Izlasot jūsu avīzē (Nr.22(324)) Elitas Veidemanes teikto: “Ja es būtu vīrietis, gribētu iestāties Zemessardzē,” – arī manī sen jau jundī sašutums par sistēmu, kas valda Ordeņa domē. Nu jau esam nonākuši tik tālu, ka ordeņi tiek pasniegti, sākot no apkopējas līdz alus brūža direktoram. Līdz šim domāju, ka tie paredzēti cilvēkiem par viņu īpašajiem ieguldījumiem Latvijas labā, kuri tos pelnījuši, cīnoties par Latvijas brīvību, neatkarību, par drošsirdību, par sasniegumiem un mūža ieguldījumu savas Dzimtenes labā u.tml. Bet tagad izskatās, ka šeit dominē “draugu būšana”.
Nu, labi – bijušais Ministru prezidents kā nekā bija valsts vadītājs, bet “skaistākajam, seksīgākajam vīrietim” Ģirtam Ķestera kungam – II šķiras augstāko apbalvojumu – par ko?! Par kādiem nopelniem? Par kādu varoņdarbu jeb ieguldījumu Dzimtenes labā? Nu, galīgs sviests! Par banālāko, rupjo, jaunās paaudzes demoralizētāko “rietumu šedevra” pakaļdarināto tēlu “Ugunsgrēkā”… Gan bērni, gan jaunatne skatās to ūdens gabalu atplestām mutēm.
Tik daudz spožu, talantīgu aktieru, kuri sen jau aizgājuši mūžībā, nav pienācīgi novērtēti – nemaz nerunājot par brīvības cīnītājiem.
Gribētos pajautāt, kā tiek vērtēti šie potenciālie Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji? Kā tiek izvērtētas ordeņa pakāpes un goda zīmes šo cilvēku apbalvošanai? Droši vien pēc draugu būšanas un deguniem. Vai tiešām Ordeņa domē ir nekompetenti komisijas locekļi, kuri tikai balso par “kāda galvenā” sastādītu sarakstu, vai arī tikai paraksta sēdes protokolu? Kam pasniedz augstākās un kam zemākās ordeņa pakāpes un goda zīmes?
2003. gada 20. oktobrī Valsts prezidente V.V.-F. pasniedza mana brālim Bruno Javoišam “Goda zīmi” Nr. 378 par okupācijas laikā pastrādāto varoņdarbu – 1963. gada 5. decembrī uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu Rīgas centrā, radiotornī, par ko tika spīdzināts, sakropļots, morāli pazemots “stūra mājā”, pēc tam notiesāts un izsūtīts uz 8 gadiem stingrā režīma lēģerī Sibīrijā.
Vai adekvāti ir šie apbalvojumi – “Goda zīme” Bruno Javoišam par 8 gadiem stingrā režīmā par varoņdarbu Dzimtenes labā un II pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis Ģ. Ķesterim par banalitāti seriālos??? Te pat zirgam jāsmejas!
Vēl par Zemessardzi
Šodien, kad Ukrainas okupācijas dēļ ir spriedze ar piekto kolonnu un draudi no Krievijas, nesaprotama ir valdības nostāja Zemessardzes rīcībspējā. Savā laikā pats biju Zemessardzes rindās. Bijām liels atspaids gan aizsardzībai, gan sabiedriskās kārtības uzturēšanai savā rajonā, gan palīdzības sniegšanā dabas kataklizmās (plūdos, meža ugunsgrēkos u.c.). Ar savu komandieri Valēriju Morozu rīkojām regulārus reidus savā rajonā, aizturējām likumpārkāpējus, sadarbojāmies ar policiju, piedalījāmies regulārās mācībās un pilnveidojām savu prasmi dzimtenes aizsardzībai.
Par saviem līdzekļiem ikviens zemessargs iegādājās ieroci – vai tā bija pistole, karabīne vai cits ekipējums. Par saviem līdzekļiem pirkām munīciju mācībām, kā arī pašaizsardzībai. Gadu gaitā Zemessardze sāka degradēties. Zemessardzes rindās parādījās piektās kolonnas kandidāti. Tad aizliedza iet kārtībsargātāju reidos, visbeidzot tikām atbruņoti. Visus ieročus vajadzēja nodot vai utilizēt, vai arī padarīt tos par relikviju, izurbjot stobrus – bez kompensācijas. Tāpēc ļoti daudz zemessargu – īsti savas Dzimtenes patrioti (arī es) – aizgāja no Zemessardzes. Šodien, kad jebkuram zemessargam mājās vajadzētu būt šaujamierocim, to nav.
Varu iedomāties šodienas situāciju, kad sāktu gaudot sirēnas un zemessargiem kailām rokām vajadzētu staties pretī “zaļajiem cilvēciņiem” vai “piektajai kolonnai”, vai vēl ļaunāk – iebrucējiem no Austrumiem.
Tagad jau sāk diskutēt, ka Jaunsardzei vajadzīgi ieroči. No viena grāvja otrā. Kāds absurds!
Šodien aktuāli, neatliekami vajadzētu ieviest Latvijā militāro mācību visās skolās, zēniem no 10. klases. Par ļaunu nebūtu arī 6 mēnešu “sborus” studentiem (kā krievu laikos) vai atjaunot elementāro civilo aizsardzību un, nemaz nepārspīlējot, noformēt kopēju Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas) ātrās reaģēšanas vienību, un nepaļauties akli tikai uz NATO. Paskatoties uz šodienas jaunatni (vīriešu kārtas pārstāvjiem), pārņem šausmas – kāds gļēvums, trulums, droši vien pat nesaprot, kā noturēt ieroci rokā, nemaz nerunājot par Dzimtenes aizstāvēšanu.
Ar dziļu cieņu,
Ego
(Bruno brālis)