Vilhelms Ļuta
Žurnālists
Lai valsts spētu normāli attīstīties, pamatnācijas īpatsvars nedrīkst būt zemāks par 80 procentiem. Pirms okupācijas laikā Latvija šo atzinumu stingri ievēroja un, lielā mērā tam pateicoties, spēja sasniegt ziedu laikus.
Tolaik valstij bija izcili sasniegumi izglītībā, kultūrā un visā tautsaimniecībā. Šobrīd, kad pamatnāciju īpatsvars Eiropas zemēs vidēji pārsniedz 90 procentus, mums šis rādītājs nav pacēlies augstāk par 62 procentiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz katru iedzīvotāju, ir divreiz zemāks nekā Eiropā.
Pēc valstiskuma atjaunošanas Latvijā pacēluma vietā ir vērojams regress. Strauji krities rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjoms. Atmatā ir atstāti 11 procenti aramzemes. Rēķinot uz katru iedzīvotāju, 28 gadu laikā gaļas ieguve samazinājusies no 111 līdz 44 kg.
Cēlonis visām šīm attīstības nelaimēm ir politiķu nevēlēšanās likvidēt okupācijas sekas, ķerties pie DDD.
Pēc oficiālajiem datiem, Latvijā pašlaik mīt aptuveni 730 tūkstoši nelatviešu. No tiem lielākā daļa ir okupanti. Atbrīvojoties no okupantiem, latviešu īpatsvars valstī atkal sasniegtu vēlamos 80 procentus un Latvija atgūtu straujas izaugsmes iespējas.
Politiķi, kuru vidū pilns bijušo komunistu, komjauniešu un čekas aģentu, joprojām neiedrošinās pat pieminēt okupantu tēmu. Vēl joprojām ir ļauts darboties Interfrontei, kas tagad pārdēvējusies par “Saskaņu” un Krievu savienību. Interfrontes auglis ir Kremlim uzticīgā krievu kopiena, kuras dēļ pat Saeimas vēlēšanās ir ieviests nevis demokrātiskais, bet gan etniskais princips.
Turpmākā sadarbība ar okupantiem ved uz nebūtību. Jāņem vērā, ka Valodas referendumā 273 tūkstoši naturalizēto okupantu faktiski nobalsoja pret mūsu konstitūciju – Satversmi. Arī aptaujas apliecina, ka 80 procenti okupantu neatzīst Latvijas valsti un kara gadījumā atbalstītu Krieviju vai izceļotu uz citām zemēm.
Pasaules valstīs pieņemts agrāk vai vēlāk atbrīvoties no okupantiem. Vai Latvijai šajā ziņā ir jābūt liktenīgajam izņēmumam? Noteikti nē. No demogrāfiskās slīkšņas jāizkļūst iespējami ātrāk.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(436) [2019. gada 26. jūlijs–8. augusts]