Interneta portālā “Pietiek.com” zem kāda raksta par izglītības un zinātnes ministri izvērtās lasītāju diskusija, kas piesaistīja laikraksta “DDD” veidotāju uzmanību. Tā kā raksts bija garš un laikraksta “DDD” tematikai neatbilstošs, nolēmām publicēt tikai dažus interesantākos komentārus.
Komentāri portālā “Pietiek.com”
A.P.: Kārtējā tipiskā latviešu nelietība: paši ievēlēja parlamentā un tagad paši apspļauda. Riebīga zemcilvēku masa: nelietīga, stulba. Turklāt latviešu izdzimteņi karsti atbalsta to, ko reizē apsmej; proti, karsti atbalsta LKP/VDK varas turpināšanos, jo tāda vara latviešiem dod iespēju netraucēti zagt. Neviens nevēlas likvidēt kriminālo kapitālismu.
Stulbeņi un nelieši tagad pat valsts augstāko posteni nodeva īstam nelietim un ļoti aprobežotam levitžīdam no LKP/VDK mēslu aizgalda. Neviens viņu pie Stikla kalna vai Brīvības pieminekļa neapmētāja ar olām, tomātiem. Visi līda pasniegt roku, paslavēt, solīt palīdzību. Taču tajā pašā laikā tas daudzus izdzimteņus netraucē šizofrēniski zākāties. Idiotu bars: ar vienu smirdošo smadzeņu daļu slavē, ievēl, bet ar otru smirdošo smadzeņu daļu nolād to, ko paši pirms piecām minūtēm ir atbalstījuši, nosaukuši par “nācijas tēvu”. Iznīcināmi viepļi. Cita secinājuma nevar būt. Nav saprotami tie tipi, kuri šajās dienās uzbrūk dāmai no laukiem par to, ka viņa vēršas pret LU neliešu baru. Tādi tipi aizstāv nelietību latviešu izglītības un zinātnes simbolā LU. Tas taču ir acīmredzams, ka LU akadēmiķi ir pastrādājuši izcilu nelietību. Kā liekas, lai zagtu naivo cilvēku LU novēlēto mantojumu un zagtu uz celtniecības rēķina. Kuram būs vajadzīgi tie jaunie korpusi, ja latvieši ir sagrāvuši zinātni un LU smird bez zinātnes?
Q: Pilnīgi suņa murgi, var redzēt, ka autoram ir smagas problēmas ar galvu!
VB: Piekrītu!
Vai: A.P., tad tu, priedulēn, nezini latviešu paradumu uzbrukt tiem, kuri saka taisnību?
IM: A.P., bet vai tad ir kāda iespēja nevērsties pret ministri, ja ir gribēšana nevērsties pret LU autonomiju?
Okšķeris: Tautu vienmēr vērtē pēc tās inteliģences rīcības, morāles, mentalitātes. Tautas vērtējumā tiek ņemts vērā t.s. vienkāršo cilvēku (zemniecības, strādniecības) līmenis. Taču katrs saprot, ka šis līmenis pamatā ir atkarīgs no inteliģences ieguldījuma vienkāršo cilvēku audzināšanā un izglītošanā. Inteliģence ir tautas kultūras vērtību un normu iedzimtības bāze. Ja inteliģences tautas audzināšanas un izglītošanas kompetence un potenciāls ir bezvērtīgs, tad arī tautas vienkāršo cilvēku vērtības līmenis nevar būt augsts. Kādu gan labu ieguldījumu var gaidīt no inteliģences, kura nelietīgi par Valsts prezidentu tautai uzspieda ebreju nelietīgu simulakru[1]?
Kādu gan labu ieguldījumu var gaidīt no inteliģences, kuras nelietība plaukst un zied mācību iestādē? LU rektora vēlēšanu sakarā negaidīti griezīgi uzplauka nelietība. Rektora vēlēšanās neviens kandidāts netika atbalstīts. Katrs no viņiem saņēma “pret” vairāk nekā “par”. Taču tas netiek ņemts vērā – un sākās nelietību plūdi, modernizējot latviešu tautas pazīmju komplektu. LU nav “Trulība”. LU ir tautas izglītības un zinātnes simbols. Ja tāds tautas fundamentāls simbols iegūst nelietības godu, tad tas nevar neatsaukties uz visas tautas vērtējumu.
A.P.: Mūsu augstskolu “autonomija” un “akadēmiskā brīvība” jau 30 gadus sekmīgi kalpo tikai divos virzienos: 1) zagšanā un 2) šarlatānismā. Jebkura veida brīvību var dot tikai tiem cilvēkiem/tautām, kam atbildības apziņa ir morāli tikumiskais pamats. Brīvība bez atbildības vienmēr izvēršas amorālā zaņķī, kas ir noticis Latvijā ar “valsti” un tās visiem procesiem. LU jau no paša sākuma bija zagšanas un šarlatānisma perēklis. Rektors Zaķis tūlīt uzskrūvēja sev vislielāko algu Latvijā 80. gadu beigās. Brokas noziedzīgā klātbūtne LU liecina, ka “reakcijas stiprā pils” (Rainis) ir pēcpadomju gados un īpaši tagad pārvērtusies par kriminālās un humanitātes noziedzības stipro pili. To var nesaprast un neatzīt vienīgi aklais un kurlais, kurš var laimīgi dzīvot bez informācijas par latviešu fundamentālo amoralitāti.
Par Muižnieku tāpat kā par to otru pseidozinātnieku nobalsoja “pret” vairāk nekā “par”. Neviens netika atbalstīts. Par Muižnieku nebija “visvairāk balsu”. Tā ir aplama informācija!!! 24. maijā rektora vēlēšanās balsojumā piedalījās 286 LU Satversmes sapulces dalībnieki. Par Muižnieku nobalsoja 141, bet pret bija 143 dalībnieki. Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu, balsoja 128 dalībnieki, bet pret – 156 dalībnieki. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva pat pusi balsu.
[1] Simulakrs – realitātes līdzība, ilūzija, kurai fiziskajā pasaulē nav analoga. – “DDD” piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(437) [ 2019. gada 9.–22. augusts]