Līga Muzikante un Liene Apine
Otrdien, 18. jūnijā “Radio Merkurs” studijā pie Jura Lapinska viesojās Liene Apine un Līga Muzikante, lai pastāstītu par mums, latviešiem, visbūtiskāko – par garīgo atdzimšanu, sacelšanos, atbrīvošanos no ārējiem ienaidniekiem un patiesības izzināšanu. Sniedzam ieskatu sarunā, kas izskanēja radio ēterā.
Saruna “Radio Merkurs” raidījumā “Gaismas pils”
Juris Lapinskis: Labvakar, cienītie “Radio Merkurs” klausītāji un klausītājas! Kā katru otrdienas vakaru, arī šodien ir otrdiena – jauks vasaras vakars – un man studijā šodien ir divas ļoti skaistas sievietes, bet, galvenais, viņas ir ne tikai skaistas, bet arī ļoti gudras. Viena no viņām ir avīzes “DDD” galvenā redaktore un otra – viņas vietniece. Tātad Līga Muzikante un Liene Apine. [..]
Latvijas iedzīvotāju galviņās šodien ir tāds ķīselis, tāda biezputra, kuru ir radījusi valsts lielā propagandas mašīna, kura velk uz visām pusēm. Diemžēl tā nevelk uz to pusi, kur patiesi vajadzētu – uz Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju. Tieši šie trīs “D” ir arī jūsu laikraksta nosaukumā.
Neveicot šīs trīs lietas, mūsu latviešu tautas izdzīvošanas eksistence ir ne tikai apdraudēta, bet pat ar neapbruņotu aci redzams, ka bez tām vienkārši turpināsies process, kas notiek patlaban – tautas izzušana tādā tempā, kādu mēs neesam piedzīvojuši neviena kara laikā. Šo tautas izzušanu varētu vienīgi salīdzināt ar mēra laiku, kad dzīvi palika tikai desmit procenti cilvēku.
Laikraksts “DDD” izskata visas aktuālās tēmas. Tā ir avīze, kura jāizlasa no viena gala līdz otram. Tur nav par dažādām izklaidēm, dančiem, bļaustīšanos – tā ir par mūsu tautas izdzīvošanu un par vissvarīgākajiem jautājumiem. Bet cilvēki to neuztver tik nopietni, kā to vajadzētu darīt. Tāpēc šajā raidījumā es pacentīšos no abām viešņām uzzināt latviešiem nepieciešamo. Sāksim ar šo vēlēšanu procesu. Vēlēšanas, kā jūs ļoti labi zināt, mums notiek stipri bieži, tikai jēgas no tām nav pilnīgi nekādas. Cilvēki skrien balsot par šo un to, bet ne par nopietnām lietām. Pastāv divi pretēji viedokļi – uz vēlēšanām ir jāiet obligāti, ja neiesim, tad Saeimā tikšot krievi un viņi, lūk, tad mūs komandēs. Gribu teikt, ka viņi mūs komandē tāpat, jo galvenais komandieris ir ekonomika, kas mūsu rokās ir mazāk par desmit procentiem. Kamēr nebūs otrādi, tik ilgi šī komandēšana pastāvēs. Otrs viedoklis – uz velēšanām nav jāiet. Tas ir tas pasīvais protests – neiesim, jo jēgas nav.
Līga Muzikante: Neiešana uz vēlēšanām ir aktīvs protests, nevis pasīvs – tā ir rīcība.
Juris Lapinskis: Jā, tā ir rīcība. Vienkārši neaizejot, es skaidri un gaiši rādu, ka es šajā farsā, šajā melu kampaņā un cirkā nepiedalos, jo neesmu tik vieglprātīgs un dumjš.
Līga Muzikante: Mums ir liels prieks, ka tu esi mainījis domas, jo pirms Saeimas vēlēšanām tu tomēr uzskatīji, ka ir jāpiedalās vēlēšanās.
Juris Lapinskis: Nē, es neuzskatīju, ka ir jāpiedalās, es vienkārši teicu, kādi ir varianti. Teicu, ka Latvijā acīmredzot tas vēl varētu kādu brīdi turpināties. Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, ja kaut viens vai divi aizietu nobalsot par vienu partiju, tad pie stūres Saeimā būtu viena partija ar visiem saviem biedriem.
Liene Apine: Nav jēgas gari un plaši taisnoties, jo laikraksts “DDD” un arī Aivars Garda intervijās ir ļoti skaidri formulējis un izskaidrojis, kādēļ iešana uz vēlēšanām ir kaitīga. Tā nav tikai nelietderīga, bet patiesībā tā ir noziedzīga un kaitīga rīcība.
Juris Lapinskis: Tieši tā.
Līga Muzikante: Pats pamats, ko mēs gadiem ilgi esam skaidrojuši, ir saprotams – 1918. gada 18. novembra Republika nav atjaunota, jo dekolonizācija, deokupācija, deboļševizācija nav veikta, un šī politiskā sistēma, kuru, skraidot uz vēlēšanām, nodrošina vēlētāji, arī netaisās to īstenot dzīvē. Ejot uz vēlēšanām, mēs tikai uzturam šo pretlatvisko sistēmu, kas sagrauj mūsu tautu un pazudina valsti.
Liene Apine: Turklāt ne tikai fiziski, bet arī garīgi un morāli, jo šī nevēlēšanās saprast, ka skraidelēšana uz vēlēšanām ir noziegums, kas samaitā un degradē mūsu tautu, attālina no taisnīguma atjaunošanas. Tādēļ jau Līga pamatoti uzsvēra, ka tā nav pasīva pretošanās – tā ir aktīva pretošanās. Lai neaizietu uz vēlēšanām, ir jābūt apzinātai un skaidrai izvēlei, ir jābūt izprastiem tiem iemesliem, kādēļ nevis nevajadzētu iet, bet kādēļ nedrīkst iet uz vēlēšanām. Mēs par šo jautājumu laikrakstā “DDD” pēdējā laikā esam daudz rakstījuši. Es pat teiktu – ir sakošļāts šis jautājums, mēģināts izstāstīt dažādas nianses, ņemot vērā, ka mūsu laikrakstu lasa dažādi cilvēki. Esam mēģinājuši iztēloties, kādi jautājumi varētu rasties cilvēkiem – kas varētu būt neizprotami, kādi paskaidrojumi vēl nepieciešami. Taču cilvēku pretestība un nevēlēšanās saprast ir tik liela, ka laikraksta “DDD” pēdējā numurā Aivars Garda ļoti precīzi šos skraidelētājus uz vēlēšanām (vēlēšanu atbalstītājus) nosauca par fanātiķiem.
Līga Muzikante: Un par ko patiesībā latvieši nobalso? Latvieši aiziet uz vēlēšanām un nobalso par nodevēju partijām, kuras saliedē latviešu tautu ar ārējiem ienaidniekiem – tātad veic noziegumu. Latvieši uzskata tā – lai “Saskaņa”, ārējā ienaidnieka atklātā partija, nenāktu pie varas, vienīgā iespēja ir nobalsot par kādu t.s. latviešvalodīgo partiju. Bet šie latviešvalodīgie nodevēji ar šo ārējo ienaidnieku darbojas kā cimds ar roku, jo latviešvalodīgās partijas visu laiku ir bijušas pie varas un veicinājušas tos procesus, ko piedzīvojam. Piemēram, “latviskā” Nacionālā apvienība gandrīz visos gados, visos sasaukumos bijusi koalīcijā. No Saeima tribīnes neizskan ne vārda par ārējā ienaidnieka padzīšanu, par nopietnākiem darbiem pat nerunājot. Viņiem ir vajadzīga šī ārējā ienaidnieka klātbūtne, lai sakūdītu latviešus iet par viņiem nobalsot, jo latviešiem ir bail, lūk, no “Saskaņas”. Bet tas, ka okupantu problēma ir jāatrisina saknē, ka ārējais ienaidnieks ir jāizdzen no Latvijas [lai tādas “Saskaņas” te nemaz nebūtu], jo tikai tad mēs šeit varēsim valsti celt, par to netiek runāts.
Juris Lapinskis: Diemžēl. Un tas ir ļoti skumīgi. Gribu pateikt, ka t.s. latviskās partijas ir sliktākas vēl par “Saskaņu” un pat par Ždanokas “Krievu savienību”. Tie vismaz cenšas sev labāku dzīvi kombinēt un iekārtot…
Līga Muzikante: Viņi jau tikai sev to iekārto… “Saskaņa” ir plēsīgs zvērs klajā laukā, bet mūsu pašu nodevējpartijas – indīgas odzes nepārredzamos brikšņos.
Juris Lapinskis: [..] Viņi apnicīgi cenšas tikt pie varas ar saukļiem, ka krievi nāk. Kādi krievi nāk? Viņi šeit jau ir tik biezā slāni! Septiņās lielākajās Latviešu pilsētās latviešu ir mazākumā. Tātad viņiem nekur nav jānāk – viņi šeit jau ir un saimnieko. Un, kamēr tā būs, šeit mums nekas nespīd nevienā jomā, jo viņi ir daudz agresīvāki, apveltīti ar lielu iniciatīvu, viņiem aiz muguras ir lielā Krievija, viņi sevi uzskata par augstākas šķiras cilvēkiem, bet mūs vienkārši pastumj malā un nicīgi par mums izsakās.
Līga Muzikante: Lai mūsu klausītāji līdz sirds dziļumiem izprot to, ka Latvijas valsts nav atjaunota, ka latviešu tauta iet bojā – ne tikai fiziski, bet garīgi iet bojā tieši okupantu klātbūtnes dēļ. Tieši tāpēc mēs esam šo jautājumu par vēlēšanām pacēluši. Laikraksts “DDD” tiek izdots jau 17 gadus. Esam izmantojuši visus līdzekļus, lai cilvēkus uzrunātu, pārliecinātu un iedrošinātu cīnīties par dekolonizāciju. Šis jautājums par vēlēšanām patiesībā ir pamatjautājums, jo latvietis nedrīkst piedalīties vēlēšanās kopā ar okupantiem un iebalsot nodevējus.
Liene Apine: Visiem tiem, kuri uzdod jautājumu – nu, kā tad to deokupāciju un dekolonizāciju paveikt, kas tad mums ir jādara? – atbilde ir vienkārša. Ir jābūt spēkam un sapratnei, kā nedarīt to, ko nedrīkst darīt. Šinī gadījumā – kā neiet uz vēlēšanām. Un tas ir darbs, ko ikviens var izdarīt – neaiziet uz vēlēšanām.
Līga Muzikante: Un sacelties savā garā, nevis palikt sēdēt uz mīksta dīvāniņa. Katrs kaut ko katru dienu var darīt, lai tuvinātu deokupāciju un dekolonizāciju. Tagad piedāvājam radio klausītājiem noklausīties sarunu ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu. “DDD” lasītāji šo sarunu ar nosaukumu “Fanātisms” atradīs laikraksta 11(433) numurā.
Liene Apine: Lūk, neliels citāts no iepriekšējā numurā publicētās intervijas: “[..] Par fanātiķiem var droši saukt visus aktīvos vēlēšanu piekritējus, atbalstītājus un skraidelētājus uz tām. Jo viņi akli un nekritiski tic iestāstītām kaitīgām muļķībām. [..]”
Šo interviju pilnībā publicējām arī laikraksta “DDD” sociālajā vietnē gan feisbukā, gan “Draugiem.lv”. Pārsteidzoši bija komentāri, ko tā izraisīja. Vairums neizprot termina “fanātisms” būtību un uzskata to par kaut ko labu.
Līga Muzikante: Terminam “fanātisms” tiek piedēvēta pilnīgi pretēja nozīme – kaitīga parādība tiek raksturota kā kaut kas labs. Svešvārdu vārdnīcā ir ierakstīts, ka fanātiķis esot tāds, kas dedzīgi cīnās par savu pārliecību. Nē, tas nav fanātiķis. Šī ačgārnā jēga ir radīta speciāli, lai sajauktu cilvēkiem prātus. Kādēļ mēs šodien pieskaramies terminam “fanātisms”? Tādēļ, ka Agni Joga jeb Dzīvā Ētika uzliek par pienākumu attīrīt jēdzienu nozīmi. Fanātisms nav nekas labs. Fanātiķis ir apsēsts cilvēks, kurš ir noticējis meliem un īstenībā ienīst patiesību. Fanātiķis cīnīsies pret patiesību, iepretī tam, kā dedzīgs patiesības aizstāvis cīnīsies par patiesību un to izzinās. Fanātiķim patiesība neinteresē – viņam vajag ieviest šo melu teoriju.
Runājot tieši par vēlēšanām, bēdīgākais, ka vairums latviešu ir noticējuši vēlēšanām, ka mēs šādi valstī kaut ko varam mainīt. Un uz katrām vēlēšanām daudzi kā tādi tītari un tītarienes svinīgi iet, domājot, ka iet balsot par ko labu, bet patiesībā viņi aiziet un nobalso par nodevēju partijām, kuras negatavojas veikt dekolonizāciju – tātad turpina pazudināt latviešu tautu un latviešu valsti. Būtībā šie gājēji uz vēlēšanām un balsotāji par šīm partijām piedalās noziegumā pret cilvēci. Ārējo ienaidnieku atstāšana Latvijas teritorijā, kas šobrīd notiek, ir noziegums pret cilvēci, jo rezultātā iet bojā vesela tauta.
Vēsturiski neviena tauta nav aizgājusi bojā karā vai slimībās. Tautas neaiziet bojā fiziski. Tautas pazūd garīgi – tieši tad, kad tās zaudē vēlmi atbrīvoties no ārējiem ienaidniekiem. Tieši tā aizgāja bojā prūšu tauta – gluži vienkārši asimilējoties. Prūši zaudēja piederības sajūtu savai tautai, zaudēja nacionālās rūpes un apziņu, ka prūšu zemes ir jāatbrīvo no vāciešiem, no sveštautu kolonizācijas, ka ir jācīnās par savu zemi. Sākumā viņi karoja, bet pēc tam viņi šo kareivīgo garu zaudēja, pakļāvās personiskām interesēm, atstāja ārējos ienaidniekus savā teritorijā – un kā tauta aizgāja bojā. Tas pats apdraud latviešu tautu, bet šobrīd vēl varam sevi izglābt. Tieši tāpēc arī izdodam avīzi “DDD” un aicinām latviešus uz garīgu sacelšanos, nevis skraidelēt uz vēlēšanām un iebalsot nodevējus, bet garīgi sacelties, glābties no bojāejas.
Juris Lapinskis: Mūsu radio klausītājiem ļausim brīdi paklausīties skaistu mūziku un apdomāt to, ko līdz šim runājām. [..] Pēc nelielās mūzikas pauzes atkal par nopietnām lietām – par deokupāciju, dekolonizāciju, par to, kas ir svarīgākais, lai latviešu tauta izdzīvotu. Patiesībā tiek realizēta mūsu tautas mērķtiecīga likvidācija – mūsu pilnīga iznīcināšana, patīk vai ne. Cilvēki tik pasaciņām, ko politiķi, valsts vadītāji stāsta radio un TV. Viņi domā, ja bumbas uz galvas nekrīt, cilvēkus pie sienas neliek, tad viss ir kārtībā. Bet īstenībā šis lēni lienošais, labi maskētais process nepārtraukti turpinās. Ja dabā necīnās par savu izdzīvošanu – gan augi, gan viss pārējais –, tad pārņem nezāles u.tml., un viss tiek iznīcināts. Mums ir skaista teritorija, uz kuru tīko ļoti daudzi. Un, ja mēs par savu teritoriju, par savu valsti necīnīsimies, tad diemžēl mēs to pazaudēsim. Ārējais ienaidnieks ir iekšā mūsu zemē tādā pašā daudzumā kā mēs paši – un vēl vairāk. Gribu pateikt, ka tie latvieši (kolaboracionisti, nodevēji, jampampiņi), kas nesaprot, ir tajā latviešu tautas iznīcinātāju pusē. Vai tā nav pilnīga degradācija – totāls stulbums?
Liene Apine: Tu pieskāries vairākām būtiskām lietām, raksturojot šo laiku. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē tiek īstenota apziņas deģenerēšanās un cilvēka uztvers sakropļošana. Šis laiks, kurā cilvēce šobrīd atrodas, ir raksturīgs ar to, ka nepatiesība tiek pasniegta kā kaut kas patiess un pareizs. Tiek mērķtiecīgi kropļota cilvēku apziņa. Viss tiek darīts ar vienu vienīgu mērķi – apstulbot cilvēkus, degradēt, lai viņi vairs nespētu atšķirt patiesību no meliem. Lai melus uztvertu kā pareizu lietu – tas ir tieši tas, ko fanātiķi dara. Piemērs ir fanātisms, kas vērojams jautājumā ar vēlēšanām. Cilvēki kā apsēsti tic, ka, skraidot uz vēlēšanām, būs iespēja kaut ko izmanīt. Ar katru reizi tiek sakāpinātas emocijas, lai cilvēki noticētu, ka šīs ir tās izšķirošās vēlēšanas, uz kurām noteikti jāiet. Ja neaizies – tad viss cauri. Un cilvēki tam notic un fanātiskā transā dodas vēlēt par nodevējiem un neliešiem. Tā vietā labāk būtu izlasījuši laikrakstu “DDD” un padomājuši, ka piedalīšanās tādās vēlēšanās ir noziegums. Taču kā jau fanātiķi viņi patiesību nosauc par murgiem, bet pret Aivaru Gardu, kurš uzdrošinās pateikt patiesību, vēršas atklāti un nekaunīgi.
Šim laikmetam, manuprāt, ļoti atbilstoši ir kādas citas laikrakstā “DDD” publicētas sarunas virsraksts: “Glābjas, kas var!” Vietā varbūt būtu nedaudz nolasīt šo interviju ar Aivaru Gardu tieši ar šo nosaukumu: “Glābjas, kas var!”, jo šis laikmets ir tieši tas brīdis, kad mums ikvienam būtu jāatsaucas šim aicinājumam.
Līga Muzikante: Visu interviju iespējams izlasīt laikrakstā “DDD” Nr.10(432), bet, lūk, kāds citāts: “[..] Lai glābjas tie, kuri ir spējīgi to izdarīt. Nevis bēgot pa galvu pa kaklu kur kurais, bet studējot Agni Jogu, kas reizē ir tā Mācība, kurā iegūstamas zināšanas, kas palīdzēs palikt dzīvam un nenokļūt kosmiskajos atkritumos, un reizē tajā ir arī, tēlaini izsakoties, tā eksāmena biļetes, uz kurām būs jāatbild Kosmiskajam Tēvam Lielā Apvērsuma brīdī. No šīm atbildēm ir atkarīgs, vai cilvēks parādīs sevi kā veselo vai puvušo graudu. [..]”
Liene Apine: Manuprāt, būtu vērts pieminēt pēdējā laikā feisbukā un citos sociālajos tīklos parādījušos “gudrinieku” spriedelējumus par to, vai Dievs ir vai nav, kādam Dievam ir jābūt, lai Viņš cilvēkiem būtu vajadzīgs un pieņemams?… Es domāju šis Aivara Gardas teiktais, atbildot uz jautājumu, ko nozīmē aicinājums “Glābjas, kas var!”, ļoti precīzi izskaidro, kāds ir Dievs un kur Viņu meklēt. Visbiežāk jau šie spriedelētāji parāda savu tumsonību – pat nevēlēšanos izzināt, kas tad ir šis patiesais Dievs, un vēl absurdāk – uzstāda Viņam kaut kādus nosacījumus, kādam Dievam ir jābūt, lai cilvēki Viņu pieņemtu. Tikpat kā gaidot – nu, tagad, Dievs, Tu mums te uzdanco, bet mēs paskatīsimies, vai mums tas patiks, vai nepatiks; un tad, lūk, izlemsim, vai Tu mums esi vajadzīgs vai ne. Tas ir tik absurdi!
Bija viens tāds gudrinieks, kurš uzdrošinājās izteikt pat tādu ģeķību, ka Dievs gan ir labi iekārtojies, mēs te ciešam pasaulē, kuru viņš ir radījis, kamēr viņš pats neuzņemas nekādu atbildību par to, kas notiek. Domāju, ka šajā intervijā “Glābjas, kas var!” Aivars Garda ir ļoti precīzi atbildējis šim ģeķim uz viņa stulbumu. Droši vien atlanti arī tāpat domāja, ka kāds cits ir vainīgs pie tā, ka mēs slikti dzīvojam, ka mums ir grūti, ka esam spiesti cīnīties, ka mums ir jāpārvar savas vājības, ka mums ir jāpretojas netaisnībai – ka tas, lūk, būtu jādara Dievam, nevis mums pašiem. Ne jau Dievam ir jāatbild par to, ko cilvēki ir radījuši paši ar savām nepareizajām domām, nepareizajām rīcībām, savtīgajām vēlmēm.
Līga Muzikante: Tieši tāpēc arī laikraksts “DDD”, jau izdodot pirmos numurus, ir sācis skaidrot Dzīvās Ētikas Mācības jeb Agni Jogas patiesības. Jo šī Mācība iedod pasaules uzskatu pamatu, sniedz zināšanas par Kosmiskajiem likumiem, sniedz zināšanas par to, kas tad Dievs ir. Dievs tik tiešām nav kāds bārdains onkulis, kurš sēž paradīzē vai uz mākoņa maliņas – kuru mēs varam palūgt: Dieviņ, iedod šo, Dieviņ, iedod to. Un, ja neiedod, tad jādusmojas, kāpēc Dievs ir tik netaisnīgs. Nav tā. Es aicinātu katru meklējošo lasīt Dzīvo Ētiku, kur tiešām var atrast šīs atbildes, kas ir Dievs. Nav jau tā, kā to pasniedz Baznīca. Baznīca ir izdarījusi ļoti lielu noziegumu, jo cilvēkiem ir radīts infantils priekšstats par Dievu. Un šis infantilais priekšstats rada arī visas pārējās nepatikšanas pasaulē. Ne velti mēs iesākām šo sarunu par fanātismu, jo arī šī fanātiskā ticība kaut kādam “labajam onkulim” Dievam, kurš to tik vien gaida, kā noņemt atbildību no mums par mūsu pašu nekrietnībām, ir milzīgs fanātisms – aprobežotība, apsēstība ar meliem.
Juris Lapinskis: Es gribu prasīt. Jūs te tik jauki stāstāt par Dieva būtību, kas tad ir šis Dievs, ko mēs saucam par Dievu. Bet atceries, ka Mozus bija vadājis tos žīdiņus, kuri bija izdzīti ārā no Ēģiptes tuksnesī, un, kad viņi kārtējo reizi bija atgriezušies atpakaļ tanī pašā vietā, kur viņi jau bija bijuši, viņi to Mozu gribēja sist nost. Bet Mozus paziņoja: “Pagaidiet, es uzkāpšu Cionas kalnā, tur iededzināšu ugunskuru, kad būšu ticies ar mūsu Dievu.” Viņš, protams, uzkāpa, to uguni iekurināja, nokāpa zemē un sāka stāstīt visiem: “Redziet, es biju augšā, satikos ar mūsu Dievu, noslēdzu līgumu ar Viņu, redziet, te ir māla plāksne, uz kuras ar kaut kādiem hieroglifiem rakstīts divos eksemplāros – viens pie Viņa, otrs pie manis; un redziet – Viņš jūs iecēla Dieva izredzēto kārtā.” Kā jūs domājat, vai žīdi ir Dieva izredzēta tauta?
Līga Muzikante: Visas tautas, kuras ir pelnījušas evolūciju, ir Dieva izredzētas tautas. Dievs izvēlas tās tautas, kuras attīstās. Tajā brīdī acīmredzot žīdiem bija iespējas attīstīties, viņiem tika dots likumu krājums, kas tieši viņiem, šai mežonīgajai tautai, bija domāts. Tur nav nekā apspriežama. Tāpat arī latvieši ir Dieva izredzēta tauta. Dzīvās Ētikas Mācības tulkojums pirmo reizi pilnībā izdots tieši latviešu valodā. Dzīvā Ētika oriģinālvalodā arī pirmo reizi tika iespiesta Latvijā, Rīgā. Tā ka mēs tik tiešām esam Dieva izredzēt tauta – mums ir iespēja attīstīties. Bet tas nenotiek pats no sevi – sak, Dievs nolaidīsies un atrisinās problēmas mūsu vietā. Tā tas nenotiek.
Juris Lapinskis: Vārdu sakot, spēkā ir tas teiciens – ja tu pats sev nepalīdzēsi, arī Dievs tev nepalīdzēs.
Liene Apine: Un Dievs pret visiem ir vienlīdz taisnīgs. Jautājums ir: kā mēs katrs šo taisnīgumu, pirmkārt, saprotam, kā mēs spējam sevī atrast šo spēku izzināt, ko nozīmē Dieva taisnīgums. Ja mēs reiz šeit runājam, kā saprast un kā zināt, gribētu atgriezties vēlreiz pie intervijas “Glābjas, kas var”, kurā Aivaram Gardam tika uzdots šāds jautājums: “Atkal jums pārmetīs, ka neviens taču nezina, kā ir pareizi. Kāpēc jūs sakāt, ka ir pareizi un nepareizi viedokļi?”
Līga Muzikante: Aivars Garda atbild: “Jā, tieši to arī man pārmet. Patiesībā kādā konkrētā lietā un par visiem apstākļiem kopumā ir tikai viens pareizs viedoklis, visi pārējie ir nepareizi. Mani jau no bērnības ir interesējis šis jautājums: kas zina, kā ir pareizi? Pareizi ir darīt tā, kā to vēlas Kosmiskais Tēvs. Tikai Viņa uzskats jeb viedoklis par kādu lietu atsevišķi un par visu situāciju kopumā ir pareizs. Pats Kosmiskais Tēvs apliecina, ka Viņš bez Sava Kosmiskā Tēva, Kurš ir vēl Augstāks Kosmiskajā Hierarhijā, nav nekas. Un tā uz augšu – līdz Pašam Absolūtam. [..] Arī man un mums visiem ir jāatzīst, ka mans un jūsu viedoklis nav nekas, ja tas nesaskan ar Kosmiskā Tēva Viedokli. Tamdēļ nav svarīgāka uzdevuma, kā izzināt Kosmiskā Tēva Gribu un to pildīt. Tam ir jāvelta visa cilvēka dzīve. Kad tas ir izzināts, tad vajag veltīt visus spēkus, lai pildītu Viņa Gribu. Tamdēļ mēs piedzimstam šeit uz Zemes. Valdonis Maitreija izsaka savu Gribu Dzīvās Ētikas Mācībā. Tamdēļ es un mani domubiedri to studē.”
Jura Lapinska vadītos raidījumus “Gaismas pils” var dzirdēt “Radio Merkurs” ēterā katru otrdienu no plkst. 18 līdz 20 ar atkārtojumu svētdienā plkst. 9.30–11.30. “Radio Merkurs” ir iespējams klausīties radioaparātā: 1485 kHz AM (vidējos viļņos) vai internetā: RADIO “MERKURS”