- Liekmanis
Vai Latviju var uzskatīt par normālu valsti? Parastā izpratnē, manuprāt, nevar. Jo kurā pasaules valstī vēl būtu sastopamas tādas nenormālības kā mūsējā? Pirmkārt, Eiropas Savienībā Latviju formāli pārstāv arī tādi deputāti, kas ir tās ienaidnieki un faktiski pārstāv Krievijas intereses. Piemēram T.Ždanoka, kura no sākta gala ir cīnījusies pret Latvijas neatkarību un savu nostāju netaisās mainīt.
Otrkārt, Latvijas parlamenta lielākā partija sadarbojas ar okupētājvalsts valdošo partiju un Latvijā pārstāv Krievijas intereses.
Treškārt, gribot negribot jāskar bezgalīgi atkārtotā problēma par DDD neveikšanu. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām un pasaulē pieņemtajai praksei pēc PSRS sabrukuma Latvijā bija jālikvidē okupācijas sekas un bija jāveic deokupācija un dekolonizācija. Bet, pateicoties mūsu politiķu bezatbildībai, lai neteiktu vairāk, un ES piekrišanai vai pat spiedienam, tā vietā valstī tika un tiek realizēta pretvalstiskā integrācijas un naturalizācijas politika. Sabiedrības integrācija, kā atzīst paši politiķi, ir cietusi neveiksmi, ir tikai veltīgi iztērēta nodokļu maksātāju nauda. Naturalizācija gan ir devusi augļus. Ir radušies simtiem tūkstoši valstij nelojāli lemtspējīgi pilsoņi, kuri pārņēmuši savā varā mūsu galvaspilsētu un, naturalizācijai turpinoties, var pārņemt savā varā visu valsti. Viņi sevi uzskatāmi parādīja arī referendumā par krievu valodu kā valsts valodu. Smieklīgi tagad atcerēties barikāžu laikus, jo toreizējās idejas ir tagad nodotas un apgānītas. Bet mūsu politiķi turpina uzstāt uz naturalizācijas nepieciešamību, turpina mūsu valsts virzību pa skuju taku.
Ceturtkārt, eksprezidentam G.Ulmanim nepietika ar to, ka Latvijā tika atstāti simtiem tūkstoši civilokupantu, viņš gribēja Latvijā paturēt arī spēcīgu Krievijas militāro piekto kolonnu, kas vienmēr ir kalpojusi un kalpos Krievijai. Turklāt šie “militārie pensionāri” saņem Krievijas pensijas, un ir jāatzīst – kas maksā, tas pasūta mūziku! Viņu piemineklis Pārdaugavā arī ir uz šī Ulmaņa sirdsapziņas. Tāpēc zaļie cilvēciņi Latvijā nebūs jāieved no ārienes, tie te jau ir.
Piektkārt, eksprezidente Vīķe-Freiberga un ekspremjers Kalvītis ar Saeimas svētību, uzskatot, ka Latvijai ir pārāk liela teritorija, atdāvināja Krievijai Abreni un vēl dažu labu zemes pleķīti – kā pateicību par Latvijas okupāciju un veikto genocīdu pret latviešu tautu. Tātad izrādās, ka Latvijas teritoriju var brīvi iztirgot bez jebkāda referenduma. Secinājums: Satversme ir atcelta, okupācija nav bijusi. Mēs pārrakstam vēsturi.
Sestkārt, bēgļu problēma. Ņemot vērā to, ka Latvijai nav bijušas kolonijas un tai nav jātbild par tām nodarīto pārestību kā daudzām Rietumvalstīm, ņemot vērā, ka Latvijā ar ES atbalstu nav likvidētas okupācijas sekas un tāpēc te ir tik liels migrantu (kolonistu) daudzums kā nevienā citā valstī, kas apdraud pamatnācijas eksistenci, mūsu politiķu uzdevums bija panākt, lai bēgļu krīze mūs neskar. Bet kā parasti tas, kas skar Latvijas valsts vai latviešu tautas pastāvēšanu, latviešu pašreizējos politiķus neuztrauc.
Vēl varētu minēt daudz tādu piemēru, kas liecina, ka Latvija nav uzskatāma par normālu valsti, bet aprobežošos ar iepriekš minēto.
Ir spēkā teiciens: “Kāda tauta, tāda valdība.” Diemžēl latviešu tauta padomju okupācijas un karu rezultātā ir zaudējusi gudrākos un patriotiskākos cilvēkus un līdz ar to zaudējusi nacionālo pašapziņu. Tāpēc mums ir tādi politiķi, tāda neadekvāta politika un tik samilzušas problēmas. Mūsu politiskā elite ir pilna ar komunistiem, to pēctečiem un atbalstītājiem. Kur esiet, Latvijas patrioti?
Nobeigumā gribu atzīmēt, ka diemžēl visam, ko mēs rakstam, visai mūsu kritikai nav nekādas nozīmes. Mūsu politiskie centieni “augšā” tiek pilnīgi ignorēti, vai pret tiem tiek vērsta pat tiesas bardzība. Kā saka, suņi rej, bet karavāna iet tālāk…