Aivars Gedroics
Saprātīgi domājošiem cilvēkiem jau sen zināms, ka teju visi saziņas līdzekļi (kā privātie, tā arī t.s. “sabiedriskie”) Latvijā atrodas cionistu-masonu-pederastu ložu ietekmē un kalpībā un nepārtraukti propagandē to, ko liek to saimnieki no Sorosa fonda un tā neskaitāmajām satelītorganizācijām, – kosmopolītismu, tautu un rasu saplūšanu, valstu robežu izzušanu, kā arī seksuālo perversiju slavēšanu. Šo trubadūru avangardā neapšaubāmi ir arī Latvijas Radio un televīzija, konkrēti LTV1, kur reizi nedēļā redzama pārraide “Aizliegtais paņēmiens”, kuru savukārt vada zvērināts kosmopolīts un visa patriotiskā nīdējs, bet visa mūsu tautai naidīgā un perversā slavētājs Guntis Bojārs. Šā gada 9. martā iznāca kārtējā pārraide par to, cik slikta dzīve mūsu Latvijā esot pidariem un lezbām. (Interesenti, kas šo murgojumu nav vēl redzējuši, lai iepazīstas ar to šajā interneta vietnē: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.03.2020-aizliegtais-panemiens.id182039/).
Par ko tad tik ļoti ir uztraucies Gunča un viņa pakļautībā esošie žurnaļugas? Latvija esot “vishomofobākā” valsts visā Eiropā, pidariem un lezbām šeit neesot nekādu juridisku tiesību ne reģistrēt savas attiecības, ne “ģimenes” dibināt, ne bērnus adoptēt. Vairums deputātu neko negribot šajā ziņā mainīt, un arī sabiedrība – kādas šausmas! – nebūt neuzskata, ka tas esot nepareizi, šādi stingri stāvot “tradicionālo vērtību sardzē”. Igaunijā gan esot nedaudz labāk – tur homiķi varot savas attiecības reģistrēt pie notāra, bet ne tuvu visi notāri vēlas šādu juridisku aktu veikt. Turklāt lielas briesmas radot jaunā radikālā partija EKRA, kas pirms vēlēšanām esot solījusi šo likuma normu svītrot, bet neesot to izdarījusi, jo parlamentā pietrūcis balsu, tomēr no savas “briesmīgās” idejas principā atteikusies neesot. Un, tā kā EKRA šobrīd ir pozīcijā, bet aktīvākie pederastieši-sorosieši – opozīcijā, tad viss kas slikts (sorosītu uztverē) vēl varot notikt. Tallinas ielās tika arī aptaujāti cilvēki, kas vairumā vai nu vispār nevēlējās šo tēmu (par homiķu “partnerattiecībām”) apspriest, vai izteicās pret to juridisku leģitimēšanu. Sorosistu-bojāristu pusē izrādījās tikai viena no Sanfrancisko iebraukusi grūti nosakāma dzimuma būtne, ar savu idiotisko izskatu apliecinot, ka viendzimuma attiecību piekopēji un atbalstītāji degradējas arī fiziski un pārstāj izskatīties ne tikai pēc normāliem cilvēkiem, bet pēc cilvēkiem kā tādiem vispār.
Latvijā kā galvenie homoseksuālisma apkarotāji tika pieminēti Saeimā jau laiciņu vairs neesošais politiķis Šlesers, kurš teju viens pats esot panācis, ka Satversmē ierakstīta laulības definīcija kā savienība starp vīrieti un sievieti, kā arī reliģiskā draudze “Jaunā paaudze”, kas pirms gadiem desmit esot noorganizējusi t.s. “praida” dalībnieku apmētāšanu ar mēsliem. Tika rādīta arī kāda lesbiešu “ģimene”, kuras, spriežot pēc izskata, “pasīvā” puse sūdzējās, ka gadījumā, ja ar viņu kas slikts notikšot, tad “otrajai ģimenes loceklei” (nez kas tai dāmītei būtu piešķīris šādu titulu?) uz pirmās dāmas diviem bērniem nebūšot nekādu tiesību (un kāpēc lai tādas būtu? Radīja šos bērnus taču ne jau viņa, bet kāds vīrietis vai vismaz “spermas banka”!). Tāpat otra dāma nevarot kā “vecāks Nr. 2” vest bērnus pie ārsta, viņai jāizliekoties, ka esot viņu īstā māte – dzemdētāja… utt.
Tad sekoja vēl viens lezbeņu pārītis, kuru sastādīja divas dāmītes, kas nesen te iebraukušas no Maskavas, viņām ļoti patīkot Latvija (par latviešiem gan neko neteica), viena no bābām esot savulaik precējusies ar LR pilsoni, bet pēcāk no viņa šķīrusies; šis fakts gan nebija par šķērsli viņai iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad par tādu sapņojot arī viņas gultas biedrene, bet esot problēmas, jo viņu abu attiecības šeit nevar reģistrēt kā laulību un tātad būs jāmeklē kāds cits iemesls ilgotā juridiskā statusa iegūšanai. Diez vai vajag piebilst, ka latviešu valodu viņas, protams, neprot un, cik noprotams, nemaz netaisās to apgūt, jo te jau tāpat viņas visi labi saprotot. “Represēto” parādi noslēdza frizieris-pederasts Pērs Bogomazovs (atkal pierādījums, ka zīmīgus uzvārdus senatnē deva ne bez pamata), kurš sūdzējās, ka savulaik bijis nopietni apdedzis (nu gluži kā odiozais deputāts Kaimiņš) un nonācis slimnīcā. Savai mātei par to negribēja teikt, lai lieki neuztrauktu, bet dakteri atteikušies informēt viņa “zilo draugu”, jo viņš pēc mūsu valsts likumiem Pēram nav nekas.
Tad tika aptaujāti deputāti no dažādām frakcijām, indīgi vaicājot, vai tiešām Šlesera noteikto kārtību nevajadzētu šajā jomā mainīt. Izņemot NA pārstāvi Raivīti, praktiski visu citu frakciju pārstāvji teica, ka ar laiku noteikti kaut ko mainīšot, tikai vajagot sabiedrību pienācīgi sagatavot un partijām savstarpēji vienoties. Visaktīvāk pidaru un lezbu intereses stutēt solīja “Attīstībai/PAR!”, kas jau pirms vēlēšanām sevi aktīvi pozicionēja kā šo izdzimteņu atklātu lobiju (arī viņu deputātu kandidātu sastāvā “netradicionāli orientēto” bija papilnam). To gan noteikti nebija pamanījušas tās daudzās tantes un onkuļi, kas nobalsoja par Pabriku kā “vienīgo godīgo premjeru” Latvijā, jo to savulaik sludināja reklāmas radio un TV, bet mūsu saziņas līdzekļi taču “nekad nemelo”.
Raidījuma beigās tika sarīkota intervija ar mūsu bēdīgi slaveno tiesībsargu Juri Jansonu (kurš tāpat kā visi viņa priekšgājēji nekad nav rūpējies par pamatnāciju, bet vienmēr pirmajā vietā licis dažāda veida minoritātes), kādu pārstāvi no notāriem un Saeimas prezidijā sēdošo naturalizēto lezbu Mariju Golubevu. Abi “čaļi” centās pārliecināt Gunču, ka ļoti labi saprotot “seksuālo minoritāšu” intereses un no sirds pūlēšoties viņu problēmas jau tuvākajā laikā atrisināt, savukārt, “dāma” atļāvās par to izteikt šaubas un bažas. Pašās beigās raidījuma vadītājs, kā savulaik populārās PSRS multenes varonis Vilks, kurš vienmēr beigās piedraudēja: “Nu pogoģi, zajac!” (“Pielūko man, zaķi!”), analogi piedraudēja: “Pielūkojiet, deputāti, ja jūs šitik vienkāršu problēmu nevarat atrisināt, tad kam gan vispār jūs esat derīgi?” Sak’, protieties, draugi, ja arī turpmāk gribat no kunga Sorosa kādu atbalstu saņemt…
Kā komentēt visu šo homopropagandu no Latviešu Patriota viedokļa? Pirmkārt, par to, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir negatīvi noskaņoti pret homoseksuālismu, mēs varam tikai priecāties. Dod Dievs mums tolerancē pret pidariem un lezbām vienmēr ieņemt godpilno (bez ironijas!) pēdējo vietu. Tikai nav pareizi šādus cilvēkus dēvēt par “homofobiem”. Homofobi ir drīzāk tādi ļautiņi kā, piemēram, LR1 žurnālists Aidis Tomsons, kuram balss sāk drebēt, ja dzird kādu kritizējam homoseksuālismu, un tāds cilvēks tiek nekavējoties atslēgts no (ne)brīvā mikrofona ētera. Patriotus, kas droši un atklāti nosoda homoseksuālistus un viņu draugus, manuprāt, pareizi būtu dēvēt par “homoheitiem”. To es jau biju atzīmējis savā publikācijā pirms teju 6 gadiem, žēl, ka neviena avīze šo manu ideju toreiz nepārpublicēja. Ja šī iemesla dēļ mūs izmestu no ES, par to būtu tikai jāpriecājas, taču nav gan dzirdēts, ka kādu ieslodzīto par sliktu uzvedību cietumā izmestu no turienes laukā. Nav mums vajadzīga ne ES, ne EP, ne EDSO – lai viņi mīlē ne tikai homiķus, bet arī pedofilus, nekrofilus, zoofilus… visus, ko vien vēlas, tikai bez mūsu līdzdalības.
Otrkārt, Šlesers un “Jaunā paaudze” nebūt nav tie galvenie un aktīvākie homoseksuālisma pretinieki. Paldies, protams, par to, ka Saeima savulaik pieņēma izmaiņas Satversmē, precīzi definējot, kas ir laulība – savienība starp vīrieti un sievieti, lai gan ne jau tikai Šlesera partija viena pati to panāca. Vienkārši mūsu “tautas kalpiem” nācās rēķināties ar tautas absolūtā vairākuma, kas nav un, cerams, nekad arī nebūs degradējies līdz Rietumeiropas idiotu līmenim, viedokli. Un “Jaunajai paaudzei” pietika enerģijas tikai viena praida izdzenāšanai; pret tāda paša veida pasākumiem, kas notika nākamajos gados, šie vairs praktiski nekādi neprotestēja – ne lietojot t.s. “ekstrēmos”, ne mērenos līdzekļus.
Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts.
Ir gan jāatzīmē, ka nu jau vismaz 20 gadu garumā pret homoseksuālisma piekopšanu un tā propagandu cīnās Latvju Patriots Aivars Garda, kurš jau savā lielu rezonansi ieguvušajā rakstā “Latvija uz jaunā gadsimta sliekšņa” brīdināja par perversijām, kas ir pārņēmušas Eiropu, un aicināja tautu šīm “vērtībām” nesekot, respektīvi, ES nestāties… Vēlāk godātais Gardas kungs izdeva brošūru “Latvija bez homoseksuālisma”, kas izsauca lielas dusmas pederastisma karognesējā K.Streipā, viņa toreizējā Radio šefā Dz.Kolātā un citos deģenerātos-kosmopolītos, kuri bezspēcīgās dusmās ārdījās savā satīriskajā pārraidē “Rīta rosme”. Gardas kungu šis fakts nebūt nenobaidīja, viņš izsludināja domrakstu konkursu “Latvija bez homoseksuālisma”, kura labākos darbus izdeva grāmatā “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”. Dz.Kolāts nekavējoties uzrakstīja sūdzību DP (tā toreiz sauca 4. maija Latvijas “čeku”), ka A.Garda šīs grāmatas priekšvārdā esot aizskāris viņa, tas ir, Kolāta – svarīgas valsts amatpersonas! – godu un cieņu. DP nevilcinoties ierosināja par to kriminālprocesu, tomēr līdz tiesai tas nenonāca, jo Saeimas runas vīri apdomājās un nolēma atcelt šo absurdo pantu, kas amatpersonu godu un cieņu vērtē krietni svarīgāku kā parasto cilvēku. Savukārt Gardas kungs turpināja aktīvi apkarot pederastus un lesbietes savā avīzē “DDD”, ko dara arī patlaban, ik pa laikam tajā publicējot augstāk minētajiem radījumiem un viņu draugiem veltītus kritiskus rakstus.
Līdz ar to Gunčam un viņa drauģeļiem arī A.Gardu bija vairāk nekā dibināts pamats nosodīt un nozākāt līdzīgi Šleseram un Ļedjajevam, taču A.Gardas vārds laikam LTV žurnaļugu saimniekiem ir tik bīstams, ka pat kritiskā veidā viņu pieminēt nedrīkst, lai lieki neatgādinātu tautai par šādas personas eksistenci. Tiesa, vienā no video kadriem, laikam redaktoru neuzmanības pēc, A.Garda bija redzams dažas sekundes stāvam protestētāju pūlī pret praidu.
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 6(452) [2020. gada 20. marts–2. aprīlis]