Žurnaļugu vara jeb “ceturtās varas” greizais spogulis

Čangladešys Joņs

 

Sabiedrībā atzītie žurnālisti nekritiski pozicionē sevi kā ceturto varu aiz likumdošanas, izpildu un tiesu varām, lai gan uz šo godu visos laikus ir bijuši arī citi pretendenti. Jebkurai varai ir nosliece uz pašsaglabāšanos jebkuros apstākļos, un, pat izlaižot no rokām vadības grožus, tā vēl ilgi un dikti pretendē uz iepriekšējo stāvokli sabiedrībā.

Salīdzinājumam mēs varam ņemt baznīcas varu, kas oficiāli ir atdalīta no valsts jau labu laiku, bet praktiski līdz šai dienai lielāki vai mazāki konflikti un incidenti šo pretenziju dēļ pasaulē notiek. Tāpat kā valstsvīru un sievu klanīšanās dažādu reliģiju garīgajiem tēviem un ganiem. Te nu gribētos iesaukties kā tagad bieži rādītajā reklāmā: ““Aļļo, garaž”, kurā gadsimtā dzīvojam?” Ja valsts ir atdalīta no baznīcas, tad valsts vadītājiem ar pilnu apsardzi nav jādodas nedz uz baznīcu, nedz uz kādiem tās svētkiem. Aizej kopā ar citiem dievlūdzējiem nemanāmi kā pelīte, noskaiti pātarus un negozējies “ceturtās varas” televīzijas kameru priekšā.

Tieši šīs “varas” pretenzijas uz patiesību pēdējā instancē un sabiedrības procesu atspoguļošanu subjektīvā izpratnē rada greizā spoguļa efektu tiem, kas patērē viņu darba augļus un gūst izkropļotu priekšstatu par to, kas notiek valstī un pasaulē, kas ir cilvēki, kas atrodas pie varas vai pretendē uz to.

Tagad, kad šī “ceturtā vara” ir sašķobījusies, notiek mēģinājumi ietekmēt pirmās trīs varas ar saukli “Mūs sit!”. To, ka viņi paši ar sniegto informāciju dažu labu padarījuši zili melnu ne tikai priekšvēlēšanu kaislību laikā, bet arī mierīgākos periodos, – to viņi nedz redzēt, nedz dzirdēt negrib. Taču, ja atbild uz pārmetumiem, tad atbilde ir: “Tāds mūsu darbs.” Ja melot, sagrozīt un tendenciozi pasniegt faktus ir “tāds darbs”, tad, domāju, ka lielākā sabiedrības daļa par tādu darbu nedotu ne plika graša. Tāds darbs var būt tikai patiesības noskaidrošana un atspoguļošana, taču pagaidām “ceturtās varas” dēļ mums dzīve ir kā greizo spoguļu karalistē, kur viss taisnais ir greizs un ačgārns, bet līkais un kroplais taisns.

 


« Atpakaļ