Saruna ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu Aleksandru Kiršteinu
Zaudētāji taisa paniku
DDD: Vai Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Breksita (Brexit) rezultāti patiešām bija pārsteigums vai tomēr likumsakarīgs un loģisks rezultāts?
Aleksandrs Kiršteins: Tas nebija pārsteigums, jo pēdējā pusgadā regulāri veiktās aptaujas liecināja, ka sabiedrība dalās apmēram uz pusi. Rezultāts tāds arī bija – par izstāšanos no Eiropas Savienības nobalsoja par dažiem procentiem vairāk.
DDD: Kādēļ tad tāda panika – pat daļa britu sāka vākt parakstus par jauna referenduma sarīkošanu, lai paliktu ES?
A.K.: Tie ir cilvēki, kas neprot zaudēt. Šādas parakstu vākšanas ir nenopietnas. Piemēram, no Vatikāna, kur ir 800 iedzīvotāju, parakstījās 32 tūkstoši.
DDD: Nākamajā dienā pēc referenduma ne vienu reizi vien izskanēja apgalvojums, ka briti nav sapratuši, par ko viņi balso – viņi esot balsojuši pavisam par ko citu, nevis par izstāšanos no Eiropas Savienības. Vai šādi paziņojumi neapvaino britus nespējā sakarīgi domāt?
A.K.: Vēl amizantāks, manuprāt, ir paziņojums, ka par izstāšanos no ES balsojuši neizglītoti pilsoņi laukos. Šo apgalvojumu izplata cilvēki, kas neizprot situāciju Lielbritānijā un nezina, ka Anglijā atšķirībā no citām valstīm laukos, muižās pārsvarā dzīvo turīgi cilvēki ar labu izglītību.
Londonā četrdesmit procenti ir imigranti, kuri vienmēr balsos par ES. Par palikšanu ES balsoja arī Londonas Sitija (vēsturiskais Londonas centrs – ievērojams biznesa un finanšu centrs un līdzās Ņujorkai ir viens no vadošajiem globālajiem finanšu centriem pasaulē. – Red.piez.). Sitijā strādā apmēram 360 tūkstoši finanšu sektorā nodarbināto, kuri pārsvarā sniedz pakalpojumus Eiropas Savienības valstīm. Tātad loģiski, ka arī viņi balso pret izstāšanos no ES. Un, nezinot šo situāciju, tiek apgalvots, ka, lūk, izglītotie pilsētnieki balso pret izstāšanos, bet tumšie lauki balso par, lai gan augstāks izglītības līmenis ir Anglijas laukos dzīvojošajiem.
Ieguvumu būs vairāk
DDD: Vai ir veikti pētījumi, kādu iespaidu Lielbritānijas izstāšanās no ES atstās uz Latviju – mēs zaudēsim vai iegūsim?
Aleksandrs Kiršteins: Mēs nevaram sevišķi nedz ko iegūt, nedz arī zaudēt – varbūt nedaudz iegūt. Jaunā premjere Terēza Meja pateica, ka sarunās panāks Lielbritānijas pieeju brīvajam Eiropas Savienības tirgum. Šobrīd šāda pieeja jau ir Šveicei un Norvēģijai, kuras nav ES dalībvalstis. Līdz ar to, ja ir pieeja ES tirgum, tad ir jāmaksā Eiropas kopējā budžetā, kā to dara gan Norvēģija, gan Šveice.
Obligāts nosacījums ir brīva cilvēku kustība. Lielbritānija nav Šengenas zonā, var kontrolēt, ko ielaist no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Uz Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņiem tas neattieksies.
Finansiāli mēs pat varētu nedaudz iegūt, jo Lielbritānija ir valsts, kas līdz šim viskategoriskāk iebilda pret maksājumu palielinājumu lauksaimniecībai, kas ir nebūtiski Lielbritānijai, bet ļoti svarīgi Latvijas zemniekiem. Mēs pagājušajā gadā pasaules tirgū tikai graudus eksportējām par pusmiljardu eiro. Tieši Lielbritānija vienmēr apturēja sarunas par budžeta palielināšanu. Divu turpmāko gadu laikā izmaiņu nebūs (Lielbritānija vēl atrodas ES), bet nākotnē ieguvumi būs atkarīgi no mūsu spējas kopā ar Poliju un citām jaunpienācējām valstīm panākt lielākus maksājumus.
Manuprāt, Latvija pat varētu iegūt, jo britu jaunais finanšu ministrs, tiekoties ar Anglijas bankas (Apvienotās Karalistes Centrālā banka) pārstāvjiem, ir apliecinājis, ka uzņēmēji neizjutīs nekādu naudas trūkumu kredītiem. Arī aizdevumu procentu likme netiks mainīta. Līdz ar to pie zemāka britu mārciņas kursa pret eiro, tas nozīmēs tikai to, ka britu preces kļūs lētākas, eksports palielināsies, tiks radītas jaunas darbavietas un latviešiem, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā, būs iespējas nopelnīt vairāk. Tātad nekādā gadījumā tas nevar negatīvi ietekmēt Latviju.
DDD: Kādēļ tad tik agresīvi tiek izplatīts uzskats, ka Latvija ekonomiski zaudēs, ja Lielbritānija izstāsies no ES? Kas šādus melus izplata?
A.K.: Visi, kas uzskata, ka būtu labi veidot federālo Eiropu – viena valdība, viena nauda un viss pārējais. Redzams, ka tas tā īsti nedarbojas, bet grūti atzīt, ka esi kļūdījies – tāpēc tagad krīt panikā.
Lielbritānija no izstāšanās var iegūt diezgan daudz. Piemēram, ar Īriju tās tirdzniecības apjoms bija lielāks nekā ar Ķīnu un Indiju kopā. Tikai šogad Eiropas Savienība gatavojas noslēgt investīcijas aizsardzības līgumu ar Ķīnu, jo smagais birokrātiskais mehānisms nav ļāvis Eiropas Savienībai to izdarīt agrāk, līdz ar to arī britiem nav šāda līguma. Tagad, izstājoties no Eiropas Savienības, britiem ir iespēja noslēgt sev izdevīgus līgumus ar Indiju un Ķīnu, piekļūstot šiem milzīgajiem noieta tirgiem.
DDD: Vai ir iespējams, ka šos faktus slēpj, lai arī citu valstu iedzīvotāji nesāktu domāt par izstāšanos?
A.K.: Nedomāju. Vairums cilvēku nesaprot, ka nav jātic visam, ko rāda TV kanāli, kuros pārsvarā strādā ES federalizācijas atbalstītāji, un nelasa, ko raksta eksperti, piemēram, laikrakstā “Dienas Bizness”. Labu rakstu par Breksitu uzrakstījis Dr.sc.pl. Daunis Auers žurnālā “Ir”, uzsverot tieši šīs pozitīvās izmaiņas – lielās investīciju iespējas Latvijai no valstīm, kas vēlas ieguldīt tieši ES, ja mācēsim tās izmantot.
Briti izkļūs no Briseles birokrātijas žņaugiem
DDD: Pārsvarā visi uztraucas par finansiālajiem ieguvumiem vai zaudējumiem. Novārtā palicis jautājums par nacionāliem un morāliem ieguvumiem, aizejot no Eiropas Savienības. Ko Lielbritānija iegūs vai varbūt – atgūs?
Aleksandrs Kiršteins: Pati Eiropas Savienības ideja radās, lai novērstu jauna pasaules kara atkārtošanos, nevis lai radītu centralizētu birokrātiju, kas regulē katru sīkumu. Briti ir ļoti jutīgi pret šo birokrātiju – varbūt tas arī ir tas gandarījums. Pati vienotas Eiropas ideja jau nav slikta, bet pašreizējais izpildījums nav tas labākais.
Mēs jau vienmēr esam bijuši Eiropas sastāvdaļa, un būtu muļķīgi likt kaut kādus šķēršļus Latvijai iekļauties, piemēram, Eiropas zinātnē, bet vai tādēļ visas dzīves sfēras jāpakļauj vienotām regulām? Britiem, es domāju, vienīgais gandarījums ir tas, ka viņi tikuši vaļā no apgrūtinošās Briseles birokrātijas.
DDD: Latvija jau arī cieš no šīs absurdās birokrātijas. Vai situācija mainīsies?
A.K.: Domāju, ka jā. Lasīju ļoti interesantu sarunu starp Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Šulcu un Komisijas priekšsēdētāju Junkeru, kurš atzīst, ka viņš ir gribējis Eiropas federalizāciju, bet saprot, ka tas nav iespējams, jo esot redzējis, ka Eiropas valstis tomēr grib paturēt savu nacionālo suverenitāti.
Eiropas Savienībai ir nākotne tikai kā nacionālu valstu savienībai, kur katrai nācijai ir sava kultūra, bet kopēja ekonomiskā sadarbība. Pēc Breksita netiks uzspiesti termiņi arī tām valstīm, kas, kā, piemēram, Polija, nav pieņēmušas eiro. Es ceru, ka pēc Breksita referenduma lietas Eiropas Savienībā mainīsies uz labu.
“Bēgļu” problēmai ir risinājums
DDD: Vai Breksits var kaut kā ietekmēt arī bēgļu problēmas risinājumu?
Aleksandrs Kiršteins: Bēgļu problēma var tikai samazināties, jo briti tagad var kategoriski pateikt, lai neviens, kas Francijā sabūvējuši pagaidu nometnes un mēģina caur Lamanša tuneli iekļūt Lielbritānijā, necer, ka ar Francijā iegūtām uzturēšanās atļaujām varēs īstenot savu sapni saņemt britu lielos sociālos pabalstus. Protams, ka ekonomiskie migranti vairs netiks ielaisti, plūsma samazināsies.
DDD: Bet tad viņi brauks uz citām valstīm.
A.K.: Citur nemaksās tos pabalstus – varbūt tikai Vācijā. Taču šobrīd tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai novērstu bēgļu turpmāku masveida ierašanos Eiropā. Mums ir izveidota kopēja Eiropas ārējās robežas un krasta apsardze jeb ERKA, kura nodarbojas ar robežsargu sagatavošanu un apmācību – tā ir 1500 cilvēku ātrās operatīvās reaģēšanas robežsargu vienība, kura spēs aizturēt bēgļus, vēl pirms viņi šķērsos Eiropas Savienības robežu. Plānots, ka Latvija deleģēs 30 robežsargus. Šādu plānu ir apstiprinājis Eiropas Parlaments, rudenī to apstiprinās valstu vadītāji. Grieķijā līdz šim ieradās vairāki tūkstoši bēgļu dienā, bet tagad tikai daži desmiti, kurus aizraida uz Turciju. Tagad, protams, problēma ir ar Itāliju – cilvēki riskē un brauc pāri Vidusjūrai. Es domāju, ka šīs jaunās krasta apsardzes vienības atrisinās arī šo problēmu.
DDD: Ja bēgļu skaits samazinās, vai tas pierāda, ka vairums no tiem, kuri līdz šim ieradās Eiropā, bija nevis kara bēgļi, bet vienkārši labuma meklētāji?
A.K.: Tā patiešām bija – caur tā saucamo Balkānu ceļu Grieķijas salās no Turcijas ar gumijas laiviņām ieradās Irākas un Afganistānas pilsoņi, izliekoties par Sīrijas bēgļiem. Izejot cauri Maķedonijai un citām Balkānu valstīm, viņi, cerot uz labiem pabalstiem, devās uz Austriju un Vāciju. Merkeles sacītais bija kļūda, ka visi tiek laipni aicināti.
Turcija ir paziņojusi, ka piedāvās pilsonību Sīrijas bēgļiem. Turcijā oficiāli strādā vairāk nekā 2,7 miljoni sīriešu. Nometnēs ir vēl 200 000 sīriešu bēgļu – tātad kopumā Turcijā ir apmēram 2,9 miljoni sīriešu. Kas notiks, ja viņi saņems Turcijas pilsonību?
Tā kā islāmistu kaujas vienības (teroristiskas vienības) tiek pamazām sakautas, liela daļa kaujinieku bēg uz Turciju, tur uzdodamies par Sīrijas bēgļiem. Ja viņi kļūs par Turcijas pilsoņiem un Eiropas Savienība atcels vīzu režīmu ar Turciju, tad visi šie miljoni varēs brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Lielbritānijā aģitēja par Breksitu. Briti arī kategoriski iebilda pret ES tālāku paplašināšanu. Mēs zinām, ka rindā uz Eiropas Savienību stāv ne tikai Turcija, bet arī Balkānu valstis un Ukraina.
DDD: Bet kāda tad ir Latvijas nākotne, ja šis scenārijs īstenojas dzīvē – varbūt arī mums ir jāstājas ārā?
A.K.: Es nedomāju, ka Turcijas pilsonību ieguvušie bēgļi tagad gribētu nākt uz Latviju. Vajadzētu atcerēties, ka Turcijā dzīves līmenis nav zemāks – varbūt pat augstāks. Patiesības labad jāteic: ja 60. gados vairāk turku aizbrauca un Vāciju, tad tagad notiek pretējs process – Turcijas turki dzīvo labāk nekā Vācijā dzīvojošie turki. Un ļoti daudzi brauc atpakaļ, jo Turcija ir apbrīnojami moderna, ģimeniska valsts – tā ir sekulāra valsts. Bet, protams, es nebūtu piekritējs bezvīzu režīmam ar Turciju tuvāko 10 gadu laikā. No otras puses, Turcija piekrita uzņemt šos bēgļus ar noteikumu, ka Vācija un Eiropas Savienība atbalstīs bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem. Varam prognozēt: ja mēs neatbalstām bezvīzu režīmu, tad Turcija var atteikties no bēgļu uzņemšanas.
DDD: Un atkal lielās cilvēku masas gāzīsies uz Eiropu…
A.K.: Jā. Bet kopumā, es domāju, stāvoklis uzlabosies, jo karadarbība tomēr samazinās. Zināmā mērā kaut kādas sarunas Sīrijā notiek, stabilizējas situācija Lībijā u.tml. Drīzāk nauda, ko katra valsts iemaksā Turcijas bēgļu fondā, tiks piešķirta dzīves apstākļu uzlabošanai attiecīgiem reģioniem. Latvija šogad iemaksās ap miljonu – tā, protams, ir liela nauda, bet tas ir daudz labāk nekā tas, ja viņi brauktu uz šejieni.
Intervēja Steidzīte Freiberga