2018. gada 6. decembrī Saeimā notika debates par Saeimas rezolūciju “Par nepievienošanos ANO globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam”. Aleksandrs Kiršteins, aicinot nepievienoties ANO migrācijas paktam, atgādināja skaudro patiesību, ka neviena starptautiskā organizācija nav līdz šim palīdzējusi Latvijai likvidēt okupācijas sekas. Patiesībā Latvijai nav tādas vēsturiskās pieredzes, ka kāda no sabiedroto valstīm, kurām mums visu laiku ir jāizpatīk, piemēram, dodoties karot Irākā, maksājot kompensācijas žīdiem par īpašumiem, pieņemot homoseksuālismu utt., u.tjp., būtu aizstāvējusi latviešu tautas un Latvijas valsts intereses. Arī nacionālie partizāni, divpadsmit gadus mežos karojot pret sarkanajiem okupantiem, gaidīja sabiedroto atbalstu, taču tā arī nesagaidīja!
Vai tādēļ latviešiem jāturpina samierināties ar okupācijas sekām un jāklusē? Nē! Tieši tādēļ, ka neviens cits mums nepalīdz, mūsu vēlme ir jāizrāda aizvien skaļāk un uzstājīgāk. Neatlaidība un varonīga pašaizliedzība ir jāparāda ik dienu, lai okupanti un kolonisti beidzot aizvāktos, bet pašmāju gļēvuļi un nodevēji atrastu savas īstās vietas.
Aleksandrs Kiršteins
Lūk, ko teica Aleksandrs Kiršteins:
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es apbrīnoju cilvēkus, kas nespēj tvert lietas kopumā un runā par detaļām.
Voikas kundze, paskatieties pa logu uz ielu, un jūs redzēsit, ka Rīga ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kur puse iedzīvotāju ir migranti, kas ieradās šeit, kad Latvija bija okupēta, – bez Latvijas pilsoņu uzaicinājuma, bez Latvijas pilsoņu atļaujas.
Ozolas kundze, es gribētu atgādināt, ka jau 1996. gadā LNNK izstrādāja Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kuru Saeima pieņēma 1996. gada 22. augustā un kurā ir precīzi aprakstītas problēmas, ko migrācija ir radījusi Latvijai, un draudi latviešu kultūras identitātei. Deklarācijā ir izteikts aicinājums starptautiskajām organizācijām un valstīm Latvijas tautas vārdā: “[..] palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku un ekonomisku palīdzību [..]”
Voikas kundze, šī deklarācija tika nosūtīta uz ANO. Kā jūs domājat, kāda bija reakcija? Kādā veidā ANO mums palīdzēja? Zināt, kā mums palīdzēja ANO un citas valstis? Tās teica: “Nu nerunāsim par šiem jautājumiem! Ja jūs gribat iestāties Eiropas Savienībā, nu nevajag, nu pieklusināsim šīs problēmas!” Tāda bija reakcija. [..]
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.5(451) [2020. gada 6.–19. marts]