1. jūnijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa tiesneša Imanta Dzeņa vadībā turpināja izskatīt krimināllietu, kas ierosināta pret latvieti Daini Rūtenbergu par slotas kāta, uz kura bijis uzmontēts Krievijas karogs, sabojāšanu.
Krimināllieta ir ierosināta pēc Latvijā dzīvojoša Krievijas pilsoņa Staņislava Razumovska un civilokupantes-nepilsones Ksenijas Ovsjaņņikovas prasības pret Daini Rūtenbergu. Lieta ir saistīta ar 2014. gada 10. martā notikušo piketu Rīgas centrā Krievijas atbalstam Krimas okupācijas jautājumā. Ieraugot plīvojam Krievijas karogus, redzot plakātus krievu valodā, kas pieprasīja krievu valodu no Krimas līdz Rīgai, un dzirdot saukļus “Rossija, Rossija!”, Dainis Rūtenbergs izdarīja to, ko būtu jāveic ikvienam latvietim Latvijā. Viņš pieskrēja pie tuvāk stāvošā Razumovska un izrāva no viņa rokām slotas kātu ar Krievijas karogu… Vai tas ir noziegums mūsu valstī?
Atklātajā tiesas sēdē tika iztaujāta krievvalodīgā lieciniece Oksana Beļecka, kura pirms tiesas paspēja uz sēdi atnākušos latviešus nosaukt par fašistiem un nacisma veicinātājiem. Lieciniece, protams, runāja tikai krievu valodā, un saziņai ar tiesu, valsts nodrošināja viņai tulku. Sākot liecību tiesā, uz tiesas sēdi atnākušie pauda skaļu protestu par valsts valodas nelietošanu, pieprasot tulkojumu Oksanas Beļeckas teiktajam. Lai gan tiesnesis paskaidroja, ka tiesai nav pienākums nodrošināt tulkojumu, lai sēdē teikto saprastu ne tikai lietas dalībnieki, bet arī klausītāji, tomēr viņš aizrādīja tulcei, ka viņai jātulko valsts valodā arī tas, ko saka liecinieks. Diemžēl tulce nespēja pilnvērtīgi izpildīt tiesneša prasību, kas tikai nostiprināja pārliecību, ka Daiņa Rūtenberga rīcība bijusi taisnīga un pamatota.
Ikvienam latvietim vajadzētu aktīvi pretoties kolonistu izlēcieniem, nevis vienaldzīgi paiet garām latviešu un citu tautu nacionālo jūtu aizskaršanai.
Nākamā tiesas sēde šajā krimināllietā būs 10. augustā, kad notiks tiesas debates.
Ir jāsāk ar desovjetizāciju!
Daiņa Rūtenberga krimināllietas tiesas sēdi 1. jūnijā vēroja arī dzejniece Liāna Langa. Viņa skaļi pieprasīja tulkot liecinieces Oksanas Beļeckas teikto latviešu valodā, jo Latvijā visiem ir jārunā valsts valodā.
Lūk, ko Liāna Langa par tiesā redzēto teica pēc sēdes:
Liāna Langa: Likumi paredz, ka tulks tiek nodrošināts tikai tiesas sēdes dalībnieku un tāda liecinieka vajadzībām, kurš joprojām nav iemācījies valsts valodu. Acīmredzot tas atbilst spēkā esošam likumam, kas nosaka kārtību, kādā notiek citvalodīgo komunikāciju tiesā. Neesmu juriste un nezinu likumus, bet domāju, ka tiesnesis likumus pārzina, un līdz ar to viss notika likumīgi.
Es personīgi esmu neizpratnē par to, kā cilvēki var dzīvot Latvijā visu dzīvi un nemācīties valsts valodu vai padomju laikā nemācīties vietējās tautas – pamattautas valodu. Es to uzskatu par šovinisma un kolonisma izpausmi. Arī šajā tiesas sēdē liecināja Oksana, kuras psiholoģiskās uzvedības modelis atbilst kolonista modelim, jo viņa krievu valodā atļāvās pamācīt Latvijas valsti pārstāvošu tiesnesi, uzvedās aroganti un augstprātīgi. Ir pilnīgi skaidrs, ka šādu cilvēku nerunāšana valsts valodā visdrīzāk ir viņu pozīcija, jo neizskatījās, ka dāma, kura liecināja, ir intelektuāli mazattīstīta. Tā ir pozīcija – kolonizācijas politikas turpinājums.
DDD: Šāda situācija iespējama, pateicoties politikai, kas ir realizēta visus šos gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Notikumi Ukrainā ir spilgts piemērs iespējamiem notikumu scenārijiem arī Latvijā. Vai, jūsuprāt, nav pēdējais laiks pārskatīt Latvijas politiku nacionālajos jautājumos, pārstājot apnicīgi runāt par kaut kādu kolonistu integrāciju?
L.L.: Uzskatu, iemesli ir ļoti dziļi. Ukraiņi ir saņēmušies un atvēruši savus KGB arhīvus, bet Latvija ir visvājākais posms Baltijā un arī Austrumeiropas valstu blokā, kas joprojām kavējas to darīt. Mēs redzam, kas notiek ap VDK komisijas izveidi un tās darbību. Sastopamies ar veco stilu lietas muļļāt un novilcināt, duļķojot ūdeni, radot nevajadzīgus aizspriedumus. Uzskatu, ka ir jāsāk ar desovjetizāciju. Pēc tam viss notiks loģiski un secīgi.
DDD: Diemžēl lieli pretinieki VDK arhīvu atvēršanai ir tieši radošās inteliģences pārstāvji, jo uztraucas par sabiedrības reakciju, ja atklāsies, ka tautā mīlētie dzejnieki, mākslinieki, komponisti ir sadarbojušies ar padomju varas struktūrām.
L.L.: Mēs neatrodamies uz kādas citas planētas. Šī pieredze ir apgūta visās bijušajās Varšavas bloka valstīs. Šo pieredzi šobrīd apgūst arī Ukrainā. Tādiem argumentiem kā uztraukumi par sabiedrības reakciju ir ļoti infantili cēloņi, jo mēs nevaram domāt par atsevišķu indivīdu psiholoģiskajām sajūtām, ja attīrīšanās ir vajadzīga pašai valstij. Ne velti tādā vai citādā veidā visas valstis to ir risinājušas vai risina joprojām.
Lietuva šo procesu pabeidza tikai pirms diviem gadiem, un mēs redzam, cik Lietuva ir spēcīga valsts ar savu nacionālo stāju. Manuprāt, Latvijai ir jāsāk tieši ar to. Arī integrācijas problēma ir ļoti lielu diskusiju vērta, jo, manuprāt, integrēties ir iespējams tikai uz valsts konstitūcijas pamatiem. Konstitūcijā ir pateikts, kādi ir pamati, un es domāju, ja viena sabiedrības daļa principiāli nemācās valsts valodu, tad viņi paši apliecina, ka nevēlas integrēties. Visus pārējos secinājumus, lai izdara speciālisti.
Intervēja Liene Apine