Valsts svētku priekšvakarā tika apbalvoti Aivara Sluča izsludinātā domrakstu konkursa “Kāpēc ir nepieciešama Latvijas dekolonizācija” uzvarētāji. Lai godinātu patriotiskos jauniešus, Latvijā bija ieradies pats konkursa rīkotājs.
Saruna ar latviešu tautas patriotu, ASV dzīvojošo ārstu Aivaru Sluci
Pirmkārt, latviska Latvija
DDD: Vai esat apmierināts ar konkursa “Kāpēc ir nepieciešama Latvijas dekolonizācija” rezultātiem?
Aivars Slucis: Jā, raksti bija labi – visiem žūrijā patika. Cerējām gan, ka būs vairāk… Konkursā, kas tika organizēts pirms 20 gadiem, piedalījās, šķiet, ap 300 jauniešiem. Varbūt tagad nepratām reklamēties.
DDD: Kas bija galvenais, uz ko jaunieši vērsa uzmanību – kādēļ ir vajadzīga dekolonizācija?
A.S.: Pirmais, uz ko arī es vēršu uzmanību, ir latviska Latvija. Nevar būt latviska Latvija, ja 40 procenti iedzīvotāju nerunā latviski, pat agresīvi demonstrē, ka nerunā. Turklāt viņi arī uzspiež latviešiem runāt krieviski. Nevar būt latviska Latvija bez dekolonizācijas!
Otrs jautājums ir lojalitāte. Ukraina iedeva visiem pilsonību, un vienalga lielākā daļa Krimā pārgāja krievu pusē. Ja Krimā būtu bijis karš, daudziem tiktu šauts mugurā – tas, ka tur nebija kara, izglāba daudzus ukraiņus.
Trešā lieta, kas pieminēta vairākos konkursa darbos, ir valodas referendums. Daži jaunieši to nosauca par “maigu” apvērsumu pret valsti. Par to, ka kāds balsoja pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, īstenībā vajadzētu atņemt pilsonību. Pie pilsonības saņemšanas viņi ir apsolījuši aizstāvēt Latviju un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Ceturtais – gandrīz visi kolonisti balso par “Saskaņu”, par Rubiku un Ždanoku, bet ne par latviskām partijām. “Saskaņa” ir lojāla Krievijai, nevis Latvijai. Viņi ir kā piektā kolonna un Putina roka mūsu Saeimā. Krievu okupanti vienmēr balsos par “Saskaņu”. Te var līdzēt tikai dekolonizācija.
Piektais – mūsu oligarhi, kuri arī dara tikai sliktu Latvijai. Un viņi sadarbojas ar “Saskaņu”. Kolonistus var dabūt ārā, bet oligarhi ir jāliek cietumā. Bet “Saskaņa” to neatļaus, jo strādā kopā ar oligarhiem, uzpērkot cilvēkus u.tml.
DDD: Oligarhi jau arī citas partijas atbalsta, ne tikai “Saskaņu”.
A.S.: Jā. Arī zemnieki caur Lembergu darbojas. Bet, ja nebūtu “Saskaņas”, tad arī nebūtu tik bīstami. Šie ir tie pieci minētie galvenie iemesli, kādēļ ir nepieciešama dekolonizācija.
DDD: Vai, jūsuprāt, mums ir gudri jaunieši?
A.S.: Jā. Tikai būtu labi, ja konkursā piedalītos 10 līdz 100 reižu vairāk jauniešu.
DDD: Kādēļ tieši tagad organizējāt šo konkursu?
A.S.: Ir jau pagājuši 20 gadi no pirmā konkursa, bet uz ielām aizvien vairāk un vairāk dzird krievu valodu… Es sapratu, ka ir pienācis laiks atkārtot šādu konkursu.
Kolonisti nav izdevīgi Putinam
DDD: Vai jūs redzat iespēju panākt dekolonizāciju?
Aivars Slucis: Tagad ir lielākas iespējas nekā pirms pusotra gada, jo tad kolonisti bija ļoti vajadzīgi Putinam, kurš izmantoja zaļos cilvēciņus jeb piekto kolonnu Krimā, Austrumukrainā. Un viss tur ritēja tik labi, ka droši vien skatījās arī uz Latviju un Igauniju. Bet tad šī situācija mainījās, jo atmodināja NATO, un Krievija redzēja, ka nevar karot pret NATO, kas ir daudz stiprāka.
Protams, Krievija cerēja, ka NATO neaizstāvēs Baltijas valstis, bet tagad ir skaidrs, ka aizstāvēs. Jo, ja NATO neaizstāvēs Latviju un Igauniju, tad tā nebūs NATO – tas ir šīs organizācijas galvenais mērķis.
Starp citu, kolonisti Latvijā ir bīstami arī Putinam – tajā ziņā, ka var izraisīt provokāciju, lai iegrūstu Krieviju karā pret NATO, ko viņš ātri zaudētu.
DDD: Kurš būtu ieinteresēts šādā karā?
A.S.: Ja Krievijai iznāktu karš ar NATO Eiropā, tad Ķīna paņemtu visu Sibīriju – viņi jau gaida. Ķīna jau tagad prāto, ka pēc 100 gadiem tai būs Sibīrija.
DDD: Un Krievija to apzinās?
A.S.: Nezinu gan. Bet Putins zina, ka krievvalodīgos kolonistus šeit var izmatot kāds “trešais” spēks. Šovasar jūnijā Sanktpēterburgā bija ekonomiska konference. Tajā piedalījās arī Putins, bet daudzi Rietumu valstu vadītāji nepiedalījās Ukrainas dēļ. Putinam tur bija divas garas intervijas ar Amerikas žurnālistiem, un viņš lūdza: “Nedusmojieties uz mums par Ukrainu, mums kopā jākaro pret musulmaņu teroristiem.” Un pēc mēneša viņš pārtrauca šaušanu Ukrainā ar smagajiem ieročiem, bet pēc diviem mēnešiem iebruka Sīrijā.
Manuprāt, Putins grib būt kopā ar NATO, jo saprot, ka nevar pret NATO karot. Bet kāds var izmantot šeit esošos krievvalodīgos kolonistus, lai sarīdītu NATO ar Krieviju – tātad Putinam būtu gudri šos kolonistus izvākt no Latvijas un Igaunijas.
Latviešu valodā ir iznākusi grāmata “FSB spridzina Krieviju”, ko uzrakstījis Ļitviņenko, kuru krievi noindēja Anglijā. Grāmata ir par to, ka tieši FSB uzspridzināja 800 krievus Krievijā, lai atrastu iemeslu otrajam karam pret čečeniem. Tātad Putins ļoti labi saprot tādas provokācijas – uzspridzināt savējos, lai apvainotu kādu citu kara sākšanai, un zina, ka kāds cits to var izdarīt arī pret viņu – ar mūsu un Igaunijas kolonistiem.
Cerams, ka Putins ātrāk sapratīs, cik gudri būtu šos kolonistus izvākt. Tagad ir labs laiks to darīt. Tāpēc mūsu valdībai vajadzētu publicēt Putina repatriācijas programmu un pateikt – strādāsim kopā šajā jautājumā. Tas varētu būt sākums, bet valdība nez kāpēc klusē.
DDD: Kāpēc, jūsuprāt?
A.S.: Nezinu – varbūt jau no agrākiem gadiem ir daudz komunistu, komjauniešu, nopirkto, čekistu, un tagad visvieglāk ir neko nedarīt. Nav viņos patriotu, kas būtu nacionāli noskaņoti, arī biznesa intereses ar Krieviju ir kopīgas, un vienkāršāk ir neko nedarīt.
Vieglākais ceļš…
DDD: Vai, jūsuprāt, arī Nacionālā apvienība par daudz klusē?
Aivars Slucis: Jā, mēs cerējām, ka viņi būs aktīvāki. Lielākā daļa ir patrioti un pilnīgi nacionāli, bet daži savukārt baidās būt par daudz aktīviem un domā, ka ar tādu maigu nacionālismu pietiek. Nezinu – varbūt viņiem taisnība. Es jau nedzīvoju Latvijā…
DDD: Bet šis dekolonizācijas jautājums tomēr uz priekšu nevirzās. Kaut vai par repatriāciju tiešām varēja sadarboties ar Putinu.
A.S.: Nacionāļiem nekad nav bijušas svarīgas ministrijas – viņiem ir Kultūras un Tieslietu ministrija, bet vajag, teiksim, Ārlietu un Iekšlietu ministriju. Es domāju, ja Nacionālā apvienība dabūtu svarīgākas ministrijas, būtu cita lieta.
DDD: Kāpēc, jūsuprāt, dekolonizācijas jautājums netika risināts un noklusa jau pašā sākumā – jau kopš 1991. gada, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība?
A.S.: Atbilde ir skaidra. Čeka redzēja, ka Padomju Savienība sabruks jau pirms tas notika, un tika izplānots, ko darīt – iefiltrēja iekšā cilvēkus, nopirka komunistus, čekistus utt. Dibināja arī “Latvijas ceļu”, lai atņemtu balsis LNNK – tika darīts viss čekas izplānotais…
Vaina ir tajā, ka visas valstis, cilvēki, firmas dara to, kas ir vieglāk. Atceros, kad pirms desmit gadiem kādam viduslīmeņa vācu ierēdnim prasīja, kāpēc vācieši nepalīdz Latvijai atbrīvoties no kolonistiem, viņš atbildēja: “1991. gadā neprasījāt to nopietni.” Tā tas bija – valdību nozaga komunisti, kam tāda dekolonizācija nebija vajadzīga.
Šis vācietis teica, ka viņi bija gatavi, jau 80-tajos gados, kad Eiropa pieņēma trīs rezolūcijas par to, ka Baltijas valstis ir nelikumīgi okupētas un kolonizētas – nelegāli iesūtīti iekšā simtiem tūkstoši krievu. Bet nekas netika prasīts. Eiropa pat būtu maksājusi par kolonistu izraidīšanu, bet, ja neprasa, tad jau nevajag.
DDD: Tiesiskā bāze bija, bet reāla darbība nesekoja.
A.S.: Jā, tieši tā. Un daudzi jau nezina, kā īstenībā ir. Piemēram, kādā konferencē Amerikā satiku ungāru studentu un runājām par Latviju – teicu, ka daudz te krievu, bet viņš neticēja – esot domājis, ka te varētu būt vien kādi 1–2 procenti krievu. Tātad pietiekoši daudz par to nerunājam. Protams, tāda Ždanoka un viņai līdzīgie par to nerunās Eiropas Parlamentā, bet latviešiem par to ir jārunā. Latviešiem ir jābūt skaļākiem.
Pastāv cenzūra
DDD: Jūsuprāt, no kā baidās latvieši, kāpēc klusē par dekolonizācijas nepieciešamību? Kāpēc “smalkā” sabiedrībā par to nav “piedienīgi” runāt?
Aivars Slucis: Nezinu teikt – varu tikai lasīt, ka ir bailes no Krievijas iebrukuma. Bet tas nekad nenotiks, jo tās tad būtu Krievijas beigas. Problēma vēl ir tā, ka krievi lielākoties kontrolē arī Latvijas ekonomiku – darbu firmās u.tml. Cilvēki 50 gadus ir iebaidīti, baidās zaudēt darbu. Kas zina, kad tas mainīsies.
DDD: Ko jūs ieteiktu latvietim darīt, lai iekustinātu dekolonizācijas procesu?
A.S.: Vispirms Nacionālajai apvienībai vajadzētu dabūt vairāk vietu Saeimā, lai varētu kontrolēt valdību. Tagad to dara “Vienotība”. Tad jau arī Nacionālajai apvienībai būtu citāda programma nekā “Vienotībai”. Tā būtu viena lieta. Problēma vēl ir tā, ka visas avīzes kontrolē oligarhi. Lembergam pieder, šķiet, divas avīzes. Tā viņiem ir aizliegta tēma. Tāpat arī TV un Radio pastāv cenzūra pret idejām par dekolonizāciju. Ja politiskā kliķe nerunā, tad jau arī latvieši domā, ka nav vērts – nekas jau nenotiks šā vai tā.
DDD: Jūs domājat, ja presē sāktu runāt, tad latvieši atmostos darbībai?
A.S.: Protams.
DDD: Kas jums pašam neļauj palikt mierā un liek organizēt konkursu par Latvijas dekolonizāciju? Tā ir mīlestība pret savu tautu?
A.S.: Jā, tieši tā. Nezinu īsti, cik, bet neliels procents latviešu ir tādi kā es.
DDD: Okupācijas laikā mēs ļoti augsti vērtējām ārzemju jeb trimdas latviešus, kuri bija saglabājuši domu par Latvijas brīvību. Bet šobrīd, skatoties uz tiem, kuri ir atbraukuši uz Latviju un ieņēmuši augstus amatus, jau ar Vairu Vīķi-Freibergu priekšgalā, diemžēl ir jāsecina, ka viņu darbība ir vērsta pret latviešu tautas interesēm. Ar ko tas būtu izskaidrojams, kāpēc trimdas latvieši ir šādi mainījušies?
A.S.: Īsti nemāku teikt, bet piekrītu, ka tādi kā Raudseps, Muižnieks, Vīķe, arī Meierovics nebija nekādi patrioti, varbūt bija pat Krievijas ietekmes aģenti. Viņi jau zināja, ka Padomju Savienība sabruks un tika atsūtīti uz šejieni. Varbūt tika atsūtīts kāds naivs liberālis, kas nespēj atšķirt Amerikas un Kanādas imigrantu valstis no Latvijas.
Nelatviešu procents
DDD: Jūsuprāt, cik procentiem latviešu Latvijā jābūt, lai mūsu valsts būtu latviska?
Aivars Slucis: Dzirdam runājam, ka 75 procentiem. Taču tur klāt ir “bet”. Jāpaskatās, kādi ir tie 25 procenti nelatviešu. Labs piemērs ir Latvija brīvības laikā, kad 5–7 procenti bija vāciešu, 5–7 procenti žīdu jeb ebreju, 8–10 procenti krievu, 2–3 procenti poļu, 1 procents lietuviešu – un tādā garā. Latviešu bija 75 procenti, kas bija 10 reižu vairāk nekā katra no minoritātēm.
Latvijas brīvvalsts laikā, 20 gados, neviens latvietis netika ne pārkrievots, ne pārvācots, lai sāktu runāt citā valodā. Tagad uzzināju, ka šodien Latvijā ir tikai 62 procenti latviešu, bet 7 procenti no viņiem ir krievvalodīgie latvieši, kuri mājās runā krievu valodā… Kādi 35 procenti ir krievi un pārkrievojušies citu tautību pārstāvji – tā saucamā krievvalodīgā minoritāte.
Lūk, un eksperti atzīst, ja ir tikai viena minoritāte, kas nāk no kaimiņvalsts un runā vienā valodā, tad pamatnācijai ir jābūt 90 procentiem. Tātad pie mums krievvalodīgie varētu būt, apmēram, tikai kādi 130–140 tūkstoši. Ne vairāk.
Krievvalodīgos var sadalīt trīs grupās – vieni ir tā saucamie legālie krievvalodīgie, kas atradās Latvijā jau pirms okupācijas, un tie ir mazliet vairāk par 100 tūkstošiem. Nelegāli Latvijā ir okupanti (pilsoņi, nepilsoņi), bet no viņiem ir, apmēram, kādi 20 tūkstoši, kurus mēs varētu paturēt… Un kopā ar legālajiem tad būtu ap 10 procentiem krievvalodīgo, kas būtu normāli.
DDD: Vēl gan dekolonizācijas procesā būtu jāšķiro t.s. jauktās ģimenes – tām jāizvēlas, vai viņi paliek šeit un ir lojāli Latvijai, vai arī ar visām ģimenēm brauc prom.
A.S.: Jā, būtu jāšķiro. Tiem, kas sūta bērnus krievu skolās, jābrauc projām. Krievu skolas vispār jāslēdz ciet. Tas ir pilnīgi absurdi, ka tie, kuri runā par integrāciju, nesaprot, ka ir vajadzīgs slēgt krievu skolas. Tā ir pirmā lieta, ko vajadzēja darīt. Nacionālā apvienība gribēja, bet viņus apstādināja un neatbalstīja. Protams, tas nav vienīgais risinājums, jo, kaut arī visi krievvalodīgie sāktu runāt latviešu valodā, tomēr labāk, ka viņi ietu prom. Arī Ušakovs runā latviski, bet…
Kur likt bēgļus un kolonistus?
Aivars Slucis: Daudzi teic, ka ir labi krievi, kuri te varētu palikt. Bet arī Krievijai vajag labus krievus. Ja viņi uzskata, ka viņiem ir taisnīgi būt Latvijā, ka visiem vajag dot pilsonību un jābūt divām valodām, tad, domāju, tādiem labāk būtu jābrauc prom uz Krieviju. Un daudzi varbūt pat pateiktos, ka viņiem ir tikusi dota iespēja atgriezties Krievijā. Bet, ja ne, lai brauc abos virzienos – vai nu uz Ameriku vai Krieviju.
Amerikā jau ir daudz krievu – nezinu vai tikpat kā Latvijā, bet kaut kur līdzvērtīgi. Kad Minesotā ieiet lielā veikalā, uzreiz dzird krievu valodu – viņi tik skaļi runā. Nodomāju – labi, ka tas ir Minesotā, nevis Latvijā. Amerika jau varētu paņemt vairāk krievu kolonistu. Arī Eiropa varētu piedalīties.
Jaunā gada sākumā vēlos publicēt rakstu, kurā sadalīšu Latvijas un Igaunijas vienu miljonu kolonistu pa visām Eiropas valstīm – katrai būs sava kvota un obligāti jāuzņem. Kādēļ 1991.–1992. gadā viņi jau to neizdarīja? Mums bija tāda pati problēma kā tagad Grieķijā un Itālijā – kādēļ neuztraucās tad par Latviju un Igauniju? Sadalīt krievu kolonistus pa visām Eiropas valstīm – tas būtu labs risinājums.
DDD: Kā jūs vērtējat t.s. bēgļu jautājumu, imigrantus no Āfrikas, kas tagad ir jauns drauds Latvijai?
A.S.: Teikšu tā, ka, salīdzinot ar krievu kolonistiem, tā nav tik liela problēma.
DDD: Šobrīd vēl nav?
A.S.: Jā, šobrīd nav. Es jau uzrakstīju visiem Eiropas Parlamenta deputātiem, ka mēs būtu gatavi apmainīt 100 krievus pret vienu bēgli. Šejienes kolonisti ir tūkstošreiz bīstamāki par bēgļiem.
Bēgļu problēma sākās ar Sīrijas karu, kas ievilkās. Šogad pavasarī Vācijā kāds vācu ierēdnis teica, ka Vācija varētu ņemt kādus 800 tūkstošus imigrantus. Šī ziņa izplatījās visās bēgļu nometnēs apkārt Sīrijai – oho, Vācija grib 800 tūkstošus! Un tad sākās – viņi sāka nākt. Tā ir ierēdņu vaina, ka kaut ko tādu sacīja. Tagad jau arī Baltijas valstīs runā, ka vajag stiprināt Eiropas Savienības robežas, sākot ar Grieķiju. Ja pirmie desmit tūkstoši būtu sūtīti atpakaļ, viņi vairs nenāktu.
Bet tagad viņi tikai nāk un nāk, un ir vēl jāapgādā. Domāju, ja pastiprināsim robežas, šī plūsma mazināsies. Karam Sīrijā arī būtu jābeidzas, un bēgļus varētu sūtīt atpakaļ uz Sīriju. Vācijai īstenībā vajag vismaz vienu miljonu darbaspēka.
Latvijai gan vajadzētu pateikt, ka vispirms Āfrikas bēgļi pieder visām tam valstīm Eiropā, kam ir bijušas kolonijas Āfrikā – Holande, Beļģija, Francija, Anglija, Spānija, Portugāle… Daļēji tā ir viņu vaina –kolonijas viņiem ir bijušas simtiem gadu, un neko labu šīs valstis tur nav izdarījušas. Tādēļ es uzskatu, ka visiem Āfrikas kolonistiem ir jādodas uz viņu kolonizētājvalstīm.
Apvienība pret latviešu diskrimināciju Latvijā
DDD: Ko jūs ieteiktu latviešiem Latvijā darīt, lai veicinātu dekolonizāciju?
Aivars Slucis: Mums ir jādara viss, lai sagādātu krievu kolonistiem dzīvi Latvijā neērtāku. Latvija šobrīd ir krieviska. To vajag mainīt!
Redziet, krievi uzspiež latviešiem runāt krieviski, un latvieši neko nesaka – pieņem to kā vieglāko variantu. Un tā arī darbavietās pieņem tikai krievvalodīgos, bet latvietim, kurš nerunā krieviski, darbu nedod… Valodas likums tiek ignorēts. Turklāt mums trūkst patriotisku biznesmeņu, jo viņiem galvenā ir nauda. Valodas centru arī nefinansē, lai būtu vairāk inspektoru, viss tiek ignorēts.
Manuprāt, vismaz viena lieta Saeimā ir jāpieņem – valsts valodas sertifikātu programma, kad visām firmām Latvijā, kam ir 5 darbinieki, būs vajadzīgs valodas sertifikāts. Un tur būs teikts, cik procentus var prasīt krievvalodīgos strādniekus, cik angļu u.tml. Sertifikātu izpildi kontrolēs Valsts valodas centrs.
DDD: Tātad drīkstētu prasīt tikai vienam darbiniekam zināt krievu valodu?
A.S.: Piemēram, bankā var prasīt, lai 10 procenti darbinieku būtu krievvalodīgie, zinātu krievu valodu – vairāk ne. Ja nav neviena, kas runā krieviski, tad viņi var pieņemt krievvalodīgos. Ir jāatlīdzina līdzšinējā diskriminācija.
Cilvēki saka – labi jau būtu, bet vienalga var izbrāķēt latviešus cita iemesla dēļ. Bet atkarīgs jau ir no tā, kurš pieņem. Tāpēc mums vajadzēs dibināt vēl vienu nevalstisku organizāciju, kuru es dēvēju – Apvienība pret latviešu diskrimināciju Latvijā. Un tā tad varēs izmantot visus datus par firmām Latvijā, kam ir vairāk nekā 5 darbinieki, uzzināt, cik ir latviešu, cik krievu, un šīs ziņas publicēt. Rīgā droši vien ir firmas, kurās nav neviena latvieša, un tas būs publicēts internetā un citur. Pret tām firmām, kurās būs vislielākā latviešu diskriminācija, varēs piketēt.
DDD: Boikotēt?
A.S.: Jā. Visvairāk tieši pret firmām un bankām, kas darbojas arī citās valstīs, jo tām būs bailes, ka tās apsūdz diskriminācijā. Tādējādi, domāju, tās būs pirmās, kas ievēros latviešu nediskrimināciju.
DDD: Kā tāds pikets varētu izskatīties?
A.S.: Tas ir informatīvs pikets, lai cilvēki zinātu, ka attiecīgā firma diskriminē latviešus. Un, ja firma darbojas arī ārzemēs, tai būs nepatīkami.
Manuprāt, liela problēma ir tā, ka latvieši ir ļoti klusi, nekā nesaka. Eiropā Ždanoka runā, ka latvieši diskriminējot krievus, bet īstenībā taču ir tieši otrādi – diskriminācija tiek izvērsta pret latviešiem Latvijā. Lūk, vajag šo informāciju nopludināt uz Eiropu, lai viņi zinātu – tikai tas var mums palīdzēt.
Amerikā ir viena liela organizācija, kuru dibināja melnie – NAACP – sakarā ar diskrimināciju pret melnajiem. Šī organizācija tagad ir ļoti liela, viņu vadoņi ir pazīstami, visi politiķi grib būt draugos ar viņiem, jo viņi kontrolē Amerikā melno balsis, un viņu vadītāji paši iet politikā. Es uzskatu, ka arī mūsu iespējamā organizācija varētu būt līdzīga – ne jau kā politiska partija, bet kā noderīgo partiju atbalstītāja. Un tad visas Latvijas partijas gribēs būt ar to draugos.
Tādu “Apvienību pret latviešu diskrimināciju Latvijā” vajadzētu izveidot Latvijā – varbūt kāds var izdomāt labāku nosaukumu. Tajā varētu iesaistīties pensionāri, jo viņiem ir laiks un nav bailes zaudēt darbu. Pensionāriem vajadzētu būt aktīvākiem, tas ir arī veselīgi un var aizkavēt alcheimera slimības attīstību, viņi iegūtu arī jaunus draugus – nevar taču visu dienu sēdēt un skatīties televizoru. Tātad vajag strādāt, lai diskriminācija pret latviešiem beigtos.
DDD: Laba doma.
A.S.: Tikai jāatrod kāds pensionārs, kas to darītu…
Nerunāsim krieviski!
DDD: Ko jūs novēlētu mūsu avīzes lasītājiem?
Aivars Slucis: Novēlu izveidot “Apvienību pret latviešu diskrimināciju Latvijā”! Ir vēl viena lieta, ko esmu daudzreiz ieteicis – no 1. janvāra nerunāsim vairs krieviski. Es arī publicēju rakstu par šo tēmu. Visi krievi par to smējās – un nekas nenotika. Bet būtu labi, ja latvieši saprastu, cik svarīgi tas ir – runāt tikai latviski! Tas arī ir galvenais veids, kā darīt krieviem dzīvi Latvijā neērtu.
Mans plāns ir šāds. Tiem, kuri cenšas īstenot nerunāšanu krieviski, vajadzētu kontaktēties ar pieciem citiem un iedvesmot arī viņus – kaimiņus, paziņas, darba kolēģus, lai arī pieci no viņiem dara to pašu, un tā vien uz priekšu. Un pēc sešām pakāpēm iznāks ap miljonu cilvēku, kuri runās tikai latviski. Šādi latviski zariņi augs pa visu Latviju.
Plauksta ar pieciem pirkstiem varētu būt simbols – runāt latviski. Decembrī ielikšu tādu simbolu, plaukstu, reklāmā – latvieti, nerunā krieviski un saki pieciem citiem latviešiem, lai viņi dara to pašu!
Un vēl kaut kādā veidā vajadzētu sākt sadarboties ar Krieviju…
DDD: Par repatriācijas programmu?
A.S.: Jā, protams. Mums ir jauns Valsts prezidents, varbūt vajadzētu vērsties pie viņa – sak, palīdzi Putinam viņus repatriēt. Putinam tagad šie kolonisti nav derīgi kā zaļie cilvēciņi, jo NATO viņu sasitīs, ja sāks karot. Putinam ir jāpasaka: “Labāk izvāc viņus ārā, lai ar tiem kāds cits nesāktu darboties pret tevi.”
Domāju, ja Nacionālā apvienība dabūtu kādu svarīgāku ministra posteni (varbūt iekšlietu, ārlietu), tad varētu sākt repatriāciju. Pēc 700 gadiem vācieši izvācās no Latvijas, bet viņiem vēl pirms 100 gadiem piederēja 50 procenti no Latvijas zemes. Un nekas jau nesaista pie valsts vairāk kā lauku zeme, taču viņiem šī zeme bija jāzaudē. Bet bagātiem krieviem tagad ir mājas Jūrmalā, nabagajiem – dzīvoklis padomju laika mikrorajonā… Ja krievi ies projām, viņi taču tos pārdos.
Kāds krievu biznesmenis var teikt: “Labi, braukšu prom, bet palīdziet man pārdot manu īpašumu.” Labi, palīdzēsim. Ja būs vajadzīgs, var pārdot kādam latvietim vai latviešu grupai biržā.
Tātad, pirmkārt, ir nepieciešama tā nevalstiskā organizācija, par ko jau runāju, lai cīnītos pret latviešu diskrimināciju Latvijā. Otra lieta, šis plaukstas jeb piecu pirkstu simbols, kurš pamazām ieietos, lai nerunātu krieviski. Kā kāda latviešu ārste, ko parādīja ziņās, kura nav runājusi ar savu pacienti krieviski. Ja krieviete būtu klusi aizgājusi prom, mēs par to nezinātu, bet viņa sūdzējās, ka 20 gadus ar viņu runājusi krieviski – un nu uzreiz… Ārste atteikusi – nu, ir laiks iemācīties latviešu valodu. Tā visiem ir jāsāk darīt.
Intervēja Līga Muzikante