Statūti

BIEDRĪBAS NOSAUKUMS

 

Biedrības nosaukums ir “Latvijas Nacionālā fronte” (turpmāk tekstā – Biedrība).

 

 

MĒRĶI, UZDEVUMI, DARBĪBAS METODES

 

Biedrības mērķi ir:

aizsargāt latviešu tautas kultūras mantojumu kā garantu nācijas brīvai un netraucētai attīstībai;

aizsargāt un saglabāt latviešu tautas ekonomiskās, sociālās un morālās tiesības un intereses Latvijas teritorijā.

Biedrības uzdevumi ir:

aktīvi piedalīties sabiedrisko, politisko un kultūras norišu apspriešanā, veidošanā un īstenošanā Latvijas Republikā;

veicināt latviešu tautas nacionālās pašapziņas celšanu un patriotismu;

veicināt labvēlīgu vidi latviešu tautas nacionālajai jaunradei, garīgās un materiālās kultūras vispusīgai attīstībai;

atbalstīt visu Latvijas novadu visgodīgāko, zinošāko un latviešu tautai uzticamāko pilsoņu nākšanu pie varas, kandidātus izvirzot atklātas, plašas un vispusīgas izvērtēšanas un apspriešanas rezultātā;

sniegt Latvijas pilsoņiem patiesu, uz faktiem balstītu informāciju par nacionālajiem jautājumiem Latvijā un ārvalstīs;

veicināt un atbalstīt uz savstarpēju cieņu, patiesumu un sadarbību dibinātu attiecību veidošanos starp latviešiem un citu tautību pārstāvjiem Latvijā un ārvalstīs.

Biedrības darbības metodes:

Biedrība īsteno savu biedru izglītībai, spējām un interesēm atbilstošu Biedrības personāla politiku, kas balstīta uz brīvprātības un savstarpējas cieņas principiem;

Biedrība aktīvi piedalās, organizē un vada sabiedriskās dzīves pasākumus Latvijā;

Biedrība sadarbojas ar ideoloģiski līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs;

Biedrība savu mērķu sasniegšanā un uzdevumu izpildē ievēro Latvijas Republikā spēkā esošos likumus un normatīvos aktus.

Biedrība sagatavo un izplata informāciju, veidojot savus medijus (drukātos un elektroniskos).

 

 

BIEDRU IESTĀŠANĀS, IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANAS KĀRTĪBA

 

Par Biedrības biedru var kļūt Latvijas Republikas pilsonis, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, aktīvi atbalsta Biedrības mērķus un ievēro Statūtus;

Persona, kura vēlas iestāties Biedrībā, iesniedz pieteikumu un tam pievienojamo dokumentu sarakstu, ko noteikusi Stratēģijas padome;

Par biedra uzņemšanu lemj Stratēģijas padome tuvākajā sēdē un lēmumu paziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

Ja Stratēģijas padome noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.

Par Biedrības biedriem nevar būt:

personas, kam saskaņā ar likumu nav rīcībspējas vai tiesībspējas;

personas, kas apzināti kaitē Latvijas valstiskajai neatkarībai, latviešu tautas, Latvijas pilsoņu interesēm, kā arī Biedrības principiem;

personas, kas bijušas PSRS okupācijas režīma represīvo drošības iestāžu dienestā (VDK štata darbinieki, ziņotāji, konspiratīvo dzīvokļu turētāji, aktīvi PSKP nomenklatūras funkcionāri), ja viņi nav publiski nožēlojuši savu nodevīgo rīcību.

Biedru var izslēgt no Biedrības ar Stratēģijas padomes lēmumu, ja:

biedrs nepilda Kongresa vai Stratēģijas padomes lēmumus;

biedrs bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;

biedrs veic citas darbības, kas ir pretrunā ar Statūtos noteikto;

ar savu rīcību diskreditējis Biedrību;

lēmumu par biedra izslēgšanu no Biedrības pieņēmusi Goda tiesa.

Lēmumu par biedra izslēgšanu no Biedrības izslēdzamajam biedram paziņo Stratēģijas padome piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

Biedrus, kas ievēlēti amatā Kongresā, var atbrīvot no amata un izslēgt no biedrības tikai ar Kongresa lēmumu.

 

 

BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 

Biedrības biedriem ir šādas tiesības:

aktīvi darboties jebkurā Biedrības struktūrvienībā Statūtos noteiktā kārtībā;

saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;

piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par organizācijas darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli; tikt ievēlētam paredzētajos amatos;

iesniegt Biedrības vadībai priekšlikumus, sūdzības, protestus un pieteikumus par Biedrības darbības jautājumiem, kā arī pieprasīt un saņemt atbildes;

brīvprātīgi izstāties no Biedrības, iesniedzot Stratēģijas padomei rakstisku iesniegumu;

apvienojoties ar citiem biedriem, veidot reģionālās nodaļas;

atlaišanas gadījumā no algota darba – vērsties ar sūdzību Stratēģijas padomē;

Biedrības biedru pienākumi ir:

ar aktīvu līdzdalību sekmēt Biedrības mērķu un uzdevumu realizēšanu;

ievērot Biedrības Statūtus un godprātīgi pildīt Kongresa, Stratēģijas padomes, Biedrības priekšsēdētāja lēmumus un rīkojumus;

regulāri maksāt biedru naudu;

augsti turēt Biedrības labo vārdu un nepieļaut rīcību, kas varētu graut Biedrības prestižu sabiedrībā; ar savu stāju būt par paraugu citu pilsoņu vidū; ievērot Biedrības Goda kodeksu;

izpildīt visu, ko uzņēmies kopējās lietas labā;

godprātīgi un atklāti sniegt par sevi nepieciešamās ziņas saskaņā ar iestāšanās anketas vai Biedrības amatpersonas kandidāta anketas jautājumiem;

nepaiet garām atklātai noziedzīgai rīcībai pret cilvēkiem un vidi, neveicot aizstāvībai visu iespējamo.

 

 

FINANSU LĪDZEKĻU IEGŪŠANAS UN IZLIETOŠANAS KĀRTĪBA

 

Biedrības finansiālos līdzekļus veido:

iestāšanās un biedru naudas;

juridisko un fizisko personu ziedojumi;

Biedrības biedru un citu personu mērķiemaksas atsevišķu uzdevumu finansēšanai;

citās tiesiskas darbībās iegūtie līdzekļi.

Finansu līdzekļi saskaņā ar Stratēģijas padomes rīkojumiem tiek izlietoti:

Biedrības mērķu īstenošanai un uzdevumu izpildei;

Biedrības darbinieku algošanai;

citiem izdevumiem, kas saistīti ar Biedrības darbības nodrošināšanu.

Gadījumos, kad nepietiek Biedrības finansiālo līdzekļu kāda Biedrības uzdevumiem atbilstoša pasākuma realizēšanai, biedri var vienoties par īpašām mērķiemaksām. Šīm iemaksām ir brīvprātīgs raksturs. Stratēģijas padome tiesīga šos līdzekļus izmantot vienīgi attiecīgā uzdevuma realizēšanai.

Par Biedrības līdzekļu un mērķiemaksu pareizu izlietošanu atbild Stratēģijas padome, Biedrības Priekšsēdētājs, bet par kontroli – Revidents.

Biedrības vārdā dokumentus parakstīt ir tiesīgs tikai Biedrības priekšsēdētājs Stratēģijas padomes pilnvaru robežās.

Biedrība ir tiesīga iegūt un rīkoties ar kustamo un nekustamo īpašumu.

Par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un rīkošanos ar to lemj Biedrības Stratēģijas padome.

 

 

PĀRVALDES STRUKTŪRAS

 

Biedrības pārvaldes institūcijas ir Kongress (biedru kopsapulce), Stratēģijas padome.

Biedrības augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress. Kongresa pienākumus var pildīt no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce. Pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka Stratēģijas padome.

Kongresu starplaikā darbojas Stratēģijas padome.

Stratēģijas padomi vada Biedrības Priekšsēdētājs ar četriem vietniekiem.

Kongresa kompetencē ietilpst:

Biedrības Statūtu grozīšana un papildināšana;

Biedrības finansiālās darbības gada bilances (budžeta) un tāmes apstiprināšana;

Biedrības Priekšsēdētāja, Stratēģijas padomes locekļu, Revidenta un Goda tiesas priekšsēdētāja ievēlēšana un atbrīvošana no amata;

iestāšanās maksas, ikgadējās biedru naudas apmēru noteikšana;

uzdevumu došana Stratēģijas padomei;

lemšana par Biedrības likvidāciju vai reorganizāciju;

lemšana par citiem ar Biedrības darbību saistītajiem konceptuālajiem jautājumiem.

Kārtējo Kongresu sasauc vienu reizi gadā, to izsludinot vienu mēnesi iepriekš.

Ārkārtas Kongresu, izsludinot to vienu mēnesi iepriekš, ir tiesīgi sasaukt:

Stratēģijas padome, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu;

Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā ar biedriem pārstāvēti vairāk par pusi no Biedrības biedriem.

Lēmumi Kongresā tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu, atklāti balsojot. Lēmums par Statūtu grozīšanu, Biedrības likvidāciju vai reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no Biedrības biedru kopskaita.

Kongress tiesīgs pieņemt lēmumus atsevišķos jautājumos aizklātā balsošanā.

Kongresā balsstiesības ir Biedrības biedriem, kuri ir nomaksājuši biedru naudas par kārtējo gadu un kam nav arī parādu par iepriekšējiem gadiem.

Katram biedram Kongresā ir viena balss. Biedrs var pilnvarot citus biedrus pārstāvniecībai Kongresā.

Kongress uz četriem gadiem ievēl Stratēģijas padomi. Stratēģijas padomei ir tiesības tikt pārvēlētai uz jaunu termiņu.

Stratēģijas padome sastāv no pieciem cilvēkiem: Biedrības priekšsēdētāja un četriem Stratēģijas padomes locekļiem, kuri pārstāv Biedrību sekojoši: Biedrības priekšsēdētājs pārstāv Biedrību atsevišķi; katrs Stratēģijas padomes loceklis pārstāv Biedrību kopīgi ar trīs citiem Stratēģijas padomes locekļiem.

Biedrības Priekšsēdētājs sasauc Kongresu mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Kongresa sanākšanas vietu nosaka Biedrības Priekšsēdētājs vai izveidotā Rīcības komiteja.

Kongresa darbu vada Biedrības Priekšsēdētājs vai viņa ieteikts un Kongresa delegātu apstiprināts vadītājs. Kongresa darbību fiksē ievēlēts sekretariāts vai sekretārs.

Biedrības pastāvīgā izpildinstitūcija ir Stratēģijas padome, kas:

vada Biedrības ikdienas darbu;

lemj, pārvalda un rīkojas ar Biedrības mantu;

lemj par citiem jautājumiem, kas nav Kongresa kompetencē;

apstiprina darbības plānus, sadala finansu resursus programmām, komisijām, Reģionālajām nodaļām;

veido, izmanto īpašo fondu līdzekļus, nosaka zaudējumu segšanas kārtību;

pieņem lēmumus par Reģionālo nodaļu apstiprināšanu (likvidāciju), komisiju izveidi (likvidāciju) un to darbības virzieniem;

apstiprina amatpersonas, kas ir tiesīgas kārtot finansu jautājumus;

apstiprina Biedrības Priekšsēdētāja ieteiktos četrus vietniekus un nosaka to darbības jomu;

uzņem (izslēdz) Biedrības biedrus;

nosaka Kongresa delegātu pārstāvniecības normas.

Biedrības finansu un saimniecisko darbību kontrolē Revidents, kuram pakļautas Reģionālo nodaļu Revidenti.

Biedrības priekšsēdētājs:

pārstāv Biedrību privāto un publisko tiesību sfērā bez īpaša pilnvarojuma;

vada Stratēģijas padomes sēdes;

patstāvīgi izlemj visus viņa pārziņā esošos Biedrības darbības jautājumus;

rīkojas ar Biedrības mantu un līdzekļiem Stratēģijas padomes pilnvarojuma robežās;

organizē un nodrošina Stratēģijas padomes rīkojumu izpildi;

sagatavo Stratēģijas padomes rīkojumu projektus un nodrošina Stratēģijas sēžu tehnisko apkalpošanu.

sasauc ārkārtas Kongresu bez īpaša pilnvarojuma;

Stratēģijas padomes lēmumu īstenošanai ierosina Stratēģijas padomei veidot nepieciešamās komisijas, Reģionālās nodaļas;

izmanto tiesības apturēt lēmumus līdz to atkārtotai izskatīšanai;

vada Kongresa darbu;

par savu darbību atskaitās Kongresam;

pieņem un atlaiž algotus darbiniekus.

Biedrības priekšsēdētāju ievēl Kongress uz četriem gadiem. Viņam ir tiesības tikt pārvēlētam uz jaunu termiņu.

Biedrības Priekšsēdētāju var atlaist ar ne mazāk kā puses visu Biedrības biedru priekšlikumu par kuru nobalso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas visu Biedrības biedru. Pēc šāda lēmuma Biedrība nekavējoties ievēl jaunu Biedrības Priekšsēdētāju.

 

 

DARBĪBAS KONTROLE

 

Biedrības finansiālo un saimniecisko darbību kontrolē Revidents, kuru uz diviem gadiem ievēl Kongress.

Tiesiskas un savstarpējās nesaskaņas jautājumus izšķir Goda tiesa, kuru sasaucis un vada Goda tiesas priekšsēdētājs. Goda tiesas priekšsēdētāju ievēl Kongress uz diviem gadiem.

Revidenta pienākumos un tiesībās ietilpst:

ne retāk kā reizi gadā pirms Kongresa veikt Biedrības mantas un finanšu darbības pārbaudi;

veikt revīziju Kongresa noteiktajos termiņos;

pārbaudīt Biedrības līdzekļu iegūšanas un izlietošanas mērķtiecību visās Biedrībai pakļautajās struktūrvienībās;

pārbaudīt Biedrības lietvedības un grāmatvedības atbilstību LR likumu un citu normatīvo aktu prasībām,

nepieciešamības gadījumā pieprasīt un saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus;

nepieciešamības gadījumā pieaicināt ekspertus, saskaņojot to ar Stratēģijas padomi;

nepieciešamības gadījumā izveidot Revīzijas komisiju, pieaicinot piecus Biedrības biedrus ar darbam nepieciešamajām zināšanām un iemaņām, saskaņojot to ar Stratēģijas padomi;

pieprasīt nepareizi pieņemto lēmumu darbības apturēšanas izskatīšanu Stratēģijas padomes sēdē;

dot atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;

sniegt ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;

pēc Stratēģijas padomes pieprasījuma veikt Reģionālo nodaļu, komisiju finansu un saimnieciskās darbības pārbaudi, par kuru jāiesniedz rakstveida pārskats;

Kongress apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.

Par pārbaudes rezultātiem Revidents ziņo Stratēģijas padomei un atskaitās Kongresam.

 

 

 

REĢIONĀLĀS NODAĻAS

 

Biedrības Reģionālās nodaļas (turpmāk tekstā “Nodaļas”) var tikt veidotas visā Latvijas Republikas teritorijā.

Nodaļu var izveidot, apvienojoties vismaz desmit biedriem.

Nodaļa tiek uzskatīta par nodibinātu pēc tās apstiprināšanas un reģistrācijas Stratēģijas padomē.

Nodaļu darbību koordinē Stratēģijas padome, kuras lēmumi ir saistoši visām Nodaļām.

Nodaļas vadītāju apstiprina Stratēģijas padome.

Reģionālās Nodaļas kompetencē saskaņā ar Statūtiem ietilpst:

lēmumu pieņemšana par tās nodibināšanu vai likvidāciju;

darbības plānošana Stratēģijas padomes lēmumu īstenošanai;

lēmumu pieņemšana par sava reģiona aktualitātēm;

priekšlikumu izstrādāšana un iesniegšana Stratēģijas padomei;

Nodaļas pārvaldes un kontroles struktūras ievēlēšana uz diviem gadiem.

Nodaļām nav juridiskās personas tiesību.

Nodaļas augstākā vadības struktūra ir Sapulce, tai pakārtota Valde, kuru vada Nodaļas Vadītājs.

Nodaļas Sapulces kompetencē ietilpst:

Nodaļas Valdes, Vadītāja un Inspektora ievēlēšana (atbrīvošana);

Inspektora un Nodaļas Vadītāja ziņojuma apstiprināšana;

priekšlikumu izstrāde un iesniegšana Biedrības Stratēģijas padomei;

Nodaļas darbības plāna apstiprināšana Biedrības Stratēģijas padomes lēmumu realizēšanai;

Lēmumu pieņemšana par Nodaļas nodibināšanu vai likvidāciju (lēmums par likvidāciju tiek pieņemts ar divām trešdaļām balsu vairākumu).

Nodaļas Sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse Nodaļas biedru; lēmumi Sapulcē tiek pieņemti ar balsu vairākumu; tā tiek sasaukta ne retāk kā reizi gadā vai pēc nepieciešamības, un to vada Nodaļas Vadītājs; Sapulces darbību fiksē vēlēts sekretārs.

Nodaļas Valdes skaitlisko sastāvu nosaka Sapulce, un tā realizē dzīvē Biedrības Stratēģijas padomes un Nodaļas Sapulces lēmumus.

Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu; Valde nav tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā piedalās mazāk nekā puse no Valdes locekļiem.

Nodaļas Vadītājs pārstāv Nodaļu bez īpaša pilnvarojuma, patstāvīgi vada Nodaļas Valdes darbību un nodaļas Sapulci, sasauc ārkārtas nodaļas Sapulci bez īpaša pilnvarojuma, vada nodaļas sapulci un sniedz atskaiti par savu darbību Nodaļas Sapulcei un Biedrības Stratēģijas padomei.

Nodaļas darbu kontrolē Inspektors.

Nodaļas Sapulce tiek sasaukta ne retāk kā reizi gadā vai pēc nepieciešamības un to vada Nodaļas Vadītājs.

Nodaļas Inspektora kompetencē ietilpst:

kontrolēt nodaļas darbības atbilstību Biedrības lēmumiem, LR likumiem;

nepieciešamības gadījumā lūgt paskaidrojumu, tajā skaitā no Nodaļas Vadītāja;

iepazīties ar visa veida finansiālajiem un saimnieciskajiem dokumentiem;

nepieciešamības gadījumā izveidot komisiju, kuru apstiprina Nodaļas Valde.

nepieciešamības gadījumā aicināt palīgā Biedrības Revidentu.

Nodaļas Inspektors par savu darbību atskaitās Nodaļas Sapulcei un Biedrības Revidentam.

 

Rīga, 2005.gada 19.novembrī

LNF Kongresā pilnvarotā persona: LNF priekšsēdētājs Aivars Garda