Latvija pirmā pēc Pasaules kara
Pēc dažiem gadiem kaļ sudraba latu.
Sagrautais atdzimst, valsts brīnumus dara,
Jo latvju sapņos tā izlolota.
Sviests un bekons nes Latvijai zeltu,
Drīz skolas, tiltus un Ķegumu ceļ.
It visi strādā, lai Latvija zeltu,
Un darba tikumā spēkus sev smeļ.
Aug latvju jaunatne lepna un skaista,
Darbojas mazpulki, skauti un gaidas.
Ar dzimto zemi tie nākotni saista,
Bet krievu tanki nes postu un vaidus!
Kaut otrā dzimst gaišu cerību lokā,
Bet tajā jau citi tikumi valda:
Jo vara vēl daudzu bijušo rokās,
Vien viņu pēctečiem dzīve ir salda.
Ja okupants skatās pa jaunieceltās logu,
Tad latviet’s vēl tāpat pagrabā mīt.
Lai tiktu pie mājokļa, ņem kredīta slogu,
Bet svešos nav drosmes uz tēvzemi dzīt.
Ir lauki tukši, uz letes cūkāda,
Jo Latvijas speķis ir pazudis jau.
Pat rudzu maizei ir garša citāda:
Mums senču rudzu vairs apcirkņos nav!
Kad varu pārņems jau jaunā paaudze,
Ko skāris nav indīgais kangaru tvans,
Ja viņos vēl glabājas sentēvu raudze,
Tad latvjiem vēl atskanēs uzvaras zvans!
Jānis Rīts
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.5(451) [2020. gada 6.–19. marts]