Labdien!
Paldies par nopublicēto tēva dzejoli. Viņš noteikti to pratīs novērtēt. Mans otrs atzinums Jūsu avīzei – tas ir pirmais preses izdevums manā dzīvē, kuru es izlasu visu, kas tajā drukāts. No malas ieskatoties, it kā nekas saistošs, nekāda pasaules sensācija, bet, tajā lasot cilvēku izteiktās domas, šie raksti pievelk. Viņi ievilina mani klusā diskusijā, liek darboties prātam un iztēlei. Kolosāli!
Šoreiz man ļoti patika Jūsu polemika ar Juri Krūmkalnu [par Džohara Dudajeva citātu]. Ir tāds latīņu vārdiņš “eristika” (mākslā strīdēties), nu tas Krūmkalnam pagājis secen. Lasot viņa komentārus, man brīžiem liekas, ka viņš savu sakāmo tulko no kādas citas valodas, vai arī skolā ir slikti apguvis latviešu valodas rakstības stilistiku. Viņam ir grūti, vai arī tā ir ietiepība, atzīt, ka Džohars Dudajevs ir spilgta personība ne tikai savā tautā, bet arī visās tautās, kas cīnās par savu brīvību. Un kā dadzis acīs tiem, kuri grib šo brīvību apspiest.
Un vēl man ir liels gandarījums par to, ka tie, kuri no sākuma skeptiski skatījās uz Jūsu avīzi, pa kluso tomēr jau lasa. Kaut arī pamazām, bet lasa. Tas jau ir progress. Tātad tēma par atbrīvošanos no okupantiem lēnām, bet neatlaidīgi izplatās.
Vēlu lai Jūsu enerģija nes gaismu visai Latviešu tautai!
Ar cieņu,
Inesis Deksnis
Publicēta laikrakstā “DDD” Nr.4(426) [2019. gada 22. februāris–7. marts]