Pirms septiņiem gadiem zemes gaitas pabeidza latviešu teologs, leģionārs un kultūras darbinieks Kārlis Zuika, kurš mums, visiem latviešiem, novēlēja: “Nav lielākas patiesības par to, ka okupanti nedrīkst atrasties mūsu zemē! Ja gribam, lai patiesība un taisnīgums atkal valdītu Latvijā, okupanti mums ir jāpadzen. Tā ir Dieva Griba, un ikvienam kristietim tas būtu jāsaprot.”
Saruna ar latviešu teologu Kārli Zuiku
Kristus mums rāda piemēru
DDD: Ne reizi vien no tā saucamo kristiešu puses nākas dzirdēt, ka viņus politika neinteresē, ka nacionālās problēmas tiem nav jārisina, jo viņu dzīvēs galvenais ir Dieva mīlestība. Vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, kas sevī ietver okupantu un kolonistu repatriāciju, vairums kristiešu uzskata par agresiju.
Kārlis Zuika: To saka tie, kas neko nezina par kristietību. Kristus saka: “Es nelūdzu, lai jūs tiktu paņemti prom no pasaules, bet lai jūs būtu pasaulē, lai jūs būtu pasargāti no ļauna.”
Kristiešu uzdevums ir dzīvot šajā pasaulē un stāvēt stingri par patiesību, būt aktīviem taisnīguma aizstāvjiem. Pats Kristus taču rādīja piemēru, ar pīcku izdzenot no tempļa augļotājus. Kristus aktīvi rīkojās, nevis lūdza: “Mīļo Debesu Tētiņ, palīdzi, dari tā, lai augļotāji nebūtu templī!” Nē, Kristus bez kādas žēlastības ņēma pīcku un padzina naudas mijējus. Šādiem aktīviem patiesības aizstāvjiem jābūt īsteniem kristiešiem.
DDD: Vai ar šo piemēru gribat apliecināt, ka mums ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums rīkoties un padzīt no Latvijas okupantus un kolonistus?
K.Z.: Pirmkārt, kolonisti un okupanti mūsu zemē atrodas nelikumīgi. Viņi ar savām prasībām mūs nekaunīgā kārtā diskriminē. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam piekāpties viņu prasībām par valodu un pilsonību.
Patiesībā jau tas ir neiedomājami, ka pēc tik ilgiem gadiem kopš neatkarības atjaunošanas mēs joprojām neesam tikuši vaļā no okupantiem un kolonistiem. Jebkura normāla valsts pēc tam, kad ir bijusi okupācija, realizē deokupāciju un dekolonizāciju, tas ir, padzen visus, kas nelikumīgi ieradušies un atrodas tās teritorijā. Neviens par šādu rīcību nevar neko pārmest.
Lai mūsu tautai būtu nākotne, mēs, latvieši, nedrīkstam pat pieļaut tādu domu, ka okupanti un kolonisti paliktu mūsu zemē.
Īsts kristietis atbalsta okupantu padzīšanu
DDD: Vai tādai nostājai jābūt arī tiem, kuri sevi sauc par kristiešiem? Vai tad Dievs atbalstītu okupantu padzīšanu?
Kārlis Zuika: Dievs iestājas par patiesību! Visi pravieši nenogurstoši runā par to, ka jāiestājas par patiesību. Nav lielākas patiesības par to, ka okupanti nedrīkst atrasties mūsu zemē! Ja gribam, lai patiesība un taisnīgums atkal valdītu Latvijā, okupanti mums ir jāpadzen. Tā ir Dieva Griba, un ikvienam kristietim tas būtu jāsaprot.
DDD: Tomēr ir tikai daži mācītāji, teologi, kuri skaidri un nepārprotami apliecina, ka okupanti no Latvijas jāpadzen. Kādēļ, ja jau tā būtu Dieva Gribas īstenošana, par to nerunā visas baznīcas? Kāpēc baznīca Latvijā neaizstāv latviešu tautas intereses?
K.Z.: Viņi gluži vienkārši neiet kristīgās Mācības ceļu.
DDD: Vai jūs gribat teikt, ka šodien baznīcā patiesību nav ko meklēt?
K.Z.: Jā, tā tas diemžēl ir.
Baznīca kalpo sātanam
Kārlis Zuika: Baznīca ir izvēlējusies it kā vieglāko ceļu – nekur neiejaukties, bet tā nav kristietība. Tas nav tas, ko Kristus vēlējās, mācīja un ar savu piemēru rādīja. Es jau sākumā teicu, ka Kristus Mācības sekotājs nevar būt izolēts no pasaulē notiekošā. Vēl vairāk – viņam ir aktīvi jāiesaistās, lai novērstu jebkādu netaisnību.
Ja runājam konkrēti par latviešu tautu, tad ikvienam kristietim, neatkarīgi no viņa tautības, būtu jādara viss, lai novērstu netaisnības, tas ir, okupācijas radītās sekas, lai Dieva Patiesība atkal varētu parādīties Latvijā un starp šeit dzīvojošajiem cilvēkiem. Mēs esam atkarīgs cits no cita.
DDD: Tad jau iznāk, ka kristieši, baznīca, izvēloties neko nedarīt, ar šādu savu nostāju būtībā nostājas ļaunuma pusē?
K.Z.: Jums ir pilnīga taisnība. Ja kristietis aktīvi neiestājas par patiesību, viņš ir nostājies nepatiesības pusē, viņš aizstāv ļaunumu, jo pret to necīnās. Ja stāvam malā, kā to tagad liela daļa kristiešu dara, ļaunums attīstās un iet plašumā.
Daudzi baznīcā gājēji domā, ka ir kristieši – bet kādi tad kristieši viņi ir? Statiska stāvokļa nav, viss ir kustībā: vai nu uz priekšu, vai atpakaļ. Ja uz vietas stāv, sāk pūt un smakot. Kristietība nekad nevar būt uz vietas stāvoša. Jo īpaši tad, kad pasaule ir pilna ar ļaunumu. Kas tad tas par kristieti, kurš bēg prom no sava pienākuma cīnīties pret ļaunumu, kurš latviešiem ir okupanti, kolonisti un pašu kolaboranti un nodevēji?!
Lai tie, kuri aicina latviešus sadzīvot mierā ar varmākām, parāda, kurā vietā Kristus ir gājis uz kompromisu ar ļaunumu un netaisnību!? Par tiem, kuri necīnās pret ļaunumu teikts: “Kas stāvēja par netaisnību, jūs esat no sava tēva velna! Jums gribas piepildīt sava tēva kārības, kurš no paša sākuma ir slepkava un nestāv par patiesību.” Vai ar šiem vārdiem nav pietiekami skaidri pateikts, kas ir tie, kas nestāv par patiesību?
Ja ņemam mūsu tautas stāvokli, kļūst viegli pateikt, kurš ir Dieva un kurš – velna pusē. Viss iet uz postu, bet tie, kuri sakās esam kristieši, neko nedara. Vienaldzība vai pasivitāte, šaubas ir viens no sātana iedarbīgākajiem ieročiem. Ja cilvēkā tiek iesētas šaubas, izvirzītā mērķa sasniegšana ir apdraudēta vai pat neiespējama. Domāju, ka tieši šaubu dēļ latvieši joprojām nevar atbrīvoties no okupantiem. Vairums taču apšauba to, ka okupantu un kolonistu aizbraukšana ir iespējama.
DDD: No kurienes kristiešos radies tik ačgārns priekšstats par Kristus Mācību?
K.Z.: Tie taču nav nekādi kristieši. Ja jau baznīca nestāv par Patiesību, tad viņiem jāatzīst, ka viņi ir sātana pusē. Ir taču teikts, ka diviem kungiem nevar kalpot. Ja jau kristieši aktīvi necīnās par taisnīgumu, kā to grib Dievs, tad viņi ir sātana kalpi. Baznīca kalpo sātanam!
Domāšana jāmaina aktīvā rīcībā
DDD: Vai tauta ir tas tuvākais, kuru Augstākais mudina mīlēt kā sevi pašu?
Kārlis Zuika: Protams. Ikvienam cilvēkam sava tauta ir jāmīl kā tuvākais. Katra latvieša pienākums ir vispirms cīnīties par savu tautu, nevis gļēvi un svētulīgi skandināt, ka mums jāmīl un jāžēlo okupanti. Tas nav pareizi, jo, aizstāvot noziedzniekus viņu ļaunajos darbos, mēs aizstāvam netaisnību un nostājamies pret Dieva Gribu!
DDD: Kā mainīt šo nepareizo izpratni?
K.Z.: Dziļi sevī jānožēlo nepareizā izvēle. Jānožēlo sava nostāja, rīcība un jāmaina domāšana.
DDD: Ko nozīmē nožēlot? Daudzi stāsta, ka viņiem žēl, bet tik un tā turpina darīt tāpat…
K.Z.: Nožēlošana ir godīga atzīšanās sev pašam ļaunajās darbībās un mainīšanās – tas ir, reāli centieni rīkoties pareizi. Ar vārdiem vien nepietiek, jāmainās aktīvā darbībā.
DDD: Šodien Latvijas politiķi uzsver, ka galvenais ir panākt, lai Krievija atzīst, ka notikusi Latvijas okupācija, un nožēlo to. Vai jums liekas, ka viņi izprot šo vārdu patieso jēgu? Un kā tad būtu jāizpaužas Krievijas nožēlai?
K.Z.: Man gan liekas, ka politiķi tikai runā runāšanas pēc. Viņiem šķiet, ka prasīt, lai Krievija atzīst un nožēlo Latvijas okupāciju, ir kaut kas cits, kā prasīt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju. Ja viņi prasa patiesu nožēlu no Krievijas puses, tad būtībā viņi prasa, lai Krievija atzīst, ka ir Latviju okupējusi un aizvāc okupantus un kolonistus no mūsu zemes. Tikai tad arī būs notikusi īsta nožēlošana no Krievijas puses!
Tāpat arī mūsu politiķiem vajadzētu nožēlot savu netaisnīgo rīcību pret latviešu tautu. Diemžēl atgriešanās pie patiesības un maiņa uz labo, kalpošana savai tautai viņiem neinteresē.
DDD: Protams, ka viņus tas neinteresē. Taču traģiskākais ir tas, ka tauta to pieļauj un samierinās. Kur tad ir kristieši, kuriem vajadzētu parādīt svētu sašutumu un padzīt neliešus, kas parazitē uz mūsu tautas kakla?
K.Z.: Jau teicu, ka viņi nav īsti Kristus Mācības sekotāji, tādēļ arī samierinās un faktiski kalpo sātanam. Kur bija it kā taisnīgā baznīca, kur bija tās dievišķais pretspēks, kad Saeima atdeva Krievijai Abreni? Nodevēji ir gan valdībā, gan baznīcā, bet Kristus par tādiem saka: “Tas, kurš nodod savu līdzcilvēku, labāk lai nebūtu dzimis.” Arī mums ir visas tiesības par savas valsts un tautas nodevējiem teikt, ka labāk būtu, ja viņi nebūtu dzimuši.
Mīlestībai jābūt uz taisnīgo un patieso
Kārlis Zuika: Vēl Kristus teica: “Piemēru Esmu jums devis, lai jūs darītu, kā Es Esmu jums darījis.” Vai kristieši seko šim Kristus piemēram? Nē, jo samierinās ar šo netaisnību.
Kristus bija piemērs mīlestībā, patiesībā, žēlastībā, kalpošanā un spējā ziedoties. Kristus prasīja, lai nevis vārdos, bet darbos cilvēks būtu taisnīgs un patiess. Atcerieties, ko Viņš teica uz farizejiem un rakstu mācītājiem: “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību.”
DDD: Vai mums ir jāmīl arī okupanti?
K.Z.: Kristus taču nemāca mīlēt nepatieso, netaisnīgo, tad kādēļ mums būtu jāmīl cilvēki, kuri grib iznīcināt mūsu valsti?
DDD: Taču daudzi jums iebildīs, ka tie, kurus jūs uzskatāt par okupantiem, ir tikai cilvēki…
K.Z.: Labi, bet viņi ir kolonisti! Viņi jau nav nekādi nevainīgi jēriņi. Balstoties uz starptautiskajiem likumiem, viņu atrašanās šeit ir neattaisnojama. Visas veselīgas tautas ir tikušas vaļā no kolonistiem, jo viņi ir nelikumīgi, noziedzīgi uzkundzējušies citai tautai ar mērķi to iznīcināt. Ja kāds man teiks, ka jāmīl ienaidnieks, tad es viņam ieteikšu paskatīties uz Kristu, kurš ienaidniekiem sadeva pa mici!
Jānis Kristītājs runātu bargi
DDD: Kā jūs no Kristus Mācības viedokļa vērtējat laikraksta “DDD” un Latvijas Nacionālās frontes darbību?
Kārlis Zuika: Cilvēkiem tas var patikt vai nepatikt, bet es redzu, ka Aivars Garda cīnās tāpat kā Jānis Kristītājs. Jānis Kristītājs bija ziedoties spējīgs cilvēks un iedrošinājās pacelt savu balsi pret ļaunumu un cilvēka dzīvi pazemojošām nekārtībām un netaisnībām. Viņa augstākais valdnieks bija Patiesības, Taisnības un Žēlastības Dievs. Viņā bija tie spēki, kas izveidoja viņu pēc Dieva parauga, Viņa līdzības. Jānis Kristītājs vēlējās izraut cilvēkus no morālā pagrimuma nāves. Viņš bija vienkāršs, pazemīgs, dievbijīgs un patiess, bet tajā pašā laikā arī bargs un bezbailīgs pravietis.
Diemžēl šodien daudzi ir it kā neredzīgi un nedzirdīgi par ļaunuma un pārkāpumu postošo iespaidu uz visu cilvēka dzīvi. Trūkst izpratnes par godīguma un taisnīguma nepieciešamību un nozīmi sabiedriskajā un valsts dzīvē. Cilvēks bieži pastāvošajās problēmās, grūtībās, nelaimēs un dažādās nelietībās vaino Dievu, kādēļ Viņš visu to pieļauj… Kas šādi jautā, tam trūkst zināšanu par Dievu.
Ja Jānis Kristītājs šajās dienās dzīvotu starp mums, tad daudziem, kas ir atbildīgi par savu rīcību Dieva un tautas priekšā, nebūtu patīkami dzirdēt viņa bargo spriedumu. Ir tikai nedaudzi, kurus viņš netiesātu!
Jānis Kristītājs bargi uzrunātu mūsu valsts atbildīgos darboņus. Arī Lūkasa evaņģēlijā lasām: “Nelietīgo kalpu iemetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”
Vai šodien ir vēl kāds bez Aivara Gardas, kurš tikpat bezbailīgi kā Jānis Kristītājs cīnītos pret ļaunumu un netaisnību? Nav! Viņš šobrīd ir vienīgais. Tādēļ arī saku, ka Aivars Garda ir latviešu Jānis Kristītājs.
Kalpaka testaments latviešiem
DDD: Droši vien daudzi jums nepiekritīs, jo ne reizi vien nācies dzirdēt, ka viss jau būtu labi, bet Aivars Garda izsakās pārāk skarbi un tieši, ka vajadzētu izvēlēties savādāku izteiksmes formu, taktiku…
Kārlis Zuika: Bet kāpēc gan jāvairās saukt lietas īstajos vārdos?! Kristus taču arī izteicās nepārprotami un skaidri, lai neviens viņu nepārprastu. “Odžu dzimums! Jūs esat liekuļi! Jūsu tēvs ir velns, slepkava!” – tā par tiem, kuri nestāv par patiesību, teica Kristus, nevis glaudīja neliešiem galviņu. Tāds ir Kristus piemērs, kuram mums jāseko.
Mums vispār vajadzētu vairāk mācīties no varonīgiem un taisnīgiem cilvēkiem, nevis ķēmoties un ķepuroties pakaļ visādiem neliešiem un iztapoņām. Kalpaks pirms nāves teica: “Balodi, paliec manā vietā!” Manuprāt, tas bija testaments ne tikai Balodim, bet ikvienam latvietim. Vai mēs šo novēlējumu pildām un stāvam sardzē par savu tautu un valsti? Politiķi tikai “brūķē lielu muti” un dara visādas nejēdzības. Viņi pat nevarēja čekas maisus atvērt. Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga visiem spēkiem cīnījās pret patiesības atklāšanu. Un kas tikko notika Jūrmalā? Sabrauc te visādi salašņas un ņirgājas par mums…
DDD: Latvieši paši vainīgi, ka, tēlaini izsakoties, ļaujam sev kāpt uz galvas.
K.Z.: Jā, patiešām! Ja mēs būtu tikuši vaļā no okupantiem, tad Krievija saprastu, ka par mums nedrīkst ņirgāties, ka latvieši un Latvija ir jāciena. Bet ko mēs tā vietā darām? Mēs ļaujam sevi pazemot un vēl atdāvinām savu zemi pazemotājam.
DDD: Zemi, par kuru latvieši lējuši asinis un miruši Sibīrijā.
K.Z.: Vācijā vienā no manām draudzēm bija pieci neredzīgi cilvēki. Viņi bieži atgādināja, ka acis atdevuši cīņās par Latviju. Vai šodien latvieši būtu gatavi nest tādu upuri par savu Tēvzemi? Viens no neredzīgajiem cīņā par Abreni zaudēja arī abas rokas. Bet mūsu valsts vīriem tas ir nieks, tas nav nekāds arguments, lai atjēgtos un neatdotu Abreni Krievijai. Notiek vislielākais noziegums, nodevība pret savu tautu un valsti, kāds vien var būt.
Intervēja Liene Apine
Intervija pirmo reizi publicēta 2008. gadā laikrakstā “DDD” Nr.17(169) [2008. gada 15.–28. augusts], 18(170) [2008. gada 29. augusts–11. septembris] un 19(171) [2008. gada 12.–25. septembris], bet vēl joprojām ir ļoti aktuāla…
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.15(437) [ 2019. gada 9.–22. augusts]