Nemo
www.tvriga.com
“Jaunvalodas uzdevums ir sašaurināt domas horizontu. Mēs padarīsim domu noziegumus neiespējamus, jo tiem vairs nebūs vārdu. Katru jēdzienu apzīmēs tikai viens vārds, bet blakus nozīmes tiks aizvāktas un aizmirstas.”
(Džordžs Orvels, “1984”)
Rietumos Dzordžu Orvelu nemīl, kaut arī viņa antiutopija “1984” ataino padomju režīma šausmas – nu, vismaz mums tā stāsta. Lai gan šī grāmata kā šifrēts vēstījums vairāk atbilst mūsdienu realitātei, nevis nebūtībā aizgājušajai PSRS.
Kas ir šis mistiskais Orvels? Īstenībā Indijā dzimis anglis Ēriks Arturs Blērs, kurš mācījies Ītonā, dienējis koloniālajā policijā Birmā, mētājies pa Eiropu, pinies ar dažādu nokrāsu kreisajiem, smagi pārcietis Lielo depresiju – par šo laiku vēsta satriecoša, latviski netulkota grāmata “Parīze–Londona”. Kā Džordžs Orvels viņš pazīstams kopš 1935. gada. Otrā pasaules kara laikā strādājis Karaliskajos gaisa spēkos, 1948. gadā uzrakstījis absolūti pravietisko darbu “1984” un tūlīt arī miris. Kāpēc Orvels spēja būt par pravieti, to var saprast, uzzinot, ko īsti viņš darīja Karaliskajos gaisa spēkos un Tavistokas institūta projektos.
Viņš apzinājās savu neārstējamo slimību, tāpēc uzskatīja par pienākumu brīdināt cilvēci par gaidāmajām briesmām, par kurām viņš bija labi informēts sava darba rakstura dēļ.
Tavistokas institūts – karaliskās ģimenes serpentārijs
Tavistokas institūts tika dibināts Pirmā pasaules kara beigās kā pētniecības centrs psiholoģiskā kara vajadzībām, neoficiāli jau bija strādāts pie angļu sabiedriskās domas apstrādes arī kara laikā. Iestādes solīdie patroni – Lielmasonu Anglijas ložas maģistrs Kentas Džordžs, ģenerālis Džons Rīss un karaliskā ģimene, kuri dibināja šo iestādi sākotnēji kā izpētes klīniku. Oficiāli Tavistokas institūts šo savu agrīno startu noliedz un mīl sevi datēt ar 1947. gadu, nemitīgi žēlodamies par apvainojumiem un konspirācijas teorijām.
Tomēr tieši starpkaru posmā intensīva darba rezultātā tika radītas iedarbīgas un praktiski pielietojamas teorijas “masu apziņas pārformatēšanā”, efektīvi mainot sociālās un individuālās vērtības, līdz ar to mainot tā saukto kolektīvo zemapziņu. Profesionālie “smadzeņu skalotāji” kļuva īpaši rafinēti, jo nodibināja kontaktus ar tā saucamo Frankfurtes skolu, kas ņēmusi savā bruņojumā Freida mācību, ar kabalu atšķaidītu marksismu un dega nepacietībā reformēt pasauli.
Galvenās Frankfurtes skolas tēzes: “Morāle ir sociāli konstruēts jēdziens, un tā ir jāizmaina!”; “Kristīgā morāle un jebkāda ideoloģija ir viltus apziņa, un tā ir jāiznīcina!”
Frankfurtes skola svēti ticēja, ka vidusslānis kā konservatīvās kristiešu ideoloģijas nesējs ir potenciālā augsne rasismam un fašismam un tāpēc apkarojams – ja kāds domā, ka Frankfurtes skola ir lūzeri, tad atliek pajautāt, kur ir Latvijas vidusslānis, klasiskā izglītība un kura rudās, spicās ausis rēgojas katrā Latvijas liberāļu un dženderistu saietā?
1933. gadā pie varas nāk Hitlers un iztrenkā šo žurku baru, kurš pārceļas uz ASV un sāk darbu pie ASV kultūras hegemonijas radīšanas. Zem ASV izlūkdienestu jumta rosās vesels bariņš prātvēderu, kā Makss Horkhaimers, Teodors Vīzengrunds (Teodors Adorno), Ēriks Fromms, Vilhelms Reihs, un viņiem pievienojās arī “zemenīte uz tortes” Herberts Markūze, kuram lielā mērā varam pateikties par esošo degradējošo civilizācijas stāvokli.
Šī intelektuāļu buķete trenējās izmantot masu informācijas līdzekļus apziņas pārformēšanai, strādāja kopā ar nacistu propagandistiem, kas pēc kara lielā skaitā apmetās ASV un izstrādāja vācu tautas “vēsturisko vainas apziņu” – oficiāli sauktu par “denacifikācijas” programmu, pēc kuras vācieši nav atjēgušies joprojām.
Nākamais šo garīgo bandītu uzdevums jau bija nopietnāks – nolaist tvaiku 60. gadu beigu kreisajām studentu pretkara un antiimperiālistiskajām kustībām, kas tiek sekmīgi pārvirzītas uz seksa–rokenrola modeli, bet popkultūra padarīta par biznesu un neoliberāļu kadru kalvi.
Atskatoties uz Tavistokas institūta nozīmi Otrā pasaules kara laikā, nākas konstatēt tā svarīgo militāro lomu – tas bija kļuvis par Britānijas armijas psiholoģisko vadības centru un koordinēja savas aktivitātes ar tādām psiholoģiskā kara struktūrām kā amerikāņu Nacionālās morāles komiteja (Committee for National Morale).
“Jaunvaloda” jeb beisiks – jaudīgs ierocis
Džordžs Orvels “jaunvalodas” projektam pieslēgsies vēlāk, bet Otrā pasaules kara sākumā Tavistokā startē jauns, slepens lingvistisks projekts psiholoģiskā kara projektu ietvaros. Kā pamats tam kalpo lingvista Čarlza Keja Ogdena darbi vienkāršotas angļu valodas radīšanā – tikai 850 pamatvārdi jeb beisiks. Tas gan iedzina šausmas angļu intelektuāļos, jo beisikā bija paredzēts pārtulkot visu angļu literatūru (!), kas, par laimi, nenotika, tomēr sekmēja komiksu un “atvieglinātās literatūras” radīšanu. Arī šis projekts ir uzskatāms par visnotaļ sekmīgu, jo mūsu jaunā paaudze nupat spēj izlasīt tikai twitter formāta tekstu, bet viņu bērni, iespējams, vairs tikai blēs.
Šī jaunradītā, novienkāršotā valoda ierobežoja izteiksmi, bet radīja jaunu, metaforisku realitāti, kuru bija viegli translēt plašām masām bez riska tikt pārprastiem – radās ideāls “trako krekls apziņai”, kuru ar strauji progresējošajiem masu informācijas līdzekļiem varēja piemērot globāli. Un te aktīvi darbojās mūsu Džordžs Orvels, veidojot BBC pārraides “jaunvalodā”, kā arī acīmredzot darīja vēl šo to citu, jo viņa faili tika noslepenoti uz 20 gadiem.
Beisiks izrādījās jaudīgs translāciju ierocis notikumu vienkāršotas versijas radīšanā, turklāt cenzūras iejaukšanās šādi bija praktiski nemanāma. Pašam projektam tika piešķirta augstākā prioritāte kara laikā, un to kūrēja pats Vinstons Čērčils; kādā publiskā runā Hārvardas universitātē viņš sacīja: “Nākamās impērijas būs apziņas impērijas un pasaules, un to apdzīvojošo tautu apziņas izmainīšana būs iespējama bez vardarbības un piespiešanas – tikai ar valodas kontroli.”
Orvels, saprotams, apzinājās, ko dara… Tāpat kā to apzinās šodienas trash animāciju meistari, kas rada multfilmas, kuru varoņi nesakarīgi kustas, ātri skrien un kurās ir ļoti grūti atrast secīgu vēstījumu – šāda animācija defragmentē bērna uztveri un ārkārtīgi apgrūtina mācību procesu nākotnē… Saprotams, ka jaunā paaudze no šādas debilizācijas būtu jāpasargā, bet tehniski tas nav iespējams, jo visādi orveliski putni sēž LV ideoloģijas augstajos krēslos un rūpējās par “Lielā Brāļa” interesēm.
Atgriežoties pie Orvela. Šodien ir ļoti grūti saprast, kas īsti bija viņa radītā grāmata – apzināts mēģinājums nopludināt totalitāristu plānus, brīdināt cilvēci vai vienkārši literāras ambīcijas –, bet fakts paliek nemainīgs: tas strādā jeb, citējot grāmatu “1984”: “Jā, viņiem var dot intelektuālu brīvību… Jo intelekta vairāk nav…”
Zīmīgi ir vārdi, kurus Romas kluba ziņojumā “Pirmā globālā revolūcija” 1991. gadā saka sers Arturs Kings, Karaliskās ģimenes padomnieks zinātnes un izglītības darbā:
“Tieši masu mediji kļūst par pašu iedarbīgāko ieroci un izmaiņu nesēju cīņā par vienas pasaules kārtības nodibināšanu!”
Tas, kas ārpus redzesloka…
Pie tā tad arī strādāja Tavistokas institūts. Jau Pirmā pasaules kara laikā angliski tika pārtulkoti Freida darbi, kas izmantoti, lai radītu jaunus, manipulatīvus instrumentus, kuri varētu tikt izmantoti reklāmā un propagandā. Freida darbs “Masu psiholoģija” jau toreiz ļāva Tavistokas centram izdarīt fundamentālus un tālejošus secinājumus par cilvēka dabu: terora pielietošana padara cilvēku līdzīgu bērnam, atslēdzot domāšanas racionāli kritisko funkciju, tajā pašā laikā emocionālā reakcija ir paredzama un ārēja manipulatora vadāma. Un vēl – indivīda trauksmes līmeņa kontrole paredz arī kontroli pār masu, kas atrodas uz līdzīga viļņa. Tas tā, ja kādam nav skaidrs, kāpēc Latvijas pierobežā braukā sveši kuģi un Parīzē notiek regulāri terora akti ar niecīgi mazu upuru skaitu…
“Tas, kas ir svarīgs, – ir ārpus viņu redzesloka. Viņi ir kā skudras, kas redz sīko, bet neredz lielo.” (Džordžs Orvels, “1984”.)
Vēl viens prasmīgs leftistu manipulators – doktors Lipmans – Tavistokas institūta paspārnē izstrādāja ziņu pasniegšanas shēmu, kas šobrīd ikdienā ir vērojama visā pasaulē. Proti, piejaucot nopietniem materiāliem un sarežģītai informācijai tā sauktās “cilvēciskās intereses”, sportu un kriminālziņas, interese par nozīmīgu materiālu strauji sarūk. Pēc viņa teorijas, šādi ir jāpasniedz ziņu materiāls neizglītotiem cilvēkiem, lai tie ticētu tam, kam, pēc viņu domām, tic arī visi pārējie. Tas arī ir sabiedriskās domas formēšanas veids, kuru, saskaņā ar Lipmana uzskatiem, realizē “veiksmīgā un ietekmīgā pilsētas elite, kas šādi gūst ietekmi Rietumu puslodē ar Londonu centrā”. Kā manījāt, Sūnu Ciema sarakstā nav… Tikai Londona un tās elite.
Lai ticētu blēņām, izglītības kvalitātei ir jāpazeminās, tāpēc pazūd domraksti, matemātikas eksāmeni nav obligāti, izglītība manāmi degradējas un šajā duļķainajā straumē jau gadiem ilgi rosās lipmani-šadurski…
Doktora Lipmana “atklājumi” – visi kā viens – ir aktuāli šodien:
- Ar masu viedokli vislabāk manipulēt, piedāvājot lielu izvēli (BBC,CNN u.c.) dažādu avotu, kur vienai un tai pašai informācijai atšķiras tikai akcenti – tas ir labākais veids, kā slēpt stingru kontroli.
- Vienkāršā tauta neizzina, bet uzticas “viedokļu līderiem”, kuru imidžs ar TV un Holivudas palīdzību tiek radīts pēc vajadzības.
- Holivuda ir otra armija, kas uzvar bez asinīm.
- Regresu un atgriešanos bērnībā iespējams panākt ar raidlugu un TV seriālu palīdzību, kas nojauc realitātes sajūtu un ar nemitīgu sižetu atkārtošanos programmē smadzenes uz darbību tikai noteiktā stereotipu rāmī.
Cik spēcīgi strādāja raidlugas uz vājiem prātiem, to lieliski parāda Herberta Velsa “Pasauļu kara” translācija 1939. gadā. Tās laikā daudzi briti nolēma, ka Londonai patiešām uzbrūk citplanētieši – robeža starp ziņu pārraidi un raidlugu bija izdzisusi.
Ko no šī visa varam secināt mēs, perifērijas iedzīvotāji, uz kuriem šīs tehnoloģijas tiek lietotas?
Ja mūsu izglītību cenšas degradēt – tai ir jābūt prioritātei!
Ja mūs baida – ir jāpēta, kurš gūst no tā materiālu labumu!
Ja mums stāsta, ka ideoloģijas nav modē, – tad īstais laiks radīt savu!
Ja gribam izdzīvot kā tauta – cita ceļa nav!
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem,
https://www.youtube.com/watch?v=UoQZuF1xJX4-
https://www.facts-are-facts.com/article/rand-corporation-operation-global-manipulation
https://tavistockandportman.nhs.uk/
Pirmpublikācija: www.tvriga.com
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.4(402) [2018. gada 23. februāris–8. marts]