Nikolaja Rēriha glezna “Debesu bultas – zemes vairogi”, 1915
Ir pamācoši novērot, kā tumšie mēģina uzklupt visam, lai tikai kaitētu, bet niknumā viņi atklāj savas vājās puses. Ļaunums ir slikts padomdevējs.
(Ugunīgā Pasaule III, 598.)
Tumsas kalpiem ir jādzird, lai noliegtu, un ir jātuvojas, lai nozākātu. Atšķiriet pēc nolieguma – tas jau ir ieperinājies sirds vietā tumsas kalpiem. Var bieži norādīt uz to, kad noliegsmes aukstums tuvosies.
(Ugunīgā Pasaule II, 303.)
Par tumšajām ložām arī ir jārunā, jo to ir ļoti daudz. Bieži vien cilvēki, vislabākie, pat nepieļauj domu, ka tāda nekrietnība var pastāvēt. Taču var redzēt visbaismīgākos noziegumus. Var redzēt, kā tumšie iejaucas dažādos cilvēku slāņos zem viscienījamāko vispārības labuma kalpotāju maskas.
(Ugunīgā Pasaule III, 575.)
Bet melnajai ložai ir viens uzdevums – kaitēt Mūsu darbiem un demoralizēt planētu. Parasti ievilina melnajā ložā tieši ar ilga mūža solījumiem, jo lielas ir bailes no nāves, arī solot bagātību, arī pilnīgu varu. Īpaši tagad pieaug vēlēšanās pēc ilgas dzīves. Cilvēki nedomā par pārzemes Pasauļu dzīvi, tā viņi ir piesaistīti zemei. Tumšo pamudinājumu vidū būs kaislība un mantkāre, no tām rodas viszemiskākā nodevība.
(Ugunīgā Pasaule III, 571.)
Daudz mazu apļu ir izkaisīts uz planētas. Melnās ložas zina, ko darīt, bet gaišo parādības bieži savā neorganizētībā pat kaitē cita citai. Melnajām ložām netuvosies svešais, bet gaišie aiz labsirdības vai, pareizāk sakot, aiz tumsonības bieži ir gatavi apkampt viskaitīgāko nodevēju. Ir jāizskauž vienaldzība, kas paralizē labākos spēkus. Patiešām, var pagurt ne tik daudz no ienaidniekiem, cik no draugu vienaldzības! Kāda var būt ugunīguma izpratne vienaldzīga slinkuma laikā? Uguns īpašības ir pretējas vienaldzībai. No tāda inertu cilvēku smaguma ir jāsargās, bet pie izdevības viņi ir jānokaunina, lai kaut vai izraisītu sašutumu. Nedzīva, garīga atrautība ir aiziešana no dzīves.
(Ugunīgā Pasaule I, 351.)
Ne tik bīstami ir ienaidnieki, kas pacēluši zobenu, kā tie, kuri ielavās zem Gaismas maskas. Ir apzināti un neapzināti tumsas ieroči. Neapzinātie iesākumā radīs it kā unisonā ar radāmo labo, un šie ļaunuma nesēji saindē ikvienu tīru pasākumu. Bet apzinātie ļaunuma kalpi ienāks dievnamā ar jūsu lūgsnu, un posts nepazinējiem! Tiem ir sagatavoti tumši tīkli. Neklājas ielaist Vietā Vissvētākajā gara noziedzniekus. Džini var palīdzēt zemes plānā un pat palīdzēt celt templi, taču garīgais plāns tiem nav pieejams.
(Ugunīgā Pasaule III, 165.)
Nevajag skumt par cilvēknīstošiem rakstiem; tumsa ir liela! Var piesaukt visgaišākos spēkus, bet tumšie aptumšos pat labākās izpausmes. Tumšie var vienīgi aptumšot. Bet, ja pajautātu viņiem, kā izdarīt labāk, tie tikai dusmosies, jo nevis labāk, bet sliktāk izdarīt ir viņu uzdevums. Var redzēt, kā ielavās dzīvē dažādos veidolos ļaunie spēki. Nedrīkst sevi mierināt, ka tumšie nespēj tuvoties; tie atradīs katru puteklīti, lai apsegtos ar to; tur, kur paši neuzdrošināsies tuvoties, tur var pasviest skorpionu. Daudz izdomu ir tumšajiem. Tāpēc ir jāpieradinās pie diženas sardzes.
(Ugunīgā Pasaule I, 517.)
Protams, demoralizēšanas spēki ir ļoti kustīgi, tie parāda pagrimumu, sērgu un notrulināšanos pret visu daiļo. Ir daudz datu par tumšo spēku darbībām; nevis māņticība, bet dokumenti apstiprina viņu nodomus. Var norobežoties no tiem ar visiem spēkiem ugunīgajiem, bet tādēļ ir jāatzīst pati Agni.
(Ugunīgā Pasaule I, 658.)
Izmisums ir ticības zaudējums. Bet ticība ir zināšana, tāpēc izmisums ir zināšanas zaudējums, visu uzkrājumu zaudējums! Izmisums vienmēr ir saistīts ar bezizeju. Parastais tumšo paņēmiens ir ieslēgt vajājamo bezizejas aplī un novest viņu līdz noziegumam. Protams, kur var vērsties upuris, ja tam nav zināms ceļš augšup? Iepazinušiem Hierarhijas Svētību nevar būt bezizejas un izmisuma. Tā var izsekot, kādā mērā Mācība ņem vērā būtisku, tiešu labumu, kas var tikt sniegts katram, kurš prot skatīties augšup.
(Hierarhija, 427.)
Mēs zinām, cik grūta ir apziņas paplašināšana un kādus uzbrukumus izraisa šāds svētīgs darbs. Nevar spriest, kādu spiedienu izdara melnās ložas uz šiem cīnītājiem. Lai slava viņiem, Gaismas nesējiem!
(Sirds, 181.)