jāliek smejoši ģīmīši. Starp citu, tur nav nekā sarežģīta.
Vaira Carbone: Es teicu, paldies par uzmanību un nenorādi man, ko domāt un saprast. Sen jau esmu sapratusi, ka tu esi naida kurinātāja.
P.S. Ja neievēroji, es izvilku no raksta apgalvojumu, ka “Pasaulē nav tādu ilglaicīgu sekmīgu etnosociālu kopienu kopā dzīvošanas piemēru.” Tāds piemērs ir, tātad – realitāte neatbilst rakstītajam. Domā pati, kādu rakstu publicē.
Līga Muzikante: Vaira Carbone, pirms izraujiet no konteksta kādu citātu, izlasiet arī iepriekšējos teikumus un tos, kas ir pēc tam. Un, proti, Alfrēds Ābele raksta: “Divas kultūras valstī var sadzīvot pie to etnosociālo kopienu kompakta un teritoriāli norobežota izvietojuma. Pie sajaukta izvietojuma, ja divas kopienas pretendē uz vienu teritoriju, vienai ir jāpiekāpjas.” Nav pasaulē unitāras valsts, kurā līdzvērtīgi, pēc etniskā principa nenodalītās teritorijās, attīstītos vairākas pamattautas – to kultūras. Arī līvi jeb lībieši piekāpās latviešiem, it īpaši pēc Latvijas valsts dibināšanas.
Aivars Gedroics: Līgu, nu ko tu atkal tērē laiku, diskutējot ar apziņas deģenerātiem, banē šos nost un miers!
Māra Skabarga: Līga, parādi muļķim 1 pirkstu, viņš arī smiesies.
Līga Muzikante: Vaira Carbone, jā, iekurt uguni un arī to uzturēt es protu. Neliegšos. Taču pašai ugunij nav ne vainas – viss atkarīgs no kurināmā.
Ja Vairā Carbonē ir naids, tad viņā, saskaroties ar uguni, tas sāk gruzdēt un degt; ja Vairā Carbonē ir mīlestība, tad viņa jutīs, ka tiek iekurta un gaiši sāk liesmot mīlestība. Mans mērķis ir iekurt mīlestību pret Patiesību, nevis naidu pret Patiesību. Taču tie, kuros ir naids pret Patiesību, lasot manas un citu “DDD” veidotāju publikācijas, iedegas dusmu un naida dūmojošās liesmās.
Par to norādīšanu – atgādināšu, ka tieši Vaira Carbone man cenšas kaut ko norādīt, tad nu, taisnības labad, pieklājība prasa man atrādīt viņai savu redzējumu.
Maiga Jakobsone: Nav miera šai zemē – vai nebūs tik drīz? Šeit svešinieks valdnieks grib būt! – Ņem bāliņ, zobenu rokā un projām tos dzen!!! Tiem bagāta valsts; zem kājām tiem – nafta un zelts!!! – Tik pieliekties, pacelt un apstrādāt slinkums!!! LAI brauc – dimantus, rubīnus, zeltu lai vāc sev! Mums to nebūs žēl!!!
Žanis Gūtšmits: Mums nav problēmu ar Internacionālistiem, kas saprot, ka katrai tautai ir tiesības dzīvot tajā teritorijā, kurā pati daba ir radījusi šo tautu un devusi savu valodu pēc šīs vides vibrāciju apstākļiem. Bet mums ir problēmas ar šovinistiem, kas vēlas mums uzkundzēties ar savu valodu un tradīcijām.
Steidzīte Freiberga: Tā Vaira Carbone te mētājas un mētājas pa vidu, kā tāda sarūsējusi šeiba. Acīmredzot cilvēkam nav savas vietas, kur izgāzt savu smirdošo saturu…
Māra Skabarga: Steidzīt, kāpēc “kā”?
Steidzīte Freiberga: Nesapratu…
Aivars Garda: Vairai Carbonei droši vien ir muļķības nesaturēšana, Steidzīt Freiberga. Smilšu kastē tiem muļķīšiem savā nodabā paliek garlaicīgi, tāpēc lien pieaugušo diskusijās.
Viktors Sakne: Tas ir apbrīnojami, kā viens otrs, kā tāda Carbone, sociālos tīklus izmanto miskastei, lai izmestu savu drazu…
Līga Muzikante: Re, kā, Vaira Carbone vai nu sakaunējusies, vai pie prāta nākusi, bet kaut ko no savas negudrības te vai nu izdzēsusi, vai izrediģējusi. Kā saka – arī labi. Varbūt par cilvēku izaugs.
Steidzīte Freiberga: Cerēsim uz to labāko – šis jau esot iespēju gads…
Marijans Mežals: Kāds dedzīgs krievu pasauli aizstāvošs, sevi piesakošs kirilicā, bet dzīvojošs Latvijā, man uzrakstīja: “Tāpēc jūs esat primitīvs, un tā rezultātā visas jūsu cerības izveidot viennacionālu valsti (tas ir akmens laikmets!)… Kas nopirka pilsonību? Mani vecāki ir Latvijas pilsoņi… un visi mani senči ir no Latvijas (gan uz latviešu, gan krievu līniju)… un neviens ne no kurienes nāca! Vai arī jūs atzīstat, ka kāds var būt vairāk pilsonis nekā citi? Ir smieklīgi jūs lasīt! Demagog, jūs dzīvojat pagātnē, bet tas jau sen ir pagājis – dodieties uz zemi, tagad tas ir ĪSTAIS REĀLS laiks, kurā dzīvos reālisti, nevis vēstures manipulācijas meistari, kas smaržo ar naftalīnu!”
Kamēr vara Latvijā neko nedara latviskuma stiprināšanā, tikmēr visi šie krievu ideoloģijas jaunpilsoņi grauj šo valsti no iekšienes, balstoties uz akmenī cirstu lielšovinismu. Viņiem izdevīgi būt šeit “Levita līdzpilsoņiem”. Tas paildzina latviešu neizlēmības laiku un okupantiem un viņu pēctečiem ļauj šeit justies arvien komfortablāk. Ja pie varas esošie jau sapņo šo valsti piepildīt ar trešo valstu laimes meklētājiem, tad vietējie okupanti jau sāk justies kā šīs zemes saimnieki.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(453) [2020. gada 3.–23. aprīlis]